Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties pirmajā ārvalstu darba vizītē – kaimiņvalstī – Igaunijas Republikā 12.jūlijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.07.2011., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/233031

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

13.07.2011., Nr. 108

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzturoties pirmajā ārvalstu darba vizītē – kaimiņvalstī – Igaunijas Republikā 12.jūlijā

Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš (pēc stāšanās amatā 2011.gada 8.jūlijā) vakar, 12.jūlijā, uzturējās savā pirmajā ārvalstu darba vizītē – kaimiņvalstī Igaunijas Republikā, kur tikās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu (attēlā), piedalījās Igaunijas prezidenta rīkotajās darba pusdienās, pēc kurām kopīgajā preses konferencē atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Tāpat Andris Bērziņš tikās ar Igaunijas parlamenta pirmo viceprezidenti Laini Randjervu, Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu, bet vizītes noslēgumā nolika ziedus pie Brīvības kara pieminekļa Foto: VPK

 

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, izrādot cieņu Igaunijas varoņiem – noliekot ziedus pie Brīvības kara pieminekļa Tallinā Foto: VPK

12.jūlijā Valsts prezidents Andris Bērziņš, turpinot iepriekšējo Latvijas prezidentu uzsākto tradīciju, savā pirmajā ārvalstu vizītē apmeklēja Igaunijas Republiku, kur tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, lai pārrunātu iespējas paplašināt abu valstu savstarpējās attiecības.

Tiekoties ar Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, Valsts prezidents uzsvēra prieku par intensīvo sadarbību starp abām valstīm, atzīmējot, ka ir īpaši nozīmīgi arī nākotnē turpināt veiksmīgo dialogu un attīstīt savstarpējās attiecības.

Sarunas laikā īpaša uzmanība tika pievērsta abu valstu ekonomiskajai sadarbībai un iespējām kopīgi padarīt Baltiju par investoriem interesantāku vietu. Valsts prezidents uzsvēra, ka abu valstu ekonomisko sadarbības rādītāju izaugsme pēdējos ceturkšņos norāda uz veiksmīgu krīzes pārvarēšanu.

Tāpat tika apspriesti reģionam īpaši nozīmīgie transporta projekti, kā, piemēram, “Rail Baltica”, norādot, ka to virzībā būtiska ir tieši valstu spēja vienoties par kopīgiem mērķiem. Abi prezidenti apsprieda arī sadarbības iespējas Eiropas Savienības ietvaros, atzīmējot ES stratēģijas Baltijas valstīm īpašo nozīmi. Pārrunājot Visaginas AES projekta attīstību, Valsts prezidents uzsvēra, ka projektu Lietuvā nepieciešams īstenot, taču pirms galīgo lēmumu pieņemšanas par finansējuma modeli nepieciešams izvērtēt visus aspektus, lai tas būtu izdevīgākais risinājums gan no enerģijas piegāžu drošības viedokļa, gan arī no ekonomiskā izdevīguma un izmaksu viedokļa.

Latvijas prezidents izteica cerību, ka šī ir tikai pirmā no daudzajām abu prezidentu tikšanās reizēm, un novēlēja T.H.Ilvesam veiksmi gaidāmajās Igaunijas prezidenta vēlēšanās. A.Bērziņš oficiāli uzaicināja Igaunijas prezidentu valstsvizītē apmeklēt Latviju. Prezidenti vienojās arī apmeklēt viens otru privātās vizītēs.

Abu valstu prezidentu kopīgajā preses konferencē A.Bērziņš atzina, ka viņam bija liels gods un pārsteigums jau pirmajā dienā pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā saņemt Igaunijas prezidenta apsveikumu un ielūgumu ierasties Igaunijā. A.Bērziņš pateicās T.H.Ilvesam par šo ielūgumu un veiksmīgo vizīti.

Savukārt Igaunijas prezidents atzina, ka viņam ir liels prieks, ka A.Bērziņš kā pirmo valsti ārvalstu vizītē izvēlējies Igauniju, kas ne tikai vārdos, bet arī darbos apliecinot abu valstu veiksmīgo sadarbību. T.H.Ilvess informēja, ka prezidentu tikšanās laikā tika skarti abām valstīm un Baltijas reģionam nozīmīgi transporta projekti, tajā skaitā “Via Baltica” un “Rail Baltica”, kas ir jārisina un kuros jāinvestē konkrēti finanšu resursi.

Igaunijas prezidents uzsvēra, ka Latvijai un Igaunijai līdz šim laba sadarbība ir veidojusies starp Tallinu un Rīgu, taču nevar aizmirst arī pārrobežu sadarbību starp abām valstīm, turklāt ne tikai Valgas–Valkas līmenī, bet daudz plašākā izpratnē.

A.Bērziņš ļoti atzinīgi novērtēja Igaunijas prezidenta pausto un arī vairākās citās tikšanās reizēs uzsvēra, ka doma par pārrobežu un cilvēcisko sadarbību ir ļoti būtiska, ka viņš kā Valsts prezidents visiem iespējamiem līdzekļiem centīsies šo uzdevumu īstenot un ka tas būs vienojošais mērķis abu valstu prezidentiem.

“Mēs pieliksim visas pūles, lai tuvākā nākotnē paliktu apdzīvotas arī pierobežas teritorijas un abu valstu iedzīvotāji šeit varētu sadarboties,” uzsvēra Valsts prezidents.

Atbildot uz jautājumu, vai A.Bērziņš ir ko mācījies šodien no Igaunijas prezidenta, Valsts prezidents norādīja: “Es nekad neesmu kautrējies mācīties un kāpēc lai es to nedarītu arī tagad? Es tik tiešām ļoti daudz ko ieguvu no šīs tikšanās ar Igaunijas prezidentu, un tas man ļoti noderēs manā darbā.”

Arī Igaunijas prezidents atzina, ka mācīties vadīt valsti ir ļoti svarīgi un arī Igaunija no Latvijas daudzus gadus iepriekš ir daudz mācījusies tieši mazākumtautību jautājumu risināšanā.

Tikšanās laikā ar Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību vēl paplašināt sadarbību ekonomikas jomā, īpaši dažādu lielo projektu ietvaros, kā, piemēram, “Rail Baltica”. “Tieši Baltijas valstu spēja vienoties par kopīgu darbu šādu projektu īstenošanā ļauj tos pēc iespējas veiksmīgāk ieviest,” uzsvēra A.Bērziņš. Abas amatpersonas apsprieda arī valstu kopīgos projektus elektroenerģijas jomā un alternatīvu gāzes piegāžu nodrošināšanas iespējas.

Igaunijas premjers izteica atzinīgus vārdus par Latvijas valdības līdz šim paveikto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un uzsvēra, ka Igaunijas pievienošanās eirozonai ir liels ieguvums ne tikai Igaunijai, bet arī visam Baltijas reģionam, kas nostiprinājis finanšu tirgu uzticību Baltijai.

Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka Latvijas pievienošanās eirozonai ir būtiska un ka iesāktais kurss ir jāturpina.

Vizītes turpinājumā Valsts prezidents tikās arī ar Igaunijas parlamenta pirmo viceprezidenti Laini Randjervu, lai pārrunātu Latvijas sadarbības iespējas ar Igaunijas parlamentu. Laine Randjerva informēja Valsts prezidentu arī par Baltijas asamblejas darbības galvenajiem aspektiem un paveikto 20 gadu laikā.

Noslēdzot vizīti Igaunijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās vainagu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības kara pieminekļa Tallinā.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!