Par valsts atbalstu kino nozarei

20.jūnijā Eiropas Komisija ir sākusi sabiedrisko apspriešanu, kas būs pirmais solis, pārskatot kritērijus, kurus attiecībā uz dalībvalstu atbalstu filmu uzņemšanai un izplatīšanai piemēro ES valsts atbalsta tiesībās.

Pašlaik spēkā esošais Paziņojums par kinematogrāfiju ir 10 gadus vecs. Komisija ir publiskojusi tematisko dokumentu, kurā ir noteiktas izvērtējamās jomas, piemēram, sacensība, lai piesaistītu liela mēroga filmu projektus, izmantojot valsts atbalstu, kā arī atbalsts citām darbībām, kas nav filmu veidošana. Komisija aicina visas ieinteresētās personas izteikt savu viedokli līdz 30.septembrim.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un konkurences komisārs Hoakins Almunja norādīja: “Pirms jaunu valsts atbalsta noteikumu izstrādes šajā būtiskajā nozarē mani kolēģi un es vēlamies uzklausīt viedokļus par to, kādam būtu jābūt šā atbalsta kopējam Eiropas mērķim. Piemēram, vai sacensība, izmantojot subsīdijas, lai pievilinātu lielus ASV filmu veidotājus, padarīs neefektīvu atbalstu, kas tiek piešķirts mazāka budžeta Eiropas filmām? Vai noteikumu darbības jomai būtu jābūt plašākai, nekā tikai iedrošināt veidot vairāk filmu? Vai ir nepieciešams atbalsts, lai iedrošinātu filmu veidotājus izmantot “digitālās revolūcijas” iespējas? Tikai tad, kad mums būs skaidrība par šiem un līdzīgiem jautājumiem, mēs varēsim sākt piemērotu valsts atbalsta noteikumu izstrādi.”

Šīs apspriešanas ietvaros notiks diskusija par šādiem jautājumiem:

• sacensība starp dalībvalstīm, izmantojot valsts atbalstu, lai piesaistītu investīcijas no lieliem uzņēmumiem (galvenokārt ASV), kas nodarbojas ar filmu veidošanu;

• atbalsts citiem aspektiem, kas nav filmu un TV pārraižu veidošana (piemēram, filmu izplatīšanai un digitālai projicēšanai);

• izdevumu teritorializācijas pienākumi, kas attiecas uz filmu atbalsta shēmām, un

• nepieciešamība pieņemt īpašus noteikumus par valsts atbalstu audiovizuālajā nozarē, kas būtu piemēroti jaunām tehnoloģijām, jauniem radošiem konceptiem un mainīgai patērētāju uzvedībai.

ES dalībvalstis katru gadu sniedz atbalstu filmu veidošanas nozarei apmēram 2,3 miljardu eiro apmērā: 1,3 miljardi eiro tiek piešķirti ar dotācijām un atvieglotiem aizdevumiem un 1 miljards eiro tiek piešķirts, izmantojot nodokļu atvieglojumus. Apmēram 80% no šā atbalsta tiek piešķirti filmu veidošanai. Francija, Apvienotā Karaliste, Vācija, Itālija un Spānija ir lielākie atbalsta sniedzēji.

Komisijas ierosinātā sabiedriskā apspriešana notiek pēc tam, kad 2009.gada janvārī tika pagarināts pastāvošo valsts atbalsta izvērtēšanas kritēriju darbības termiņš līdz 2012.gada 31.decembrim. Komisija, izvērtējot valsts atbalstu filmu veidošanai, šobrīd piemēro valsts atbalsta noteikumus, kas izklāstīti 2001.gada Paziņojumā par kinematogrāfiju. Izvērtējot citus atbalsta veidus filmu nozarē, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunktu, kas pieļauj atbalstu kultūras jomā, Komisija bieži atsaucas un noteikumiem, kas ietverti Paziņojumā par kinematogrāfiju.

Pamatinformācija

Pašreizējais Paziņojums par kinematogrāfiju nosaka šādus kritērijus, kas ir jāizpilda, lai uz šāda veida atbalstu varētu attiecināt “kultūras izņēmumu” no Līgumā paredzētā vispārējā valsts atbalsta aizlieguma:

• atbalstam ir jābūt saskaņā ar Līguma noteikumiem (piemēram, tas nedrīkst ietekmēt iekšējo tirgu);

• atbalstam jābūt vērstam uz kultūras produktu. Katrai dalībvalstij jānodrošina, ka atbalstītais produkts ir kultūras produkts saskaņā ar pārbaudāmiem valsts noteiktiem kritērijiem (piemērojot subsidiaritātes principu);

• producentam jābūt iespējai tērēt vismaz 20% no filmas budžeta citās dalībvalstīs, nesaskaroties ar atbalsta shēmā paredzētās summas samazinājumu;

• atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50% no projekta budžeta, izņemot sarežģītas un mazbudžeta filmas;

• atbalsts nedrīkst ietvert palīdzību īpašām ar filmu veidošanu saistītām darbībām (piemēram, pēcproducēšanai).