Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 5.jūlijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.2011., Nr. 104 (4502) https://www.vestnesis.lv/ta/id/232744

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 30.jūnijā

Vēl šajā numurā

07.07.2011., Nr. 104 (4502)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 5.jūlijā

ĀM: Par attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm

5.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja attīstības sadarbības politikas plānošanas dokumentu "Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes laika posmam no 2011.gada līdz 2015.gadam". Jaunais dokuments definē Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķus, uzdevumus un rīcības virzienus turpmākajiem pieciem gadiem.

Latvijas divpusējās attīstības sadarbības interešu reģionus plānots paplašināt, papildus Eiropas Savienības Kaimiņattiecību politikas Austrumu partnerības valstīm un Afganistānai ietverot arī Centrālāzijas valstis. Pamatnostādņu apstiprināšana ir arī būtiska kontekstā ar Latvijas prezidentūru ES, kas sakrīt ar starptautiskajai attīstības politikai īpaši nozīmīgo 2015.gadu, kas ir ANO Tūkstošgades attīstības mērķu izvērtēšanas gads.

Laikā, kad Latvijas divpusējās attīstības sadarbības īstenošana ir maksimāli ierobežota, jo īpaši svarīgi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī ir demonstrēt Latvijas kā atbildīgas donorvalsts politisko redzējumu un pienesumu. Nepieciešamību izstrādāt un apstiprināt attīstības sadarbības politikas dokumentu vizītes laikā Latvijā tika uzsvēris arī Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs, tiekoties ar Latvijas amatpersonām.

Pamatnostādņu veidošanas procesā īpaša uzmanība tika pievērsta konsultācijām ar citām valsts un nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā Latvijas platformu attīstības sadarbībai, sociālajiem partneriem, akadēmisko sektoru, kā arī tas tika nodots sabiedriskai apspriešanai, kā rezultātā saņemtie priekšlikumi tika iestrādāti jaunajā dokumentā.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

 

EM: Par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē "World Expo" 2015.gadā Itālijā

"Latvijas dalība starptautiskajā izstādē "World Expo 2010" Šanhajā veicinājusi Latvijas atpazīstamību Ķīnā un citviet pasaulē, kā arī sniegusi pozitīvu ieguldījumu ekonomiskās sadarbības sekmēšanā un biznesa kontaktu veidošanā. Tas ir pierādījums un vislielākais pamatojums, ka Latvijai arī turpmāk šajā prestižajā pasaules izstādē ir jāpiedalās. Man ir gandarījums par valdības operatīvo un vienprātīgo rīcību, jau šodien pieņemot pozitīvu lēmumu par Latvijas dalību nākamajā "World Expo" izstādē, kas 2015.gadā notiks Itālijā. Savlaicīgi pieņemtais lēmums nodrošinās kvalitatīvāku sagatavošanos valsts dalības nodrošināšanai un ļaus mums pilnvērtīgāk izmantot izstādēs dotās iespējas, prezentējot Latviju kā dabas resursiem bagātu, ekoloģisku un inovatīvu valsti Baltijas jūras krastā," pēc valdības sēdes uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ekonomikas ministrija (EM) 5.jūlijā informēja valdību par Latvijas dalības izstādē "World Expo 2010" rezultātiem, norādot, ka Latvijas paviljonu kopumā apmeklējuši vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku. Jau pērn Latvijā palielinājies tūristu skaits no Ķīnas – Latvijas vēstniecībā Ķīnā saņemts par 73% vairāk vīzu pieteikumu, notikušas abu valstu augstu amatpersonu vizītes un noslēgti vairāki ekonomiskās sadarbības līgumi.

Vienlaikus EM pauda viedokli, ka Latvijas valstij arī turpmāk ir jāpiedalās "World Expo", tāpēc rosināja valdību pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par gatavošanos nākamajai izstādei, kas 2015.gadā no 1.maija līdz 31.oktobrim notiks Itālijas pilsētā Milānā. Šā gada sākumā ir saņemta Itālijas Republikas prezidenta S.Berluskoni vēstule, kurā Latvijai izteikts oficiāls ielūgums piedalīties "Expo Milano 2015" .

Ministru kabineta (MK) sēdē 5.jūlijā tika pieņemts lēmums par Latvijas dalību "World Expo" 2015.gadā, kā arī par to, ka jau jūlijā tiek izveidota darba grupa, kurai līdz 2012.gada 1.martam jāiesniedz valdībā priekšlikumi par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, tam nepieciešamo finansējumu, finansēšanas avotiem un laika grafiku organizatorisko pasākumu veikšanai.

Izstādes "World Expo 2015" pamattēma būs "Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei". Izstādes rīkotāji aicina fokusēties  uz pārtiku un tās nozīmi ilgtspējīgas globālās attīstības nodrošināšanā, ietverot tādas tēmas kā pārtikas tehnoloģijas un kvalitātes kontrole, inovatīvu risinājumu veicināšana pārtikas piegādes ķēdē, veselīgs dzīvesveids un slimību novēršana ar pareizu ēšanu, ekoloģiskā lauksaimniecība u.tml. Prognozēts, ka izstādē piedalīsies vismaz 130 valstis un Expo Milano apmeklēs vairāk nekā 20 miljoni cilvēku.

EM arī norāda, ka, plānojot Latvijas dalību "World Expo" izstādē Milānā, jāņem vērā fakts, ka 2015.gada pirmajā pusē – no 1.janvāra līdz 30.jūnijam – Latvija kopā ar Itāliju un Luksemburgu būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

"World Expo" ir pasaulē nozīmīgākā izstāde, kas vērsta uz valstu tēla veidošanu un popularizēšanu. "World Expo 2010" norisinājās Ķīnas pilsētā Šanhajā no 2010.gada 1.maija līdz 31.oktobrim. Izstādē kopumā piedalījās 246 dalībnieki (valstis un starptautiskās organizācijas), un izstādes apmeklētāju skaits sasniedza 73 miljonus. Izstādes darbības laikā tika organizētas 22 900 dažādas aktivitātes un pasākumi.

Latvijas dalība izstādē apliecināja Latvijas intereses Āzijas reģionā, ne tikai veicinot Latvijas atpazīstamību, bet arī sekmējot jaunu kontaktu veidošanu un biznesa sadarbības projektu attīstību strauji augošajos Āzijas tirgos. Galvenais Latvijas paviljona ekspozīcijas elements – vertikālais vēja tunelis Aerodium ne vien demonstrēja starptautiskajai sabiedrībai Latviju kā inovatīvu un tehnoloģiski attīstītu valsti, bet arī nodrošināja interaktīvas komunikācijas iespējas  izstādes apmeklētājiem.

Piedaloties izstādē "World Expo", ir veicināta Latvijas tēla atpazīstamība Ķīnā un pasaulē. Latvijas paviljons apmeklētājiem bija atvērts no 2010.gada 26.maija līdz 31.oktobrim (157 dienas). Paviljona apmeklētāju skaits visā laika periodā kopumā veidoja 1 570 000 (vidēji 10 000 apmeklētāju dienā). Aptuveni 3000 izstādes apmeklētāju katrā reizē vēroja katru lidotāju šovu, kas 3 reizes nedēļā notika uz Latvijas paviljona jumta (izstādes darbības laikā kopumā notika 81 lidotāju šovs).

Attiecībā uz Ķīnas tūristu skaita pieaugumu pozitīvas tendences jau ir vērojamas šobrīd – 2010.gadā Latvijas vēstniecībā Ķīnā saņemto vīzu pieteikumu skaits ir palielinājies par 73% (528 pieteikumi), salīdzinot ar 2009.gadu (305 pieteikumi).

Latvijas dalība izstādē "World Expo" sniedza pozitīvu ieguldījumu arī ekonomiskās sadarbības sekmēšanā un biznesa kontaktu veidošanā turpmākai sadarbībai starp Latvijas un Ķīnas uzņēmējiem. Izstādes norises laikā tika organizētas vairākas Latvijas augstāko amatpersonu vizītes uz Ķīnu, biznesa forumi Latvijas un Ķīnas uzņēmējiem un parakstīti vairāki sadarbības līgumi.

Turpinot aizsāktās aktivitātes, EM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja augsta līmeņa Ķīnas amatpersonu un Ķīnas biznesa delegācijas vizīti Latvijā 2011.gada maijā Rīgā notikušo Ķīnas biznesa dienu 2011 ("China Business Days 2011") ietvaros.

2011.gada janvārī Latvijas paviljonu par 8 miljoniem juaņu iegādājās uzņēmums no Liaoningas provinces. Turpmāk Aeroduim vēja tunelis atradīsies vienā no pasaules lielākajām metropolēm – Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Ievērojot vienlīdzības principu un noslēgtos līgumus, EM rosināja un valdība atbalstīja iniciatīvu ieņēmumus no kustamās mantas pārdošanas proporcionāli ziedojuma (dāvinājuma) summām atmaksāt VAS "Latvijas dzelzceļš" – 64,52% (LVL 374 244, 80), Ventspils brīvostas pārvaldei – 17,08% (LVL 99 071,63), un valsts budžetā paliktu 18,4% (LVL 106 728,21). Lai nodrošinātu līdzekļu atmaksu ziedotājiem, tika veikti grozījumi MK 2010.gada 1.decembra rīkojumā Nr.695 "Par valsts kustamās mantas pārdošanu pēc starptautiskās izstādes "World Expo 2010"", kas paredzēja iegūtos naudas līdzekļus pēc pārdošanas izdevumu segšanas ieskaitīt valsts budžetā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

FM: Par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2012.gadā būs atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem

5.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos noteikumus par biedrībām un nodibinājumiem, kurus 2012.gadā paredzēts atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un inženierbūvēm.

Noteikumos iekļautas 20 biedrības un 2 nodibinājumi:

• biedrība "Latvijas Komponistu  savienība";

• biedrība "1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība";

• biedrība "Rīgas Ebreju kopiena";

• biedrība "Latvijas Arhitektu savienība";

• Latvijas biedrība "Glābiet bērnus";

• biedrība "Latvijas Igauņu biedrība";

• biedrība "Latvijas Neredzīgo biedrība";

• biedrība "Latvijas Nedzirdīgo savienība";

• biedrība "Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija";

• nodibinājums "Pasaules Dabas fonds";

• biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība";

• biedrība "Latvijas Teātra darbinieku savienība";

• biedrība "Dunduriņš";

• biedrība "Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija";

• invalīdu biedrība "Aplis";

• nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds";

• biedrība "Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas invalīdu biedrība";

• biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts";

• biedrība "Auces latviešu biedrības krīzes centrs "Namiņš"";

• biedrība "Latvijas Mākslinieku savienība";

• biedrība "Tautas  deju un mūzikas klubs "Liesma"";

• biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā".

Noteikumu projektā iekļautās biedrības un nodibinājumi atbilst šādiem kritērijiem:

• īpašumtiesības uz ēkām un inženierbūvēm ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

• ēkas un inženierbūves pieder biedrībai, kurai Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai invalīdu biedrībai;

• ēkas un inženierbūves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu (izņemot invalīdu biedrībām piederošās).

Katru gadu FM līdz taksācijas gada 15.februārim apkopo no biedrībām un nodibinājumiem saņemtos dokumentus un pēc tam noteiktā kārtībā iesniedz MK noteikumu projektu par biedrībām un nodibinājumiem, kas atbrīvoti no NĪN maksājumiem par tām piederošajām ēkām un inženierbūvēm.

 

 

FM: Par papildu Eiropas Savienības fondu finansējuma aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem pārdali

5.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē lēma par papildu finansējuma pārdali aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošanai 2012. un 2013.gadā 30,32 miljonu latu apmērā, pārdalot Eiropas Sociālā fonda finansējuma atlikumus un novirzot ES fondu finansējumu 22,8 miljonu latu apmērā no garantijām komersantu konkurētspējas nodrošināšanai (darbības programma "Uzņēmējdarbība un inovācijas") uz aktīvajiem darba tirgus pasākumiem (darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība").

Šādi grozījumi veikti, reaģējot uz ekonomikas stabilizēšanos, lai, pārdalot ES fondus, nodrošinātu to efektīvāku novirzīšanu tautsaimniecībā.

Šā gada 11.jūlijā Briselē notiks Finanšu ministrijas augsta līmeņa tikšanās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai pārrunātu šos finansējuma pārdales jautājumus un aktīvo darba tirgus pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2012. un 2013.gadā.

Ministru kabinets apstiprināja arī aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" nosaukuma un mērķu maiņu.

Turpmāk minētā aktivitāte sauksies "Ārējo tirgu apgūšana un ārvalstu investīciju piesaiste", un tās ietvaros tiks piesaistītas arī ārvalstu investīcijas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

IZM: Par tiesisko regulējumu profesionālo izglītības programmu pedagogu darba samaksas finansēšanai pašvaldību izglītības iestādēs

Lai noteiktu kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas".

Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam, pašvaldības veido izglītības iestādes, kas īsteno ne tikai vispārējās, bet arī profesionālās izglītības programmas. Vispārējās izglītības programmu pedagogu darba samaksas finansēšanu regulē MK 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1616 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai", savukārt pedagogu, kuri īsteno profesionālās izglītības programmas, darba samaksas finansēšana notiek saskaņā ar iesniegto pedagogu darba likmju skaitu. Jaunie noteikumi paredz noteikt vienādu finansējuma aprēķināšanu pedagogu darba samaksai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs (programmās).

Lai aprēķinātu profesionālo izglītības programmu pedagogu darba samaksu, ir noteikti rādītāji, kuri tiks ievēroti mērķdotācijas aprēķināšanai. Šie rādītāji saskaņoti ar MK 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo", kā arī ar MK 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" noteiktajiem rādītājiem.

Saskaņā ar noteikumu projektu, novadu un republikas pilsētu pašvaldībām līdz katra mācību gada 5.septembrim informācija par audzēkņu skaitu profesionālās izglītības programmās jāievada Valsts izglītības informācijas sistēmā. Atbilstoši sniegtajai informācijai IZM aprēķinās normēto skolēnu skaitu, konkrētiem profesionālās izglītības programmu veidiem piemērojot koeficientus.

Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas" 5.jūlijā apstiprināts MK. Noteikumi stāsies spēkā 2011.gada 1.septembrī.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

KM: Par okupācijas upuru piemiņas memoriālu

Valdība 5.jūlija sēdē akceptēja Kultūras ministrijas (KM) iesniegto plānu okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa projekta turpmākajai virzībai, paredzot kompleksa īstenošanu pabeigt līdz 2014.gadam.

Okupācijas muzeja rekonstrukcija, G.Birkerta projektētā "Nākotnes nama" piebūve un piemiņas memoriāls padomju okupācijas upuriem ir ieguldījums Latvijas nākotnē, uzskata kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. "Vēsturiskā atmiņa ir nozīmīga katras nācijas identitātes daļa, tā ir pamats uz kopīgām vērtībām balstītai saliedētai sabiedrībai. Okupācijas muzejs visus šos gadus ir darījis ļoti nozīmīgu darbu vēstures izpratnes veidošanā. Uz šo vietu nāk bērni un skolēni, lai saprastu Latvijas vēsturi, tur saskaņā ar valsts protokolu viesojas citu valstu augstākās amatpersonas. Okupācijas muzejs piedalās Eiropas kopējās atmiņas veidošanā. Tāpēc Okupācijas muzeja rekonstrukcija ir valdības deklarācijā ierakstīta apņemšanās, tā ir viena no KM prioritātēm," norāda S.Ēlerte.

Arhitekts Jānis Dripe, kurš 2007.gadā, kad notika starptautiskais maketu (ideju) konkurss par Padomju okupācijas piemiņas memoriālu, piedalījās konkursa žūrijā, uzsver: "Latviešu strēlnieku laukums un Rātslaukums ir pilsētai būtiski, bet telpiski nepabeigti publiskās telpas elementi, tāpēc Okupācijas muzeja otrā kārta un okupācijas upuru piemiņas memoriāls ir ļoti svarīgi šīs telpas sakārtošanas elementi un kā tādi tie ir īstenojami maksimāli īsā termiņā, lai piešķirtu pilsētas centram telpisku pabeigtību un arī sarežģītās vēstures satura telpisko atspoguļojumu."

"Latvijas Okupācijas muzejs savā 18 gadus ilgajā līdzšinējā darbībā sabiedrībai veiksmīgi skaidrojis vēstures pētniecībā apzinātos faktus un jaunākās atziņas par abu okupācijas varu noziegumiem pret Latvijas valsti un tautu. Par muzeja efektivitāti liecina lielais apmeklētāju skaits – ap 100 000 gadā, pozitīvās atsauksmes par ekspozīciju un muzeja darbības programmām, kā arī muzeja atpazīstamība ārzemēs," uzsver Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs. Taču, lai pilnībā attīstītu muzeja potences strādāt okupācijas seku pārvarēšanas jomā, tādējādi īstenojot sabiedrības integrācijas funkcijas, nepieciešams paplašināt muzeja ēku, kur piemērotās telpās veidot jauno ekspozīciju gan skolēnu, gan pieaugušo izglītošanai, papildinātu ar lielāku skaitu modernu interaktīvu objektu un izvērstu plašāku tālākizglītības programmu. Tas būs svarīgs un neatliekami nepieciešams ieguldījums Latvijas kopīgās vēstures apziņas un atmiņu kultūras, kas ir nozīmīgi nācijas un valsts identitātes elementi, nostiprināšanā.

Komplekss Latviešu strēlnieku laukumā ir uztverams kā vienots arhitektonisks ansamblis, kura izveidē ietilpst Okupācijas muzeja ēkas neatliekamie rekonstrukcijas un remonta darbi, muzeja piebūves "Nākotnes nams" būvniecība un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveide.

Uzsākot kompleksa īstenošanas darbus 2011.gada vidū, tos ir iespējams pabeigt līdz 2013.gada beigām, lai 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, gan Okupācijas muzeja piebūve "Nākotnes nams", gan Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls būtu gatavi. Plānots, ka izdevumus būvniecības procesā segs VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) , un tie tiks atmaksāti pēc būvniecības pabeigšanas (sākot no 2015.gada trīs gadu laikā).

Ar būvniecību saistīto kapitālieguldījumu izdevumu segšanai šodien apstiprinātajā MK rīkojumā paredzēti izdevumi 4 965 302 latu apmērā. Rīkojumā paredzēti arī ēku uzturēšanas izdevumi, sākot no 2015.gada līdz 2034.gadam (ieskaitot) 53 271 lats gadā – kopsummā  1 065 420 lati. Šajā summā iekļauti ēkas apsaimniekošanas izdevumi, apdrošināšanas izdevumi, izdevumi plānotajiem kārtējiem vai kapitālajiem remontiem un nekustamā īpašuma nodoklis. Šie VNĪ sniegtie aprēķini uzskatāmi par provizoriskiem un tiks precizēti pēc tehnisko projektu izstrādes.

Paralēli centieniem īstenot pilnu kompleksa izveidi ir jau bijuši paredzēti līdzekļi, kas vērsti uz Okupācijas muzeja esošās ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu – ar 2010.gada 8.oktobra Ministru kabineta rīkojumu noteikts, ka 2011.gadā ēkas remonta neatliekamajiem darbiem, ko veiks "Valsts nekustamie īpašumi", novirzīti 350 000 latu. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sadarbībā ar Okupācijas muzeja biedrību ir sagatavojusi un iesniegusi projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā "Zema enerģijas patēriņa ēkas", lai iegūtu finansējumu Okupācijas muzeja esošās ēkas siltināšanai, apkures un ventilācijas sistēmas rekonstrukcijai u.c. darbiem.

Tādējādi gan piešķirtie 350 000 latu, gan finansējums, ko plānots iegūt konkursā "Zema enerģijas patēriņa ēkas", kopā ar "Valsts nekustamo īpašumu" fonda ieguldījumu varētu nodrošināt Okupācijas muzeja esošās ēkas sakārtošanu un pilnvērtīgu muzeja pamatfunkciju veikšanu.

 

 

KM: Par kultūras centru metodisko atbalstu

Kultūras ministrija (KM) 5.jūlijā valdību informēja par Kultūras centru darbības attīstības programmas 2009.–2013.gadam īstenošanas gaitu.

Līdz šim programmas ietvaros uzsākta metodiskā materiāla izstrāde par amatiermākslas kolektīvu – Dziesmu un deju svētku dalībnieku – darbību, KM ar plānošanas reģioniem noslēgusi deleģēšanas līgumu par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā un sadarbības līgumus par kultūrpolitikas īstenošanu reģionos.

Kultūras ministrija ar Latvijas Pašvaldību savienību vienojusies, ka KM sadarbībā ar Latvijas Kultūras centru asociāciju līdz šā gada decembrim izstrādās metodiskos materiālus kultūras namu akreditācijai, savukārt Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) koordinē un organizē mūžizglītības projektus kultūras jomas speciālistiem.

Lai sekmētu kultūras pieejamību sabiedrībai un valsts finansējums tiktu sadalīts pēc iespējas tuvāk kultūras procesa īstenotājiem pašvaldībās, Valsts kultūrkapitāla fonda ietvaros ir izveidotas reģionālās kultūras programmas, kas īstenotas 2009.gadā par kopējo summu 110 000 latu, bet 2010.gadā kultūras programmām piešķirts finansējums 100 000 latu apmērā, tikpat lielu finansējumu paredzot arī 2011.gadā. Patlaban notiek 2010.gada rezultātu apkopošana, kā arī izsludināts aktuālais konkurss par programmu īstenošanu.

Tīmekļa vietnē www.kulturaskarte.lv, kur tiek apkopota statistika kultūras jomā, patlaban ievadīta informācija par 538 kultūras centriem.

Tā kā visi minētie darbi jau līdz šim ir veikti KM un KNMC esošo budžeta līdzekļu ietvaros, jo papildu budžets programmas īstenošanai nav piešķirts, KM uzsver, ka arī turpmāk šīs funkcijas tiks veiktas esošā finansējuma ietvaros un tādēļ nav lietderīgi saglabāt formālu kultūras centru darbības attīstības programmu, kurai nav finansējuma.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!