Papildu saprašanās Memorands starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku

Saprašanās memoranda ceturtais papildinājums

1. 2009.gada 20.janvārī Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma Lēmumu Nr.2009/290 (grozīts ar Padomes Lēmumu 2009/592.) piešķirt Latvijai vidēja termiņa finanšu palīdzību līdz 3,1 miljarda eiro apmērā. Šī finanšu palīdzība tiks sniegta trīs gadus, sākot no pirmās dienas pēc Padomes lēmuma pieņemšanas, ar maksimālo vidējo aizdevuma atmaksas termiņu septiņi gadi. ES palīdzība jāsniedz savienojumā ar Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu 1,5 miljardu SDR apmērā (1200% no Latvijas SVF kvotas, apmēram 1,7 miljardi eiro) saskaņā ar 2008.gada 23.decembrī apstiprināto SVF Atbalsta vienošanos. Ziemeļvalstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija) kopā piešķir 1,9 miljardus eiro, Pasaules Banka – 0,4 miljardus eiro, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija un Polija – kopā 0,4 miljardus eiro, kas veido 7,5 miljardus eiro laika posmā līdz 2011.gada pēdējam ceturksnim.

2. ES finanšu palīdzību piešķir, atbalstot Latvijas pārvaldes iestāžu Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes programmu (programma), kas nesen atjaunināta kā konverģences programma un valsts reformu programma (iesniegtas EK 30.aprīlī), ar mērķi saglabāt iekšzemes un starptautisko uzticību finanšu sistēmai, risināt budžeta nelīdzsvarotības problēmas, tieši un netieši veicināt konkurētspējas uzlabošanos un stiprināt ekonomikas izaugsmes potenciālu ar vairākām strukturālajām reformām. Programmā ierosināto pasākumu īstenošana palīdzēs veidot pamatu ilgtspējīgai konverģencei un sasniegt Latvijas mērķi pievienoties eirozonai.

3. ES finanšu palīdzība tiks izmaksāta sešos maksājumos. Pirmais maksājums 1 miljarda eiro apmērā tika pārskaitīts 2009.gada 25.februārī pēc tam, kad bija parakstīts Saprašanās memorands (Memorands), savukārt otrais maksājums 1,2 miljardu eiro apmērā tika pārskaitīts 2009.gada 27.jūlijā, kad bija noslēgusies pirmā pārskata misija un kopumā izpildīti Memorandā noteiktie ekonomikas politikas kritēriji. Trešais maksājums 0,5 miljardu eiro apmērā tika pārskaitīts 2010.gada 11.martā un ceturtais maksājums 0,2 miljardu eiro apmērā – 2010.gada 21.oktobrī, kad bija pabeigta otrā un trešā pārskata misija un bija kopumā izpildīti ekonomikas politikas kritēriji, kā noteikts Saprašanās memoranda pirmajā un otrajā papildinājumā. Piektais maksājums 0,1 miljarda eiro apmērā, ja to prasīs, tiks pārskaitīts, kad būs parakstīts šis Saprašanās memoranda ceturtais papildinājums.

4. Komisijas dienesti no 2011.gada 5. līdz 15.aprīlim veica ceturto pārskata misiju sadarbībā ar SVF pārstāvjiem, lai novērtētu sasniegto attiecībā uz nosacījumiem, kas izstrādāti piektā ES finanšu palīdzības maksājuma saņemšanai, kā noteikts Saprašanās memoranda trešajā papildinājumā. Pamatojoties uz misijas secinājumiem, Atbilstības ziņojumu, ko Latvijas iestādes nosūtīja 2011.gada 1.aprīlī, un 2011.gada 1.jūnijā notikušo apspriešanos ar Ekonomikas un finanšu komiteju, ekonomikas politikas kritēriji tika uzskatīti par kopumā izpildītiem. Kopš iepriekšējās pārskata misijas, pateicoties turpmākiem budžeta un strukturālajiem pasākumiem, ko veicinājušas uzlabojušās makroekonomikas prognozes (2010.gadā ekonomika atgriezās sākuma punktā, un paredzams, ka 2011.gadā IKP palielināsies par 3,3%, bet 2012.gadā – par 4%), ir nodrošināta politikas programmas izpilde. Šis secinājums īpaši attiecas uz:

a) 2010.gada budžeta mērķa – 8,5% no IKP – izpildi pēc EKS95 metodoloģijas (fiskālais deficīts bija 7,7% no IKP, vai 5,5% no IKP, neskaitot banku restrukturizācijas izmaksas).

b) 2010.gada 21.decembrī Saeima pieņēma 2011.gada budžetu, bet 14.aprīlī – 2011.gada budžeta papildinājumus, kas paredz pasākumus kopā par aptuveni 370 miljoniem latu (ietekme uz visu gadu, lai gan ne visi no tiem dos pastāvīgus ietaupījumus), ar mērķi panākt, lai deficīts būtu krietni zem 6% no IKP. 2011.gada budžeta pasākumu ieņēmumu daļā paredzēts i) palielināt gan standarta, gan samazināto PVN likmi un samazināt to kategoriju skaitu, kurām piemēro samazināto PVN likmi; ii) palielināt darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma iemaksas; iii) palielināt nodokļus par personiskajiem transportlīdzekļiem un dienesta automašīnām, ko izmanto privātām vajadzībām; iv) ieviest finansiālās stabilitātes nodevu un nodevu par patēriņa kredītu izsniegšanu, ko veic uzņēmumi, kuri nav bankas; v) divkāršot nekustamā īpašuma nodokli un vi) palielināt akcīzes nodokli un samazināt ar nodokli neapliekamās summas konkrētiem ražojumiem. Tomēr daži pasākumi, piemēram, palielināt dividenžu izmaksu likmes daudziem valsts uzņēmumiem un samazināt otrajā līmenī veiktās iemaksas pensiju fondā, diez vai ļaus panākt pastāvīgu deficīta samazinājumu. Izdevumu daļā pasākumi paredz i) personāla un algu izmaksu samazinājumus valsts pārvaldē; ii) samazināt apropriācijas, salīdzinot ar pagājušā gada līmeni, vairākās jomās, ieskaitot izdevumus veselības aprūpes, sociālo programmu un aizsardzības jomā; iii) samazināt subsīdijas vispārīgajai izglītībai un finansējumu izglītības inovāciju programmām un iv) samazināt subsīdijas dzelzceļa jomā.

c) Ir panākts progress attiecībā uz galveno jomu un svarīgāko pasākumu noteikšanu, lai nodrošinātu 2012.gada budžeta konsolidāciju.

d) Ir panākts progress attiecībā uz fiskālā ietvara nostiprināšanu. Iestādes turpina izstrādāt fiskālās atbildības likuma projektu un attiecīgus grozījumus Satversmē. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai fiskālās atbildības likuma noteikumiem būtu spēcīgāks juridiskais statuss nekā citiem likumiem. Lai gan iestādes ir sagatavojušas pilnīgu valsts uzņēmumu sarakstu, valsts īpašuma efektīvākas pārvaldības stratēģija nav iesniegta laikā.

e) Ir panākts progress attiecībā uz nodokļu administrēšanas stiprināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu. 2011.gada budžetā un tā papildinājumos iestādes ir ietvērušas: i) pasākumus, lai paātrinātu kavētu nodokļu maksājumu samaksu; ii) minimālās algas palielināšanu, kam vajadzētu ierobežot algu nedeklarēšanas gadījumu skaitu; iii) preču kontrabandas apkarošanas pasākumus un iv) stratēģiju sadarbības uzlabošanai ar nozaru uzņēmumu asociācijām. Lai gan fiskālās korekcijas stratēģija ir būtiska ēnu ekonomikas apkarošanas komponente, tomēr ieņēmumu iekasēšana ir neparedzama un to ir grūti izteikt skaitļos. Lai novērtētu dažādo pasākumu efektivitāti, iestādes plāno izveidot darba grupu, iesaistot tajā programmas partnerus, ar mērķi līdz 2011.gada augusta vidum ziņot par 2012.gadā un pēc tam gaidāmajiem ieņēmumiem. Iestādes arī plāno pārskatīt stratēģiju par nodokļu maksātāju saistību izpildi, ņemot vērā nākamās SVF tehniskās palīdzības misijas pārstāvju ieteikumus.

f) Ir veikti ievērojami finanšu sistēmas stabilizācijas pasākumi, ieskaitot liela riska darījumu vadību, algu politiku, stresa testu vadlīnijas un pastiprinātas uzraudzības krīzes pārvarēšanas pasākumus. Turpinās sadarbība ar kaimiņvalstīm un attiecīgajiem ārvalstu uzraudzītājiem. Parex un Citadeles bankas restrukturizācijas process ir krietni pavirzījies uz priekšu. Ministru kabinets ar lielu novēlošanos 2011.gada 12.aprīlī pieņēmis Hipotēku un zemes bankas pārveidošanas plānu.

g) Ir ievērojami panākumi strukturālo reformu veikšanā, it īpaši attiecībā uz ES fondu apguves uzlabošanu, publiskā iepirkuma procedūru grozīšanu, pārstrukturēšanas pasākumiem, lai piesaistītu jaunus ĀTI, un īpašas programmas mazo un mikrouzņēmumu atbalstam ieviešanu.

5. Nosacījumi nākamā maksājuma pārskaitījumam (ja to prasīs) ir saistīti ar līdzšinējo sasniegumu nostiprināšanu, vienlaikus liekot pamatu publisko finanšu stabilitātei un ilgtspējīgai izaugsmei. Nosacījumu izpildi izvērtēs nākamās pārskatīšanas laikā, ko plāno veikt 2011.gada (15.)novembrī vai vēlāk.

a) Attiecībā uz budžeta konsolidāciju Latvijas iestādes ir apņēmušās sasniegt 2011.gada deficīta mērķi ne vairāk kā 6% no IKP un fiskālo deficītu zem 3% no IKP pēc EKS95 metodoloģijas 2012.gadā atbilstoši ECOFIN padomes pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (EDP) ieteikumiem. Nosakot mērķi 2012.gadā panākt budžeta deficītu 2,5% apmērā no IKP, Latvijas iestādes apliecinās apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu un atmaksāt parādu, kā arī ievērot Māstrihtas kritērijus ilgtspējīgā veidā. Balstoties uz to, ka iepriekš un pašlaik noteiktie fiskālie mērķi izpildīti sekmīgāk, nekā paredzēts, provizoriskie aprēķini liecina, ka šā mērķa sasniegšanai būs vajadzīgi vēl 150–180 miljonu LVL (1,1%–1,3% no IKP) neto papildu pasākumi, kas ir daudz mazāk, nekā iepriekš aprēķināts. Norisinās darbs, lai noteiktu virkni risinājumu pasākumiem, kuri būtu iekļaujami 2012.gada budžetā. Šādu risinājumu sagatavošana līdz 2011.gada augusta vidum dos iestādēm iespēju izvēlēties vislietderīgākos pasākumus pēc tam, kad līdz 2011.gada augusta beigām būs novērtēti galīgie nepieciešamie konsolidācijas pasākumi, un ļaus valdībai līdz 2011.gada septembra beigām iesniegt budžetu apstiprināšanai Saeimā.

b) Lai uzlabotu ieņēmumu iekasēšanu, iestādes izstrādā priekšlikumus par īpašuma nodokļu sistēmas reformām un par visaptverošas stratēģijas īstenošanu, lai stiprinātu nodokļu administrēšanu un mazinātu ēnu ekonomiku. Iestādes strādā arī pie tā, lai pārnestu uz valsts budžetu iedzīvotāju ienākuma nodokļus, ko maksā pašvaldībām. Papildu ieņēmumus var nodrošināt, labāk apsaimniekojot valsts uzņēmumus un nekustamos īpašumus.

c) Attiecībā uz izdevumu samazinājumu iestādes apsver iespēju samazināt algas publiskajā sektorā un valsts subsīdijas un pārskatīt iespējas, kā racionalizēt sociālo pabalstu sistēmu un uzlabot pensiju sistēmas ilgtspējību, lai tā būtu saskaņā ar sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, cita starpā ņemot vērā nesenā Pasaules Bankas publisko izdevumu pārskata ieteikumus un SVF tehnisko palīdzību. Valsts kanceleja veic funkciju revīzijas, lai noteiktu, kuras funkcijas varētu likvidēt vai arī pildīt efektīvāk.

d) Iestādes arī izskata iespējas, kā nodrošināt sociālā nodrošinājuma ilgtermiņa stabilitāti. Iestādes ir izstrādājušas koncepciju par sociālo nodrošinājumu, kas būs pamatā visaptverošai pensiju reformai, ko ierosinās saistībā ar 2012.gada budžetu. Iestādes ir apņēmušās saglabāt pensiju sistēmas trīs līmeņu ilgtspējību un līdz 2013.gadam atjaunot iemaksu likmi otrajā līmenī līdz 6% no bruto algas ar nosacījumu, ka budžeta stāvoklis uzlabosies atbilstoši pašreizējām prognozēm.

e) Citās programmas jomās iestādes plāno līdz 2011.gada augusta beigām vienoties ar Komisiju un SVF par fiskālās atbildības likumprojekta saturu un līdz 2011.gada novembra beigām iesniegt likumprojektu(s) Saeimai. Iestādes arī plāno sagatavot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru, ko iesniegtu Saeimai līdz 2012.gada vidum un kurā būtu ierosināti saistoši daudzgadu izdevumu griesti, noteikts aizliegums palielināt gada apropriācijas tādēļ, ka ieņēmumi pārsnieguši plānotos, kā arī noteikti ierobežojumi attiecībā uz ekspansīvu fiskālo pasākumu ieviešanu pēc budžeta pieņemšanas. Jāveic pasākumi, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību, veicinot konkurētspēju, efektivitāti un pasākumus, kuri palīdzētu ilgtspējīgi pretoties inflācijas spiedienam, tai skaitā uzlabotu pārvaldību un atdevi valsts pārvaldē, paātrinātu ES fondu līdzekļu apgūšanu, stiprinātu publisko iepirkumu un konkurenci, atbalstītu aktīvas nodarbinātības un mūžizglītības politiku, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un atbalstītu eksporta veicināšanas pasākumus.

6. Ekonomikas politikas kritēriji saistībā ar nākamajiem finanšu palīdzības maksājumiem un pārskatu iesniegšanas prasības ir minētas attiecīgi I un II pielikumā šim papildu Saprašanās memorandam, kurš ir sākotnējā Memoranda ceturtais papildinājums. Pielikumi ir šā Saprašanās memoranda papildinājuma neatņemama sastāvdaļa un aizstāj iepriekšējos pielikumus.

7. Prognozes attiecībā uz ārējo finansējumu liecina, ka programmā paredzētā starptautiskā vidēja termiņa finanšu palīdzība ir pietiekama un ka var pat nebūt vajadzības izmantot dažus no starptautiskajiem vai divpusējiem aizdevumiem. Uzlabojusies ekonomiskā un finansiālā situācija rada labvēlīgus nosacījumus tam, ka valdība var pakāpeniski atgriezties starptautiskajos kapitāla tirgos, lai aizņemtos uz saprātīgiem nosacījumiem.

8. Ņemot vērā to, ka finanšu sistēmas vispārējā stabilizēšanās mazina potenciālo banku sektora finansēšanas nepieciešamību, līdzekļus, kuri pašlaik ir Latvijas Bankas apakškontā banku sektora atbalstam, var atbrīvot vispārējo valdības darbību finansēšanas vajadzībām, saņemot oficiālu Komisijas apstiprinājumu pēc finanšu ministra pieprasījuma un saskaņā ar turpmāk minēto grafiku, kura virzību izvērtē Komisija un SVF:

• 300 miljonus eiro, pamatojoties uz Komisijai 2011.gada aprīlī iesniegto Hipotēku un zemes bankas pārveidošanas plānu un Citadeles bankas pārdošanas stratēģijas un Parex bankas restrukturizācijas stratēģijas pieņemšanu 2011.gada maijā;

• 100 miljonus eiro, pamatojoties uz Komisijai iesniegtu Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošanas stratēģiju;

• atlikušos 249 miljonus eiro, pamatojoties uz virzību Citadeles bankas pārdošanas lietā un saistībā ar Hipotēku un zemes bankas komerciālajiem aktīviem un pasīviem.

9. Aizdevuma maksājumu izmaksa ir atkarīga no attiecīgās tiesiskās apņemšanās (Aizdevuma līguma), kas parakstīts 2009.gada janvārī. Par katra maksājuma datumu abas puses vienosies saskaņā ar Aizdevuma līgumu. Šajā ziņā, ņemot vērā to, ka ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un finanšu stāvoklis stabilizējies, iestādes ir norādījušas, ka šajā pārskatīšanā pieejamie līdzekļi netiks izmantoti, izņemot 100 miljonus eiro, ko plāno apstiprināt Pasaules Banka.Ja situācija mainīsies, Latvijas iestādēm līdz 2011.gada 15.jūnijam jānosūta Komisijai piektā maksājuma pieprasījums par summu līdz 0,1 miljardam eiro, vai arī par attiecīgo summu tiks palielināts sestais maksājums (jāpārskaita līdz 2012.gada 19.janvārim).

10. Pirms katra maksājuma pārskaitīšanas Komisija informē Ekonomikas un finanšu komiteju par nosacījumu izpildi, kas saistīti ar konkrēto maksājumu. Pārvaldes iestādes attiecīgi nodrošina ciešu sadarbību ar Ekonomikas un finanšu komiteju.

11. Pēc tam, kad palīdzības programma būs beigusies, Latvijā tiks veikta uzraudzība pēc programmas beigām, ko vadīs Komisija, jo tā ir spēkā esošo procedūru un uzraudzības mehānismu sastāvdaļa. To paredz ES līmenī noteiktā procedūra par finanšu palīdzības sniegšanu ES dalībvalstīm, kuras nav eirozonas dalībnieces. Pēc programmas beigām un līdz brīdim, kad būs atmaksāta lielākā daļa no ES aizdevumiem, Latvija turpinās sniegt Komisijai līdzīgu informāciju, kāda jāsniedz programmas laikā, ieskaitot iepriekšēju informāciju par galvenajām politikas iecerēm. Misijas uzraudzības veikšanai pēc programmas beigām tiks saskaņotas ar regulārām uzraudzības misijām (ko arī veiks SVF), lai novērstu dublēšanos un nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu. Misiju biežumu noteiks Komisija, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju, atbilstoši programmas noteikumiem, atmaksas grafikiem un atlikušo politikas un ekonomikas risku novērtējumam, ņemot vērā arī standarta uzraudzību. Cieša sadarbība ar SVF tiks nodrošināta arī pēc programmas beigām, un misijās piedalīties tiks aicināti ECB darbinieki.

12. Eiropas Centrālā banka darbojas kā Komisijas aģents un pārskaita aizdevuma maksājumus Finanšu ministrijas (Valsts kases) eiro kontā Latvijas bankā (“aģents”).

13. Palīdzības īstenošanas laikā iestādes dara Komisijai pieejamu visu vajadzīgo informāciju, lai novērtētu sasniegto attiecībā uz ekonomiskajiem nosacījumiem un reformām, kā noteikts I pielikumā. Pirms Komisija veic turpmākos maksājumus, iestādes iesniedz Komisijai atbilstības ziņojumus par nosacījumu izpildi, kas saistīti ar attiecīgo maksājumu.

14. Tiek nodrošināta izmeklēšana un pienācīga izskatīšana visos iespējamos un faktiskos krāpšanas, korupcijas vai citu nelikumību gadījumos saistībā ar ES maksājumu bilances palīdzības pārvaldīšanu. Par visiem šādiem gadījumiem un ar tiem saistītiem pasākumiem, ko veikušas valsts kompetentās iestādes, nekavējoties ziņo Komisijai.

15. Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt finanšu kontroli vai revīzijas, ko tā uzskata par vajadzīgu saistībā ar šīs palīdzības pārvaldību. Komisijai un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam ir tiesības nosūtīt savus darbiniekus vai pienācīgi pilnvarotus pārstāvjus veikt tehniskas vai finanšu kontroles vai revīzijas, ko uzskata par vajadzīgām saistībā ar šīs palīdzības pārvaldību, kamēr aizdevums nav pilnībā atmaksāts.

16. Komisija vai tās pienācīgi pilnvaroti pārstāvji var veikt neatkarīgu palīdzības ex-post novērtējumu. Iestādes apņemas sniegt novērtējumam nepieciešamo informāciju. Novērtējuma projekts tiks tām nosūtīts komentāru sniegšanai.

17. Visi paziņojumi saistībā ar šo Saprašanās memoranda papildinājumu ir uzskatāmi par spēkā esošiem tikai rakstveidā, un tos nosūta uz šādām adresēm:

Eiropas Savienībai

European Commission,
DG for Economic
and Financial Affairs
B-1049 Brussels,
fakss: (+32-2)2964885

Ministru prezidentam

Valsts kanceleja
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV–1520,
fakss: (+371)67280469

Latvijas Republikas Finanšu ministrijai

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga, LV–1919,
fakss: (+371)67095503

Latvijas Bankai

Latvijas Banka
K.Valdemāra iela 2A, Rīga, LV–1050,
fakss: (+371)670224 20

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Kungu iela 1, Rīga, LV–1050,
fakss: (+371)67225755

18. Latvijai šis Papildu saprašanās memorands stājas spēkā pēc tam, kad pabeigtas iekšējās procedūras, kuras jāveic saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Papildu Memorandu var grozīt pēc pušu savstarpējas vienošanās, grozījumus izdarot papildinājuma veidā. Visi šādi papildinājumi būs Memoranda neatņemama sastāvdaļa un stāsies spēkā atbilstoši tai pašai procedūrai, kuru piemēro Memorandam.

Parakstīts Briselē [datums] un Rīgā [datums] piecos oriģinālos angļu valodā.

I pielikums

Ekonomikas politikas kritēriji

1. Vispārējie programmas nosacījumi

a) Vispārējā valsts budžeta deficīta mērķi 2011. un 2012.gadam pēc EKS95 metodoloģijas ir noteikti attiecīgi ne vairāk kā 6% un zem 3% no IKP.

b) Visus būtiskos Ministru kabineta lēmumus vai citus lēmumus ar fiskālo ietekmi, tostarp par sociālā nodrošinājuma vai jebkuru garantiju shēmu, izziņo un īsteno pēc apspriešanās ar EK un SVF.

c) Jebkuri papildu ieņēmumi vai ietaupījumi attiecībā pret deficīta mērķiem ir jāizmanto, lai sasniegtu budžeta deficītu, kas zemāks par plānoto, vai, apspriežoties ar EK un SVF, lai paātrinātu ES fondu apguvi noteikto budžeta deficīta mērķu ietvaros vai lai palielinātu finansējumu aktīvās nodarbinātības un sociālā drošības tīkla pasākumiem. ES budžeta finansējums saistībā ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu jāizmanto pilnībā un pienācīgi jāiekļauj budžetā. ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības pārvaldībai un īstenošanai tiks nodrošināti pienācīgi resursi, tostarp tehniskās palīdzības resursi, un tie tiks piešķirti attiecīgajai vadošajai iestādei, revīzijas iestādei, sertifikācijas iestādei un starpniekinstitūcijām, kā arī Iepirkumu uzraudzības birojam.

d) Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes, ko izmanto par pamatu budžeta sagatavošanā, ir jāizskata Latvijas Bankai, konsultējoties ar ārējiem ekspertiem. Komisijas prognoze būtu jāizmanto kā atskaites punkts.

A: Fiskālā konsolidācija un fiskālās pārvaldības reformas

2. Lai nodrošinātu fiskālo disciplīnu:

a) līdz 2011.gada augusta vidum noteikt virkni risinājumu deficīta samazināšanas pasākumiem, kuri iekļaujami 2012.gada budžetā, lai valdība līdz 2011.gada septembra beigām varētu iesniegt budžetu apstiprināšanai Saeimā;

b) līdz 2011.gada augusta beigām vienoties ar Komisiju un SVF par fiskālās atbildības likumprojekta saturu, lai līdz 2011.gada novembra beigām varētu iesniegt likumprojektu(s) Saeimai; līdz 2011.gada novembra beigām iesniegt Satversmes grozījumus Saeimā, lai nodrošinātu to, ka fiskālās atbildības likuma noteikumiem būtu spēcīgāks juridiskais statuss nekā citiem likumiem;

c) līdz 2011.gada septembra beigām izvērtēt to, cik efektīvi un iedarbīgi ir spēkā esošie nodokļu atvieglojumi (īpaši uzņēmumu ienākuma nodoklim un iedzīvotāju ienākumu nodoklim), lai tos mērķtiecīgāk izmantotu vai atceltu tos, kuri nesasniedz mērķus, un izlīdzinātu atšķirības starp dažādiem nodokļu maksātājiem, vienlaikus apsverot citu politiskā atbalsta veidu iespējas.

3. Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un nelegālu tirdzniecību:

a) turpināt īstenot svarīgākos pieņemtās stratēģijas pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, īpaši jauno deklarēšanas kārtību, un pasākumus, lai paātrinātu kavētu nodokļu maksājumu samaksu, pabeidzot darbības, vēlākais, līdz 2012.gada 1.janvārim. Saistībā ar iepriekš minēto līdz 2011.gada septembra beigām izvērtēt iespēju pārtraukt Valsts kases maksājumus uzņēmumiem, līdz kavētie maksājumi nokārtoti vai atlīdzināti;

b) līdz 2011.gada septembra beigām sekmēt ciešāku sadarbību starp Valsts ieņēmumu dienestu un uzņēmējiem, publicēt un sākt izmantot uzņēmumu “balto sarakstu” un turpināt vērst plašumā divpusējos sadarbības līgumus starp Valsts ieņēmumu dienestu un nozaru asociācijām;

c) līdz 2011.gada septembra beigām pārskatīt sankcijas, ko piemēro nelegālai un negodīgai tirdzniecībai, un stiprināt kontroles iestāžu funkciju veikšanas iespējas.

4. Lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu sociālām vajadzībām un sociālo palīdzību, kas sniegta pārredzamā un ekonomiski pārdomātā veidā:

a) līdz 2011.gada augusta beigām iesniegt starptautiskajiem aizdevējiem priekšlikumus par darbības jomas un finansējuma reformu plašai un uz konkrētu mērķi vērstai sociālā drošības tīkla programmai 2012.gadam un pēc tam, ņemot vērā izdevumu lietderību un fiskālo ietekmi;

b) līdz 2011.gada septembra beigām īstenot Valsts kontroles ieteikumus attiecībā uz nepieciešamajiem uzlabojumiem sociālā drošības tīkla stratēģijas administrēšanā, ieskaitot centralizēta sociālās palīdzības reģistra izveidi.

B: Finanšu sektora pasākumi

5. Līdz 2011.gada maija vidum, apspriežoties ar Komisiju un SVF, nozīmēt augsta ranga ierēdni, kurš atbildētu par Hipotēku un zemes bankas restrukturizācijas procesu, un noalgot kvalificētu, pieredzējušu un neatkarīgu pārdošanas konsultantu, kurš savāktu starptautiski atzītu ekspertu komandu, lai izstrādātu un īstenotu pārdošanas stratēģiju; līdz 2011.gada jūnija beigām pārdošanas konsultantam jāsagatavo un pēc apspriešanās ar valdību jāiesniedz Komisijai Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošanas stratēģija, lai reālais pārdošanas process varētu sākties 2011.gada jūlijā un tikt pabeigts līdz 2011.gada decembra vidum; pārraudzīt restrukturizācijas un pārdošanas procesu, līdz 2011.gada jūnija beigām nozīmēt kvalificētu un neatkarīgu restrukturizācijas procesa vadītāju ar starptautisku pieredzi, kas atskaitītos Hipotēku un zemes bankas uzraudzības padomei.

6. Īstenot Citadeles bankas pārdošanas stratēģiju un Parex bankas restrukturizācijas stratēģiju, ko 2011.gada 17.maijā apstiprinājis Ministru kabinets.

7. Līdz 2011.gada oktobra beigām, pamatojoties uz neatkarīga konsultanta ieteikumiem, sagatavot rīcības plānu attīstības finanšu institūciju sistēmas optimizēšanai un attiecīgi dažādu attīstības institūciju, kas darbojas valdības vārdā, integrēšanai; domājot par nākotni, attīstības institūcijām jāierobežo tiešie aizdevumi, izņemot gadījumus, kad jau ir apstiprinātas programmas uz izdevīgiem nosacījumiem, vai gadījumos, kad aizdevums: i) ir saistīts ar tādu produktu piegādi, kurus nepiedāvā komercbanku sektors, ii) ir saistīts ar ļoti specializētām zināšanām, kādu nav komercbanku rīcībā vai iii) ir pārāk neliels vai pārāk riskants, tādēļ nav komercbanku interesēs. Saistībā ar iepriekš minēto sagatavot izejas stratēģijas plānu EIF līdzdalības fondam, kas jāiesniedz Komisijai līdz 2011.gada oktobra beigām.

8. Turpināt stiprināt pasākumus, kas veicina uz tirgu balstītu parādu restrukturizāciju. Saistībā ar iepriekš minēto līdz 2011.gada septembra beigām, apspriežoties ar attiecīgo nozaru ekspertiem, veikt vajadzīgos pasākumus, lai vēl vairāk palielinātu pārredzamību un to, lai finanšu sektora dalībniekiem būtu regulēta pieeja plašākai informācijai par atsevišķu personu maksātspējas stāvokli.

C: Strukturālie jautājumi un reformas

9. Lai nodrošinātu atbilstošu, efektīvu un pārredzamu ES fondu pārvaldību un īstenošanu:

a) piešķirt pietiekamus budžeta resursus ES finansētam atbalstam un pierādīt, ka sasniegts starpniekinstitūciju izmaksāto izdevumu apjoms. 2011.gadā Latvijā būtu jācenšas sasniegt ikgadējos izdevumus (ko izmaksā starpniekinstitūcijas) vismaz 72 miljonu eiro apmērā no ESF, 201 miljonu eiro apmērā no KF un 318 miljonu eiro apmērā no ERAF. Turklāt jānodrošina, lai to izdevumu apjoms, kuri izdarīti, reāli īstenojot projektus uz vietas (t.i., neskaitot avansa maksājumus un maksājumus finanšu inženierijas instrumentiem), un ko izmaksājušas starpniekinstitūcijas, sākot no plānošanas perioda sākuma, nebūtu mazāks par 1,052 miljoniem eiro no ESF, KF un ERAF kopā;

b) līdz 2011.gada decembra beigām veikt būtiskus pasākumus, lai uzlabotu to novērtējumu kvalitāti, kuri veikti, lai novērtētu to, kā ES fondu atbalsts sekmē plānoto rezultātu sasniegšanu, un novērtējuma rezultātus izmantot, lai optimizētu plānošanu 2014.–2020.gada periodam. Turklāt jāizvērtē izredzes vidējā termiņā centralizēt ES fondu projektu administrēšanu kā iespējamu risinājumu tam, lai samazinātu administratīvo slogu, izvairītos no funkciju pārklāšanās un noteiktu vienotus standartus saziņai ar saņēmējiem;

c) līdz 2011.gada jūlija beigām rīkoties, lai pārdalītu līdzekļus, noņemot tos darbībām, kuras nav apstiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem līdz 2010.gada beigām (kā to prasa Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums);

d) līdz 2011.gada decembra beigām parakstīt visus līgumus, kuri ir saistīti ar pirmo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus ERAF aktivitātei “Pētniecības infrastruktūras izveide”, lai projektu īstenošanu varētu sākt līdz 2011.gada beigām un līdz 2012.gada jūnijam varētu parakstīt līgumus saistībā ar otro uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Rīkoties, lai nodrošinātu, ka starpniekinstitūciju izdarītie izdevumi no ERAF par minēto aktivitāti 2011.gadā sasniegtu vismaz 20 miljonus eiro, 2012.gadā – 30 miljonus eiro un 2013.gadā – 65 miljonus eiro. Plašākā mērogā rīkoties, lai sasniegtu nacionālos mērķus pētniecības un attīstības izdevumiem, kā to paredz Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam;

e) nodrošināt apstākļus neatkarīgiem ekspertiem, kurus pieņems darbā, izmantojot JASPERS palīdzības instrumentu, līdz 2011.gada jūnija beigām, nesen veikto ceļu un tiltu rekonstrukcijas darbu iespējamās kvalitātes problēmu un rekonstrukcijas darbu kvalitātes uzraudzības un kontroles sistēmas un procedūru izvērtēšanai, lai līdz 2011.gada beigām sniegtu ieteikumus par to, kā uzlabot rādītājus minētajās jomās (ieskaitot drošības audita procedūras), un par standarta garantijas termiņu palielināšanu ceļu projektiem;

f) līdz 2011.gada septembra beigām nodrošināt nacionālo finanšu inženierijas instrumentu darbību (aizdevumu un garantiju) atbilstību attiecīgajiem ES tiesību aktiem un norādījumiem, ko devuši DG REGIO dienesti, un veikt turpmākus pasākumus, lai ievērojami palielinātu to izmantojumu (t.i., kopējais privātais ieguldījums investīcijās, kuras ir saistītas ar aizdevumiem un garantijām) un multiplikatora koeficientu.

10. Lai uzlabotu cilvēkresursu pārvaldību un atdevi un lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē:

a) līdz 2011.gada jūnija beigām sagatavot rīcības plānu turpmākai pārvaldības centralizēšanai un cilvēkresursu plānošanai valsts pārvaldē un skaidras saiknes izveidei starp karjeras attīstību un ikgadējo novērtēšanu, pamatojoties uz kompetenci un darbības rādītājiem, un sākt to īstenot ne vēlāk kā līdz 2011.gada beigām;

b) līdz 2011.gada augusta beigām Valsts kancelejai jāidentificē administratīvi lēmumi, kurus pašlaik pieņēmis Ministru kabinets, bet kurus varētu pieņemt, deleģējot atsevišķiem ministriem vai augstākā ranga valsts ierēdņiem.

11. Lai veicinātu efektīvāku enerģijas un dabas resursu izmantošanu:

a) līdz 2011.gada beigām būtu jāturpina darbs, lai pilnībā transponētu ES tiesību aktus enerģētikas jomā, pievēršot īpašu uzmanību piemērojamiem trešās paketes elementiem, un īpaši lai palielinātu nacionālā regulatora un konkurences padomes neatkarību (arī finansiālo neatkarību) un lai sekmētu lielāku konkurenci enerģētikas sektorā;

b) līdz 2011.gada jūlija beigām iesniegt Saeimai likumprojektus, kas nepieciešami, lai īstenotu valsts rīcības plānu atjaunojamās enerģijas jomā, ieskaitot spēkā esošā atjaunojamās enerģijas atbalsta mehānisma pārskatīšanu;

c) līdz 2012.gada janvārim piemērot jaunas dabas resursu nodokļa likmes attiecībā uz dabas resursu ieguvi, atkritumu apglabāšanu un gaisa piesārņošanu, kā to paredz Dabas resursu nodokļa likums, un uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, it īpaši palielināt atkritumu pārstrādi kā alternatīvu atkritumu apglabāšanai un sadedzināšanai;

d) līdz 2011.gada jūnija beigām pieņemt visaptverošu otro valsts energoefektivitātes rīcības plānu, kurā noteiktas atbildības jomas un finansējums attiecīgajām ministrijām/dienestiem un vajadzīgie pasākumi, kā arī risināts enerģijas taupīšanas potenciāls galapatēriņa, pārvades/izplatīšanas un enerģijas ražošanas posmā (piem., stimulēt augstas efektivitātes koģenerāciju un centralizētu siltumapgādi, kā arī esošo ēku termisko renovāciju).

12. Lai īstenotu efektīvu aktīva darba tirgus un izglītības politiku:

a) līdz 2011.gada jūlija beigām sagatavot priekšlikumus Komisijai attiecībā uz pietiekama papildu finansējuma pārdalīšanu ES struktūrfondu ietvaros aktīva darba tirgus pasākumiem 2012.–2013.gadā. Saistībā ar iepriekš minēto nozaru ministrijām sadarbībā ar sociālajiem partneriem un nozaru asociācijām jāizvērtē spēkā esošo un plānoto aktīva darba tirgus pasākumu atbilstība, prioritātes un finansējums, lai ar mācībām un citiem aktivizējošiem pasākumiem atvieglotu dalībnieku pāreju pastāvīgā darbā, ieskaitot pašnodarbinātību. Jāuzlabo darba tirgū vajadzīgo prasmju nodrošināšana, veicinot prasmju uzlabošanas un pārkvalificēšanās pasākumus un profesionālās apmācības pasākumus darbavietā;

b) līdz 2011.gada septembra beigām ieviest uzraudzības sistēmu apmācības sniedzējiem, cita starpā pamatojoties uz darbā iekārtošanas līmeni un klientu aptaujas rezultātiem, un līdz 2012.gada marta beigām pabeigt neatkarīgu novērtējumu par kuponu sistēmas darbību, it īpaši attiecībā uz to, vai piedāvātās mācības atbilst darba tirgus vajadzībām;

c) 2011.gadā turpināt stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras iespējas nodrošināt efektīvākus profesionālo konsultāciju pakalpojumus, samazinot bezdarbnieku skaitu uz katru aģentūras darbinieku un ieviešot jaunas darba metodes;

d) turpināt reformas profesionālās izglītības jomā, cita starpā apvienojot vairākas profesionālās izglītības iestādes un izvērtējot studiju programmas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, un īstenojot modeli “nauda seko studentam”. Turpināt reformas augstākajā izglītībā, izvērtējot un apvienojot studiju programmas, koncentrējot resursus un īstenojot uz rezultātiem balstītu finansēšanu.

13. Lai uzlabotu valsts un pašvaldību īpašuma un nekustamo īpašumu pārvaldību:

a) līdz 2011.gada novembra beigām pieņemt stratēģiju, kurā noteikti labas korporatīvās pārvaldības principi valsts uzņēmumos, ieskaitot skaidri definētus atlases kritērijus, pēc kuriem izraudzītos politiski neatkarīgus un profesionālus pārstāvjus valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs, un izstrādāt augsta līmeņa profesionāļu piesaistīšanai atbilstošu algu politiku;

b) līdz 2011.gada oktobra beigām iesniegt starptautiskajiem aizdevējiem risinājumu izvērtējumu attiecībā uz varbūtējām restrukturizācijām, (daļējām) privatizācijām un valsts un pašvaldību uzņēmumu vadības struktūru. Izvērtējums jāveic, ņemot vērā efektivitātes, ienesīguma un pārredzamības mērķi;

c) līdz 2011.gada oktobra beigām izstrādāt ieteikumus turpmākai valsts nekustamo īpašumu pārvaldības optimizēšanai, ieskaitot finansēšanas modeļa atkārtotu izvērtēšanu un administratīvo un pārvaldes funkciju centralizēšanu.

14. Lai stiprinātu publisko iepirkumu:

a) līdz 2011.gada jūnija beigām stiprināt mācību aktivitātes valsts ierēdņiem, kuri ir iesaistīti publiskā iepirkuma darbībās, un iepriekšēju pārbaužu iekšējās procedūras, lai samazinātu publiskā iepirkuma tiesību aktu nepareizas piemērošanas risku;

b) līdz 2011.gada septembra beigām sadarbībā ar attiecīgajām uzņēmējdarbības organizācijām pārskatīt pašreizējās Elektroniskās iepirkumu sistēmas efektivitāti un iesniegt Ministru kabinetam nepieciešamos juridiskos grozījumus, lai paplašinātu šīs sistēmas obligātu izmantošanu un piešķirtu vajadzīgos finansiālos resursus sistēmas atbalstam un attīstībai un jaunu produktu grupu pievienošanai;

c) līdz 2011.gada oktobra beigām sadarbībā ar attiecīgajām uzņēmējdarbības organizācijām (un ņemot vērā ietekmi uz mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem) iesniegt juridiskus priekšlikumus par to, lai centralizētus pašvaldību iepirkumus padarītu obligātus. Saistībā ar iepriekš minēto ierobežot “iekšējo” iepirkumu darbības jomu;

d) līdz 2011.gada maija beigām izveidot darba grupu, kura noteiktu, kādu administratīvo atbildību/sodus piemērot publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem; līdz 2011.gada oktobra beigām sagatavot un iesniegt attiecīgos tiesību aktus Ministru kabinetam, lai tos īstenotu no 2012.gada marta. Piešķirt resursus, kuri vajadzīgi, lai Iepirkumu uzraudzības birojs varētu sākt pildīt jaunos pienākumus.

15. Lai stiprinātu konkurenci atvērtos tirgos:

a) līdz 2011.gada oktobra beigām iesniegt nozaru tiesību aktu grozījumus, par ko vēl nav vienošanās, saistībā ar Pakalpojumu direktīvas transponēšanu, tostarp galvenajās pakalpojumu nozarēs, piemēram, reglamentētās profesijas, celtniecība un mazumtirdzniecība, lai atvieglotu pārrobežu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību;

b) līdz 2011.gada oktobra beigām nodrošināt, lai darbotos elektroniskais vienotais kontaktpunkts, kas izveidots saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu; līdz 2011.gada decembra beigām iesniegt progresa ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, ieskaitot ziņojumu par procedūrām tiešsaistē un pasākumiem, kuri jāpārnes uz nākamajiem ceturkšņiem, lai pabeigtu elektronisko procedūru izpildi, nosakot skaidru termiņu katrai pakalpojuma jomai un procedūrai.

16. Lai atbalstītu darba vietu izveidi, MVU un uzņēmējdarbības vidi (sadarbībā ar attiecīgajām uzņēmējdarbības organizācijām), kā arī uzlabotu dzelzceļa transporta infrastruktūru:

a) līdz 2011.gada septembra beigām sadarbībā ar attiecīgajām uzņēmējdarbības organizācijām un privātā sektora dalībniekiem sagatavot valsts programmas projektu jaunu ražošanas jaudu veicināšanai, tai skaitā mazāk attīstītās teritorijās, un piešķirt šai programmai pietiekamu finansējumu no 2012.gada budžeta vai citiem finansējuma avotiem;

b) līdz 2011.gada jūnija beigām iesniegt Ministru kabinetam plānu, lai samazinātu administratīvo slogu, īstenojot funkciju revīzijas ierosinājumus par “administratīvā sloga samazināšanu uzņēmējiem”, “izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles pasākumu samazināšanu” un “atbalsta funkciju centralizēšanu”;

c) līdz 2011.gada beigām nodrošināt e-pārvaldības pakalpojumu plašāku piemērošanu un veicināt e-paraksta izmantošanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā;

d) līdz 2011.gada beigām nodrošināt ievērojamu virzību Rail Baltica būvniecībā, ko finansē TEN-T, īpaši tiešā dzelzceļa savienojuma ar ātrumu 120 km/h maršrutā Rīga–Kauņa un Valka–Rīga būvniecībā.

 

II pielikums

Uzraudzības un pārskatu iesniegšanas sistēma

Šis pielikums papildina Memoranda un Pirmā/Otrā/Trešā
Papildu saprašanās memoranda II pielikumu

Īstenojot Eiropas Savienības atbalstu, attiecīgās iestādes iesniedz Komisijai turpmāk minētos rādītājus un pārskatus (papildus pārskatiem, kuru iesniegšanas prasības ir noteiktas sākotnējā Saprašanās memorandā un Papildu memorandos). Turklāt ziņojumus, kurus iesniedz citiem daudzpusējiem vai divpusējiem aizdevējiem, kas iesaistīti finanšu palīdzības programmā, kurā noteiktu daļu veido Eiropas Savienības sniegtā palīdzība, iesniedz arī Komisijai.

Fiskālo procesu uzraudzība

• Reizi divās nedēļās Valsts kases sagatavots centrālās valdības finanšu vajadzību naudas plūsmas novērtējums.

• Sociālā budžeta ikmēneša ieņēmumu un izdevumu sadalījums, tostarp dati par sociālo pabalstu izmaksu (bezdarbnieku pabalsti, pabalsti ģimenēm u.c.); valsts pamatbudžeta ikmēneša izdevumu sadalījums atbilstoši katras ministrijas vai citas budžeta iestādes izdevumu veidiem; pašvaldību budžeta ikmēneša ieņēmumu un izdevumu sadalījums, tostarp dati par GMI izmaksu un citiem pabalstiem, kas iekļauti kategorijā “cita veida sociālā palīdzība”.

• Ikmēneša informācija par darbinieku skaitu un atalgojumu centrālajā valsts pārvaldē (t.i., ministrijās un aģentūrās) un valsts uzņēmumos, norādot informāciju par katru struktūru un tendences pēdējos mēnešos/gados.

• Ikmēneša dati (pa ceturkšņiem 2012.gadā) par valsts kavētiem maksājumiem, tostarp kavētiem maksājumiem piegādātājiem; ceturkšņa informācija par parādu uzkrājumiem un ar jauniem parādiem saistītām naudas plūsmām un izsniegtajām garantijām, ko uzņemas i) konsolidētā centrālā, vietējā un vispārējā pārvalde un ii) valsts uzņēmumi; reizi divos mēnešos dati par jaunām iespējamām saistībām, kas attiecas uz konsolidēto centrālo, vietējo un vispārējo pārvaldi.

• Reizi divos mēnešos dati (pa ceturkšņiem 2012.gadā) par valsts izsniegtajiem aizdevumiem un PPP projektiem.

Finansiālo procesu uzraudzība

• Ikmēneša ziņojumi par operācijām, kas veiktas speciālajā kontā; ikmēneša ziņojums par neatmaksātajiem aizdevumiem, norādot sadalījumu pēc valūtas, kā arī informāciju par mājsaimniecībām (nekustamā īpašuma, patēriņa kredīti, citi kredīti) un nefinanšu korporācijām (katrā sektorā).

• Komisijas ECFIN ģenerāldirektorāta informēšana par konsultācijām ar COMP ģenerāldirektorātu par finanšu sektora stabilizāciju.

• Ikmēneša ziņojums par banku sektora stabilizācijas pasākumiem; ikmēneša ziņojums par mātesbanku ekspozīciju Latvijā attiecībā uz visu veidu parāda instrumentiem un kapitālu, kā arī neto depozītiem, kas sniegti bankām Latvijā.

• Līdz 2011.gada oktobra beigām FKTK jāiesniedz EK ziņojums par pastiprinātās uzraudzības īstenošanu, koncentrējoties uz banku aizdevumu portfeļu izmaiņām, rezervi iespējamo zaudējumu segšanai, likviditāti un kapitalizāciju, pamatojoties uz regulārām pārbaudēm uz vietas un stresa testu rezultātiem.

Strukturālo reformu uzraudzība

Struktūrfondi un Kohēzijas fonds

• Regulāri konsolidēti un pārbaudīti ziņojumi par izdevumu un ieņēmumu prognozēm saistībā ar kopējo ES un citu ārvalstu finanšu palīdzību, skaidri nodalot starp valdības izdevumiem ES projektiem un izdevumiem, kas atbilst valsts līdzfinansējumam.

• Ikmēneša dati par budžeta līdzekļu piešķiršanu nozaru ministrijām un par to veiktām apropriācijām ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu finansēšanai (sniedzot informāciju par attiecīgo programmu un plānošanas periodu); ikmēneša dati par finansējuma gala saņēmējiem izsniegtajām summām projektu īstenošanai, norādot attiecīgo ministriju ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitāti (konkrēti norādot summas par reāli izdarītiem izdevumiem, avansa maksājumiem (deklarējamiem un nedeklarējamiem) un piešķīrumiem finanšu inženierijas instrumentiem).

• Ikmēneša dati par summām, ko tērējušas no valsts budžeta finansētas struktūras kā finansējuma gala saņēmējas ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanā, sadalot pa ministrijām un pa ES fondiem (sniedzot informāciju par attiecīgo plānošanas periodu).

• Katra ceturkšņa vidū vadošās iestādes izstrādāti kvalitatīva rakstura izvērtējuma ziņojumi par to, kā sasniegti struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojuma rādītāji; katra ceturkšņa beigās ziņojums par struktūrfondu vadošās iestādes, revīzijas iestādes, sertifikācijas iestādes un starpniekinstitūciju kapacitāti – nodarbināto skaitu un kopējo atalgojumu katrā no institūcijām, ietverot salīdzinājumu ar 2010.gadu un iepriekšējiem ceturkšņiem.

Aktīva darba tirgus politika un sociālā politika

• Ceturkšņa ziņojumi par aktīva darba tirgus pasākumu ieviešanu LM, EM un IZM, ietverot informāciju par dalībnieku skaitu (kopējais plānotais skaits/kopējais bezdarbnieku skaits, programmā nodarbināto stipendiātu skaits), esošajām problēmām un piedāvātajiem risinājumiem.

• Katra ceturkšņa beigās ziņojums par Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitāti: klientu skaits uz vienu aģentūras darbinieku, laiks, kas atvēlēts viena klienta apkalpošanai, klientu apkalpošanas biežums un salīdzinošie dati ar 2010.gadu un iepriekšējiem ceturkšņiem.

• Katra ceturkšņa sākumā izvērtējums par valdības politikas risinājumiem attiecībā uz nabadzības problēmu, veselības aprūpi un pensijām (ieskaitot datus par GMI izmaksām un arī salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem).

Visu informācijas pieprasījumu un pārskatu kopijas nosūta uz Komisijas ECFIN ģenerāldirektorāta e-pastu (ecfin-lv-bop-data@ec.europa.eu), kā arī pārskatu iesniegšanas sistēmā iekļautajiem informācijas saņēmējiem.