Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.05.2011., Nr. 84 (4482) https://www.vestnesis.lv/ta/id/230940

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrija: Par jaunu žurnālu "Latvijas intereses Eiropas Savienībā"

Vēl šajā numurā

31.05.2011., Nr. 84 (4482)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Sandijs Statkus. Par izmaiņām detālplānojuma apstiprināšanas un pārsūdzēšanas kārtībā

2011.gada 24.martā Latvijas Republikas Saeima izskatīja un pirmajā lasījumā pieņēma Teritorijas attīstības plānošanas likumprojektu. Iecerēts, ka šis likums aizstās 2002.gada 22.maijā pieņemto Teritorijas plānošanas likumu un tā nosaukums būs identisks 1998.gada 15.oktobra likumam. Likumprojekta anotācijā kā pamatojums tā pieņemšanas nepieciešamībai citastarp norādīts uz to, ka tiek plānots mainīt līdz šim pastāvošo vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma detalizācijas instrumenta – detālplānojuma – apstiprināšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Šajā nelielajā rakstā tiks aplūkoti jautājumi, kas attiecas uz minēto ieceri, un tiks norādīts uz atsevišķiem problēmjautājumiem teritorijas plānošanas jomā, kuru risināšanai būtu pilnveidojams esošais tiesiskais regulējums. Satversmes tiesa 2007.gada 26.aprīļa spriedumā lietā Nr.2006-38-03 atzina, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums formāli ir ārējais normatīvais tiesību akts, kas ir saistošs jebkurai fiziskai un juridiskai personai un kalpo par tiesisko pamatu konkrētu lēmumu pieņemšanai, piemēram, būvniecības procesa sākšanai.

Evita Goša. Mīti un patiesība par viendzimuma pāru tiesisko regulējumu

Pēdējo nedēļu laikā aktualizējusies diskusija par viendzimuma pāru tiesiskā regulējuma ieviešanas nepieciešamību Latvijā. Biedrība “LGBT un viņu apvienība “Mozaīka”” ir izstrādājusi Reģistrēto partnerattiecību likuma (PAL) projektu, kā arī grozījumus vairākos citos normatīvo aktu projektos, kas paredzētu iespēju viendzimuma pāriem reģistrēt savas attiecības, tādējādi gūstot noteiktu tiesisku aizsardzību, tiesības un pienākumus. Partnerattiecību reģistrācija radītu partneriem pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties. PAL regulētu abu partneru mantiskās attiecības, paredzētu, ka nāves gadījumā pārdzīvojušais partnera partneris manto tāpat kā pārdzīvojušais laulātā laulātais. Reģistrējot partnerattiecības, partneri pēc savas vēlēšanās varētu izraudzīties viena partnera uzvārdu par savu kopējo uzvārdu, uz partneriem būtu attiecināmas tiesības neliecināt vienam pret otru, vienam partnerim būtu tiesības pieņemt lēmumu par otra partnera ārstniecības metodēm, ja tas ir smagi saslimis, kā arī aizliegtu vienam partnerim atrasties iepirkumu komisijā, bet otram – iesniegt konkursa piedāvājumu u.tml.

Natālija Lazukina. Viendzimuma laulību legalizācija ir antikonstitucionāla un nav pieļaujama

Sakarā ar jauno Partnerattiecību reģistrācijas likumprojektu amatpersonām būs jāpieņem lēmums, vai pieļaut šādu attiecību legalizāciju Latvijā. Iepazīstoties ar Reģistrēto partnerattiecību likumprojektu paketi, jāsecina, ka likumprojekta autori vēlas sev iegūt nesamērīgas un antikonstitucionālas privilēģijas. Latvijas Juristu biedrība par minēto likumprojektu 24.maijā ir nosūtījusi juridisku vērtējumu Latvijas augstākajām amatpersonām. Saskaņā ar Satversmes 91.pantu ne pret vienu Latvijas iedzīvotāju nav pieļaujama jebkāda veida diskriminācija un jebkurš var izmantot Latvijas likumos noteiktās tiesības. Tajā pašā laikā gan Latvijas Satversme un citi normatīvie akti, gan arī valdošais sabiedrības viedoklis atbalsta tradicionālas ģimenes vērtības – laulību starp vīrieti un sievieti kā vienīgo laulību veidu un ģimenes modeli. Arī starptautiskie normatīvie akti dod Latvijai pilnīgu brīvību ģimenes un laulības institūtu definēšanai, tāpēc šie jautājumi ir atkarīgi vienīgi no Latvijas tautas suverēnās gribas, un nav nekāda pamata atsaukties uz kādiem Latvijas pienākumiem, kas izrietētu no kādām starptautiskām saistībām.

Modrīte Vucāne. Pagasta institūta izpratne

Pagasta institūts ir sens tiesību institūts ar savu kultūrvēsturisko vērtību, un tam ir liela nozīme reģionālās vēstures kontekstā. Tiesību vēstures evolucionārā izpratnē pagasts nav tikai administratīvi teritoriāla vienība. Pagasta institūta saturiski daudzveidīgā izpratne Latvijā veidojusies jau vismaz no IX gs., mainoties gadsimtu gaitā, proti, pagasts – noteikta teritorija un nodokļu aplikšanas vienība, pagasts – pašvaldība, pagasts – kultūras, etniska, valodas kopība. Valodnieki, Latvijas un padomju tiesību vēsturnieki uzskata, ka pagasta vārds Latvijā aizgūts no austrumslāviem. Krievzemes politiskā un administratīvā ietekme, kas no VIII līdz XII gs. pastāvējusi Tālavas un latgaļu apdzīvotajās teritorijās līdz Daugavai, atstājusi iespaidu arī uz pagastu iekārtu. Vācu iekarotāji XIII gs. saglabāja gan iekaroto zemju paražu tiesības un tiesas spriešanu, gan arī baltu un lībiešu ciemu un pagastu agrāko kārtību, novadu vecāko, ciemu vecāko varu un satversmi. Profesors Arveds Švābe uzskata, ka pagasti un pagasttiesas pastāvējušas pirms vācu laikiem, VIII–XII gs., t.i., laika ziņā agrāk nekā pieņemts padomju tiesību vēstures zinātnē, kas pagasta institūta un pagasttiesas pirmsākumus datē tikai ar XIII gs.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!