Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 17.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.05.2011., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/230358

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiekoties ar Eiropas Komisijas viceprezidentu

Vēl šajā numurā

19.05.2011., Nr. 77

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 17.maijā


MK: Par KNAB priekšnieka atbilstības amatam izvērtēšanas komisijas darbības termiņa pagarināšanu

17.maijā Ministru kabinets akceptēja grozījumus rīkojumā “Par komisijas izveidi, lai izvērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka atbilstību amatam”, pagarinot komisijai dotā uzdevuma izpildes termiņu līdz 16.jūnijam.

Valdība lēmumu pieņēma, balstoties uz ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera lūgumu pagarināt komisijai dotā uzdevuma izpildes termiņu uz mēnesi.

Jau iepriekš informēts, ka valdība nolēma izveidot komisiju, lai izvērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka N.Vilnīša atbilstību amatam. Komisija izveidota, pamatojoties uz KNAB likumu un Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumiem Nr.818 “Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata”, kā arī ievērojot ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera 2011.gada 2.marta vēstulē (klasificēts dokuments) sniegto informāciju.

Par komisijas vadītāju iecelts ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, komisijā darbojas Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

17.maijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 265 pilsonības pretendenti, t.sk. 11 viņu nepilngadīgie bērni. No 254 pilsonības pretendentiem 74% ir krievi, 7% ukraiņi, 10% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 24% pilsonības pretendentu ir pamata, 53% – vidējā, 21% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 136 028 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 2236; 2011.gadā – 822 personas.

Valsts kancelejas
Komunikācijas departaments


EM: Par “Parex bankas” un “Citadeles bankas” pārdošanas stratēģijām

Ministru kabinets 17.maijā atbalstīja AS “Citadele banka” un AS “Parex banka” pārdošanas stratēģijas, kas paredz savstarpēji nesaistītu pārdošanas procesu, katrai bankai piemērojot atbilstošāko risinājumu.

Saskaņā ar Ministru kabinetā (MK) apstiprināto finanšu konsultanta “Nomura International plc” sagatavoto stratēģiju AS “Citadele banka” tiks pārdota izsolē, iepriekš organizējot pretendentu atlasi divos posmos. Savukārt AS “Parex banka” tiks piemērota kombinēta pārdošanas stratēģija, kas paredz pašlaik banku kopumā nepārdot, bet veikt darbības aktīvu vērtības paaugstināšanai vai saglabāšanai. AS “Citadele banka” pārdošanas procesu nodrošinās finanšu konsultants “Nomura International plc” (“Nomura”) un VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA).

Banku pārdošanas stratēģija paredz caurskatāmu un konkurētspēju veicinošu pārdošanas pieeju. Pārdošanas procesā izvirzīti četri galvenie mērķi – maksimāli efektīvā veidā atgūt valsts ieguldītos līdzekļus, nodrošināt augstas kvalitātes banku pakalpojumus klientiem un valsts finanšu sistēmas stabilitāti, kā arī banku pārdošanai jānotiek atbilstoši Eiropas Komisijā apstiprinātajam restrukturizācijas plānam.

AS “Citadele banka” un AS “Parex banka” kā operacionāli neatkarīgām kredītiestādēm restrukturizācijas procesa ietvaros ir atšķirīgi uzdevumi, tāpēc stratēģiju pamatā izvēlēta nesaistīta banku pārdošana.

AS “Citadele banka” pārdošanas procesā investoriem būs iespēja iesniegt sākotnējos piedāvājumus un, ja tie atbildīs valdībā apstiprinātajai bankas pārdošanas stratēģijai, investori tiks uzaicināti veikt padziļinātu izpēti un iesniegt saistošus piedāvājumus. AS “Citadele banka” pārdošana tiks sākta vistuvākajā laikā, un MK līdz ar kopējo banku pārdošanas stratēģiju noteicis arī kritērijus investoru piedāvājumu izvērtēšanai un to atbilstības pārdošanas stratēģijas mērķiem noteikšanai.

AS “Parex banka” tiks piemērota kombinēta pārdošanas stratēģija, kas atbilst noteiktajām bankas attīstības nostādnēm. Pašlaik AS “Parex banka” kopumā netiks piedāvāta investoriem. Īstenojot bankas attīstības stratēģiju, tiks veiktas darbības aktīvu vērtības paaugstināšanai vai saglabāšanai, lai valsts maksimālā apjomā atgūtu ieguldītos līdzekļus.

AS “Citadele banka” pārdošanu, tajā skaitā pārdošanas sagatavošanas pasākumus, sarunas ar investoriem un piedāvājumu izvērtēšanu, organizēs “Nomura” sadarbībā ar PA.

“Nomura” ir viena no pasaulē lielākajām investīciju bankām un finanšu konsultāciju pakalpojumu sniedzēja ar pārstāvniecībām 18 pasaules valstīs. Uzņēmumam ir plaša reģionālā pieredze aktīvu un banku pārdošanā, piemēram, lielākās Serbijas valsts kontrolētās bankas “Vojvodjanska bankas” pārdošana un Slovēnijas otrās lielākās bankas NKBM pārdošana.

2010.gada 23.martā Ministru kabinets nolēma atbalstīt AS “Parex banka” restrukturizācijas modeli, kas paredzēja bankas aktīvu sadalīšanu un jaunas bankas izveidošanu. Saskaņā ar restrukturizācijas plānu 2010.gada 1.augustā tika pabeigta AS “Parex banka” uzņēmuma daļas nodošana AS “Citadele banka”, un pašlaik tās ir operacionāli neatkarīgas kredītiestādes. Restrukturizācijas plāns 2010.gada 15.septembrī ir apstiprināts Eiropas Komisijā.

 

EM: Par atjaunojamo energoresursu enerģijas pārdošanas tiesību pārtraukšanu uz laiku

Ministru kabineta sēdē 17.maijā tika pieņemts lēmums uz laiku no 2011.gada 26.maija līdz 2013.gada 1.janvārim pārtraukt piešķirt tiesības pārdot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem obligātā iepirkuma ietvaros, kas samazinās zaļās enerģijas ražošanas turpmāko ietekmi uz elektrības gala tarifu. Šis lēmums neietekmēs tos komersantus, kam jau iepriekš ir piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars jau iepriekš vairakkārt norādījis, ka pašreiz spēkā esošais valsts atbalsts komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem, ir pārāk dāsns, kā rezultātā obligātā iepirkuma komponentes īpatsvars elektrības gala tarifā ir lielāks nekā sabiedrības spēja apmaksāt zaļās enerģijas ražošanu. Lai izstrādātu gan zaļās enerģijas ražošanu veicinošu, gan sabiedrības maksātspējai atbilstošu valsts atbalsta mehānismu, Saeimā šobrīd tiek skatīts Ekonomikas ministrija izstrādātais Atjaunojamās enerģijas likumprojekts, kas paredz uz tirgus mehānismiem un vides ieguvumiem balstītu atjaunojamās enerģijas atbalsta modeli. 

Ekonomikas ministrija uzskata, ka pašreiz spēkā esošā valsts atbalsta sistēma ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto atjaunojamos energoresursus vai to ražo koģenerācijas procesā, ir sekmējusi zaļās elektroenerģijas ražošanas paplašināšanu Latvijā, tādējādi mazinot elektroenerģijas importu. Vietējās uzstādītās jaudas, kurās tiek elektroenerģija ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, sasniedz 75 MW (bez lielajām hidroelektrostacijām).

Ņemot vērā, ka vairākiem komersantiem iepriekšējos gados ir piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, taču šīs ražotnes sāks savu darbu tuvāko 2–3 gadu laikā, secināms, ka obligātā iepirkuma komponentes īpatsvars elektroenerģijas gala tarifā tuvākajos gados palielināsies un līdz ar to palielināsies arī elektroenerģijas gala tarifs.

Vienlaikus jāatzīmē, ka iecere uz diviem gadiem apturēt obligāto zaļās enerģijas iepirkumu neapdraudēs Latvijas apņemšanos katru gadu pakāpeniski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā. Jau pašlaik Latvijā zaļās enerģijas īpatsvars ir virs 30% un obligātā iepirkuma apturēšana situāciju nemainīs.

Viena no valdības prioritātēm ir energoefektivitātes pasākumi, kas samazina nelietderīgu enerģijas patēriņu, un, mazinoties kopējam pieprasījumam, pieaug zaļās enerģijas īpatsvars.

Tāpat lielu ieguldījumu var dot arī siltuma ražošana no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, no šķeldas. Zaļā siltuma veicināšana ir viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm.

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” paredz noteikt, ka no 2011.gada 9.maija līdz 2013.gada 1.janvārim Ekonomikas ministrija neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un līdz ar to ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu.

Ekonomikas ministrija vienlaikus rosināja arī veikt grozījumus 2009.gada 10.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, paredzot noteikt, ka no 2011.gada 2.maija līdz 2013.gada 1.janvārim ražotājs nevar kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Taču Ministru kabineta komitejas sēdē 2.maijā uzdeva EM sadarbībā ar ZM un VARAM pārskatīt MK noteikumos esošo atbalsta mehānismu un maksimāli to pietuvināt Atjaunojamās enerģijas likumprojektā ietvertajam atbalsta mehānismam.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa


FM: Par 2012.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu

17.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais atbildes projekts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par valsts budžeta 2012.gadam sagatavošanas procesu, informējot, ka nākamā gada budžeta projektu un pavadošos dokumentus paredzēts iesniegt parlamentā 30.septembrī.

Saskaņā ar valdības apstiprināto 2012.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas grafiku MK ārkārtas sēdē 28.martā apstiprināja valsts budžeta bāzes izdevumu aprēķinus 2012.–2014.gadam. Lai mērķtiecīgi sasniegtu 2012.gada budžeta deficīta mērķi 2,5% no IKP, nepieciešamais papildu fiskālās konsolidācijas pasākumu apjoms ir novērtēts no 150 līdz 180 miljoniem latu (attiecīgi 1,1 līdz 1,3% no IKP).

Ņemot vērā, ka jau kopš 2008.gada beigām ik gadu ir veikta valsts budžeta izdevumu samazināšana un atsevišķu nodokļu un nodevu likmju palielināšana, lai nepieļautu budžeta deficīta palielināšanos un turpmākajos gados panāktu pakāpenisku deficīta samazināšanos, arvien grūtāk ir identificēt nelietderīgus izdevumus, kā arī vienoties par funkcijām, kuru turpmāka nefinansēšana neizraisītu negatīvas ekonomiskas vai sociālas sekas. Tā kā arī 2012.gadā būs nepieciešama fiskālā konsolidācija, diskusijas par veicamajām reformām un iespējamajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem ir jāsāk laikus un to apspriešanā jāiesaista iespējami lielāka sabiedrības daļa.

Līdz ar to valdība 11.aprīļa sēdē jau ir identificējusi indikatīvus konsolidācijas virzienus:

• ieņēmumu pusē aptuveni 0,5% no IKP tiks iegūti, uzlabojot nodokļu iekasēšanu, īstenojot nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kā arī turpinot visaptverošas stratēģijas ēnu ekonomikas apkarošanai īstenošanu;

• izdevumu pusē aptuveni 0,5% no IKP tiks samazināts sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma fonds, samazinātas valsts subsīdijas, īstenoti valsts speciālā budžeta ilgtspējības nodrošināšanas pasākumi, kā arī tiks samazināts valsts līdzfinansējums pašvaldībām sociālās aizsardzības pasākumiem (vai arī tiks pārskatīta iespēja pārdalīt IIN vairāk par labu centrālajai valdībai), kā arī tiks ierobežotas pašvaldību aizņemšanās iespējas, piemēram, infrastruktūras projektu pabeigšanai, profesionāli tehnisko skolu pārņemšanām, pašvaldību internātskolu un sociālo programmu investīciju projektiem.

2012.gadā tiek prognozēti 3,93 miljardi latu kopējie nodokļu ieņēmumi, kas ir par 4,1% vairāk, nekā plānots iekasēt 2011.gadā saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2011.gadam”.

 

FM: Par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību

17.maijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, lai uzlabotu valsts finanšu vadības procesus.

Grozījumi paredz paplašināt subjektu loku, kuri atver un lieto kontus Valsts kasē, kā arī iesniedz maksājumus un Valsts kase tos izpilda, līdz ar to nodrošinot Tiesu izpildītāju likumā minēto normu izpildi, ka zvērinātu tiesu izpildītāju kā amatpersonu depozītu summu konti ir vienīgi Valsts kasē.

Valsts kase no savu klientu kontiem neietur papildu komisijas maksu par maksājumu rīkojumu izpildi. Līdz ar to arī zvērinātu tiesu izpildītāju veiktajiem pārskaitījumiem no depozīta konta Valsts kasē netiks piemērota komisijas maksa. Savukārt atverot zvērinātu tiesu izpildītāju kontus Valsts kasē, Valsts kasei būs pieejami papildu līdzekļi, kas samazinātu aizņemšanās nepieciešamību likviditātes nodrošināšanai.

Tāpat zvērinātu tiesu izpildītāju kontu atvēršana Valsts kasē nodrošinās efektīvāku zvērinātu tiesu izpildītāju darbības pārraudzību un atvieglos kārtību, kādā nodrošināma zvērinātu tiesu izpildītāju iecirkņu darba nepārtrauktība gadījumā, kad zvērināts tiesu izpildītājs atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata.

Šobrīd likumā ir iestrādāta norma, kas stāsies spēkā ar 2012.gadu un kas paredz, ka viena speciālā budžeta deficīta finansēšanai var izmantot aizņēmumu no cita speciālā budžeta brīvo līdzekļu atlikuma. Šī norma tika iestrādāta likumā, ņemot vērā MK 2010.gada koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Tomēr FM sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) pēc padziļinātās analīzes ir izvērtējušas, ka šāda starpbudžetu aizņemšanās padarīs sarežģītāku līdzekļu finanšu vadības un kontroles sistēmu un smagnējāku finanšu līdzekļu pārvaldības sistēmu, radot risku, ka līdzekļu plūsmas izsekojamība tiks apgrūtināta. Turklāt priekšlikums par aizņemšanos starp dažādiem speciālā budžeta veidiem būtu tikai īslaicīgs sociālā budžeta stabilizēšanas nodrošinājums, jo, kā liecina LM sniegtā informācija, jau 2014.gada sākumā nevienā no speciāliem budžetiem netiek plānots līdzekļu uzkrājums, līdz ar to LM tik un tā būs nepieciešams valsts pamatbudžeta aizdevums.

Ņemot vērā iepriekšminēto, ka speciālā budžeta starpbudžetu aizņemšanās nerisina speciālā budžeta deficīta segšanas jautājumu, tad sistēmu izmainīšana nebūtu lietderīga, un grozījumi paredz svītrot attiecīgās normas.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar pantu, kas noteiks kārtību, kādā finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai tiek veikti ieguldījumi finanšu sektorā. Likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” 52.pants paredzēja līdzīgu regulējumu, nosakot, ka MK 2010.gadā finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai var veikt ilgtermiņa ieguldījumus finanšu sektorā. Jaunais regulējums paredz, ka šīs tiesības drīkstēs izmantot, ja būs ievēroti šādi nosacījumi:

• ieguldījumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz 2% no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

• Saeima normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piekritusi šādiem ieguldījumiem.

Šie nosacījumi netiks piemēroti, ja ieguldījumus veiks saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa


IeM: Par Personu apliecinošu dokumentu likumprojektu

17.maijā Ministru kabinetā (MK) atbalstīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Personu apliecinošu dokumentu likumprojekts, kurā precizētas normas attiecībā uz elektroniskajām identifikācijas kartēm jeb personas apliecībām.

Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo Personu apliecinošu dokumentu likuma redakciju jaunajā likumprojektā precizēti personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas karšu (eID) veidi, paredzot, ka personas apliecības varēs saņemt Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, trešās valsts pilsoņi un Ārlietu ministrijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, vai konsulārās iestādes darbinieki un to ģimenes locekļi.

Trešās valsts pilsoņiem personas apliecība vienlaikus ir uzturēšanās atļauja, kas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem turpmāk izsniedzama kā atsevišķs dokuments ar mikroshēmā iekļautiem personas biometrijas datiem. Pašlaik ārvalstniekiem uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas ielīmes formātā personas pasē.

Likumprojektā paredzēts, ka personas rīcībā vienlaikus var būt viena personas apliecība un viena pase, un, saņemot jaunu personu apliecinošu dokumentu, persona varēs izvēlēties saņemt tikai pasi, tikai personas apliecību vai abus šos dokumentus.

Personas apliecībā papildus varēs iekļaut informāciju elektroniskā formā, kas nepieciešama tās turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai. Tas nozīmē, ka personas apliecība būs izmantojama kā viens no personas identitātes apliecināšanas līdzekļiem elektronisko pakalpojumu saņemšanai elektroniskā vidē, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai.

 

IeM: Par Valsts policijas amatpersonu dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības policijas misijā Afganistānā

17.maijā Ministru kabinets izdevis rīkojumu, kas paredz divu Valsts policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības policijas misijā Afganistānā (EUPOL Afghanistan) no 2011.gada 1.jūnija līdz 2012.gada 31.maijam.

Šobrīd abas Valsts policijas amatpersonas jau atrodas Eiropas Savienības policijas misijā saskaņā ar 2007.gada 12.–13.februārī ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes pieņemto lēmumu atbalstīt Eiropas drošības un aizsardzības politikas misijas likuma varas un policijas jomā izveidošanu Afganistānā.

Šobrīd Valsts policijas amatpersonas pilda Noziedzības novēršanas departamenta padomnieku pienākumus EUPOL Afghanistan galvenajā mītnē Kabulā.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments


IZM: Par konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” jauno sastāvu

17.maijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” jaunais sastāvs. Saskaņā ar MK 2003.gada 16.septembra noteikumiem Nr.529 “Konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” nolikums” konsultatīvās padomes sastāvu apstiprina uz trim gadiem un to vada padomes priekšsēdētājs – izglītības un zinātnes ministrs.

Par konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” priekšsēdētāju apstiprināts izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks. 

Padomes locekļi:

E.Aldermane – Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja

Ā.Ādlers – biedrības “Latvijas lauku forums” pārstāvis

D.Baltiņa – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre

K.Boldiševics – biedrības “Latvijas vecāku apvienība “Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei”” valdes priekšsēdētājs

J.Daugavietis – Latgales plānošanas reģiona Rīgas biroja vadītājs

I.Druviete – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja

Dz.Geka – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle

A.Gribusts – biedrības “Latvijas izglītības apgādu asociācija” valdes priekšsēdētājs

D.Grīnberga – Rīgas plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centra vadītāja

M.Jākobsone – biedrības “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” viceprezidente

I.Kalniņa – Kurzemes plānošanas reģiona projektu koordinatore par sociālo nozaru programmām un projektiem

G.Kalniņa-Priede – Vidzemes plānošanas reģiona administrā­cijas vadītāja

O.Kokāne – Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece

I.Krūmiņa – biedrības “Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība” valdes priekšsēdētāja

I.Lipskis – Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors

A.Līce – Latvijas Darba devēju konfederācijas profesionālās izglītības eksperte

I.Mikiško – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja

L.Neiders – Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vadītājs

S.Ozoliņa – Profesionālās izglītības biedrības valdes locekle

K.Pelša – Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece

B.Pētersone – Valsts administrācijas skolas direktore

S.Prince – Britu padomes Latvijā sadarbības projektu vadītāja

E.Ratnieks – biedrības “Latvijas studentu apvienība” prezidents

A.Rauhvargers – Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs

Z.Seipule – Zemgales plānošanas reģiona Projektu nodaļas projektu vadītāja

G.Šterns – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras

Zināšanu ekonomikas kompetenču padomes loceklis, Latvijas nacionālās projektu vadīšanas asociācijas valdes loceklis

A.Tūna – nodibinājuma “Sorosa fonds – Latvija” projekta koordinatore

K.Vāgnere – Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos

L.Vecā – Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta projektu nodaļas vadītāja

I.Vērse – biedrības “Izglītības attīstības centrs” direktore

Ģ.Zabašta – arodbiedrības “Latvijas Izglītības vadītāju asociācija” viceprezidente

D.Ziemele – Kultūras ministrijas Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vadītāja

L.Zvejniece – biedrības “Latvijas Jaunatnes padome” prezidente.

Konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” mērķis ir veicināt ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, sabiedrisko un starptautisko organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai sekmētu mūžizglītības principa attīstību Latvijā, paplašinātu mijiedarbību starp formālo un neformālo izglītību, veicinātu izglītības pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, dzimuma, etniskās piederības un ienākumu līmeņa.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa


LM: Par kārtību, kādā persona varēs veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai

Cilvēkiem, kuri sasnieguši pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, būs iespēja pašiem veikt sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai, ja to nebūs veicis darba devējs.

To paredz 17.maijā valdībā apstiprinātā “Kārtība, kādā persona veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai”.

Noteikumi paredz, ka cilvēkam, kurš sasniedzis pensionēšanās vecumu un kuram darba devējs no 2011.gada 1.janvāra nebūs veicis likumā noteiktās sociālās iemaksas, būs iespēja pašam brīvprātīgi veikt iemaksas savas pensijas apdrošināšanai.

Lai aprēķinātu vecuma pensiju un noskaidrotu, vai darba devējs no šā gada janvāra ir veicis sociālās iemaksas, cilvēkam būs jādodas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA). Gadījumā, ja sociālās iemaksas nebūs veiktas, cilvēks pats varēs izvēlēties veikt šos maksājumus. Šādā gadījumā VSAA informēs cilvēku par neiemaksāto summu un norādīs kontu, uz kuru un kādā laika periodā attiecīgie maksājumi būs jāveic.

Cilvēka brīvprātīgi veiktās iemaksas pensijas apdrošināšanai palielinās cilvēka pensijas kapitālu, un tās ņems vērā vecuma pensijas piešķiršanā un aprēķināšanā.

Vienlaikus ir paredzēti vairāki gadījumi, kad brīvprātīgi veiktās iemaksas būs iespējams atmaksāt. Piemēram, ja darba devējs pats būs veicis sociālo iemaksu parāda nomaksu vai arī cilvēkam nebūs tiesību uz valsts pensiju nepietiekama apdrošināšanas stāža dēļ.  

No 2011.gada 1.janvāra cilvēks ir sociāli apdrošināts pensijas aprēķināšanai, ja sociālās iemaksas ir veiktas faktiski. Savukārt līdz 2010.gada 31.decembrim likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteica, ka cilvēks ir sociāli apdrošināts no dienas, kad tas ieguvis darba ņēmēja statusu, neatkarīgi no tā, vai faktiski bija veiktas sociālās iemaksas.

 

LM: Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti

Cilvēki darbspējīgā vecumā ar prognozējamu invaliditāti prioritāri varēs saņemt no valsts budžeta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

To paredz 17.maijā valdībā apstiprinātie “Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”.

Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) dokumentus rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti izskatīs 5 darba dienu laikā.

Pārējiem cilvēkiem, kuri pieteikušies rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, dokumentu izskatīšanas termiņš ir 20 darba dienas.

Papildus iesniegumam un atzinumam par prognozējamu invaliditāti ģimenes ārstam būs jāsagatavo arī cilvēka individuālais rehabilitācijas plāns.

Turpmāk cilvēka funkcionālo novērtēšanu varēs veikt arī funkcionālie speciālisti, t.i., ergoterapeiti, fizioterapeiti, kuru kompetencē ir izvērtēt cilvēka pašaprūpes un mobilitātes spējas.

Šobrīd gada laikā no valsts budžeta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus SIVA saņem 1950 politiski represēti cilvēki, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušie cilvēki.

LM uzsver, ka cilvēkiem ar invaliditāti laikus sniegti rehabilitācijas un ārstniecības pakalpojumi ir priekšnosacījums cilvēka funkcionālā stāvokļa uzlabošanai, invaliditātes novēršanai un atgriešanai vai integrēšanai sabiedrībā.

2011.gada 1.janvārī stājās spēkā Invaliditātes likums, kas aizstāj likumu “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”. Jaunais likums paredz, ka turpmāk cilvēkiem, kuriem pastāv risks iegūt invaliditāti, noteiks prognozējamu invaliditāti un izstrādās individuālu rehabilitācijas plānu darbspēju atjaunošanai, nodrošinot tiesības prioritāri saņemt no valsts budžeta apmaksātus ārstniecības, kā arī sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!