Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
STARPTAUTISKS LĪGUMS PAR AUGU ĢENĒTISKAJIEM RESURSIEM PĀRTIKAI UN LAUKSAIMNIECĪBAI. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.04.2004., Nr. 62 https://www.vestnesis.lv/ta/id/230021

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkurences padomes lēmums Nr.31

Par lietas izpētes izbeigšanu

Vēl šajā numurā

21.04.2004., Nr. 62

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 03.11.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

STARPTAUTISKS LĪGUMS PAR AUGU ĢENĒTISKAJIEM RESURSIEM PĀRTIKAI UN LAUKSAIMNIECĪBAI

PREAMBULA

Līgumslēdzējas puses,

Būdamas pārliecinātas par pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu specifisko dabu, to atšķirīgajām īpašībām un problēmām, kurām ir nepieciešami atšķirīgi risinājumi;

Būdamas satrauktas par šo resursu nepārtraukto noplicināšanos;

Būdamas informētas par to, ka pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskie resursi ir visu valstu kopēja rūpe un ka visas valstis ļoti lielā mērā ir atkarīgas no citādas izcelsmes pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem;

Apzinādamās, ka pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšana, ekspluatācija, vākšana, raksturošana, vērtēšana un dokumentēšana ir būtiski svarīga, lai īstenotu Romas deklarācijā par Pasaules pārtikas nekaitīgumu un Pasaules pārtikas sammita Rīcības plānā noteiktos mērķus un lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību gan šai, gan turpmākajām paaudzēm, un ka neatliekamā kārtā ir jāstiprina attīstības valstu un pārejas perioda valstu spēja uzņemties šādu uzdevumu veikšanu;

Norādot, ka Pasaules rīcības plāns pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanai un to ilgtspējīgai izmantošanai ir starptautiski atbalstīta struktūra šāda darba veikšanai;

Apzinoties, ka pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskie resursi ir kultūraugu ģenētikas pilnveidošanas izejviela, gan zemniekiem selekcionējot, gan pielietojot klasiskās augkopības metodes vai modernas tehnoloģijas, un ka tie ir būtiski svarīgi, pielāgojoties neprognozējamām vides izmaiņām un nākotnes cilvēku vajadzībām;

Apstiprinot to, ka pagātnes, tagadnes un nākotnes zemnieku ieguldījums, saglabājot, uzlabojot un padarot šos resursus pieejamus visos pasaules reģionos, jo īpaši izcelsmes un dažādības centros, veido Zemnieku tiesību pamatu;

Apstiprinot arī to, ka šajā Līgumā atzītās tiesības uzkrāt, izmantot, mainīt un pārdot saimniecībā vāktās sēklas un citu pavairošanas materiālu, piedalīties lēmumu pieņemšanā par tām, kā arī godīgā un objektīvā minēto ģenētisko resursu izmantošanā gūto ienākumu sadalē, ir zemnieku tiesību realizācijas, kā arī zemnieku tiesību veicināšanas pamatprincips gan katras valsts, gan starptautiskajā līmenī;

Atzīstot, ka šis Līgums un citi starptautiski nolīgumi, kuri attiecas uz šo Līgumu, ir savstarpēji atbalstoši jautājumā par ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas nekaitīgumu;

Apstiprinot to, ka šī Līguma interpretācija paredz līgumslēdzēju tiesību un saistību izmaiņas saistībā ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem;

Izprotot to, ka iepriekšminētais nekādā gadījumā neparedz hierarhisku pakārtotību starp šo Līgumu un citiem starptautiskiem nolīgumiem;

Apzinoties, ka jautājumi par pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu pārvaldību atrodas lauksaimniecības, vides un komercijas saskarsmes punktā, un būdamas pārliecinātas par šo jomu harmonisko vienotību;

Apzinoties savu atbildību tagadējās un nākamo paaudžu priekšā pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu pasaules ģenētisko resursu dažādības saglabāšanā;

Atzīstot, ka, baudot savas suverēnās tiesības uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem, valstis var savstarpēji gūt labumu, veidojot efektīvu daudzpusēju sistēmu, kura veicinātu sarunu ceļā izraudzīto ģenētisko resursu pieejamību, un godīgas un objektīvas minēto ģenētisko resursu izmantošanā gūto ienākumu sadales nolūkā; un godīgi un objektīvi sadalīt minēto ģenētisko resursu izmantošanā gūtos ienākumus;

Un vēloties noslēgt starptautisku līgumu ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ietvaros, kas tālāk tiek dēvēta par FAO atbilstoši FAO Konstitūcijas XIV pantam;

Ir noslēgušas šādu vienošanos:

I daļa

IEVADS

1.pants — Mērķi

1.1. Šī Līguma mērķi ir pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana, kā arī godīga un objektīva minēto ģenētisko resursu izmantošanā gūto ienākumu sadale saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai.

1.2. Šie mērķi tiks sasniegti, cieši sasaistot šo Līgumu ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju un Konvenciju par bioloģisko daudzveidību.

2.pants — Izmantotie termini

Šī Līguma izpratnē tālāk minētajiem terminiem tiek piedēvēta šāda nozīme. Šīs definīcijas netiek attiecinātas uz preču tirdzniecību:

"In situ saglabāšana" nozīmē ekosistēmu un dabīgo dzīvotņu saglabāšanu un dzīvotspējīgu sugu populāciju atjaunošanu to dabīgajā vidē, un gadījumā ar kultivētām augu sugām — vidēs, kur šīs sugas ir attīstījušas savas atšķirīgās īpašības.

"Ex situ saglabāšana" nozīmē pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanu ārpus to dabīgās dzīvotnes.

"Pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskie resursi" nozīmē jebkuru augu izcelsmes ģenētisko materiālu, kuram piemīt pašreizēja vai potenciāla vērtība pārtikas vai lauksaimniecības mērķiem.

"Ģenētiskais materiāls" nozīmē jebkuru augu izcelsmes materiālu, ieskaitot atražošanas un veģetatīvo pavairošanas materiālu, kas satur funkcionālas pārmantotības vienības.

"Šķirne" nozīmē augu grupu viena viszemākā zināmā botāniskā taksona ietvaros, ko nosaka tā atšķirīgo un citu ģenētisko īpašību atražojamā izpausme.

"Ex situ kolekcija" nozīmē pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu kolekciju, kas tiek uzturēta ārpus to dabīgās dzīvotnes.

"Izcelsmes centrs" nozīmē ģeogrāfisku apvidu, kur gan kultivētas, gan savvaļas augu sugas pirmoreiz attīstīja savas atšķirīgās īpašības.

"Kultūraugu dažādības centrs" nozīmē ģeogrāfisku apvidu, kur ir sastopama kultūraugu sugu augsta līmeņa ģenētiskā dažādība in situ stāvokļos.

3.pants — Darbības joma

Šis Līgums attiecas uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem.

II daļa

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

4.pants — Vispārējās saistības

Katra līgumslēdzēja puse nodrošina tās likumu, noteikumu un procedūru atbilstību šajā Līgumā noteiktajām saistībām.

5.pants — Pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšana, ekspluatācija, vākšana, raksturošana, vērtēšana un dokumentēšana

5.1. Katra līgumslēdzēja puse atbilstoši savas valsts likumiem un sadarbībā ar citām līgumslēdzējām pusēm, ja nepieciešams, veicina integrētu pieeju pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu ekspluatācijai, saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai un jo īpaši:

(a) izskata un inventarizē pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamos augu ģenētiskos resursus, ņemot vērā to stāvokli un variācijas esošajā populācijā, ieskaitot potenciāli izmantojamos, un, cik iespējams, novērtē jebkādu to apdraudējumu;

(b) veicina pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu vākšanu un atbilstošu informāciju, kas ir saistīta ar apdraudētajiem vai potenciāli izmantojamajiem ģenētiskajiem resursiem;

(c) ja nepieciešams, veicina vai atbalsta zemnieku un vietējās sabiedrības pūles pārvaldīt un saglabāt savās saimniecībās pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskos resursus;

(d) veicina pārtikā izmantojamo kultūraugu savvaļas radinieku un savvaļas augu in situ saglabāšanu, ieskaitot aizsargājamās platības, atbalstot arī vietējo iedzīvotāju kopienu un vietējās sabiedrības pūliņus;

(e) sadarbojas efektīvas un ilgtspējīgas ex situ saglabāšanas sistēmas attīstības veicināšanā, pievēršot pienācīgu uzmanību atbilstošai dokumentācijai, raksturojumam, atjaunošanai un izvērtēšanai, šajā nolūkā veicina attīstību un atbilstošas tehnoloģijas nodošanu, lai uzlabotu pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

(f) uzrauga pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu kolekciju dzīvotspēju, mainīguma pakāpi un ģenētisko integritāti.

5.2. Līgumslēdzējas puses, ja nepieciešams, veic pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu vai, ja iespējams, novērstu draudus pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamajiem augu ģenētiskajiem resursiem.

6.pants — Augu ģenētisko resursu ilgtspējīga izmantošana

6.1. Līgumslēdzējas puses izstrādā un uztur atbilstošu politiku un tiesiskus pasākumus, kas veicina pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

6.2. Ilgtspējīga pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu izmantošana var ietvert šādus pasākumus:

(a) piekopt godīgu lauksaimniecības politiku, kura veicina, ja nepieciešams, dažādu lauksaimniecības sistēmu attīstību un saglabāšanu, tādējādi palielinot lauksaimniecības bioloģiskās dažādības un pārējo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

(b) stiprināt pētījumus, kas palielina un saglabā bioloģisko dažādību, maksimāli palielinot šķirņu iekšējo un starpšķirņu specifisko mainīgumu īpaši to zemnieku labā, kuri rada un izmanto pašu šķirnes un piemēro ekoloģiskos principus augsnes auglības uzturēšanā un slimību, nezāļu un kaitēkļu apkarošanā;

(c) veicināt, ja nepieciešams, augu selekciju, kura ar zemnieku līdzdalību, īpaši attīstības valstīs, stiprina spēju attīstīt šķirnes, kuras ir īpaši adaptētas sociāliem, ekonomiskiem un ekoloģiskiem apstākļiem, ieskaitot marginālos apvidus;

(d) paplašināt kultūraugu ģenētisko pamatu un palielināt zemniekiem pieejamo ģenētiskās daudzveidības diapazonu;

(e) veicināt, ja nepieciešams, vietējo un adaptēto kultūraugu, šķirņu un maz izmantoto sugu paplašinātu izmantošanu;

(f) atbalstīt, ja nepieciešams, šķirņu un sugu plašāku izmantošanu zemnieku saimniecībās, kultūraugu saglabāšanu un to ilgtspējīgu izmantošanu un radīt stipras saites starp augu selekciju un lauksaimniecības attīstību, lai samazinātu kultūraugu jutīgumu un ģenētisko eroziju un veicinātu ilgtspējīgai attīstībai atbilstošu pārtikas ražošanas pieaugumu pasaulē;

(g) pārskatīt un, ja nepieciešams, pielāgot selekcijas stratēģiju un noteikumus attiecībā uz šķirnes apstiprināšanu un sēklu realizāciju.

7.pants — Valsts saistības un starptautiskā sadarbība

7.1. Katra līgumslēdzēja puse, ja nepieciešams, integrē savā lauksaimniecības un lauku attīstībā 5. un 6.pantā izklāstīto politiku, programmas un pasākumus un sadarbojas ar citām līgumslēdzējām pusēm tieši vai ar FAO starpniecību un citām atbilstošām starptautiskām organizācijām pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.

7.2. Starptautiskā sadarbība tiek īpaši virzīta uz:

(a) attīstības valstu un pārejas perioda valstu spēju nodrošināšanu vai stiprināšanu pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas jomā;

(b) starptautisko aktivitāšu rosināšanā, lai veicinātu pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanu, dokumentēšanu, ģenētisko pastiprināšanu, augu selekciju, sēklu pavairošanu; lai veicinātu dalīties šajos resursos, veicinātu apmaiņu, un nodrošinātu minēto resursu un atbilstošās informācijas un tehnoloģiju pieejamību atbilstoši IV daļas noteikumiem;

(c) V daļā paredzēto institucionālo sistēmu uzturēšanu un nostiprināšanu;

(d) 18.pantā noteiktās finansēšanas stratēģijas realizāciju.

8.pants — Tehniskā palīdzība

Līgumslēdzējas puses šī Līguma realizācijai vienojas divpusēji vai ar attiecīgo starptautisko organizāciju starpniecību veicināt tehniskās palīdzības sniegšanu līgumslēdzējām pusēm, jo īpaši attīstības valstīm vai pārejas perioda valstīm.

III daļa

ZEMNIEKU TIESĪBAS

9.pants — Zemnieku tiesības

9.1. Līgumslēdzējas puses atzīst lielo ieguldījumu, ko visos pasaules reģionos, jo īpaši izcelsmes un kultūraugu dažādības centros, ir devusi un turpina dot vietējā sabiedrība vai vietējo iedzīvotāju kopienas un zemnieki to ģenētisko resursu saglabāšanā un attīstībā, uz kuriem balstās pārtikas un lauksaimnieciskā ražošana visā pasaulē.

9.2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka atbildība par zemnieku tiesību realizāciju par attiecībā uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem gulstas uz valstu valdībām. Vēlams, lai katra līgumslēdzēja puse saskaņā ar tās vajadzībām un prioritātēm un atbilstoši tās likumiem veic pasākumus zemnieku tiesību aizsargāšanā, ieskaitot:

(a) ar pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu aizsardzību;

(b) tiesības uz taisnīgu līdzdalību ienākumos, kas iegūti no pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamajiem augu ģenētiskajiem resursiem;

(c) tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā valstu līmenī jautājumos, kas attiecas uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

9.3. Nekas šajā pantā netiek interpretēts tā, lai ierobežotu jebkādas zemnieku tiesības novākt, izmantot, apmainīties un pārdot saimniecībā izaudzētās sēklas/pavairojamo materiālu atbilstoši attiecīgās valsts likumiem un atbilstoši nepieciešamībai.

IV daļa

Daudzpusējā sistēma pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu pieejamības un līdzdalīgas ienākumu sadales nodrošināšanai

10.pants — Pieejamību un līdzdalību ienākumu sadalē nodrošinoša daudzpusēja sistēma

10.1. Savās attiecībās ar citām valstīm līgumslēdzējas puses atzīst šo valstu suverēnās tiesības uz šo valstu pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamajiem augu ģenētiskajiem resursiem, ieskaitot to, ka pilnvaras noteikt pieejamību šiem resursiem pieder valstu valdībām atbilstoši šo valstu likumiem.

10.2. Izmantojot savas suverēnās tiesības, līgumslēdzējas puses vienojas izveidot daudzpusēju sistēmu, kura būtu iedarbīga, likumīga un pārskatāma, lai veicinātu pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu pieejamību un nodrošinātu līdzdalību šo resursu izmantošanā gūto ienākumu sadalē uz savstarpēji papildinošiem un stiprinošiem pamatiem.

11.pants — Daudzpusējās sistēmas jomas

11.1. Lai virzītos uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķu sasniegšanu un nodrošinātu līdzdalību šo resursu izmantošanā gūto ienākumu sadalē, kā noteikts 1.pantā, daudzpusējā sistēma ietvers I pielikumā uzskaitītos pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskos resursus; I pielikums ir sagatavots atbilstoši pārtikas drošības un savstarpējās atkarības kritērijiem.

11.2. Daudzpusējā sistēma, kā noteikts 11.1.punktā, ietver visus līgumslēdzēju pušu pārvaldībā, valsts īpašumā un kontrolē esošos pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskos resursus, kas uzskaitīti I pielikumā. Ar nolūku panākt pēc iespējas plašāku daudzpusējās sistēmas darbības lauku līgumslēdzējas puses aicina visus pārējos I pielikumā uzskaitīto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu turētājus iekļaut šos augu ģenētiskos resursus daudzpusējā sistēmā.

11.3. Līgumslēdzējas puses vienojas veikt atbilstošus pasākumus, lai veicinātu juridiskās un fiziskās personas, kuru rīcībā ir I pielikumā uzskaitītie pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskie resursi, savas jurisdikcijas robežās iekļaut šādus augu ģenētiskos resursus daudzpusējā sistēmā.

11.4. Divu gadu laikā pēc Līguma stāšanās spēkā galvenā institūcija izvērtē rezultātus, kas sasniegti, iekļaujot 1.3.punktā minētos pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskos resursus daudzpusējā sistēmā. Balstoties uz šo vērtējumu, vadošā iestāde izlemj, vai pieejamība vēl ir jāveicina attiecībā uz 1.3.punktā minētajām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras vēl nav iekļāvušas šos ģenētiskos resursus daudzpusējā sistēmā, vai veicami kādi citi pasākumi pēc tās ieskatiem.

11.5. Daudzpusējā sistēma ietver arī I pielikumā minēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu ex situ kolekcijas, kuras ir Starptautiskās lauksaimniecības pētījumu Konsultatīvās grupas Lauksaimniecības pētījumu centra (CGIAR) rīcībā, kā noteikts 15.panta 1.a punktā un citu starptautisko institūciju rīcībā atbilstoši 15.panta 5.punkta noteikumiem.

12.pants — Pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu pieejamību un līdzdalību ienākumu sadalē nodrošinoša daudzpusēja sistēma

12.1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka daudzpusējās sistēmas ietvaros pieeja pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem tiek paātrināta, kā noteikts 11.pantā un saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

12.2. Līgumslēdzējas puses vienojas veikt nepieciešamos juridiskos vai citus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu šādu pieejamību ar daudzpusējās sistēmas starpniecību pārējām līgumslēdzējām pusēm. Šajā nolūkā pieejamība tiek nodrošināta atbilstoši 11.4.punktam fiziskām un juridiskām personām arī katras līgumslēdzējas puses jurisdikcijas ietvaros.

12.3. Šāda pieejamība tiek nodrošināta atbilstoši turpmākajiem nosacījumiem:

(a) pieejamība tiek nodrošināta tikai un vienīgi resursu izmantošanai un saglabāšanai pētījumiem, selekcijai un apmācībām pārtikas un lauksaimniecības sfērā ar noteikumu, ka šāds nolūks neattiecas uz šo resursu izmantošanu ķīmiskās, farmaceitiskās un/vai citās nepārtikas rūpniecības nozarēs. Universāliem kultūraugiem (pārtikai un nepārtikai), to nozīmei pārtikas nekaitīguma nodrošināšanā ir jābūt par izšķirošo faktoru, kas nosaka to iekļaušanu daudzpusējā sistēmā un pieejamības veicināšanu;

(b) pieejamība tiek saskaņota ātri, bez nepieciešamības izsekot individuālo pieejamību un bez maksas, bet, ja tiek pieprasīta maksa, tā nedrīkst pārsniegt minimālās izmaksas;

(c) visi pieejamie pases dati par iesniegtajiem pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem un jebkura cita ar tiem saistīta pieejamā nekonfidenciālā, aprakstošā informācija tiek padarīta pieejama atbilstoši spēkā esošajiem likumiem;

(d) saņēmēji nepretendē ne uz kādu intelektuālo īpašumu vai citām tiesībām, kas ierobežo paātrinātu pieejamību pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem vai to ģenētiskajām daļām, vai komponentiem formā, kādā tie ir saņemti no daudzpusējās sistēmas;

(e) pieeja pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamajiem augu ģenētiskajiem resursiem, kuri vēl ir veidošanas stadijā, ieskaitot zemnieku veidotos, to veidošanas laikā notiek pēc autoru ieskatiem;

(f) pieeja pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamajiem augu ģenētiskajiem resursiem, kurus aizsargā intelektuālā un citas īpašuma tiesības, tiek realizēta saskaņā ar atbilstošiem starptautiskiem nolīgumiem un atbilstošiem nacionālajiem likumiem;

(g) daudzpusējās sistēmas ietvaros pieejamo un saglabāto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saņēmēji turpina nodrošināt pieejamību šiem resursiem daudzpusējās sistēmas ietvaros atbilstoši šī Līguma noteikumiem;

(h) neietekmējot pārējos šī panta noteikumus, līgumslēdzējas puses vienojas, ka pieeja pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamajiem augu ģenētiskajiem resursiem, kuri tika atrasti in situ apstākļos, tiks nodrošināta atbilstoši attiecīgās valsts likumiem; ja šādu likumu nav, tad atbilstoši standartiem, kurus varētu noteikt galvenā institūcija.

12.4. Šajā nolūkā paātrinātā pieeja atbilstoši iepriekš minētajiem 12.2. un 12.3.punktiem tiek nodrošināta saskaņā ar parasto materiālu pārsūtīšanas līgumu (MTA), ko pieņem galvenā institūcija, un tas ietver 12.3.punkta a, d un g apakšpunktā paredzētos noteikumus, kā arī līdzdalību ienākumu sadalē, kas noteikta 13.2.punkta d apakšpunkta (ii) ievilkumā, un citus atbilstošus šī Līguma noteikumus un noteikumu, ka pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saņēmējs pieprasa, lai MTA nosacījumi tiek piemēroti šo resursu nodošanai citai personai vai iestādei, kā arī tālākai pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo ģenētisko resursu izplatīšanai.

12.5. Līgumslēdzējas puses nodrošina to, ka saistībā ar MTA radušos strīdu ir iespēja meklēt palīdzību atbilstoši piemērojamajām tiesiskajām prasībām un atbilstoši pušu tiesiskajām sistēmām, atzīstot, ka saistības MTA ietvaros attiecas tikai uz MTA līguma pusēm.

12.6. Neatliekamos nelaimes gadījumos sadarbībā ar nelaimes seku likvidēšanas koordinatoriem līgumslēdzējas puses vienojas nodrošināt paātrinātu pieeju pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem daudzpusējās sistēmas ietvaros ar nolūku palīdzēt atjaunot lauksaimniecības sistēmas.

13.pants — Līdzdalība ienākumu sadalē daudzpusējās sistēmas ietvaros

13.1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka paātrināta pieeja pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem, kuri ir iekļauti daudzpusējā sistēmā, jau pati par sevi ir liels daudzpusējās sistēmas piedāvātais ieguvums, un vienojas, ka tādējādi iegūtie labumi ir godīgi un objektīvi jāsadala atbilstoši šī panta noteikumiem.

13.2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu izmantošanā, ieskaitot komerciālo, iegūtie ienākumi ir jāsadala godīgi un objektīvi ar šāda mehānisma palīdzību: informācijas apmaiņa, tehnoloģijas pieejamība un tās nodošana citiem, rīcībspējas palielināšana un dalīšanās ienākumos no komercializācijas, ņemot vērā Pasaules rīcības plānā noteiktās prioritāro darbību jomas, vadošās iestādes vadībā:

(a) informācijas apmaiņa:

Līgumslēdzējas puses vienojas darīt pieejamu informāciju, kura ietver arī katalogus un inventāra sarakstus, informāciju par tehnoloģijām, tehnisko, zinātnisko un sociālekonomisko pētījumu rezultātus, ieskaitot daudzpusējā sistēmā iekļauto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu raksturojumus, vērtējumu un izmantošanu. Šāda informācija, ja tā nav konfidenciāla, ir pieejama atbilstoši spēkā esošajiem likumiem un saskaņā ar attiecīgās valsts iespējām. Šāda informācija ir pieejama visām šī Līguma pusēm ar 17.pantā minētās informācijas sistēmas starpniecību;

(b) tehnoloģijas pieejamība un tās nodošana citiem:

(i) līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt un/vai paātrināt daudzpusējā sistēmā iekļauto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanas, raksturošanas, vērtēšanas un izmantošanas tehnoloģiju pieejamību. Atzīstot, ka dažas no tehnoloģijām var nodot citiem tikai ar ģenētiskā materiāla starpniecību, līgumslēdzējas puses nodrošina un/vai paātrina pieeju šādām tehnoloģijām un daudzpusējā sistēmā iekļautajam ģenētiskajam materiālam, uzlabotām šķirnēm un ģenētiskam materiālam, kas ir izveidots, izmantojot daudzpusējā sistēmā iekļautos pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskos resursus saskaņā ar 12.panta noteikumiem. Pieeja šīm tehnoloģijām, uzlabotām šķirnēm un ģenētiskajam materiālam tiek nodrošināta un/vai paātrināta, vienlaicīgi respektējot spēkā esošās īpašumtiesības un pieejamības likumus un saskaņā ar attiecīgās valsts iespējām;

(ii) pieeja tehnoloģijai un tās nodošana valstīm, jo īpaši attīstības un pārejas perioda valstīm, tiek realizēta ar tādu pasākumu kopumu kā tematisko kultūraugu grupu izveidošana, uzturēšana, kuras aplūko pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu izmantošanu un līdzdalība tajās, visa veida partnerattiecības pētījumos, attīstībā un komerciālos kopuzņēmumos par saņemto materiālu, cilvēku resursu attīstību un efektīvu pieeju pētniecības iespējām;

(iii) pieeja tehnoloģijai un tās nodošana, kā izklāstīts (i) un (ii), ieskaitot to, kuru aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, attīstības valstīm, kuras ir šī Līguma puses, jo īpaši attīstībā atpalikušām valstīm un pārejas perioda valstīm, tiek nodrošināta un/vai veicināta uz godīgiem un iespējami labvēlīgiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz saglabāšanā izmantotajām tehnoloģijām, kā arī attīstības valstu, attīstībā atpalikušo valstu un pārejas perioda valstu zemnieku interesēm kalpojošām tehnoloģijām, ieskaitot koncesiju un labvēlības režīma nosacījumus, ja savstarpējā vienošanās, cita starpā, tika panākta daudzpusējās sistēmas ietvaros ar partnerattiecību starpniecību pētniecībā un attīstībā. Šāda pieeja un nodošana citiem tiek nodrošināta uz noteikumiem, kurus atzīst un kuri saskan ar atbilstošajiem un spēkā esošajiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības likumiem;

(c) rīcībspējas palielināšana:

Ņemot vērā attīstības un pārejas perioda valstu vajadzības, par kurām liecina prioritātes, kuras šīs valstis piešķīrušas savos plānos un programmās, kur tādas ir izstrādātas, rīcībspējas palielināšanai pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu jomā un attiecībā uz daudzpusējā sistēmā iekļautajiem pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem, līgumslēdzējas puses vienojas piešķirt prioritāti (i) zinātniskās un tehniskās izglītības un mācību programmu izstrādāšanai un/vai nostiprināšanai pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas jomā, (ii) izveidot un nostiprināt pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas iespējas īpaši attīstības un pārejas perioda valstīs un (iii) veicot zinātnisko izpēti, dot priekšroku un, ja iespējams, attīstības un pārejas perioda valstīm sadarbībā ar šādu valstu institūcijām un veidojot šādiem pētījumiem nepieciešamās iespējas sfērās, kurās tās ir nepieciešamas;

(d) līdzdalība komercializācijas radīto materiālo un citu vērtību sadalē;

(i) līgumslēdzējas puses vienojas veikt pētniecības un tehnoloģijas attīstības pasākumus daudzpusējās sistēmas ietvaros, lai nodrošinātu līdzdalību komercializācijas radīto vērtību sadalē, iesaistot šajā pantā paredzētajās aktivitātēs valsts un privāto sektoru ar partnerattiecību un sadarbības starpniecību, ieskaitot attīstības un pārejas perioda valstu privāto sektoru;

(ii) līgumslēdzējas puses vienojas, ka 12.4.punktā minētais standarta MTA ietver prasību, ka saņēmējs, komercializējot pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu, kurš satur daudzpusējā sistēmā iegūtu materiālu, iemaksā 19.3.punkta f apakšpunktā minētajā mehānismā objektīvu daļu no minētā produkta komercializācijas iegūtās vērtības, izņemot gadījumus, kad šāds produkts ir pieejams visiem bez ierobežojumiem tālākai izpētei vai selekcijai, tad saņēmējs, kurš komercializē produktu, tiek mudināts veikt šādu maksājumu.

Galvenā institūcija savā pirmajā sanāksmē nosaka samaksas apjomu, formu un maksāšanas kārtību saskaņā ar komerciālo praksi. Galvenā institūcija var nolemt noteikt dažādus samaksas apjomus dažādām saņēmēju kategorijām, kuras komercializē šādus produktus; tā var izlemt atbrīvot no nepieciešamības maksāt attīstības un pārejas perioda valstu zemniekus. Galvenā institūcija var laiku pa laikam pārskatīt samaksas apmērus, lai nodrošinātu godīgu un objektīvu līdzdalību ieguvumu sadalē, un tā var arī piecu gadu laikā pēc šī Līguma stāšanās spēkā izvērtēt, vai obligātā samaksas prasība atbilstoši MTA tiek piemērota gadījumos, kad šādi komercializēti produkti ir citiem pieejami tālākai pētniecībai un selekcijai bez ierobežojuma.

13.3. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka daudzpusējā sistēmā pieejamo pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu izmantošanā gūtās vērtības būtu jānovirza galvenokārt gan tieši, gan netieši visu valstu zemniekiem un īpaši attīstības un pārejas perioda valstu zemniekiem, kuri saglabā un ilgstoši izmanto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskos resursus.

13.4. Galvenā institūcija savā pirmajā sanāksmē apsver atbilstošu speciālu atbalsta politiku un tās kritērijus atbilstoši 18.pantā paredzētajai finansēšanas stratēģijai, kas vērsta uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanu attīstības un pārejas perioda valstīs, kuru ieguldījums pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu dažādībā daudzpusējās sistēmas ietvaros ir nozīmīgs un/vai kurām ir speciālas vajadzības.

13.5. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka spēja realizēt Pasaules rīcības plānu, jo īpaši attīstības un pārejas perioda valstīs, būs lielā mērā atkarīga no šī panta realizācijas un no 18.pantā paredzētās finansēšanas stratēģijas.

13.6. Līgumslēdzējas puses apsver brīvprātīgu ieguvuma daļas ieguldījumu stratēģiju, kad pārtikas pārstrādes rūpniecība, kura gūst labumu no pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem, dod savu ieguldījumu daudzpusējā sistēmā.

V daļa

ATBALSTA KOMPONENTI

Pasaules rīcības plāns pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanai un ilgstošai izmantošanai.

14.pants — Pasaules rīcības plāns

Atzīstot, ka realizējamais pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas Pasaules rīcības plāns ir šim Līgumam svarīgs, līgumslēdzējām pusēm būtu jāveicina tā efektīva realizācija gan katrā valstī pasākumu veidā, gan, ja nepieciešams, starptautiskā sadarbībā, lai nodrošinātu saskaņotu struktūru iespēju veidošanos tehnoloģijas nodošanai un informācijas apmaiņa, ņemot vērā 13.panta noteikumus.

15.pants — Pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu ex situ kolekcijas, kuras ir Starptautiskās lauksaimniecības pētījumu konsultatīvās grupas
(CGIAR) Lauksaimniecības pētījumu centru (IARC) un citu starptautisko institūciju rīcībā

15.1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka Līgumam ir svarīgas pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu ex situ kolekcijas, kuras ir CGIAR Lauksaimniecības pētījumu centru (IARC) rīcībā. Līgumslēdzējas puses aicina IARC parakstīt nolīgumu ar galveno institūciju attiecībā uz ex situ kolekcijām ar šādiem nosacījumiem:

(a) Līguma I pielikumā uzskaitītie un IARC rīcībā esošie pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskie resursi kļūst pieejami atbilstoši līguma IV daļā izklāstītajiem noteikumiem;

(b) šī Līguma I pielikumā uzskaitītie pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskie resursi, kuri ir savākti pirms šī līguma stāšanās spēkā un atrodas IARC rīcībā, kļūst pieejami saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem MTA noteikumiem un saskaņā ar IARC un FAO vienošanos. Grozījumus šajos MTA izdara galvenā institūcija ne vēlāk kā tās otrajā sesijā, konsultējoties ar IARC, saskaņā ar atbilstošiem šī Līguma noteikumiem, īpaši tā 12.un 13. pantu un ar šādiem noteikumiem:

(i) IARC periodiski informē galveno institūciju par MTA, kuri ir tiem pievienojušies, saskaņā ar galvenās institūcijas noteikto grafiku;

(ii) līgumslēdzējas puses, kuru teritorijā pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskie resursi tika ņemti in situ apstākļos, tiek nodrošinātas ar šādu pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu paraugiem pēc pieprasījuma un bez jebkādiem MTA;

(iii) vērtības, kuras radušās iepriekš minēto MTA rezultātā un kuras bagātina 19.3.panta f apakšpunktā minēto mehānismu, tiek izmantotas attiecīgo pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai galvenokārt attīstības un pārejas perioda valstiskajās un reģionālajās programmās, jo īpaši dažādības centros un ekonomiski atpalikušajās valstīs;

(iv) IARC veic atbilstošus pasākumus saskaņā ar savām spējām, lai uzturētu efektīvu MTA nosacījumu izpildi, un nekavējoties informē galveno institūciju par nepildīšanas gadījumiem;

(c) IARC atzīst galvenās institūcijas pilnvaras nodrošināt politikas virzību par to rīcībā esošajām ex situ kolekcijām un saskaņā ar šī Līguma noteikumiem;

(d) zinātniskās un tehniskās iespējas, kurās šādas ex situ kolekcijas tiek saglabātas, arī turpmāk paliek IARC pārziņā un tās apņemas pārvaldīt un administrēt šīs ex situ kolekcijas saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, īpaši Gēnu bankas standartiem, kurus ir apstiprinājusi FAO pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu komisija;

(e) pēc IARC lūguma sekretārs cenšas nodrošināt atbilstošu tehnisko atbalstu;

(f) sekretāram ir tiesības jebkurā laikā apmeklēt šos centrus, kā arī pārbaudīt to veiktās darbības tieši attiecībā uz šajā pantā aplūkotā materiāla saglabāšanu un apmaiņu;

(g) ja šo IARC rīcībā esošo ex situ kolekciju pienācīga uzturēšana ir traucēta vai apdraudēta jebkurā veidā, ieskaitot force majeure, sekretārs ar saimniekvalsts piekrišanu palīdz to evakuācijā vai pārvietošanā tādā mērā, cik tas ir iespējams.

15.2. Līgumslēdzējas puses vienojas nodrošināt paātrinātu pieeju I pielikuma uzskaitītajiem pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem tiem CGIAR IARC, kuri būs noslēguši nolīgumus ar galveno institūciju atbilstoši šī Līguma noteikumiem. Šādi centri tiks ietverti sekretāra rīcībā esošajā sarakstā, kas ir pieejams līgumslēdzējām pusēm pēc to pieprasījuma.

15.3. I pielikumā neiekļautie materiāli, kurus IARC ir saņēmuši un saglabājuši pēc šī Līguma stāšanās spēkā, ir pieejami izmantošanai ar tādiem pašiem noteikumiem, par kādiem ir savstarpēji vienojušies IARC, kuri saņem materiālus, un šādu resursu izcelsmes valsts vai valsts, kura ir ieguvusi šos resursus saskaņā ar Konvenciju par bioloģiskās daudzveidību vai kādu citu spēkā esošu likumu.

15.4. Līgumslēdzējas puses tiek mudinātas nodrošināt IARC, kuras ir parakstījušas nolīgumus ar galveno institūciju, pieeju, savstarpēji vienojoties par noteikumiem I pielikumā neiekļautiem pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskiem resursiem, kuri ir svarīgi IARC programmām un aktivitātēm.

15.5. Galvenā institūcija centīsies panākt vienošanos šajā pantā noteiktajiem mērķiem ar citām atbilstošām starptautiskām institūcijām.

16.pants — Starptautiskie augu ģenētisko resursu tīkli

16.1. Pastāvošā sadarbība starptautiskajos pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu tīklos tiks veicināta vai attīstīta, pamatojoties uz esošo sistēmu un atbilstoši šī Līguma noteikumiem tā, lai ietvertu pēc iespējas pilnīgāku pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu apjomu.

16.2. Līgumslēdzējas puses veicinās, ja nepieciešams, visu atbilstošo institūciju, ieskaitot valsts, privāto, nevalstisko, pētniecības, selekcijas un citu institūciju līdzdalību starptautiskajos tīklos.

17.pants — Vispasaules informācijas sistēma pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu jomā

17.1. Līgumslēdzējas puses sadarbojas un stiprina pasaules informācijas sistēmu, lai veicinātu informācijas apmaiņu, pamatojoties uz esošajām informācijas sistēmām, uz jautājumiem, kas saistīti ar pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu izpēti, kā arī tehniskajiem un vides jautājumiem, prognozējot, ka šāda informācijas apmaiņa veicinās līdzdalību ieguvumu sadalē, padarot pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskos resursus pieejamus visām līgumslēdzējām pusēm. Attīstot Pasaules informācijas sistēmu, tiks veidota sadarbība ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Norēķinu palātu.

17.2. Balstoties uz līgumslēdzēju pušu sniegto paziņojumu, šī materiāla aizsardzībai būtu jānodrošina ātra tādas bīstamības izziņošana, kas apdraud pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu efektīvu pārvaldību.

17.3. Līgumslēdzējas puses sadarbojas ar FAO Pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu komisiju tās periodiski veicamajā pasaules pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu stāvokļa izvērtēšanā, lai veicinātu 14.pantā minētā pašlaik realizējamā Pasaules rīcības plāna aktualizāciju.

VI daļa

FINANŠU NODROŠINĀJUMS

18.pants — Finanšu resursi

18.1. Līgumslēdzējas puses apņemas realizēt tādu šī Līguma finansēšanas stratēģiju, kas atbilst šī panta noteikumiem.

18.2. Finansēšanas stratēģijas mērķi palielina šajā Līgumā paredzēto pasākumu realizācijai paredzēto finanšu resursu piešķiršanas pieejamību, atklātumu, efektivitāti, iedarbīgumu.

18.3. Lai mobilizētu prioritārām darbībām, plāniem un programmām nepieciešamo finansējumu, jo īpaši attīstības un pārejas perioda valstīs, un ņemot vērā Pasaules rīcības plānu, galvenā institūcija periodiski nosaka šāda finansējuma mērķi.

18.4. Atbilstoši šai finansēšanas stratēģijai:

(a) līgumslēdzējas puses veic nepieciešamus un atbilstošus pasākumus attiecīgo starptautisko mehānismu, fondu un organizāciju galveno institūciju ietvaros, lai nodrošinātu pienācīgu prioritāti un uzmanību efektīvai prognozējamo un saskaņoto resursu piešķiršanai šajā Līgumā paredzēto pasākumu realizācijai;

(b) tas, cik efektīvi savas saistības atbilstoši šim Līgumam pildīs attīstības valstis un pārejas perioda valstis pārstāvošās līgumslēdzējas puses, būs īpaši atkarīgs no attīstīto valstu šajā pantā minēto līdzekļu piešķiršanas efektivitātes. Attīstības valstis un pārejas perioda valstis pārstāvošās līgumslēdzējas puses saskaņos savos plānos un programmās paredzētās prioritātes, kas vērstas uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu kapacitātes palielināšanu;

(c) attīstītās valstis pārstāvošās līgumslēdzējas puses arī nodrošina un attīstības valstis un pārejas perioda valstis pārstāvošās līgumslēdzējas puses izmanto finanšu resursus, kas nepieciešami šī Līguma realizācijai ar divpusēju un reģionālu un daudzpusēju kanālu starpniecību. Šādi kanāli ietver 19.3.punkta f apakšpunktā minēto mehānismu;

(d) katra līgumslēdzēja puse piekrīt uzņemties un nodrošināt finanšu resursus savas valsts pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanas un ilgstošas izmantošanas pasākumu veikšanai atbilstoši savas valsts iespējām un finanšu resursiem. Nodrošinātie finanšu resursi netiek izmantoti šajā Līgumā neparedzētiem mērķiem īpaši jomās, kas attiecas uz starptautisko tirdzniecību;

(e) Līgumslēdzējas puses vienojas, ka 13.2.punkta d apakšpunktā minētie finanšu ieguvumi ir finansēšanas stratēģijas daļa;

(f) brīvprātīgus ieguldījumus, ņemot vērā 13.pantā paredzētos noteikumus, var dot arī līgumslēdzējas puses, privātais sektors, nevalstiskās organizācijas un citi avoti. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka galvenā institūcija izskata galvenos stratēģijas virzienus, lai veicinātu šādus ieguldījumus.

18.5. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka prioritāte ir jāpiešķir saskaņoto plānu un programmu realizācijai attīstības valstu un jo īpaši attīstībā atpalikušo valstu un pārejas perioda valstu zemnieku labā, kuri saglabā un ilgstoši izmanto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskos resursus.

VII daļa

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

19.pants — Galvenā institūcija

19.1. Ar šo tiek dibināta šī Līguma galvenā institūcija, kura sastāv no visām līgumslēdzējām pusēm.

19.2. Visi galvenās institūcijas lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa, ja vien lēmumu nevar pieņemt pēc vienprātības principa, bet ar kādu citu metodi un, izņemot to, ka vienprātības princips ir obligāts attiecībā uz 23. un 24.pantu.

19.3. Galvenās institūcijas funkcijās ietilpst šī Līguma pilnīga realizācija, paturot redzeslokā tā mērķus un jo īpaši:

(a) nodrošināt politikas virzienu un vadību, lai uzraudzītu un pieņemtu tādus ieteikumus, kādi ir nepieciešami šī Līguma realizācijā, jo īpaši daudzpusējās sistēmas darbības nodrošināšanā;

(b) pieņemt šī Līguma realizācijas plānus un programmas;

(c) savā pirmajā sesijā pieņemt un periodiski pārskatīt šī Līguma realizācijas finansēšanas stratēģiju saskaņā ar 18.panta noteikumiem;

(d) pieņemt šī Līguma budžetu;

(e) atbilstoši nepieciešamā finansējuma pieejamībai apsvērt un izveidot tādas pakļautās iestādes, kādas var būt nepieciešamas, kā arī to atbilstošās pilnvaras un sastāvu;

(f) izveidot, ja nepieciešams, tādu atbilstošu mehānismu kā Noguldījumu fonda rēķins, lai saņemtu un izmantotu finanšu resursus, kuri uzkrāsies šī Līguma realizācijai;

(g) izveidot un uzturēt sadarbību ar citām atbilstošām starptautiskām organizācijām un Līguma iestādēm, ieskaitot Konvenciju par bioloģisko daudzveidību pušu konferenci par šajā Līgumā iekļautajiem jautājumiem, ieskaitot līdzdalību finansēšanas stratēģijā;

(h) izskatīt un pieņemt, ja nepieciešams, šī Līguma grozījumus saskaņā ar 23.panta noteikumiem;

(i) izskatīt un pieņemt, ja nepieciešams, šī Līguma pielikumu grozījumus saskaņā ar 24.panta noteikumiem;

(j) izskatīt stratēģijas galvenos aspektus, lai veicinātu brīvprātīgus ieguldījumus, jo īpaši attiecībā uz 13. un 18.pantu;

(k) veikt citas šī Līguma mērķu sasniegšanai nepieciešamās funkcijas;

(l) ņemt vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences un citu atbilstošo starptautisko organizāciju un citu līgumu organizāciju pieņemtos attiecīgos lēmumus;

(m) informēt, ja nepieciešams, Konvencijas par bioloģiskās daudzveidību pušu konferenci un citas atbilstošas starptautiskas organizācijas un citas līgumu organizācijas par jautājumiem saistībā ar šī Līguma realizāciju;

(n) apstiprināt atbilstoši 15.pantam ar IARC un citām starptautiskām institūcijām slēdzamo nolīgumu noteikumus, kā arī pārskatīt un grozīt 15.pantā aplūkoto MTA.

19.4. Saskaņā ar 19.6.punktu katrai līgumslēdzējai pusei pieder viena balss un galvenās institūcijas sesijā katru līgumslēdzēju pusi var pārstāvēt viens delegāts, kuru pavada aizstājējs, eksperti un konsultanti. Aizstājēji, eksperti un konsultanti var piedalīties vadošās organizācijas sesijas darbā, bet nevar balsot, izņemot gadījumus, kad viņi ir attiecīgi pilnvaroti aizstāt delegātu.

19.5. Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētie biroji un Starptautiskais atomenerģijas birojs, kā arī jebkura valsts, kura nav šī Līguma slēdzēja puse, var tikt pārstāvēta vadošās organizācijas sesijās kā novērotāja. Jebkura cita organizācija vai birojs, gan valsts, gan nevalstiska, kura ir kompetenta jomās, kas attiecas uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kura ir informējusi sekretāru par savu vēlmi tikt pārstāvētai novērotāja statusā vadošās organizācijas sesijā, var saņemt šādu atļauju, ja vien vismaz viena trešdaļa klātesošo līgumslēdzēju pušu pret to neiebilst. Atļaujas un piedalīšanās nodrošināšana novērotājiem notiek saskaņā ar vadošās organizācijas pieņemto procesuālo kārtību.

19.6. Organizācija — FAO biedre, kas ir arī šī Līguma slēdzēja puse, un šīs organizācijas — FAO biedres dalībvalstis, kuras ir līgumslēdzējas puses, bauda savas biedru tiesības, pilda biedru saistības mutatis mutandis (ar attiecīgām izmaiņām) saskaņā ar FAO Konstitūciju un Vispārējiem noteikumiem.

19.7. Galvenā institūcija pieņem un groza, ja nepieciešams, savu procesuālo kārtību un finanšu noteikumus, kas pilnībā atbilst šī Līguma noteikumiem.

19.8. Jebkurā galvenās institūcijas sesijā, lai nodrošinātu kvorumu, ir nepieciešama to delegātu klātbūtne, kuri pārstāv lielāko daļu līgumslēdzēju pušu.

19.9. Galvenā institūcija sasauc regulāras sesijas vismaz vienu reizi divos gados. Šīs sesijas, cik tas ir iespējams, būtu jāorganizē vienlaicīgi ar Pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu komisijas kārtējām sesijām.

19.10. Galvenās institūcijas speciālās sesijas tiek sasauktas citā laikā pēc galvenās institūcijas uzskatiem vai pēc jebkuras līgumslēdzējas puses rakstiska lūguma ar noteikumu, ka šo lūgumu atbalsta vismaz viena trešdaļa līgumslēdzēju pušu.

19.11. Galvenā institūcija saskaņā ar tās procesuālo kārtību ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus ( kolektīvi dēvētus par "Biroju").

20.pants — Sekretārs

20.1. Galvenās institūcijas sekretāru ieceļ FAO ģenerāldirektors ar galvenās institūcijas piekrišanu. Sekretāram darbā palīdz nepieciešamais personāls.

20.2. Sekretārs veic šādas funkcijas:

(a) kārto un nodrošina administratīvo atbalstu galvenās institūcijas sesijām un jebkurai pakļautības organizācijai, kura var tikt izveidota;

(b) palīdz galvenajai institūcijai veikt tās funkcijas, ieskaitot konkrētu uzdevumu veikšanu, kurus galvenā institūcija var tam uzticēt;

(c) sniedz pārskatu par savu darbību galvenajai institūcijai.

20.3. Sekretārs ziņo līgumslēdzējām pusēm un ģenerāldirektoram:

(a) par galvenā institūcijas lēmumiem sešdesmit dienu laikā pēc šo lēmumu pieņemšanas;

(b) no līgumslēdzējām pusēm saņemto informāciju saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

20.4. Sekretārs galvenās institūcijas sesijās nodrošina dokumentāciju sešās ANO darba valodās.

20.5. Sekretārs sadarbojas ar citām organizācijām un citu līgumu organizācijām, ieskaitot īpaši Konvencijas par bioloģisko daudzveidību sekretariātu, šī Līguma mērķu sasniegšanai.

21.pants — Atbilstība

Galvenā institūcija savā pirmajā sanāksmē izskata un apstiprina kopējas un iedarbīgas procedūras un darbības mehānismus, lai veicinātu atbilstību šī Līguma noteikumiem un risinātu neatbilstības problēmas. Šīs procedūras un mehānismi ietver uzraudzību, palīdzību un konsultāciju piedāvājumu, ieskaitot juridiskas konsultācijas un palīdzību, ja nepieciešams, īpaši attīstības un pārejas perioda valstīm.

22.pants — Strīdu izšķiršana

22.1. Strīdus starp līgumslēdzējām pusēm saistībā ar šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu attiecīgās puses risina sarunu ceļā.

22.2. Ja attiecīgās puses nevar vienoties sarunu ceļā, tās var kopīgi griezties pie trešās puses pēc palīdzības vai lūgt to pildīt starpnieka pienākumus.

22.3. Šī Līguma ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas laikā vai jebkurā laikā pēc tam līgumslēdzēja puse var rakstiski paziņot glabātājam, ka strīda gadījumā, kas nav izšķirts saskaņā ar 22.1. un 22.2.punktu, tā piekrīt vienam vai abiem šādiem strīdu izšķiršanas līdzekļiem kā obligātiem:

(a) šķīrējtiesai saskaņā ar šī līguma II pielikuma 1.daļā noteikto procedūru;

(b) strīda izšķiršanai Starptautiskajā tiesā.

22.4. Ja strīdā iesaistītās puses saskaņā ar 22.3.punktu nav piekritušas vienai vai jebkurai procedūrai, strīds tiek iesniegts samierināšanai saskaņā ar šī līguma II pielikuma 2.daļu, ja vien puses nevienojas kā citādi.

23.pants — Līguma grozījumi

23.1. Šī Līguma grozījumus var ierosināt jebkura līgumslēdzēja puse.

23.2. Šī Līguma grozījumus pieņem galvenās institūcijas sesijā. Jebkura ierosinātā grozījuma tekstu sekretārs paziņo līgumslēdzējām pusēm vismaz sešus mēnešus pirms sesijas, kurā ir paredzēta šo grozījumu pieņemšana.

23.3. Visi šī Līguma grozījumi tiek pieņemti pēc visu galvenās institūcijas sesijā klātesošo līgumslēdzēju pušu vienprātīgas piekrišanas.

23.4. Jebkurš galvenās institūcijas pieņemtais grozījums stājas spēkā līgumslēdzēju pusēs, kuras to ir ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad divas trešdaļas līgumslēdzēju pušu ir iesniegušas ratifikācijas, akcepta vai apstiprinājuma dokumentus. Pēc tam grozījums stājas spēkā jebkurā citā līgumslēdzēju pusē deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī puse iesniedz savu grozījuma ratifikācijas, akcepta vai apstiprinājuma dokumentu.

23.5. Šī panta izpratnē dokuments, ko iesniedz organizācija — FAO biedre — netiek uzskatīts kā papildu tiem, kurus ir iesniegušas šādas organizācijas dalībvalstis.

24.pants — Pielikumi

24.1. Šī Līguma pielikumi veido neatņemamu šī Līguma sastāvdaļu, un atsauce uz šo Līgumu vienlaicīgi attiecas uz jebkuru tā pielikumu.

24.2. Šī Līguma 23.panta noteikumi par šī Līguma grozījumiem tiek piemēroti pielikumu grozījumiem.

25.pants — Paraksts

Šis Līgums ir pieejams parakstīšanai FAO mītnē no 2001.g. 3.novembra līdz 2002.g. 4.novembrim visiem FAO biedriem un valstīm, kuras nav FAO biedres, bet ir ANO vai jebkura tās speciālā biroja vai Starptautiskā atomenerģijas biroja locekles.

26.pants — Ratificēšana, akcepts vai apstiprinājums

Šis Līgums ir ratifikācijas, akcepta vai apstiprinājuma subjekts 25.pantā minētajās FAO dalībvalstīs un pie FAO nepiederošajās valstīs. Ratifikācijas, akcepta vai apstiprinājuma dokumenti tiek iesniegti glabātājam.

27.pants — Pievienošanās

Šim Līgumam var pievienoties visas FAO dalībvalstis un pie FAO nepiederošās valstis, bet kuras ir ANO vai jebkura tās speciālā biroja vai Starptautiskā atomenerģijas biroja locekles, sākot ar datumu, kad Līgums ir slēgts parakstīšanai. Pievienošanās dokumentus iesniedz glabātājam.

28.pants — Stāšanās spēkā

28.1. Atbilstoši 29.2.punkta noteikumiem šis Līgums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc četrdesmitā ratifikācijas, akcepta, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas ar noteikumu, ka vismaz divdesmit ratifikācijas, akcepta, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentus ir iesniegušas FAO dalībvalstis.

28.2. Katrai FAO dalībvalstij un pie FAO nepiederošai valstij, bet kura ir ANO vai jebkura tās speciālā biroja vai Starptautiskā atomenerģijas biroja locekle, kura ratificē, akceptē, apstiprina vai pievienojas šim Līgumam pēc četrdesmitā ratifikācijas, akcepta, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas atbilstoši 28.1.punktam, šis Līgums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas, akcepta, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas.

29.pants — FAO dalīborganizācija

29.1. Kad kāda FAO dalīborganizācija iesniedz savu šī Līguma ratifikācijas, akcepta, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentu, tad šāda dalīborganizācija atbilstoši FAO Konstitūcijas 11.7.punkta noteikumiem paziņo par jebkurām izmaiņām attiecībā uz kompetences sfēru sadali savā kompetences deklarācijā, kuru iesniedz saskaņā ar FAO Konstitūcijas 11.5.punktu. Jebkura šī līguma slēdzēja puse var jebkurā laikā lūgt FAO dalīborganizāciju, kura ir šī Līguma slēdzēja puse, sniegt informāciju par to, kas dalīborganizācijā un tās dalībvalstīs ir atbildīgs par jebkura konkrēta šajā Līgumā ietvertā jautājuma risināšanu. Dalīborganizācija sniedz šādu informāciju saprātīgās laika robežās.

29.2. FAO dalīborganizācijas iesniegtie ratifikācijas, akcepta, apstiprinājuma pievienošanās vai izstāšanās dokumenti netiek uzskatīti par papildu tiem, kurus ir iesnieguši šādas organizācijas dalībvalstis.

30.pants — Tiesību saglabāšana

Nekāda tiesību saglabāšana šajā Līgumā nav iespējama.

31.pants — Līgumam nepiederošas puses

Līgumslēdzējas puses mudina visas FAO dalībvalstis vai pārējās valstis, kuras nav šī Līguma slēdzējas puses, pievienoties šim Līgumam.

32.pants — Izstāšanās

32.1. Katra līgumslēdzēja puse var jebkurā laikā pēc divu gadu perioda beigām pēc šī Līguma spēkā stāšanās datuma rakstveidā paziņot glabātājam par savu izstāšanos no šī Līguma. Glabātājs nekavējoties par to informē visas līgumslēdzējas puses.

32.2. Izstāšanās stājas spēkā pēc gada no paziņojuma saņemšanas datuma.

33.pants — Līguma darbības beigas

33.1. Šī Līguma darbība izbeidzas automātiski, ja pušu izstāšanās dēļ līgumslēdzēju pušu skaits samazinās zem četrdesmit un ja palikušās līgumslēdzējas puses vienbalsīgi nepieņem citu lēmumu.

33.2. Glabātājs informē visas palikušās līgumslēdzējas puses, kad līgumslēdzēju pušu skaits ir samazinājies līdz četrdesmit.

33.3. Līguma darbības izbeigšanās gadījumā vērtību realizācija notiek saskaņā ar finanšu noteikumiem, kuri ir jāpieņem galvenajai institūcijai.

34.pants — Glabātājs

FAO ģenerāldirektors ir šī Līguma glabātājs.

35.pants — Autentiski teksti

Šī Līguma teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdzīgi autentiski.

I pielikums

DAUDZPUSĒJĀ SISTĒMĀ IETVERTO KULTŪRAUGU SARAKSTS

Pārtikas kultūras

Kultūraugs

Ģints

Novērojumi

Maizes koks

Artocarpus

Tikai maizes koks

Sparģelis

Asparagus

 

Auza

Avena

 

Biete

Beta

 

Kāpostu dārzeņi

Brassica et al.

Ietvertās ģintis: Brassica, Armoracia, Barbarea, Camelina, Crambe, Diplotaxis, Eruca, Isatis, Lepidium, Raphanobrassica, Raphanus, Rorippa un Sinapis. Ietver tādus eļļas sēklu augus un dārzeņu kultūras kā kāposts, apeseed, sinepjaugs, krese, savvaļas sinepjaugs, rutks un rācenis. Lepidium meyenii (maca) suga nav iekļauta

Baložu zirņi, kajāns

Cajanus

 

Aunazirņi

Cicer

 

Citrusi

Citrus

Pancirus un Fortunella ģintis ir iekļautas kā sakņu dzinumi

Kokospalma

Cocos

 

Kolokāzija,

Colocasia,

Major aroids ietver taro, cocoyam, dashhen un

ksantozoma

Xanthosoma

tannia

Burkāni

Daucus

 

Jams, diskoreja

Discorea

 

Prosa (pirkstiņu)

Elusine

 

Zemenes

Fragaria

 

Saulespuķes

Helianthus

 

Mieži

Hordeum

 

Batātes

Ipomoea

 

Dedestiņas

Lathyrus

 

Lēcas

Lens

 

Ābeles

Malus

 

Manioka

Manihot

Tikai Manihot esculenta

Banāns/ēdamais

Musa

Izņemot Musa textilis

Rīss

Oryza

 

Prosa

Pennisetum

 

Pupiņas

Phaseolus

Izņemot Phaseolus polyanthus

Zirņi

Pisum

 

Rudzi

Secale

 

Kartupeļi

Solanum

Ietverot tuberosa nodaļu, izņemot Solanum phureja

Baklažāni

Solanum

Ietverot melangena nodaļu

Sorgo

Sorghum

 

Tritikāle

Triticosecale

 

Kvieši

Triticum et al.

Ietverot Agropyron, Elymus un Secale

Pupas/vīķi

Vicia

 

Vigna

Vigna

 

Kukurūza

Zea

Izņemot Zea perennis, Zea diploperennis un Zea luxurians

 

Lopbarības kultūras

Kultūraugs

Ģints

Pākšaugi

 

Astragalus

chinensis, cicer, arenarius

Canavalia

ensiformis

Coronila

varia

Hedysarum

coronarium

Lathyrus

cicera, ciliolatus, hirsutus, ichrus, odoratus, sativus

Lespedeza

cuneata, striata, stipulacea

Lotus

corniculatus, subbiflorus, uliginosus

Lupinus

albus, angustifolius, luteus

Medicago

arborea, falcate, sativa, sculetta, rigidula, truncatatula

Melilotus

albus, officinalis

Onobrychis

viciifolia

Ornithopus

sativus

Prosopis

affinis, alba, chilensis, nigra, pallida

Pueraria

phaseoloides

Trifolium

alexsandrinum, alpestre, ambiguum, angustifolium, arvense, agrocicerum, hibridum, incarnatum, pratense, repens, resupinatum, rueppellianum, semipilosum, subterraneum, vesiculosum

Zāles kultūras

 

Andropogon

gayanus

Agropyron

cristatum, desrtorum

Agrostis

stolonifera, tenuis

Alopecurus

pratensis

Arrhenatherum

elatius

Dactylis

glomerata

Festuca

arundinacea, gigantean, heterophylla, ovina, pratensis, rubra

Lolium

hybridum, multiflorum, perenne, rigidum, temulentum

Phalaris

aquatica, arundinacea

Phleum

pratense

Poa

alpina, annua, pratensis

Tripsacum

laxum

Citas lopbarības kultūras

 

Atriplex

halimus, nummularia

Salsola

vermiculata

 

II pielikums

ŠĶĪRĒJTIESA UN SAMIERINĀŠANA

I daļa

Šķīrējtiesa

1.pants

Prasītāja puse paziņo sekretāram, ka strīdā iesaistītās puses vēršas šķīrējtiesā atbilstoši 22.panta noteikumiem. Paziņojumā tiek norādīts strīdīgais jautājums un jo īpaši šī Līguma panti, kuru interpretācija vai piemērošana ir radījusi problēmu. Ja puses nevienojas par strīdīgo jautājumu, pirms tiek apstiprināts tribunāla priekšsēdētājs, šķīrējtiesas tribunāls nosaka strīdīgo jautājumu. Sekretārs nosūta saņemto informāciju visām šī Līguma līgumslēdzējām pusēm.

2.pants

1. Strīdos starp divām strīdīgajām pusēm šķīrējtiesas tribunāls sastāv no trim personām. Katra no strīdīgajām pusēm ieceļ savu šķīrējtiesnesi, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši, abpusēji vienojoties, apstiprina trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir tribunāla priekšsēdētājs. Trešais tiesnesis nav strīdā iesaistīto valstu pilsonis, pastāvīgi neuzturas un nedzīvo šo pušu valstu teritorijās, nav šo pušu algots, nav bijis šajā lietā iesaistīts jebkādā citā veidā.

2. Strīdos starp vairāk nekā divām līgumslēdzējām pusēm puses ar vienādām interesēm, savstarpēji vienojoties, ieceļ vienu šķīrējtiesnesi.

3. Jebkura vakance tiek aizpildīta tādā veidā, kā to paredz sākotnējā iecelšana.

3.pants

1. Ja šķīrējtiesas tribunāla priekšsēdētājs netiek iecelts divu mēnešu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas, FAO ģenerāldirektors pēc strīdīgās puses lūguma ieceļ priekšsēdētāju nākamo divu mēnešu laikā.

2. Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas neapstiprina šķīrējtiesnesi, otra puse var informēt FAO ģenerāldirektoru, kurš var iecelt šķīrējtiesnesi nākamo divu mēnešu laikā.

4.pants

Šķīrējtiesas tribunāls sniedz savu lēmumu saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un starptautisko tiesību normām.

5.pants

Ja vien strīdā iesaistītās puses nepieņem citu lēmumu, tad šķīrējtiesas tribunāls pats nosaka savu procesuālo kārtību.

6.pants

Šķīrējtiesas tribunāls var pēc strīdā iesaistīto pušu lūguma ieteikt būtiskus starpposma aizsardzības pasākumus.

7.pants

Strīdā iesaistās puses veicina šķīrējtiesas tribunāla darbu, jo īpaši izmantojot visus to rīcībā esošus līdzekļus:

(a) iesniedz visus atbilstošos dokumentus, informāciju un nodrošina iespējas;

(b) nodrošina iespēju, ja nepieciešams, izsaukt lieciniekus vai ekspertus un saņemt liecības.

8.pants

Strīdā iesaistītajām pusēm un šķīrējtiesnešiem tiek uzlikts par pienākumu aizsargāt jebkuras saņemtās informācijas konfidencialitāti šķīrējtiesas tribunāla veiktās procedūras laikā.

9.pants

Ja vien šķīrējtiesas tribunāls nenosaka kā citādi, attiecīgās lietas īpašo apstākļu dēļ tribunāla izmaksas sedz strīdā iesaistītās puses vienlīdzīgās daļās. Tribunāls reģistrē visus izdevumus un iesniedz gala ziņojumu par izlietotajiem līdzekļiem strīdā iesaistītajām pusēm.

10.pants

Jebkura līgumslēdzēja puse, kurai ir juridiska rakstura interese strīdīgajā jautājumā, kuru varētu ietekmēt lietā pieņemtais lēmums, ar tribunāla piekrišanu var iejaukties procedūrā.

11.pants

Tribunāls var noklausīties un noteikt pretprasības, kuras tieši izriet no strīdīgā jautājuma.

12.pants

Lēmumus gan par tribunāla procedūru, gan būtību pieņem ar tā locekļu balsu vairākumu.

13.pants

Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm neierodas šķīrējtiesā vai nespēj aizstāvēt savu lietu, otrā puse var lūgt tribunālu turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt lēmumu. Kādas strīdā iesaistītās puses neierašanās tiesā vai nespēja aizstāvēt savu lietu nevar apturēt lietas izskatīšanu. Pirms sniegt galīgo lēmumu, šķīrējtiesas tribunālam ir jāpārliecinās, ka prasība ir pamatota gan ar faktiem, gan ar likumu.

14.pants

Tribunāls sniedz savu galīgo lēmumu piecu mēnešu laikā, sākot ar tās sastāva pilnīgas nokomplektēšanas datumu, ja vien tas neuzskata par nepieciešamu pagarināt termiņu uz laiku, kam nevajadzētu pārsniegt nākamo piecu mēnešu periodu.

15.pants

Tribunāla galīgais lēmums aprobežojas ar strīda būtību un nosaka iemeslus, uz kā tas balstās. Tajā tiek norādīti tribunāla locekļi, kuri piedalījās, un galīgā lēmuma pieņemšanas datums. Jebkurš tribunāla loceklis var galīgajam lēmumam pievienot atsevišķu vai atšķirīgu viedokli.

16.pants

Tribunāla lēmums ir saistošs strīdā iesaistītajām pusēm. Lēmumu nevar pārsūdzēt, ja vien strīdā iesaistītās puses nav jau iepriekš vienojušās par apelācijas kārtību.

17.pants

Jebkura pretruna strīdā iesaistīto pušu starpā par galīgā lēmumu interpretāciju vai realizācijas veidu jebkura puse var iesniegt šķīrējtiesas tribunālam, kurš šo lēmumu ir sniedzis.

II daļa

Samierināšana

1.pants

Samierināšanas komisija tiek izveidota pēc vienas no strīdā iesaistītās puses lūguma. Komisija, ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas kā citādi, sastāv no pieciem locekļiem, divus ieceļ katra attiecīgā puse un priekšsēdētāju kopīgi izraugās divi ieceltie komisijas locekļi.

2.pants

Strīdos starp vairāk nekā divām līgumslēdzējām pusēm puses ar vienādām interesēm ieceļ savus komisijas locekļus, kopīgi savstarpēji vienojoties. Ja divām vai vairākām strīdā iesaistītām pusēm ir atšķirīgas intereses vai tās nevar vienoties par to, vai tām ir vienādas intereses, tad tās ieceļ savus komisijas locekļus atsevišķi.

3.pants

Ja strīdā iesaistītās puses divu mēnešu laikā pēc lūguma par šādas samierināšanas komisijas izveidošanu nenorunā tikšanās laiku, tad FAO ģenerāldirektors pēc tās strīdā iesaistītās puses aicinājuma, kura ir šo lūgumu izteikusi, nosaka tikšanās laiku nākamo četru mēnešu laikā.

4.pants

Ja samierināšanas komisijas priekšsēdētājs nav izraudzīts divu mēnešu laikā pēc pēdējā komisijas locekļa iecelšanas, tad FAO ģenerāldirektors pēc strīdā iesaistītās puses aicinājuma ieceļ komisijas priekšsēdētāju nākamo divu mēnešu laikā.

5.pants

Samierināšanas komisija pieņem savus lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu. Tā pati nosaka savas procedūras, ja vien strīdā iesaistītās puses neizlemj kā citādi. Tā sniedz strīda atrisināšanas priekšlikumu, kuru puses izskata godprātīgi.

6.pants

Domstarpības par to, vai samierināšanas komisija ir kompetenta, izlemj pati komisija.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!