Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai — Gaismas pilij — spāru svētki. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.05.2011., Nr. 69 https://www.vestnesis.lv/ta/id/229622

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vakar, 4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 21.gadadienā

Vēl šajā numurā

05.05.2011., Nr. 69

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai — Gaismas pilij — spāru svētki

Otrdien, 3.maijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkaGaismas pilssvinēja spāru svētkus, kuros kopā ar celtniekiem piedalījās arī (attēlā no labās) Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Savukārt vakar, 4.maijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki un būvnieki no pulksten 13 līdz 16 visiem interesentiem piedāvāja iespēju aplūkot jauno ēku no līdz šim neierasta skatu punktatika atvērti būvniecības žoga vārti un interesenti varēja ielūkoties ēkas būvlaukumā

Foto: VK; VPK

 

3.maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas – Gaismas pils – spāru svētkos. Pēc kultūras ministres Sarmītes Ēlertes stāstījuma par bibliotēkas idejas dzimšanu un īstenošanu 20 gadu ritējumā Valsts prezidents sniedza savu vērtējumu bibliotēkas nozīmei Latvijas sabiedrībā.

V.Zatlers uzsvēra, ka bibliotēka ir nacionālās pašapziņas apliecinājums: "To pat var dēvēt par svētvietu nacionālajai pašapziņai, par intelekta krātuvi." Valsts prezidents pauda arī pārliecību, ka šis ir tikai pirmais nacionālā mēroga kultūras centrs, un novēlēja visiem piedzīvot vēl daudzus citus projektus.

Vēlāk, pirms spāru vainaga uzstādīšanas, uzrunājot ministrus, Nacionālās bibliotēkas vadību, atbalsta grupas pārstāvjus un projektā iesaistītos būvniekus, V.Zatlers pateicās visiem par to, ka šodien, neskatoties uz ilgo ceļu, beidzot Gaismas pils svin spāru svētkus. Ar humoru Valsts prezidents atzīmēja, ka šim būvniecības procesa svarīgākajam brīdim ir būtiska nozīme – spāru vainags parāda, cik dāsni ir ēkas saimnieki: "Tāpēc novēlu, lai saimnieki ir dāsni pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītājiem un nākamo kultūras celtņu projektiem!"

3.maijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) spāru svētkos, kas tradicionāli tiek rīkoti, kad ēka sasniegusi savu augstāko punktu. Šobrīd LNB ēkas augstums ir 67,074 metri un būvniecības procesā panākts būtisks progress. Spāru svētki ir ievērojams notikums, jo pilnībā iezīmēts jaunās ēkas siluets Rīgas panorāmā un būvniecības process virzās tuvāk noslēgumam.

Kā savā uzrunā uzsvēra Ministru prezidents, bibliotēkas būvniecība Latvijai ir aktuāla kopš 1928.gada un tās būvniecība vienmēr balansējusi starp vēlmēm un iespējām. Ēkas pamatakmens tika ielikts 2008.gadā, taču bija nepieciešama drosme, spēja pieņemt lēmumus un apņēmība, lai pēdējos divos gadus smagas ekonomiskās krīzes apstākļos atrastu valsts budžetā iespējas būvniecību turpināt.

Savā uzrunā V.Dombrovskis uzsvēra: "Šodienas svētki apliecina paveikto tikai attiecībā uz Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas būvniecību, taču bibliotēkas ēka ir arī nacionāls simbols veiksmīgai Latvijas nākotnei. Tas apliecina mūsu tautas saimniecisko sīkstumu un nacionālās pašapziņas veidošanos."

Viņš arī uzsvēra, ka, pārskatot projekta līdzšinējās izmaksas un būvniecības termiņus, Latvijas valdība 2010.gadā piešķīra papildus 13 miljonus latu, lai turpinātu ēkas būvniecību un to pabeigtu jau 2012.gadā. "Līdz ar to šajos gados papildus nopietniem valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem esam spējuši nodrošināt ēkas būvniecībai vairāk nekā 60 miljonus latu. Tie kopumā sastāda lielākās izmaksas visa projekta realizācijas laikāšajā laikā tas valsts budžetam nebija vienkārši un viegli sasniedzams mērķis," norāda V.Dombrovskis.

Premjers uzrunā pauda nostāju, ka LNB būs inovatīvs kultūras un izglītības centrs Latvijas iedzīvotājiem visās vecuma grupās, kā arī Latvijas starptautiskā vizītkarte 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsētai, un 2015.gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā.

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte 3.maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvlaukumā spāru svētkos pateicās būvniekiem par spēju īstenot izaicinājumu darboties arhitektoniski sarežģītās LNB ēkas tapšanā. Viņa uzsvēra, ka jaunā ēka ir domāta ne tikai vienai paaudzei, bet mūsu bērniem, mūsu bērnu bērniem un visām nākamajām paaudzēm.

Gaismas pils būvniecības process ir sasniedzis nozīmīgu attīstības posmu – ēkas augstums ir 67,074 metri. Pēc latviešu tautas tradīcijām, kad ēka ir sasniegusi savu augstāko punktu, uz tās spārēm tiek uzlikts vainags un ēkas saimnieks būvniekiem rīko spāru svētkus.

Kultūras ministre S.Ēlerte klātesošos viesus iepazīstināja ar LNB jaunās ēkas tapšanas gaitu no pirmā kultūras ministra Raimonda Paula laikiem līdz pat mūsdienām. Viņa uzsvēra, ka LNB ceļš 20 gadu garumā nav bijis viegls, bet tomēr mērķtiecīgs un sasniedzis taustāmus rezultātus. Noslēgumā viņa uzsvēra, ka jau tagad visiem būtu sev jāuzdod jautājums: "Kāds bibliotēkas lietotājs es būšu, un kā es to izmantošu?"

LNB arhitektoniskās koncepcijas autors Gunārs Birkerts spāru svētkos atcerējās, ka bibliotēkas koncepcija laikā no 1989.gada līdz 1991.gadam dzima, nevis tika radīta kā organiska doma, jo latviešu tautai bija nepieciešams identitātes apliecinājums.

"Veidoju ekspresīvu arhitektūru, kas runā, ko var ne tikai redzēt, bet arī sadzirdēt. Šai formai ir metaforiska balss, un šī forma kļūst ar katru dienu redzamāka un saprotamāka. Līdz ar to rodas arī pašapziņa, augoša pašvērtība un sapratne par savu identitāti," uzsvēra G.Birkerts.

LNB spāru svētkos piedalījās arī bijušie kultūras ministri, kuri izteica savus novēlējumus bibliotēkai. Rihards Pīks novēlēja, lai šis nams kļūst par Latvijas kultūras un zinību krātuvi un kalpo daudzām paaudzēm, piebilstot, ka "kas lēni un grūti nāk, tas ilgi stāv".

Karina Pētersone uzsvēra, ka atbalsts bibliotēkai būs nepieciešams arī pēc būvniecības pabeigšanas, lai tā varētu augt saturiski un veidotos laikam līdzi, kļūstot par elementu, kas Latvijā veido laiku.

"Atliek tikai ticēt, cerēt un lūgt, lai šī būve iedvesmo kvalitatīvam un jaunam ceļa lokam. Mums ir jāiemācās būt šīs gaismas cienīgiem un jāprot pastāvēt šajā gaismā," uzsvēra bijusī kultūras ministre Inguna Rībena.

"Senajiem grieķiem bija pieņemts vienmēr meklēt patiesību. Arī Latvijas dzīvajiem prātiem caur arhitektūru, caur zināšanām vajag meklēt patiesību un rast skaidrību savā galvā," novēlēja bijusī kultūras ministre Helēna Demakova.

Pasākuma noslēgumā, skanot Jāzepa Vītola dziesmai "Gaismas pils" kora "Kamēr" izpildījumā, Latvijas Nacionālas bibliotēkas jaunās ēkas spārēs tika pacelts un uzstādīts vainags.

LNB būvdarbus veic Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji – SIA "Re&Re", AS "RBSSKALS" un SIA "Skonto būve". Saskaņā ar līgumu, ko valsts ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008.gada 15.maijā, bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu.

Bibliotēkas jauno ēku paredzēts atklāt 2012.gada novembrī. 2013.gadā paredzēta bibliotēkas pārcelšanās no sešām esošajām bibliotēkas ēkām, lai 2013.gada septembrī jaunā ēka pilnībā būtu pieejama apmeklētājiem.

 

Valsts prezidenta preses dienests;
Zanda Šadre, Ministru prezidenta preses sekretāra p.i.;
Andris Saulītis, kultūras ministres padomnieks

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!