Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par bērnu drošības uzlabošanu tiešsaistē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.05.2011., Nr. 69 https://www.vestnesis.lv/ta/id/229618

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

05.05.2011., Nr. 69

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par bērnu drošības uzlabošanu tiešsaistē

Eiropas Savienībā savs profils kādā socializēšanās portālā ir 77% jauniešu 13–16 gadu vecumā un 38% bērnu 9–12 gadu vecumā. Šādi dati apkopoti Eiropas Komisijas veiktajā Eiropas mēroga aptaujā. Turklāt viena ceturtdaļa bērnu, kas izmanto tādus socializēšanās portālus kā Facebook, Hyves, Tuenti, Nasza-Klasa, SchuelerVZ, Hi5, Iwiw vai Myvip, apgalvo, ka viņu profils ir publisks, proti, ka tas ir pieejams visiem, un daudzi no šiem bērniem savā profilā norāda adresi un/vai tālruņa numuru. Šie dati pierāda, ka Eiropas Komisijas drīzumā iecerētajai drošāku socializēšanās tīklu principu īstenošanas pārskatīšanai ir liela nozīme. Komisija panāca vienošanos par minētajiem principiem 2009.gadā, kad lielākie socializēšanās portālu veidotāji piekrita īstenot pasākumus nepilngadīgo lietotāju drošības uzlabošanai tiešsaistē. Bērnu drošība tiešsaistē ir nozīmīga Eiropas digitalizācijas programmas daļa.

Nēlī Krūsa, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un digitalizācijas programmas komisāre, teica: "Socializēšanās tīklos sastopams arvien lielāks bērnu skaits, bet daudzi bērni neveic visus vajadzīgos pasākumus, lai sevi aizsargātu tiešsaistē. Šie bērni nostāda sevi riskantā situācijā, kuru var ļaunprātīgi izmantot negodprātīgi cilvēki. Tāpēc visiem socializēšanās tīklu uzņēmumiem ir nekavējoties jānodrošina, ka bērnu un nepilngadīgo jauniešu profili pēc noklusējuma ir pieejami vienīgi personām, kas ir šo bērnu un jauniešu kontaktu sarakstā, un nav pieejami, izmantojot meklētājprogrammas. Tiem uzņēmumiem, kas vēl nav apliecinājuši piekrišanu ES drošāku socializēšanās tīklu principiem, tas nekavējoties jādara, lai garantētu mūsu bērnu drošību."

 

Bērni ir aktīvi socializēšanās portālu lietotāji

18.aprīlī EUKidsOnline publicēja aptaujas datus, kuros apkopotas ziņas par 25 000 jauniešu 25 Eiropas valstīs, un šie dati liecina, ka 38% bērnu 9–12 gadu vecumā ir savs profils socializēšanās tīklos, turklāt Nīderlandē šādu bērnu skaits sasniedz 70%, turpretī Francijā tas ir 25%. Vēl vairāk socializēšanās tīklus izmanto 13–16 gadus veci pusaudži, jo savs profils ir 77% šīs vecuma grupas jauniešu.

Kopumā 15% bērnu 9–12 gadu vecumā apgalvo, ka viņu kontaktu sarakstā ir vairāk nekā 100 personu, visvairāk šādu bērnu ir Ungārijā (47%). 13–16 gadu vecu jauniešu vidū vairāk nekā 100 kontaktu parasti ir jauniešiem Beļģijā, Dānijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.

 

Daudziem bērniem ir publiski profili, kurus var aplūkot ikviens

Viena ceturtdaļa bērnu, kas izveidojuši profilu socializēšanās tīklos, apgalvo, ka viņu profils ir publisks. Viena piektdaļa bērnu, kuru profils ir publisks, atzīst, ka šajā profilā redzama viņu adrese un/vai tālruņa numurs. 15 valstīs no 25 šādi profili biežāk ir 9–12 gadus veciem bērniem, nevis 13–16 gadus veciem jauniešiem.

Tikai 56% 11–12 gadu vecu bērnu atbild, ka zina, kā izmainīt privātuma iestatījumus savā socializēšanās tīkla profilā. Gados vecākiem pusaudžiem ir labākas iemaņas šajā jomā – 78% 15–16 gadus vecu jauniešu apgalvo, ka zina, kā mainīt privātuma iestatījumus.

 

Ko šajā jomā dara Komisija?

Komisija uzrauga, kā Eiropas Savienībā tiek īstenoti drošāku socializēšanās tīklu principi, kas ir socializēšanās tīklu uzņēmumu parakstīta pašregulācijas vienošanās, kurā tie apņemas veikt vairākus pasākumus attiecībā uz saviem pakalpojumiem, lai garantētu nepilngadīgo lietotāju drošību.

Komisija drīzumā publicēs pirmos novērtējuma rezultātus par to, kā ES drošāku socializēšanās tīklu principus ievēro šādi vienošanās parakstītāji: Arto, Bebo, Facebook, Giovani, Hyves, IRC Galleria, MySpace, Nasza-Klasa, Netlog, One.lt, Rate, SchuelerVZ, Tuenti un Zap.

18.aprīlī publicētais ziņojums liecina arī, ka daži socializēšanās portāli, kas ir populāri Eiropas jauniešu vidū, nav starp tiem, kuru veidotāji apņēmušies ievērot drošāku socializēšanās tīklu principus.

Ņemot vērā, ka internetu un socializēšanās tīklu pakalpojumus izmanto arvien jaunāki lietotāji un ka nepārtraukti pieaug to bērnu skaits, kuri interneta piekļuvei izmanto mobilo sakaru ierīces, Komisija ir sākusi šajā jomā panāktās pašregulācijas vienošanās pārskatīšanu. Socializēšanās tīklu uzņēmumi, mobilo ierīču un spēļu konsoļu ražotāji, interneta pakalpojumu sniedzēji, mobilo sakaru lietojumprogrammu un satura sniedzēji, patērētāju organizācijas, pētnieki un bērnu aizsardzības organizācijas tiks aicinātas iesaistīties šajā sadarbības platformā. Dialoga pamatā būs sasniegumi, kas gūti saistībā ar "Drošāku socializēšanās tīklu principiem Eiropas Savienībai" un "Eiropas vienošanos par mobilo tālruņu drošāku lietošanu jaunākiem pusaudžiem un bērniem".

 

Par vispārējo un profesionālo izglītību

19.aprīlī publiskotajā ES jaunajā progresa ziņojumā par vispārējo un profesionālo izglītību konstatēts, ka ES valstis pēdējā desmitgadē uzlabojušas izglītības sistēmas galvenajās jomās, tomēr no 2010.gadam izvirzītajiem pieciem mērķiem tās sasniegušas tikai vienu mērķi. ES ir veiksmīgi īstenojusi mērķi palielināt to absolventu skaitu, kas ieguvuši augstāko izglītību matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā, turklāt kopš 2000.gada kāpums sasniedzis 37%, kas ir daudz labāks rezultāts par mērķi (15%). Ievērojami, tomēr nepietiekami samazinājies atbirušo skolnieku skaits, un palielinājies to audzēkņu skaits, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, uzlabota lasīt un rakstīt prasme, kā arī palielinājies to pieaugušo skaits, kuri iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību. Stratēģijā "Eiropa 2020" nodarbinātībai un izaugsmei noteikts mērķis samazināt atbiruma rādītāju zem 10%, kā arī palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru vismaz līdz 40%.

Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu teica: "Iepriecina, ka izglītības līmenis Eiropā ir ievērojami pieaudzis. Vairāk jauniešu nekā pirms 10 gadiem iegūst vidējo un augstāko izglītību. Tomēr joprojām ir audzēkņi, kuri priekšlaikus pamet skolu, un šī problēma skar vienu no septiņiem jauniešiem Eiropas Savienībā; viens no pieciem 15 gadus veciem skolēniem joprojām slikti lasa. Tāpēc viens no galvenajiem stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem skar vispārējo un profesionālo izglītību. Dalībvalstīm jāturpina darbs, lai sasniegtu kopējos Eiropas mērķus."

Lai gan ekonomikas krīze nosaka vajadzību ierobežot resursus, komisāre aicina dalībvalstis nesamazināt izglītībai pieejamos līdzekļus. "Ieguldījums izglītībā ir ieguldījums nodarbinātības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, un ilgtermiņa perspektīvā tas atmaksājas. Tomēr laikā, kad budžeta līdzekļu nepietiek, mums jānodrošina, lai resursi tiktu izmantoti iespējami lietderīgi," viņa piebilda.

 

2020.gada pieci izglītības mērķi

ES valstu izglītības ministri 2009.gadā vienojās par šādiem pieciem vispārējās un profesionālās izglītības mērķiem, kuri sasniedzami līdz 2020.gadam:

• audzēkņu atbirumam vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs jābūt mazākam par 10% (tas nozīmētu vismaz 1,7 miljonus skolu pametušo audzēkņu mazāk, pamatojoties uz pašreizējo rādītāju 14,4%);

• 30−34 gadu vecu cilvēku īpatsvaram ar augstāko izglītību jābūt vismaz 40% (tas nozīmētu vismaz 2,6 miljonu absolventu vairāk, pamatojoties uz pašreizējo rādītāju 32,3%);

• vismaz 95% bērnu vecumā no četriem gadiem līdz obligātajam sākumskolas vecumam jāpiedalās agrīnajā pirmsskolas izglītībā (patlaban 92,3%; ja šis mērķis tiks sasniegts, šo izglītību iegūs vēl vairāk nekā 250 tūkstoši bērnu);

• mazākam par 15% jābūt tādu piecpadsmitgadīgu audzēkņu īpatsvaram, kuru sekmes lasīšanā, matemātikā un zinātnē ir nepietiekamas (patlaban aptuveni 20%; ja šis mērķis tiks sasniegts, šādu audzēkņu skaits samazināsies par 250 tūkstošiem);

• vidēji vismaz 15% pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) jāpiedalās mūžizglītībā (patlaban to īpatsvars ir 9,3%; ja šis mērķis tiks sasniegts, vispārējā un profesionālajā izglītībā piedalīsies par 15 miljoniem pieaugušo vairāk).

 

Gada ziņojums par mērķu īstenošanu

Gada ziņojumā par rādītājiem un mērķiem Komisija, ņemot vērā šos mērķus, analizē dalībvalstu rezultātus, vienlaikus novērtējot, kādus rezultātus valstis guvušas, ņemot vērā iepriekš 2010.gadam nospraustos mērķus.

 

Galvenie rezultāti

• 2020.gada mērķi. Lai gan ir pāragri izteikt precīzas prognozes, līdzšinējās tendences liecina, ka lielākā daļa 2020.gada mērķu ir sasniedzami, ja dalībvalstis tos joprojām noteiks par prioritāriem un veiks pietiekamus ieguldījumus vispārējā un profesionālajā izglītībā. Tas jo īpaši attiecas uz diviem galvenajiem izglītības mērķiem saistībā ar atbirušajiem audzēkņiem un augstskolu absolventiem.

• 2010.gada mērķi. ES valstis kopumā ir guvušas labus rezultātus, tomēr sasniegušas vienīgi mērķi par augstskolu absolventu skaitu matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā (visi dati par 2010.gadu būs pieejami nākamā gada sākumā).

• Dalība un sasniegumi. Kopš 2000.gada kopumā arvien vairāk pieaugušo ir ieguvuši izglītību, kā arī ir palielinājies to kvalifikācijas līmenis. Palielinājies arī bērnu īpatsvars pirmsskolas izglītībā.

• Joprojām ir ievērojamas atšķirības starp dzimumiem gan rezultātu, gan priekšmetu izvēles ziņā. Piemēram, meitenēm ir labāki rezultāti lasīšanā nekā zēniem, skolu priekšlaikus lielākoties pamet zēni. Savukārt vairāk vīriešu nekā sieviešu iegūst augstāko izglītību matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā.

Ziņojumā, kurā analizēta situācija ES dalībvalstīs, Horvātijā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Īslandē, Turcijā, Norvēģijā un Lihtenšteinā, iekļauti pārskati un detalizēta statistika, parādot, kurām valstīm ir sliktāki rezultāti par ES vidējiem rādītājiem, kuras valstis izvirzās priekšgalā vai neizpilda prasības salīdzinājumā ar citām valstīm.

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!