Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības un zinātnes ministrs: Atklājot Latvijas studentu apvienības 16.kongresu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.2011., Nr. 45 https://www.vestnesis.lv/ta/id/227529

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kultūras ministre: Par atmiņu nozīmi nacionālas valsts veidošanā

Vēl šajā numurā

22.03.2011., Nr. 45

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības un zinātnes ministrs: Atklājot Latvijas studentu apvienības 16.kongresu

19.martā izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks atklāja Latvijas studentu apvienības (LSA) 16.kongresu: "LSA ir viens no nozīmīgākajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) partneriem. To apliecina kopīgie mērķi un paveiktais, piemēram, saistībā ar 2011.gada valsts budžeta konsolidāciju, kad panācām, ka līdzekļi vismaz šogad augstākajai izglītībai netiks samazināti."

Ministrs uzsvēra, ka augstākajā izglītībā ir sāktas nopietnas pārmaiņas, kas tiek veidotas un īstenotas kopā ar partneriem, tajā skaitā ar LSA, lai uzlabotu izglītības kvalitāti. Šīs pārmaiņas notiek studentu interesēs. Viņš atzīmēja, ka reformas augstākajā izglītībā nenotiek haotiski, taču augstākā izglītība ir pietiekami komplicēta joma un reformas tajā ir sarežģītas.

Ministrs minēja, ka apritējis pusgads, kopš valdībā apstiprināts Pasākumu plāns nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam. Tajā noteikto pasākumu īstenošana notiek, lai pilnveidotu augstākās izglītības finansēšanas sistēmu; lai radītu nosacījumus efektīvākai institūciju materiālo, finanšu un personāla resursu izmantošanai; lai stiprinātu sasaisti ar darba tirgu; lai veicinātu eksportspēju.

Izglītības un zinātnes ministrija apkopojusi līdz šim padarīto reformu plāna īstenošanā – pasākumi veikti visos noteiktajos virzienos, definēti turpmākie uzdevumi. Tāpat ministrs minēja būtiskākos uzdevumus, kuru īstenošanā rēķināmies arī ar LSA atbalstu un iesaisti.

Pirmkārt, augstākās izglītības kvalitātes un prasību paaugstināšana.

Saeimā iesniegti grozījumi Augstskolu likumā. Turklāt vairāki priekšlikumi ir tieši no LSA. Šie grozījumi Augstskolu likumā paredz:

• paaugstināt prasības studiju programmu izstrādē un īstenošanā;

• palielināt kontaktstundu īpatsvaru;

• stiprināt iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu (stingrākas prasības studiju rezultātu pārbaudē, iekšējā kārtība un mehānismi akadēmiskā personāla kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai, informācijas ievākšanā par studiju programmu un akadēmiskā personāla darba efektivitāti);

• pilnveidot akadēmiskā personāla ievēlēšanu;

• paaugstināt prasības akadēmiskajam personālam doktora studiju programmu īstenošanā;

• nodrošināt iespējas īstenot kopīgas studiju programmas starp augstskolām;

• attīstīt studiju programmu struktūru, lai varētu veidot studiju moduļus;

• noteikt prasības studiju rezultātu definēšanā un studiju kursu aprakstu veidošanā;

• iegūt informāciju par absolventu turpmākajām darba gaitām, kas studējuši par budžeta līdzekļiem.

Tiek izstrādāti priekšlikumi Augstākās izglītības likumprojektam, lai sagatavotu pāreju uz studiju virzienu akreditāciju un samazinātu birokrātiju akreditācijā, kā arī lai noteiktu stingrākas prasības augstskolu un filiāļu atvēršanai.

Otrkārt, būtisks ir finansēšanas modelis "nauda seko kvalitātei". Ministrs uzsvēra, ka LSA bija viena no pirmajām, kas savulaik pauda priekšlikumu par principa "nauda seko kvalitātei" ieviešanu. Kopīgi izstrādātais modeļa projekts nosaka, ka daļa valsts piešķirto līdzekļu augstskolām atkarīgi no darbības rezultātiem un kvalitātes. Tuvākajā laikā modeļa projektu plānots iesniegt valdībā, šobrīd notiek modeļa projekta apspriešana.

Kā trešo nozīmīgo jautājumu loku ministrs minēja studiju programmu starptautisko izvērtēšanu, kas ir viens no būtiskākajiem pārmaiņu darbiem, kas tiks uzsākts jau tuvākajā laikā, lai veicinātu augstākās izglītības kvalitāti, starptautisko konkurētspēju, resursu konsolidāciju un sasaisti ar darba tirgus prasībām. Programmu izvērtēšana notiks par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem.

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks uzsvēra, ka studiju programmu izvērtēšanā nozīmīga loma būs LSA. Proti, veicot studiju programmu vērtēšanu pa virzieniem, tiks veidotas ekspertu grupas, kurās katrā paredzēts vismaz viens LSA deleģēts eksperts, vismaz divi ārzemju eksperti, vismaz viens eksperts no Latvijas un viens darba devēju eksperts.

Ministrs pastāstīja, ka projekta 1.kārtā tiks izvērtēta akreditēto studiju programmu kvalitāte; savstarpējā pārklāšanās (dublēšanās) katra reģiona ietvaros; resursu pietiekamība un ilgtspēja; starptautiskā konkurētspēja, nosakot kvalitatīvākās un eksportspējīgās studiju programmas un virzienus.

Turklāt pirmos rezultātus plānots iegūt vasaras beigās, un tie tiks izmantoti 2012.gada valsts budžeta veidošanā. 1.kārtas noslēgumā būs priekšlikumi programmu tālākai uzlabošanai, nelietderīgu programmu novēršanai reģionu ietvaros, programmu apvienošanai, iespējams, programmu slēgšanai.

Savukārt projekta 2.kārtā tiks sniegts atbalsts ekselentāko studiju programmu pilnveidei un izstrādei ES valodās; akadēmiskā personāla kompetences pilnveidei; inovatīvu starpdisciplināru un starpaugstskolu studiju programmu izstrādei.

Noslēgumā ministrs uzsvēra: "Pēdējā laikā veiktie darbi augstākajā izglītībā ir nozīmīgi. Protams, brīdī, kad tiks ieviests jaunais finansēšanas modelis, mainīsies finanšu plūsma starp augstskolām. Taču gan pasākumu plāns, gan valdības deklarācija nenosaka mehānisku augstskolu apvienošanu; tikai un vienīgibrīvprātīgu."

R.Broks akcentēja, ka šāda augstākās izglītības programmu izvērtēšana Latvijā notiek pirmo reizi un paredzams, ka rezultātā mainīsies arī studentu plūsma starp augstskolām. "Īstenojot reformu plānā noteiktos pasākumus, ir pamats domāt, ka augstākajā izglītībā būs nopietnas izmaiņas, īpaši kvalitātes uzlabošanās virzienā. Taču finansēšanas modelis, studiju programmu izvērtēšana vai citi reformu plānā noteiktie pasākumi nav virzīti uz kopējo budžeta vietu skaita samazināšanu. Tas atkarīgs no valsts budžeta, kā arī no mūsu spējas kopīgi aizstāvēt augstākās izglītības intereses," teica ministrs un vēlēja sekmīgu LSA 16.kongresa darbu.

Agnese Korbe, ministra padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!