Valsts prezidenta raksts

Par likuma otrreizēju caurlūkošanu

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

2002. gada 17. janvārī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā” “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””

Privatizācijas procesa pabeigšana ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekonomiskās vides sakārtošanā. Lai gan norādītā likuma mērķis ir radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs, kā arī pabeigt privatizācijas procesu un uzsākt akciju sabiedrības “Latvijas privatizācijas aģentūra” likvidāciju, š.g. 17. janvārī pieņemtais likums satur iekšējās pretrunas un var radīt problēmas likuma mērķu īstenošanā un neskaidrības atsevišķu normu piemērošanā.

Saeimas 2002. gada 17. janvārī pieņemto grozījumu 6. pants, kas nosaka likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 11. panta jauno redakciju, satur iekšējas pretrunas, nosakot Ministru kabineta tiesības jebkurā laikā atcelt vai atstādināt likvidatoru no viņam uzticēto pienākumu veikšanas, vienlaicīgi paredzot līdzīgas tiesības Privatizācijas aģentūras (turpmāk tekstā — PA) padomei. Tāpat 17. janvāra grozījumu 6. pants, paredzot likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 7. panta sesto daļu jaunā redakcijā, nosaka, ka PA likvidācijas komisijas locekļus Ministru kabinets apstiprina pēc PA valsts pilnvarnieka priekšlikuma, turpretī 11. panta redakcija vienlaicīgi paredz viena likvidatora iecelšanu pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma. Iepazīstoties gan ar 7. panta, gan ar 11. panta jauno redakciju, jāsecina, ka rodas neskaidrības likvidatoru iecelšanas un izvirzīšanas kārtībā.

Lai sekmīgi pabeigtu privatizācijas procesu, uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, kurā vienlaicīgi notiek gan privatizācijas, gan likvidācijas process, un PA likvidācijas komisija veic valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju. Tāpat nav skaidrs pamatojums, kāpēc PA valdei ir jānodod valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizācija likvidācijas komisijai, lai šī komisija pēc četriem mēnešiem šo funkciju nodotu citām institūcijām, tādējādi tiek radīts lieks administratīvs posms privatizācijas procesa vadībā.

Ievērojot iepriekš minēto, pamatojoties uz Latvijas Republikas 71. pantu, nosūtu 2002. gada 17. janvārī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” otrreizējai caurlūkošanai.

Ar cieņu,

Rīgā 2002. gada 23. janvārī Vaira Vīķe–Freiberga

Valsts prezidenta dokuments Nr. 14

Iesniegts Saeimas kancelejā 23.01.2002.

Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6., 14.nr.; 1996, 23.nr.; 1997, 15.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 8., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt I daļā minēto terminu “valsts vai pašvaldības īpašuma objekts” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

“Valsts vai pašvaldības īpašuma objekts — uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, šā uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības mantas sastāvā esošs nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma daļa, manta vai kapitāla daļa, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā.”

2. Izslēgt 3.panta septīto daļu.

3. Izteikt 4.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“4. Ja privatizējamais objekts ir atsevišķa manta, šā objekta pircējs var būt arī valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības uzņēmums, valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība, statūtsabiedrība, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25 procentus, kā arī citas valsts vai pašvaldības juridiskās personas.”

4. Papildināt 7.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“6. Lēmumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju pieņem Ministru kabinets, izdodot par to rīkojumu. Privatizācijas aģentūras likvidāciju veic likvidācijas komisija, kuras locekļus pēc Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka priekšlikuma ieceļ Ministru kabinets.”

5. Papildināt 11.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“5. Privatizācijas aģentūras likvidācijas gadījumā tās likvidācijas izdevumu finansēšanas tāmi pēc Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka priekšlikuma apstiprina un grozījumus tajā izdara Ministru kabinets. Likvidācijas izdevumu finansēšanai var izmantot arī šā panta trešajā daļā paredzētos rezerves fonda līdzekļus.”

6. Papildināt III daļu ar 1.1 nodaļu šādā redakcijā:

“1.1 nodaļa. Privatizācijas aģentūras darbības izbeigšana un likvidācija

11.1 pants. Privatizācijas aģentūras darbības izbeigšana

1. Privatizācijas aģentūra izbeidz savu darbību vienlaikus ar tās likvidāciju šādos gadījumos:

1) saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu;

2) saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”;

3) saskaņā ar tiesas nolēmumu.

2. Likvidācijas gadījumā netiek piemērota likuma “Par uzņēmējdarbību” 34.panta otrā daļa.

11.2 pants. Privatizācijas aģentūras likvidatori

1. Privatizācijas aģentūras likvidāciju veic Ministru kabineta iecelta likvidācijas komisija triju likvidatoru sastāvā.

2. Vienu likvidatoru ieceļ pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma, otru — pēc Uzņēmumu reģistra priekšlikuma, trešo — pēc Zvērinātu revidentu asociācijas priekšlikuma.

3. Par likvidatoru nedrīkst būt persona, kura dienā, kad tiek pieņemts lēmums par Privatizācijas aģentūras darbības izbeigšanu, ir vai pēdējā gada laikā ir bijusi Privatizācijas aģentūras valdes sastāvā.

4. Likvidators drīkst veikt tikai pedagoģisku, zinātnisku vai citu radošu darbu ar Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka atļauju.

5. Ministru kabinets jebkurā laikā likvidatoru var atcelt vai atstādināt no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas.

6. Līdz ar likvidācijas komisijas iecelšanu Privatizācijas aģentūras valdes locekļu un ģenerāldirektora pilnvaras izbeidzas. Ministru kabineta noteiktajā termiņā valde nodod lietas likvidācijas komisijai, sastādot par to pieņemšanas un nodošanas aktu, kuru paraksta ģenerāldirektors un visi likvidatori.

11.3 pants. Likvidācijas izdevumu finansēšanas tāme

1. Privatizācijas aģentūras likvidācijas izdevumu finansēšanas tāmi sagatavo likvidācijas komisija, bet Privatizācijas aģentūras padome to pārbauda un sniedz par to savu atzinumu.

2. Privatizācijas aģentūras likvidācijas izdevumu finansēšanas tāmi pēc Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka priekšlikuma apstiprina un grozījumus tajā izdara Ministru kabinets.

3. Šā likuma 11.panta trešajā daļā paredzētos rezerves fonda līdzekļus var izmantot arī likvidācijas izdevumu finansēšanai.

11.4 pants. Likvidācijas komisijas darbība

1. Likvidācijas komisija Privatizācijas aģentūru likvidē likumā “Par uzņēmējdarbību” un likumā “Par akciju sabiedrībām” noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav paredzēts citādi.

2. Likvidācijas komisijas darbībai piemēro tos pašus noteikumus, kurus piemēro Privatizācijas aģentūras valdes darbībai, ciktāl šajā likumā un Privatizācijas aģentūras statūtos nav paredzēts citādi.

3. Likvidācijas komisija no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju, kurš organizē likvidācijas komisijas darbu.

4. Likvidācijas komisija visus lēmumus pieņem koleģiāli. Likvidācijas komisijas sēdes sasauc šīs komisijas priekšsēdētājs.

5. Likvidācijas komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz divi likvidatori, un tā pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, lēmums netiek pieņemts. Ja likvidators nepiekrīt likvidācijas komisijas lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par pieņemto lēmumu. Viņa atšķirīgais viedoklis ierakstāms sēdes protokolā.

6. Likvidācijas komisija Ministru kabineta noteiktajos termiņos sniedz pārskatu par savu darbību, bet pēc likvidācijas pabeigšanas — arī pārskatu par visu likvidācijas laikā veikto darbību.

7. Likvidācijas komisija informē Privatizācijas aģentūras padomi par katru nozīmīgu Privatizācijas aģentūras darbības aspektu.

8. Likvidācijas komisija sniedz pārskatu par savu darbību un informāciju Privatizācijas aģentūras padomei tās norādītajos termiņos.

11.5 pants. Padomes kompetence likvidācijas procesa pārraudzībā

1. Privatizācijas aģentūras likvidācijas laikā Privatizācijas aģentūras padomei ir arī šādi uzdevumi:

1) pastāvīgi kontrolēt likvidācijas komisijas darbību un raudzīties, lai Privatizācijas aģentūras lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Privatizācijas aģentūras statūtiem, valsts pilnvarnieka un Ministru kabineta lēmumiem;

2) pārbaudīt likvidācijas komisijas iesniegto likvidācijas izdevumu finansēšanas tāmi un kopā ar savu atzinumu iesniegt to Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarniekam;

3) pārstāvēt Privatizācijas aģentūru tiesā visās Privatizācijas aģentūras celtajās prasībās pret likvidatoriem un likvidācijas komisijas celtajās prasībās pret Privatizācijas aģentūru;

4) iepriekš izskatīt visus ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju saistītos jautājumus, kuri saskaņā ar Privatizācijas aģentūras statūtiem ietilpst Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka vai Ministru kabineta kompetencē vai kurus likvidācijas komisija ierosinājusi skatīt Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarniekam.

2. Privatizācijas aģentūras likvidācijas laikā Privatizācijas aģentūras padomei ir arī šādas tiesības:

1) jebkurā laikā pieprasīt, lai likvidācijas komisija sniedz pārskatu par likvidācijas gaitu un savu darbību;

2) jebkurā laikā pieprasīt, lai likvidācijas komisija sniedz informāciju par valsts īpašuma privatizācijas gaitu vai par atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizāciju;

3) pārbaudīt Privatizācijas aģentūras reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un citu mantu;

4) jebkurā laikā atstādināt likvidatoru no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja viņš ar ļaunu nolūku vai aiz rupjas neuzmanības izdarījis pārkāpumu vai ja viņš neatbilst ieņemamajam amatam vai izpildāmajam darbam.”

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 4. — 7.punktu šādā redakcijā:

“4. Termina “valsts vai pašvaldības īpašuma objekts” jaunā redakcija, kā arī grozījumi likuma 3.panta septītajā daļā un 4.panta ceturtajā daļā (par nekustamā īpašuma privatizāciju) neattiecas uz tādu nekustamo īpašumu privatizāciju, kurus Ministru kabinets nodevis privatizācijai līdz dienai, kad tas izdevis rīkojumu par Privatizācijas aģentūras likvidāciju.

5. Šajā likumā minētās Privatizācijas aģentūras funkcijas četru mēnešu laikā pēc Privatizācijas aģentūras likvidācijas uzsākšanas Ministru kabinets ar rīkojumu nodod valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”, valsts akciju sabiedrībai “Latvijas attīstības aģentūra” vai citai institūcijai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai šo institūciju kompetencei.

6. Šajā likumā minēto Privatizācijas aģentūras funkciju nodošanu citai institūcijai pēc šo pārejas noteikumu 5.punktā minētā Ministru kabineta rīkojuma izdošanas organizē likvidācijas komisija, un to noformē ar likvidācijas komisijas un attiecīgās institūcijas parakstītu pieņemšanas un nodošanas aktu.

7. Ministru kabinets pieņem nepieciešamos grozījumus Privatizācijas aģentūras statūtos.”

Likums Saeimā pieņemts 2002. gada 17. janvārī.