• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 3.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.03.2011., Nr. 39 https://www.vestnesis.lv/ta/id/226952

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas un Armēnijas biznesa forumā:

Vēl šajā numurā

10.03.2011., Nr. 39

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 3.martā

EM: Par grozījumiem Tūrisma likumā

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Kurortoloģijas asociāciju, Latvijas Kūrortpilsētu asociāciju un kūrortu rehabilitācijas centru “Jaunķemeri” ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” un 3.martā iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai. Tā izstrāde ir pirmais solis kūrortu normatīvā regulējuma izstrādē, kura mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai.

Likumprojekts paredz precizēt definīciju “kūrorts”, kā arī papildināt pašreizējo Tūrisma likuma redakciju ar jauniem terminiem “dabas dziednieciskie resursi”, “kūrorta teritorija” un “veselības tūrisms”, tādējādi radot vienotu izpratni par kūrortu nozarē lietoto terminoloģiju gan kūrortu nozarē strādājošajiem, gan arī pārējai sabiedrībai.

Likumprojekts paredz veikt arī vairākus citus precizējumus, tostarp skaidrāk un precīzāk noteikt tūrisma nozares uzdevumu kūrortu attīstības jomā, precizēt, ka informācija par tūrisma resursiem un tūrisma pakalpojumiem, tostarp kūrortu jomā, ir jānodrošina gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tāpat likumprojekts papildina EM kompetenci, nosakot, ka viens no EM uzdevumiem tūrisma jomā ir nodrošināt kūrorta statusa piešķiršanas, administrēšanas un anulēšanas procesu.

Tiek precizēta arī pašvaldību kompetence tūrisma jomā – izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, pašvaldības tajos varēs noteikt kūrorta teritorijas un kūrorta attīstības perspektīvas. Paredzēts, ka kūrorta teritorija, kas noteikta vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, būs viens no kritējiem kūrorta statusa piešķiršanai. Tūrisma likumā paredzēts noteikt, ka pašvaldības nodrošina pasākumus tūrisma jomā saskaņā ar saviem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī Latvijā un ārvalstīs sniedz informāciju par tūrisma iespējām, kūrortu pakalpojumiem un dziednieciskajiem resursiem savā teritorijā.

Likumprojektā noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts, administrēts un anulēts kūrorta statuss. Likumprojekts paredz arī vairākus citus precizējumus Tūrisma likuma normās – saistībā ar komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu, Tūrisma attīstības valsts aģentūras kompetenci, kā arī tūrisma pakalpojumu sniegšanu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa



FM: Par grozījumiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

3.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, atceļot ierobežojumus atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību pārrobežu izplatīšanai, vienlaikus nodrošinot efektīvāku aizsardzību fonda ieguldītājiem. Grozījumi paredz, ka tiek atcelti administratīvie ierobežojumi atvērto ieguldījumu fondu (fondu, kuru mērķis ir publiski iegūta kapitāla kolektīva ieguldīšana pārvedamos vērtspapīros un citos likvīdos finanšu instrumentos) pārrobežu darbībai – ieviests jauns fondu reģistrācijas un pārvaldīšanas princips, nosakot, ka turpmāk ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai un atvērto ieguldījumu fondam vairs nav jābūt reģistrētam vienā valstī, kā tas bija līdz šim.

Atbilstoši grozījumiem jebkura dalībvalstī licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība varēs reģistrēt Latvijā atvērto ieguldījumu fondu, kura uzraudzību veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Savukārt Latvijā licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība varēs reģistrēt fondu jebkurā citā dalībvalstī, un šā fonda uzraudzību veiks attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija. Ievērojot minēto, tiek mainīts uzraudzības institūciju kompetenču sadalījums ieguldījumu pārvaldes sabiedrību pārrobežu darbības uzraudzības jomā, kā arī tiek pilnveidots iesaistīto uzraudzības institūciju sadarbības mehānisms.

Grozījumi arī paredz, ka tiek atcelti administratīvie ierobežojumi atvērto ieguldījumu fondu pārrobežu apliecību izplatīšanai dalībvalstīs, nosakot vienkāršotu kārtību. Turpmāk notifikācija notiks, dalībvalstu uzraudzības institūcijām elektroniski apmainoties ar failiem. Uzsvars tiks likts uz uzraudzības institūciju savstarpēju komunikāciju, kas ļaus nekavējoties sākt fondu apliecību izplatīšanu pēc atbilstoši sagatavota faila nosūtīšanas.

Tāpat grozījumi paredz, ka tiks izveidots regulējums atvērto ieguldījumu fondu apvienošanai. Tiks harmonizēta atļaujas saņemšanas kārtība fondu apvienošanai un noteikta vienota informācijas sniegšanas prasība ieguldītājiem. Fondu apvienošana tiks atļauta gan vienas dalībvalsts, gan pārrobežu līmenī.

Grozījumi noteikts, ka tiek izveidots regulējums ar iespēju izmantot galvenā un pakārtotā fonda darbības shēmu. Saņemot atļauju un sniedzot noteiktu informācijas apjomu ieguldītājiem, viena fonda līdzekļus drīkstēs līdz 100% ieguldīt citā atvērto ieguldījumu fondā. Šādu darījumu ieviešanas mērķis ir samazināt ieguldījumu apkalpošanas izmaksas.

Līdz ar grozījumiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā veikti arī attiecīgi grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā.

Abus likumprojektus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinetā un Saeimā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa



LM: Par Demogrāfisko lietu padomes nolikumu

Lai mūsu valstī radītu iespēju demogrāfijas jautājumus risināt kompleksi visās iesaistītajās nozarēs, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Demogrāfisko lietu padomes nolikumu. Tas aizstās līdzšinējo Demogrāfisko un ģimenes lietu padomes nolikumu.

Atbilstoši nolikumam ir precizēts padomes dalībnieku sastāvs, paredzot, ka padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents un padomes sekretariāta funkcijas veiks Valsts kanceleja.

“Demogrāfijas jautājumu risināšana nav tikai vienas nozares atbildība, un, ņemot vērā esošo situāciju, tie ir jārisina augstākā līmenī. Izveidojot Demogrāfijas lietu padomi, kuru vadītu Ministru prezidents, atbildība par demogrāfijas jautājumiem tiktu sadalīta atbilstoši tām nozarēm, kurām jābūt iesaistītām un ieinteresētām risināt situāciju,” uzsver labklājības ministre Ilona Jurševska.

Vienlaikus I.Jurševska norāda, ka “demogrāfijas procesi, tai skaitā dzimstības veicināšana, nav saistīti tikai ar pabalstu apmēru un daudzumu, kādus ģimenes saņem no valsts. Šis jautājums tikpat lielā mērā ir saistīts ar iedzīvotāju reproduktīvo veselību, pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību, darba vietu nodrošināšanu un nodarbinātību, kā arī citiem būtiskiem priekšnosacījumiem, kas jārisina kopīgi ar Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Veselības un citām ministrijām. Tātad demogrāfijas jautājums ir nenoliedzami jāskata starpnozaru līmenī”.

Padomes sastāvā par padomes priekšsēdētāju paredzēts iekļaut Ministru prezidentu. Tāpat plānots, ka tajā piedalīsies Saeimas deputāti, nozaru ministri, nevalstisko organizāciju pārstāvji un demogrāfijas eksperti.

LM sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Demogrāfisko lietu padomes nolikums” 3.martā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments



SM: Par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanu

Plānots, ka turpmāk atkārtotu atļauju dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanai ar specializētiem transportlīdzekļiem uz noteiktu laiku varēs izsniegt arī elektroniskā veidā.

Šādu atļauju varēs saņemt, ja tā tiks pieprasīta atkārtoti un tajā netiks mainīti atļaujā jau noteiktie parametri.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” atļauju elektroniskā veidā izsniegs, ja pirms tam tiks saņemts apliecinājums par attiecīgās valsts nodevas samaksāšanu. Būtībā tas nozīmē, ka atkārtotas atļaujas nebūs jāizsniedz, elektroniskā veidā tiks pagarināts tās termiņš.

To paredz 3.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.343 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”. Lai tie stātos spēkā, vēl jāgūst valdības atbalsts.

Noteikumu grozījumu projekts paredz arī izsniegt atļaujas bez termiņa ierobežojuma transportlīdzekļiem (bez kravas), kuri ir reģistrēti Latvijā un kuru augstums no brauktuves virsmas, garums vai platums pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus. Taču minētās beztermiņa atļaujas saņemšanai paliek spēkā šādi ierobežojumi – transportlīdzekļa kopējais garums nepārsniedz 24 m; platums nepārsniedz 4 m; augstums no brauktuves virsmas nepārsniedz 4,5 m.

Grozījumu izstrādes procesā bijušas konsultācijas ar biedrību “Zemnieku saeima”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa



VARAM: Par jaunām vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības indeksa vērtībām

3.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumos Nr.482 “Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām””.

Noteikumu projekts nosaka jaunas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības indeksa vērtības. To aprēķināšanai tika izmantoti jaunākie statistikas dati par 2010.gadu, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību.

Teritorijas attīstības indeksa vērtības tiek aktualizētas ik gadu, jo tās tiek izmantotas Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanā. Indeksi nosaka valsts līdzfinansējumu apmēru pašvaldību īstenotos ES fondu projektos – jo zemāks teritorijas attīstības indekss, jo augstāks valsts budžeta dotācijas un zemāks pašvaldības līdzfinansējuma īpatsvars.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa



ZM: Par svaigpiena laboratorisko izmeklējumu veikšanu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010.gada 9.februāra noteikumos Nr.123 “Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”, ko 3.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk svaigpiena ražotājam būs jāatbild par saražotā svaigpiena kvalitāti un jāseko līdzi visai pieejamai informācijai par viņa saražotā svaigpiena kvalitāti, kā arī jāveic visas nepieciešamās darbības neatbilstību novēršanai.

Savukārt svaigpiena pircējam uz laboratoriju būs jāpiegādā tikai viens svaigpiena paraugs, kurā noteiks visus nepieciešamos rādītājus (somatiskās šūnas, baktēriju kopskaitu, inhibitoru klātbūtni, piena taukus un piena olbaltumvielas), tādējādi samazinot izmaksas par paraugu noņemšanas aprīkojumu un transportu, kā arī par paraugu izmeklēšanu.

Grozījumi noteikumos nosaka, kādās Latvijas laboratorijās jāveic obligātos svaigpiena paraugu izmeklējumus, lai nodrošinātu visiem svaigpiena ražotājiem vienādu paraugu izmeklēšanas kvalitāti.

Noteikumos precizēta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC) kompetence, kā arī terminu “piens”, “svaigpiens”, “svaigpiena paraugs”, “obligātais svaigpiena parauga” un “novietne” lietošana.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.



ZM: Par prasībām dzīvnieku dalībai pasākumos

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 26.oktobra noteikumos Nr.895 “Kārtība, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos”, ko 3.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk praktizējošs veterinārārsts pirms dzīvnieku piedalīšanās pasākumā dzīvnieku klīnisko apskati veic tikai tad, ja dzīvniekam ir redzamas infekcijas slimības pazīmes vai rodas profesionāli pamatotas aizdomas par dzīvnieka veselības stāvokli. Tāpat veterinārārsts pasākuma laikā zāļu līdzekļa, kas ietekmē tā dabiskās spējas (dopinga), kontroli, veic tikai tad, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par dzīvniekam ievadīto zāļu līdzekli.

Lai mazinātu administratīvo slogu ganāmpulku īpašniekiem vai turētājiem, izmaiņas noteikumos paredz, ka visiem liellopu sugas dzīvniekiem pases tiek izsniegtas tikai gadījumos, kad dzīvnieks tiek izvests uz citu Eiropas Savienības valsti vai trešajām valstīm. Līdz ar to liellopiem, kuri piedalās pasākumos Latvijas teritorijā, nebūs nepieciešama pase.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļaa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!