Izglītības un zinātnes ministrs: Par stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu

"Šodienas [24.februāra] konferences temats ir būtisks Latvijas, Baltijas un visas Eiropas attīstībai, kā to nosaka dokuments "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei". Tādēļ, lai sekmētu šajā stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanu – Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju un tautsaimniecības atveseļošanos –, ir noteikti konkrēti rādītāji līdz 2020.gadam, to skaitā vairāki arī izglītības un zinātnes jomā," uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, 24.februārī atklājot konferenci "Augstākā izglītība un Baltijas valstu ilgtspējīgas un reģionāli līdzsvarotas attīstības iespējas stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā".

Ministrs atzīmēja, ka šo rādītāju kontekstā svarīgs ir arī finansējums un kritiski būtu jāizvērtē budžeta konsolidācija atsevišķās valstīs. R.Broks uzsvēra: "Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) savā pārziņā esošajā augstākās izglītības sadaļā 2011.gada valsts budžeta konsolidācijas kontekstā izdevies nodrošināt vairāk nekā trīs reizes mazāku līdzekļu samazinājumu, nekā bija sākotnējie priekšlikumi, proti, 615 tūkstošu latu vietā samazināt plānots 194 tūkstošus latu. Bet saistībā ar šo konsolidāciju atšķirībā no iepriekšējām reizēm mēs vairs nevaram runāt par vienas studiju vietas bāzes izmaksas samazināšanu, jo pēdējos divos gados tā ir samazināta apmēram divas reizes. Šobrīd ir sasniegta robeža, kad studiju vietas bāzes izmaksas samazināt vairs nav iespējams, līdz ar to plānotie budžeta samazinājumi 194 tūkstošu latu apmērā 2011.gada pēdējiem četriem mēnešiem faktiski varētu skart budžeta vietu skaitu. Tas ir ļoti nopietns signāls jebkādai turpmākajai konsolidācijai augstākajā izglītībā."

Runājot par sasniedzamajiem vidējiem rādītājiem Eiropas Savienības izglītības un pētniecības jomā, ministrs minēja augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara palielināšanu (40% vecumā 34–40 gadi); ieguldījuma pētniecībā palielināšanu (līdz 3% no IKP); kā arī skolu priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšanu. R.Broks piebilda, ka, salīdzinot ar 2008.gadu, Latvija sasniegusi vērā ņemamus uzlabojums, proti, skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvars samazinājies par 1,6 procentpunktiem un iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību pieaudzis par 3,1 procentpunktu. Turklāt skolu nepabeigušo īpatsvars 18–24 gadu vecumā Latvijā ir mazāks (13,9%) nekā vidēji ES (14,4%).

R.Broks uzsvēra, ka būtiski, lai vidējie ES rādītāji tiktu sasniegti vienlīdz sabalansēti katrā dalībvalstī un ikvienā Eiropas reģionā, tajā skaitā Latvijā un Baltijā. Savukārt, lai Latvija virzītos uz stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, ir izstrādāta Nacionālā reformu programma. Tā nosaka vairākus pasākumus, to skaitā arī IZM pārziņā esošajās jomās, kas šobrīd jau tiek īstenoti, notiek reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, bet to sasniegšanā nozīmīgs ir arī finansējums. Piemēram:

• studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana (grozījumi Augstskolu likumā, studiju programmu izvērtēšana, prasību paaugstināšana akadēmiskajam personālam, studentu noslodzes pilnveide, valsts nozīmes pētniecības centru veidošana);

• augstskolu un zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizācija un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana (ieguldot ES struktūrfondu līdzekļus);

• augstākās izglītības internacionalizācija un eksportspējas paaugstināšana (studiju programmu izstrāde ES valodās, ārvalstu studentu piesaiste);

• augstākās izglītības un zinātnes sasaiste ar tautsaimniecību (darba devēju iesaiste, inovatīvu un produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošana).

Tāpat pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas sadarbībā ar darba devējiem, nozaru asociācijām un reģioniem tiek īstenotas būtiskas pārmaiņas profesionālajā izglītībā. Vispārējā izglītībā notiek infrastruktūras, mācību satura un metožu pilnveide, kā arī skolas atvērtības un pedagogu konkurētspējas veicināšana. Tiek uzlabota mūžizglītības sistēma, lai dotu iespējas cilvēkiem paaugstināt kvalifikāciju, iegūt jaunas prasmes, tādējādi veicinot pēc iespējas universālāku speciālistu sagatavošanu, tiek veicināta izglītības iestāžu iesaiste mūžizglītībā, veikti pasākumi, lai atzītu neformālā ceļā iegūtās prasmes.

Noslēgumā ministrs uzsvēra, ka izglītībai, apmācībai un pētniecībai ir būtiska nozīme stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā, taču svarīga ir visu nozaru un katras dalībvalsts iesaiste, kā arī finansējums.