Saeimas 2011.gada 10.februāra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Pulkstenis ir 9.00, un mēs varam sākt Saeimas 10.februāra sēdi.

Brigmaņa kungs ar Zaķa kungu... Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto 10.februāra sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus lūgumus izdarīt izmaiņas Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas deputāti Ņikiforovs, Urbanovičs, Holostovs, Ādamsons, Klementjevs, Agešins un citi ir iesnieguši lūgumu mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ņikiforova, Urbanoviča, Holostova, Ādamsona, Klementjeva, Agešina un citu lūgumu grozīt 10.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Urbanoviča, Ņikiforova, Holostova, Ādamsona, Klementjeva, Agešina un citu lūgumu grozīt 10.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Urbanoviča, Ņikiforova, Holostova, Ādamsona, Klementjeva, Agešina un citu lūgumu grozīt 10.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Zalāns. Lūdzu!

E.Zalāns (PLL frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Labrīt!

Jā, mēs esam sagatavojuši grozījumus četros likumos, tas ir, „Ministru kabineta iekārtas likumā”, „Administratīvā procesa likumā”, „Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”. Un es runāšu kopumā faktiski par visiem šiem četriem likumprojektiem vienlaicīgi.

Protams, kāds varbūt vēl cer, ka valdība, kas pagaidām tikai vārdos runā par strukturālajām reformām, kādreiz ķersies klāt arī pati pie sava darba, bet mēs attiecībā uz to pārāk lielas cerības nelolojam, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka īpašas rīcības, kuras rezultātā varētu apvienot daudzus ministru atbalstošos... ministrus atbalstošos administratīvos aparātus, koncentrēt IT infrastruktūru, galu galā arī apvienot ministrijas, – ka šādas rīcības nav. Un runas par konsolidāciju, kuras, protams, vēl nav beigušās, bet aktīvi turpinās, attiecībā uz ierēdniecību un uz valsts pārvaldi satur jau vairākas reizes pielietoto mehānismu, tas ir, ierēdņu skaita samazināšanu, arī atalgojuma samazināšanu. Bet – tas ir svarīgi! – netiek piemērotas un piedāvātas nekādas izmaiņas pašās procedūrās. Līdz ar to mēs esam sagatavojuši priekšlikumus par lietu, par kuru ir diskutēts diezgan daudz, un mēs uzskatām, ka tas ir būtisks pavērsiens tajā, lai tiešām valdība pati no iekšpuses, pat nesamazinot ministru skaitu, reformētu savu darbu, būtiski samazinātu birokrātiju un – tas ir svarīgi! – samazinātu pašas procedūras, ar kurām daudzi lēmumi nonāk līdz Ministru kabinetam, kad jau notiek lemšana.

Tas ir, mēs ierosinām ieviest ministra noteikumus. Dokumentu hierarhijā tie būtu zem Ministru kabineta noteikumiem. Jāatzīst, ka blakusvalstīs, kaimiņvalstīs, šāda pieeja jau tiek realizēta. Jā, ir nedaudz varbūt... nu, prasīgāka vai mazāk prasīga attieksme pret konkrētiem ministriem; citur to var darīt ar Ministru kabineta deleģējumu, citur – ar attiecīgā parlamenta deleģējumu. Piemēram, kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tas notiek jau diezgan sen un prakse ir ļoti laba.

Zinādami mūsu vienas daļas juridisko viedokli, diezgan negatīvo attieksmi, mēs esam piedāvājuši normu, kura paredz, ka ministra noteikumus atbildīgais ministrs drīkstēs izdod tikai ar Saeimas deleģējumu, kas būs noteikts attiecīgā likumā. Mūsuprāt, tas ir saprātīgs regulējums. Un ir tā, ka katrā likumā ir nedaudz citi grozījumi, bet... Mēs aicinām šoreiz kaut kādā veidā... varbūt tiešām nevis uzreiz to noraidīt, bet izdiskutēt šos jautājumus pēc būtības, nodot izskatīšanai komisijās, noklausīties argumentus „par” un „pret”.

Es pateikšu tikai vienu piemēru – vienu piemēru, kas ļoti spilgti raksturo to situāciju, kāda ir šodien. Pagājušajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts kārtējais grozījums Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.744 – „Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”, un šis grozījums precizē prasības par dējējvistu sprostos nodrošināmajiem pakaišiem. Jā, protams, var jau būt, ka tam ir jāvelta vairāki mēneši, jāvelta neskaitāmas starpministriju sanāksmes, bet, mūsuprāt, Dūklava kungs, zemkopības ministrs, viens pats ir spējīgs un pietiekami atbildīgs, lai Ministru kabineta darbu nenoslogotu ar šādiem noteikumiem un lai tos pieņemtu savā ministrijā kā ministra noteikumus. To var izdarīt atbildīgais ministrs! Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka viena gada laikā ir pieņemti aptuveni 1600 dažādi Ministru kabineta noteikumi, kas ir līdzīga – ne tieši tāda paša, bet līdzīga – rakstura un kas tiek izskatīti valdības sēdēs. Un tā izskatīšanas daļa – tā jau ir tā īsākā, bet divas trešdaļas ierēdņu laika aiziet tikai starpministriju sanāksmēs, lai šādus noteikumus saskaņotu.

Es aicinu jūs pēc būtības samazināt ierēdņu darba stundu skaitu, aicinu atbalstīt šos mūsu priekšlikumus un sākt par šo jautājumu diskutēt komisijās, un tiešām valdībai ļaut veltīt laiku daudz svarīgākām darbībām un tiešām svarīgu lēmumu apspriešanai un pieņemšanai – gan par demogrāfijas problēmām, gan par bezdarbu, gan par izglītības kvalitāti, gan galu galā kaut vai par to pašu budžeta konsolidāciju, kurai varētu veltīt daudz, daudz vairāk laika.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus minētajos četros likumos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Šis likums un trīs turpmākie likumi patiešām, kā teica Zalāna kungs, savā starpā sistēmiski ir saistīti. Un ir aizkustinošas Zalāna kunga rūpes par valdības darba efektivitātes uzlabošanu.

Uzreiz par šīm dējējvistām. Acīmredzot jūs neesat tālāk aizdomājies, jo šie dējējvistu uzturēšanas noteikumi, ja tos pieņemtu ministrs, katrā ziņā varētu ierobežot arī dējējvistu īpašnieku tiesības. Un, izejot no tā, es gribu runāt par to, ka šo ministra noteikumu ieviešana no tiesiskā viedokļa tomēr nav pieļaujama un būtu pretrunā ar Satversmi. Es uzskaitīšu jums septiņus tādus priekšnoteikumus, jo jūs teicāt, ka jābūt saprātīgam risinājumam, un es runāšu par konstitucionālo tiesību problēmām šajā gadījumā. Es mēģināšu tiešām ļoti precīzi... Šajā gadījumā es esmu sagatavojusies, lai gadījumā, ja šāds likums tiktu pieņemts – un es domāju, ka tas tiks apstrīdēts arī Satversmes tiesā –, Satversmes tiesai būtu arī argumenti.

Un proti. Manuprāt, no tiesiskā viedokļa, šādi likuma grozījumi nav pieļaujami, jo tie ir pretrunā ar Satversmi.

Pirmkārt. Tādā gadījumā tiktu pārkāpts viens no galvenajiem demokrātiskas un tiesiskas valsts priekšnoteikumiem – varas dalīšanas princips. Zaudējot varas līdzsvaru starp likumdošanas varu un izpildvaru, var tikt apdraudēta pati demokrātiskas valsts būtība, valsts iekārtas būtība. Ministra tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, Zalāna kungs, nav minētas Satversmē – ne formālajā, ne materiālajā izpratnē. Tieši otrādi! Saskaņā ar Satversmes 64.pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomos. Tiesību zinātnē un judikatūrā ir atzīts, ka izpildvaras tiesības izdot ārējos normatīvos aktus ir izņēmums no varas dalīšanas principa, turklāt šie izņēmumi ir jātulko pēc iespējas šauri. Pretējā gadījumā tas nonāktu pretrunā ar šo varas dalīšanas principu, jo nozīmētu, ka tiesības izdot ārējos normatīvos aktus būtu ikvienam subjektam, ko amatā ieceļ Saeima vai pašvaldība. Līdz ar to man ir pamatotas šaubas, vai ministrs būtu leģitimēts izdot ārējos normatīvos aktus.

Otrkārt. Pētot šo jautājumu vēsturiskā griezumā, ir redzams, ka arī pēc Satversmes darbības atjaunošanas ministri, tiesa, dažkārt ir izdevuši noteikumus, tomēr šāda prakse turpmāk tika uzskatīta par Satversmei neatbilstošu un izbeidzamu. Tiesību doktrīnā šāda prakse tiek skaidrota ar nepieciešamību pēc jauniem normatīvajiem aktiem. Taču, godātie kolēģi, šodien ir pagājuši 20 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā, un bieži mainīt noteikumus nav laba prakse.

Treškārt. Ministra noteikumi sevi attaisnotu tad, ja tie tiktu pieņemti efektīvākā procedūrā nekā Ministru kabineta noteikumi un tādējādi panāktu procesuālās ekonomijas mērķi. Līdz ar to, pirms ievieš visiem šādus saistošus ministra noteikumus, manuprāt, ir jābūt zināmai skaidrai procedūrai, kā tie tiks pieņemti, un tai pirms ieviešanas ir jābūt izsvērtai un rūpīgi izanalizētai. Šajā gadījumā, raugoties no jūsu priekšlikumiem, šī procedūra vispār nav skaidra, un ir apšaubāms, vai ministra izdoto noteikumu saskaņošanas procedūru varētu panākt ātrāku un efektīvāku par to, kādā jau šobrīd tiek saskaņoti jautājumi Ministru kabineta lietas procedūrā, nepakļaujot riskam noteikumu kvalitāti. Steigas gadījumā saskaņojums kaut vai jautājumā par tām pašām dējējvistām varētu būt nekvalitatīvs, formāls, sasteigts, un, ņemot vērā ministriju darba kapacitāti, projekts netiktu vērtēts pēc būtības, bet gan pēc ministra vārda.

Ceturtkārt. Nav skaidrs arī tas, kā tiks noteikta ministra ekskluzīvā kompetence, kas ne tikai neiejauktos cita ministra kompetencē, bet arī nepārkāptu Ministru kabineta kopīgo kompetenci. Ir jāņem vērā arī tas, ka ministrijām var veidoties domstarpības jautājumā par to, kuras ministrijas kompetencē ir izdot attiecīgos ministra noteikumus. Pieņemsim, runājot par teritorijas plānošanu un būvniecību, vai tā būtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija? Varbūt tā būtu, piemēram, Ekonomikas ministrija? Kas šos strīdus risinās? Vai tos risinās Ministru kabinets vai konfliktā iesaistītie ministri personīgi?

Piektkārt. Ieviešot ministra noteikumus, pastāv nopietns risks sadrumstalot tiesību sistēmu, respektīvi, katra ministrija savā nozarē varēs rīkoties kā savā karaļvalstī, veidojot atsevišķu tiesību sistēmu ar savu atsevišķo stilu un juridisko tehniku, ar dažādām ambiciozām atkāpēm...

Es lūdzu vēl vienu vai divas minūtes... divas minūtes, jo es vairāk nerunāšu...

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt, ka deputāte runās vēl divas minūtes? (No zāles: „Jā! Lai runā!”) Paldies.

I.Čepāne. Tātad tā varētu rīkoties kā savā karaļvalstī, veidojot atsevišķu tiesību sistēmu ar savu atsevišķo stilu un juridisko tehniku, ar dažādām ambiciozām atkāpēm un izņēmumiem no kopējā tiesību regulējuma un, iespējams, pat pretrunā ar kopējo tiesisko regulējumu.

Turklāt pēc ministra notikumu spēkā stāšanās var izrādīties, ka tie būtiski negatīvi ietekmē citu ministru kompetenci, un līdz ar to aktuāls var būt arī jautājums par politisko atbildību: vai ministram ir jāuzņemas politiskā atbildība par sekām, ko viņa nozarē ir radījuši citu ministru izdotie noteikumi?

Sestkārt. Šobrīd likumos nav deleģējuma ministriem izdot noteikumus. Tas nozīmē, ka katrā atsevišķā gadījumā likumi būtu jāgroza, papildinot tos ar deleģējumu ministram izdot noteikumus. Lēmums paredzēt kādā no likumiem vienu vienīgu deleģējumu ministram izdot noteikumus par jautājumiem, kas ir viņa kompetencē, nebūtu pieļaujams no tiesiskā viedokļa. Tas radītu situāciju, kura būtu līdzīga tai, kāda izveidojās ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tika pieņemti uz 1993.gada 15.maija Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertā deleģējuma pamata. Trīs gadījumos Satversmes tiesa atcēla šos noteikumus, konstatējot, ka noteikumi neatbilst deleģējuma mērķim.

Un pēdējokārt. Zalāna kungs, jūs minējāt kaimiņvalstis. Patiešām, izvērtējot citu demokrātisko Eiropas valstu pieredzi, piemēram, Somijas, Igaunijas, Čehijas, ir secināms, ka šajās valstīs ministra tiesības izdot ārējo normatīvo aktu ir paredzētas kā izņēmums no varas dalīšanas principa, taču tas expressis verbis, proti, vārdiski, ir ierakstīts konstitūcijā.

Es lūdzu neatbalstīt ne šo, ne arī turpmākos likumprojektus, kas saistīti ar Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodotu Valsts `pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 37, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Dolgopolova, Orlova un Agešina iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Strodes, Šķēles, Kučinska, Šlesera un Šleseres iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteikusies deputāte Rita Strode. Lūdzu!

R.Strode (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Centrālās Statistikas pārvaldes 2010.gada dati apliecina, ka dzimstība Latvijā turpina strauji samazināties. Pērn piedzimis par 11 procentiem bērnu mazāk nekā 2009.gadā. Demogrāfijas ziņā, cienījamie kolēģi, valsts sākusi balansēt uz tā sauktās sarkanās līnijas, un šāda situācija prasa pieņemt nekavējošus mērus un veikt pasākumus, kas varētu vairot ticību, ka Latvijas valsts par saviem bērniem parūpēsies.

Lai veicinātu dzimstību un parādītu valsts attieksmi, ka bērni Latvijai ir vajadzīgi, mēs, „Par Labu Latviju” frakcijas deputāti, esam sagatavojuši grozījumus likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka, sākot ar 2013.gadu, tā saukto māmiņu algu jeb vecāku pabalstu izmaksas valsts maksās, līdz bērns būs sasniedzis 2 gadu vecumu.

Mūsu sagatavotais priekšlikums paredz arī to, ka vecāku pabalstu no 2012.gada 1.janvāra varēs saņemt pašnodarbinātie vecāki un vecāki, kas strādā nepilnu slodzi, tādā veidā motivējot ekonomiski aktīvus jaunus cilvēkus izšķirties laist bērnus pasaulē šeit, Latvijā, nevis ārzemēs.

Savā deklarācijā valdība raksta, ka izstrādās īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa demogrāfisko politiku. Lūk, šeit ir viens reāls pasākums, kurš varētu būt īstermiņa programmas sastāvdaļa un dotu pirmos rezultātus jau pēc 11 mēnešiem – 2012.gada 1.janvārī.

Tāpēc aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumus, kas paredz iespēju vecākiem, kuri strādā nepilnu slodzi vai ir pašnodarbināti un var apvienot darbu ar bērna audzināšanu, saņemt vecāku pabalstu 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Tāpat aicinu atbalstīt priekšlikumus, kas paredz no 2013.gada 1.janvāra pagarināt vecāku pabalsta saņemšanas laiku līdz pusotram gadam 50 procentu apmērā no vidējo apdrošināšanas iemaksu algas, bet no 2013.gada 1.jūlija – no pusotra gada līdz divu gadu vecumam – 40 procentu apmērā.

Tas dotu iespēju vecākiem ilgāk būt kopā ar saviem bērniem, nodrošinātu bērnu pilnvērtīgu audzināšanu, kā arī radītu drošības sajūtu, ka līdz brīdim, kamēr pašvaldība varēs nodrošināt bērnu ar vietu bērnudārzā, valsts ģimenei sniegs savu atbalstu.

Cienījamie kolēģi! Šonedēļ LNT raidījumā Labklājības ministrijas atbildīgā darbiniece teica, ka „patiesībā tas būtu pat valstiski neatbildīgi šajā ekonomiskajā situācijā nodarboties ar propagandu dzimstības veicināšanai”. Nožēlojami bija klausīties tādu apgalvojumu. Mūsu frakcijas deputāti tā nedomā. Un es domāju, ka arī jūs, cienījamie kolēģi, tā nedomājat.

Tamdēļ aicinu nodot šo likumprojektu skatīšanai komisijā, kur arī citiem deputātiem būs iespēja ierosināt konstruktīvus priekšlikumus, lai Latvijā atkal dzimtu bērni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai deputātu Strodes, Šķēles, Kučinska, Šlesera un Šleseres iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 30. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Rubika, Kravcova, Rodionova un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Tutins.

Lūdzu!

J.Tutins (SC frakcija).

Labrīt, kolēģi! Diemžēl tikai janvārī daudzi cilvēki, kas izgājuši praktiski visus zemes privatizācijas procesa etapus, konstatēja, ka ir aizmirsuši pielikt punktu šai lietai, proti, ievērojot visas nepieciešamās procedūras, līdz 2010.gada 30.decembrim nav noslēguši līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku par to, ka darījums ir noticis.

Termiņus, līdz kuriem lauku apvidu un arī pilsētu zemes lietotājiem bija jāveic ar zemes izpirkšanu saistītās darbības, regulē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums. Likumā paredzētie termiņi gan minētajā likumā, gan likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”, gan likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” vairākkārt ir tikuši pagarināti. Tika plānots, ka 2010.gada beigās zemes privatizācijas epopeja valstī tiks pilnīgi pabeigta – es piekrītu, ka privatizācijas process tiešām ir jāpabeidz –, tomēr pašlaik vairāki zemes lietotāji, kuri ir izpildījuši visus minētā likuma nosacījumus, gan iemērījuši zemi, gan samaksājuši par to, tas ir, norēķinājušies ar valsti par iegūto, nav līdz 2010.gada 30.decembrim noslēguši šo līgumu. Iemesli ir ļoti dažādi: kāds palicis bez elektrības vai iestidzis lauku ceļos, kāds smagi slimojis, cits vienā no pēdējām decembra dienām nav varējis atgriezties Latvijā, cits vienkārši aizmirsis. Iemesli tiešām ir gan skumji, gan smieklīgi.

No vienas puses, visi šie cilvēki, protams, ir rīkojušies vieglprātīgi, aizmirstot par termiņiem, taču, no otras puses, viņi ir samaksājuši par savu ieguvumu, pārskaitījuši sertifikātus, tātad darījums faktiski ir noticis, vienīgi līdz galam nav nokārtota formālā juridiskā procedūra. Jautājums ir par to, vai mēs atļausim mūsu, Latvijas, iedzīvotājiem vēl līdz šā gada 1.jūlijam noslēgt līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku vai arī ļausim, lai viņi zaudē gan zemi, gan samaksāto.

Mūsu pašu zemes...

Sēdes vadītāja. Barčas kundze, es dzirdu jūs, nevis Tutina kungu! Nu taču izrādiet kaut kādu cieņu, elementāru, pret cilvēkiem, kas runā! Izejiet, lūdzu, ārā parunāties, tie, kam ir ļoti nepieciešams!

J.Tutins. Paldies.

Mūsu pašu zemes lietotājiem, es domāju, ir jāpalīdz, lai viņi varētu būt pilntiesīgi saimnieki, un mēs ierosinām dot viņiem šo iespēju. Arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas vadība un darbinieki gaida no mums šo risinājumu, jo viņi saprot, ka faktiski līgums ir tikai pēdējā formālā procedūra.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šā un nākamo divu likumprojektu nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā?

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Rubika, Rodionova, Kravcova un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Rubika, Rodionova, Kravcova un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Laizānes, Dombravas, Rasnača un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Einārs Cilinskis.

Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šobrīd partijas joprojām ir pārāk atkarīgas no šaura lielo ziedotāju loka, un tāpēc nacionālā apvienība ierosina samazināt atļauto minimālo ziedojumu, dāvinājumu un iestāšanās naudas un biedranaudas summu gadā no 100 minimālajām mēnešalgām uz 50 minimālajām mēnešalgām. Līdz ar to tiktu palielināta vidējo un mazo ziedotāju loma partiju ziedotāju skaitā.

Tāpat ir piedāvāts samazināt arī priekšvēlēšanu izdevumu griestus gan Saeimas un pašvaldību, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pašlaik likumā ir nekonsekventa attieksme pret dažādām priekšvēlēšanu izmaksām, no kurām daļa tiek iekļauta un daļa netiek iekļauta priekšvēlēšanu aģitācijas „griestos”. Līdz ar to ir piedāvāts šo nekonsekvenci novērst un iekļaut šajos „griestos” arī tos izdevumus, kas šobrīd nepamatoti nav iekļauti. Līdz ar to tiktu samazināta lielo ziedotāju ietekme uz politiskajām partijām un palielinātos plašākas sabiedrības loma partiju lēmumu pieņemšanas procesā.

Mūsuprāt, būtu svarīgi šos jautājumus izskatīt pēc iespējas ātrāk, jo ir svarīgi skatīt un pieņemt šos jautājumus tad, kad vēlēšanas vēl nav ļoti tuvu klāt. Šo priekšlikumu izstrādē mēs esam ņēmuši vērā un izvērtējuši arī Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētījumu, kur eksperti ir rūpīgi vērtējuši šos jautājumus. Līdz ar to mēs esam iesnieguši priekšlikumus „Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, un priekšlikumi ir iesniegti arī citos likumos, lai mazinātu naudas lomu un arī lai samazinātu aģitācijas iespējas... tātad reklāmas iespējas plašsaziņas līdzekļos. Vienlaikus droši vien būtu jāpalielina dažādi informatīvie raidījumi, lai vēlētājs varētu precīzāk izteikt savu gribu.

Lūdzu atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijai un to tālāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Man ir liels gandarījums, ka beidzot nacionālā apvienība ir konceptuāli vienojusies par to, ka būtu jāsamazina politiķu atkarība no naudas varas. Jo, kā zināms, iepriekšējā Saeimā, proti, maijā – tad, kad mēs runājām par šīm te lietām, – pilnīgi analogs priekšlikums tika iesniegts no „Vienotības” puses; proti, deputāti Latkovskis, Čepāne, Štokenbergs, Aleksandrovs un Seile iesniedza likumprojektu ar numuru 1711/Lp9, kurā bija minēts, ka likuma 3.panta pirmajā daļā nepieciešams aizstāt skaitli „100” ar skaitli „50”.

Kas notika tālāk? Tālāk notika tas, ka 5.jūnijā bija balsojums par šo likumprojektu, taču šo likumprojektu... grozījumus šajā likumā atbalstīja tikai 34 deputāti. Ja mēs paskatāmies nacionālo apvienību, tad redzam, ka nacionālā apvienība bija balsojusi dažādi. Es nesaukšu šeit uzvārdus...

Bet kāpēc es šodien runāju „pret”?

Es runāju „pret” tāpēc, ka pašlaik Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir atvērti vairāki likumi, arī likumi par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šie abi divi likumi... šie vairāki likumi ir jāskata kopā sistēmiski. Šeit nevajadzētu mehāniski veikt kaut kādus grozījumus vienā vai otrā likumā, piemēram, visas summas samazināt uz pusi vai varbūt samazināt, pieņemsim, par vienu trešo daļu... Tas, manuprāt, būtu jārisina kopā ar šiem likumiem, kas pašlaik ir arī atvērti.

Līdz ar to es aicinu atturēties šodien un neatbalstīt šo likumprojektu, tomēr gribu teikt nacionālajai apvienībai, ka nav glīti piesavināties citu deputātu priekšlikumus... (No zāles: „Kauns! Kauns!”, dep. V.Lācis: „Tas bija pagājušajā Saeimā! Tas bija pagājušās Saeimas likumprojekts!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai deputātu Cilinska, Laizānes, Dombravas, Rasnača un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 27, atturas – 58. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 10.laidienā