Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2011., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/225151

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrija: Par situāciju Ēģiptē un tūristu došanos uz turieni

Vēl šajā numurā

01.02.2011., Nr. 17

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Inese Luste. Nozīmīgas izmaiņas normatīvo aktu sistematizācijas nodrošināšanā

Ar 2011.gada 1.februāri Tieslietu ministrija normatīvo aktu sistematizācijas funkciju nodrošinās VSIA “Latvijas Vēstnesis” izveidotajā un uzturētajā bezmaksas tiesību aktu vortālā www.likumi.lv un pārtrauks šo funkciju pildīt Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

Šāda Tieslietu ministrijas funkcija izriet no likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 11.panta un Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.243 “Tieslietu ministrijas nolikums” 4.2.4.apakšpunkta. Bet kārtību, kādā Tieslietu ministrija sistematizē normatīvos aktus un veido tiesību aktu datorizēto informācijas sistēmu, nosaka Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.279 “Noteikumi par normatīvo aktu sistematizāciju”.

Vortāls www.likumi.lv tika izveidots 2001.gadā. Pakāpeniski attīstoties un pilnveidojoties, tas ir kļuvis par pilnīgu, sistematizētu tiesību aktu datubāzi, kurā ir jaunākā informācija par izmaiņām tiesību aktos, tiesību aktu konsolidētās versijas, kā arī vairākas papildiespējas, lai tiesību aktu lietošana būtu ērtāka.

Andris Pešudovs, Viesturs Vitovskis. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā koncentrētā veidā izpaužas procesuālās ekonomijas princips. Civilprocesa likuma (CPL) 50.nodaļā paredzētajā kārtībā kreditors darījuma formas dēļ, kas prasījumam piešķir publisku ticamību, var saņemt izpildu dokumentu ārpus prasības tiesvedības un pierādījumu pārbaudes. Šāda procesuālā kārtība vienlaikus gan taupa un ekonomiski izlieto tiesu sistēmas resursus, gan nodrošina zemus tiesāšanās izdevumus un īsu procesuālo termiņu pieteikuma izskatīšanai. Taču minētā tiesību institūta mērķis padarīt civilprocesuālo kārtību efektīvāku tika būtiski apdraudēts, kad Augstākā tiesa CPL 400.panta pirmās daļas 1. punkta piemērošanu aprobežoja ar hipotēkas vai komercķīlas summu un piespiedu izpildes līdzekļa izvēli, un parādnieka atteikšanās vai izvairīšanās saņemt brīdinājumu tika atzīta par tiesiski pamatotu rīcību un vienlaikus par procesuālu šķērsli saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai. Ņemot vērā tieši kredīta līgumu, kuru izpilde nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu, vadošo lomu pēdējo gadu civiltiesiskajās attiecībās, norādītās tiesību normas piemērošanai atbilstoši tās mērķim ir izšķiroša nozīme ne tikai konkrētas lietas ietvaros, bet arī tiesu sistēmā kopumā.

Anda Smiltēna. Ministru un autonomo iestāžu ārējie normatīvie akti

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei tiesības izdot ārējos normatīvos aktus ir tautai un Saeimai. Tomēr šie nav vienīgie subjekti, kas faktiski izdod ārējos normatīvos aktus. Šobrīd ārējos normatīvos aktus izdod arī Ministru kabinets, pašvaldības un iestādes, kurām ar likumu ir noteikta no Ministru kabineta neatkarīga kompetence, jeb tā dēvētās autonomās iestādes. Pēdējos gados, it sevišķi saistībā ar gaidāmajām strukturālajām reformām valsts pārvaldē, aktuāla ir kļuvusi ideja piešķirt ministram tiesības vienpersoniski izdot ārējos normatīvos aktus. Tādā veidā varētu tikt veicināta izpildvaras efektivitāte un atslogots Ministru kabineta darbs. Raksta mērķis ir apskatīt likumdošanas funkcijas un likumpakārtoto aktu izdošanas savstarpējās sakarības un izvērtēt, vai, pirmkārt, Latvijas tiesību sistēmā ir ieviešams jauns ārējo normatīvo aktu veids – ministra noteikumi un, otrkārt, vai autonomo iestāžu tiesības izdot ārējos normatīvos aktus atbilst Satversmei.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!