Atzīmējot Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas 90.gadadienu un godinot aizsaulē aizgājušos diplomātus

Vakar, 26.janvārī, Meža kapos Latvijas Republikas starptautiskās "de iure" atzīšanas 90.gadadienas sakarā ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un citi Ārlietu ministrijas darbinieki svinīgi nolika ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica un Jāņa Čakstes kapa, kā arī aizsaulē aizgājušo atjaunotās Latvijas ārlietu darbinieku – Imanta Daudiša, Pētera Vasariņa, Daces Krievānes, Jāņa Lovnika un Maijas Āboliņas – atdusas vietās Foto: Ārlietu ministrija

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Stokholmas biroja vadītāja Austra Krēsliņa (no kreisās), Latvijas vēstniecības Zviedrijā 2.sekretāre Vineta Freimane un vēstniece Maija Manika Stokholmas Hogalīdas baznīcā, pie Voldemāra Salnā urnas un piemiņas plāksnes; vēstniece Maija Manika noliekot ziedus pie ilggadējā Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieka, 1921.gada starptautiskās atzīšanas notikumu dalībnieka un pēdējā Latvijas pirmskara sūtņa Somijā Jāņa Tepfera atdusas vietas Sandborgas kapos Foto: Latvijas vēstniecība Zviedrijā

Latvijas vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Eduards Stiprais, apmeklējot Brūkvudas kapus Londonas apkaimē, lai noliktu ziedus uz bijušā ārlietu ministra (1931.-1933.), ilggadējā Latvijas sūtņa Lielbritānijā (1933.–1963.) un Latvijas ārlietu dienesta vadītāja (1940.–1963.) Kārļa Zariņa un viņa meitas un darba turpinātājas Mariannas Zariņas atdusas vietām; Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā (KF) Edgars Skuja un vēstniecības darbinieki, atzīmējot Latvijas Republikas starptautiskās "de iure" atzīšanas 90.gadadienu jeb Diplomātu dienu un svinīgā ceremonijā noliekot ziedus pie represiju upuru pieminekļa Komunarkā un ar klusuma brīdi godinot represēto Latvijas ārlietu dienesta darbinieku piemiņu Foto: Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē; Latvijas vēstniecība Krievijas Federācijā

25.janvārī, atzīmējot Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 90.gadadienu, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, atklājot publisko lekciju diskusiju "Latvijas de iure atzīšana. Skatupunkti" uzrunā klātesošajiem uzsvēra: "Šī Latvijas starptautiskās atzīšanas gadadienai veltītā Francijas un Latvijas vēstures doktoru lekcija ir kā simbols, kas akcentē un atgādina to, ka tieši Francija pirms 90 gadiem aicināja pārējās Eiropas valstis atzīt jauno Latvijas valsti."

Tāpat ārlietu ministrs akcentēja, ka ir gandarīts par Latvijas un Francijas attiecību attīstību šodien, abām valstīm kā līdzvērtīgiem partneriem sadarbojoties Eiropas Savienībā un NATO. "Abām valstīm ir nostiprinājusies regulāru politisko konsultāciju prakse, kā arī sadarbība drošības un citās jomās. Ceram arvien padziļināt kontaktus caur dažādām jaunām iniciatīvām. Sagaidām, ka Deklarācijas par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību Rīcības plāns, kuru ceram parakstīt tuvākajā laikā, sniegs nozīmīgu papildus impulsu sadarbības padziļināšanai ekonomikā, kultūrā, zinātnē un citās jomās," norādīja Ģ.V.Kristovskis.

Ārlietu ministrs izteica pateicību Francijas kultūras centram par tā aktīvo lomu Latvijas kultūras dzīvē.

Savukārt Francijas vēstniece Latvijā Šantāla Puarē uzsvēra latviešu un franču tiešo kontaktu noteicošo lomu Latvijas valsts atzīšanā.

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Dr.hist. Ēriks Jēkabsons savā runā uzsvēra, ka šodien kopējo vēstures lappušu izpēte ļauj stiprināt abu valstu draudzīgās attiecības. Vienlaikus līdz šim aizmirstie fakti ļauj pilnveidot mūsu viedokli par attiecībām pagātnē. Ievērojot, ka šobrīd Latvija ir atgriezusies Eiropas kartē pēc vairāk nekā pusgadsimtu ilgas prombūtnes tajā, šai izpētei ir sevišķi liela nozīme, lai izprastu mūsu vietu šajā kartē gan 1918.–1940.gadā, gan šodien.

Savukārt franču vēsturnieks Dr.hist. Žiljēns Gelēns akcentēja, ka Latvijas de iure atzīšana "iezīmēja jaunu pavērsienu Francijas un citu Eiropas lielvalstu ārpolitikas attīstībā. Jaunajā Eiropā, ko franču diplomātija vēlējās veidot, tā atzina gan latviešu nācijas likumīgo vēlmi veidot savu valsti, gan galvenokārt tās spēju spēlēt lomu Baltijas un Austrumeiropas telpas stabilizācijā un miera nodrošināšanā".

Publiskajā lekcijā diskusijā ar priekšlasījumiem uzstājās jau minētie vēsturnieki un to vadīja Latvijas vēstnieks Spānijā Rolands Lappuķe. Pasākums notika sadarbībā ar Francijas vēstniecību Latvijā.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa