• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Papildu protokols starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko atomenerģijas aģentūru Nolīgumam par garantiju piemērošanu saskaņā ar līgumu par kodolieroču neizplatīšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.09.2001., Nr. 127 https://www.vestnesis.lv/ta/id/224736

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta dienesta informācija Nr.40/740-6820

Par starptautiska dokumenta spēkā stāšanos

Vēl šajā numurā

11.09.2001., Nr. 127

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 12.07.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Papildu protokols starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko atomenerģijas aģentūru Nolīgumam par garantiju piemērošanu saskaņā ar līgumu par kodolieroču neizplatīšanu

Ievērojot to, ka Latvijas Republikas valdība (turpmāk - "Latvija") un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (turpmāk - "Aģentūra") ir līgumslēdzējas puses Nolīgumam par garantiju piemērošanu saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu (turpmāk - "Garantiju Nolīgums"), kurš stājās spēkā 1993. gada 21. decembrī;

Apzinoties starptautiskās sabiedrības vēlmi turpmāk veicināt kodolieroču neizplatīšanu, stiprinot Aģentūras garantiju sistēmas iedarbīgumu un uzlabojot tās efektivitāti;

atceroties, ka Aģentūrai, piemērojot garantijas, jāizvairās kavēt Latvijas Republikas ekonomisko un tehnoloģisko attīstību vai tās starptautisko sadarbību mierlaika kodoldarbību jomā, jārespektē veselības, drošības, fiziskās aizsardzības vai citus spēkā esošus drošības noteikumus un personu tiesības; un jāveic visi piesardzības pasākumi, lai aizsargātu komerciālus, tehnoloģiskus un rūpniecības noslēpumus, kā arī citu konfidenciālu informāciju, kas tai kļūst zināma;

Ievērojot to, ka šajā Protokolā reglamentēto darbību biežums un intensitāte jāsaglabā pēc iespējas minimāla, saskaņā ar mērķi stiprināt Aģentūras garantiju sistēmas iedarbīgumu un uzlabot tās efektivitāti;

To apliecinot, ar šo Latvija un Aģentūra ir vienojušās par sekojošo:

Protokola un Garantiju nolīguma saikne

1. pants

Garantiju Nolīguma nosacījumi ir spēkā šajā Protokolā tādā apmērā, cik tie atbilst šī Protokola nosacījumiem un ir saskaņā ar šo Protokolu. Strīdus gadījumā starp Garantiju Nolīguma nosacījumiem un šī Protokola nosacījumiem, spēkā ir šī Protokola nosacījumi.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

2. pants

a. Latvija iesniedz Aģentūrai paziņojumu, kurā ir:

(i) Jebkur veicamo, finansēto, īpaši autorizēto vai valsts kontrolei pakļauto, vai Latvijas vārdā veicamo ar kodoldegvielas ciklu saistīto pētniecisko un modernizācijas darbību1, kas nav saistītas ar kodolmateriāliem, vispārīgs apraksts un informācija par vietām, kur tiek veiktas šādas darbības.

(ii) Informācija, kuru Aģentūra nosaka, balstoties uz sagaidāmajiem iedarbīguma un efektivitātes uzlabojumiem un kuriem Latvija ir piekritusi, par ekspluatācijas darbībām, kas nozīmīgas no garantiju viedokļa, kodoliekārtās un vietās ārpus kodoliekārtām, kur parasti izmanto kodolmateriālu.

(iii) Katra objekta visu ēku vispārējs apraksts, t.sk. tās izmantošana un saturs, ja aprakstā tas nav pietiekami skaidri norādīts. Apraksts iekļauj objekta shematisku attēlojumu.

(iv) Darbību apjoma apraksts katrai vietai, kurā tiek veiktas šī Protokola I. Pielikumā norādītās darbības.

(v) Informācija, kas norāda urāna raktuvju un uzkrāšanas uzņēmumu, un torija uzkrāšanas uzņēmumu atrašanās vietu, ekspluatācijas stāvokli un aprēķināto gada izlaides kapacitāti, un kopējo tekošo šādu raktuvju un uzkrāšanas uzņēmumu kopējo gada izlaidi Latvijā. Latvija, pēc Aģentūras pieprasījuma, sniedz informāciju par konkrētas raktuves vai uzkrāšanas uzņēmuma tekošo gada izlaidi. Sniedzot šo informāciju nav nepieciešama detalizēta kodolmateriālu uzskaites procedūra.

(vi) Informācija par izejmateriālu, kurš nav sasniedzis tādu sastāvu un tīrību, kas derīgs kodoldegvielas ražošanā, vai sekojošu izotopisko bagātinājumu:

(a) Daudzums, ķīmiskais sastāvs, izmantošana vai plānotā izmantošana gan kodoldarbībām, gan ar kodolenerģiju nesaistītām darbībām, šādam materiālam katrā vietā Latvijā, kurā materiāls atrodas daudzumā, kas pārsniedz desmit tonnas urāna un/vai divdesmit tonnas torija, un citām vietām ar daudzumiem, kas lielāki par vienu tonnu, kopējais daudzums Latvijā, ja šis kopējais daudzums pārsniedz desmit tonnas urāna vai divdesmit tonnas torija. Sniedzot šo informāciju, nav nepieciešama detalizēta kodolmateriālu uzskaites procedūra;

(b) Daudzums, ķīmiskais sastāvs un galamērķis katrai eksporta darbībai ārpus Latvijas šādam materiālam, kas paredzēts konkrētām ar kodolenerģiju nesaistītām darbībām, ja tā daudzums pārsniedz:

(1) desmit tonnas urāna, vai sekojošām eksporta darbībām no Latvijas uz vienu un to pašu valsti, katrā eksporta darbībā nepārsniedzot desmit tonnas urāna, bet kopējam eksporta daudzumam gadā pārsniedzot desmit tonnas urāna;

(2) divdesmit tonnas torija, vai sekojošām eksporta darbībām no Latvijas uz vienu un to pašu valsti, katrā eksporta darbībā nepārsniedzot divdesmit tonnas torija, bet kopējam eksporta daudzumam gadā pārsniedzot divdesmit tonnas torija;

(c) Daudzums, ķīmiskais sastāvs un patreizējā atrašanās vieta un izmantošana vai plānotā izmantošana katrai importa darbībai Latvijā šādam materiālam, kas paredzēts konkrētām ar kodolenerģiju nesaistītām darbībām, ja tā daudzums pārsniedz:

(1) desmit tonnas urāna, vai sekojošām importa darbībām Latvijā, katrā importa darbībā nepārsniedzot desmit tonnas urāna, bet kopējam importa daudzumam gadā pārsniedzot desmit tonnas urāna;

(2) divdesmit tonnas torija, vai sekojošām importa darbībām Latvijā, katrā importa darbībā nepārsniedzot divdesmit tonnas torija, bet kopējam importa daudzumam gadā pārsniedzot divdesmit tonnas torija;

ar to saprotot, ka informācija netiek prasīta par tādu materiālu, kas paredzēts ar kodolenerģiju nesaistītām darbībām, bet kurš jau ir sasniedzis ar kodolenerģiju nesaistīto darbību izmantošanas beigu formu.

(vii) (a) Informācija par daudzumiem, izmantošanu un atrašanās vietām kodolmateriāliem, kuri atbrīvoti no garantijām saskaņā ar Garantiju Nolīguma 36 pantu;

(b) Informācija par daudzumiem (kas var būt novērtējuma formā) un izmantošanu katrā atrašanās vietā kodolmateriālam, kurš atbrīvots no garantijām saskaņā ar Garantiju Nolīguma 35(b) pantu, bet kurš vēl nav sasniedzis ar kodolenerģiju nesaistīto darbību izmantošanas beigu formu, daudzumos, kas pārsniedz Garantiju Nolīguma 36.pantā norādīto. Sniedzot šo informāciju nav nepieciešama detalizēta kodolmateriālu uzskaites procedūra.

(viii) Informācija par atrašanās vietu un turpmāko apstrādi vidējas un augstas aktivitātes radioaktīvajiem atkritumiem, kuri satur plutoniju, augsti bagātinātu urānu vai urānu-233, kuram pārtraukta garantiju darbība saskaņā ar Garantiju Nolīguma 11. pantu. Šī paragrāfa ietvaros "turpmākā apstrāde" neietver atkritumu otrreizēju iepakošanu vai to tālāku sagatavošanu, kura neietver elementu atdalīšanu, uzglabāšanai vai beigu apglabāšanai.

(ix) Sekojoša informācija par norādīto aprīkojumu un materiāliem, kas nav kodolmateriāli, kas doti II. Pielikuma sarakstā:

(a) Katram eksportam ārpus Latvijas šādam aprīkojumam un materiāliem: identitāte, daudzums, paredzētās izmantošanas atrašanās vieta saņēmējā valstī un eksporta datums vai, ja piemērojams, paredzētais eksporta datums;

(b) Pēc Aģentūras īpaša pieprasījuma, Latvijas kā importējošās valsts apstiprinājums informācijai, kuru Aģentūrai sniegusi cita valsts saistībā ar šāda aprīkojuma vai materiālu eksportu uz Latviju.

(x) Vispārējie plāni turpmāko desmit gadu ilgam laika posmam, kas saistīti ar kodoldegvielas cikla modernizāciju (ieskaitot plānotās ar kodoldegvielas ciklu saistītās pētnieciskās un modernizācijas darbības) pēc tam, kad tos apstiprinājušas atbilstošās Latvijas varas institūcijas.

b. Latvija veiks visus saprātīgos centienus, lai sniegtu Aģentūrai šādu informāciju:

(i) Vispārējs apraksts un informācija, norādot atrašanās vietu ar kodoldegvielas ciklu saistītām pētnieciskām un modernizācijasas darbībām, kuras neietver kodolmateriālus, kuri ir specifiski saistīti ar bagātinājumu, kodoldegvielas pārstrādi vai vidējas un augstas aktivitātes radioaktīvo atkritumu apstrādi, kuri satur plutoniju, augsti bagātinātu urānu vai urānu-233, kas tiek veiktas jebkurā vietā Latvijā, bet kuras netiek finansētas, īpaši autorizētas vai valsts kontrolei pakļautas, vai Latvijas vārdā veiktas. Šī paragrāfa ietvaros vidējas un augstas aktivitātes radioaktīvo atkritumu "apstrāde" neietver atkritumu otrreizēju iepakošanu vai to sagatavošanu, kura neietver elementu atdalīšanu, uzglabāšanai vai beigu apglabāšanai.

(ii) Vispārējs darbību apraksts un personas vai juridiskas personas identitāte, kura veic šādas darbības, Aģentūras norādītajās vietās, kuras atrodas ārpus objekta, kuras pēc Aģentūras uzskatiem varētu būt funkcionāli saistītas ar darbībām šajā objektā. Šī informācija tiek sniegta pēc īpaša Aģentūras pieprasījuma. Tā tiek sniegta konsultējoties ar Aģentūru un savlaicīgi.

c. Pēc Aģentūras pieprasījuma, Latvija sniedz paplašinātu informāciju, vai skaidrojumus jebkurai informācijai, kuru tā sniegusi šī panta ietvaros tik, cik tas nepieciešams garantiju mērķim.

3. pants

a. Latvija sniedz Aģentūrai informāciju, kas norādīta pantā 2.a.(i), (iii), (iv), (v), (vi)(a), (vii) un (x) un pantā 2.b.(i) 180 dienu laikā pēc šī Protokola stāšanās spēkā.

b. Latvija sniedz Aģentūrai, līdz katra gada 15.maijam atjaunoto informāciju, kas norādīta a.paragrāfā par laika posmu, kas ietver iepriekšējo kalendāro gadu. Ja iepriekš iesniegtajā informācijā izmaiņas nav notikušas, Latvija to attiecīgi norāda.

c. Latvija sniedz Aģentūrai, līdz katra gada 15.maijam, informāciju, kas norādīta pantā 2.a.(vi)(b) un (c) par laika posmu, kas ietver iepriekšējo kalendāro gadu.

d. Latvija sniedz Aģentūrai, reizi ceturksnī, informāciju, kas norādīta pantā 2.a.(ix)(a). Šo informāciju sniedz sešdesmit dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

e. Latvija sniedz Aģentūrai informāciju, kas norādīta pantā 2.a.(viii) 180 dienas pirms tiek veikta turpmākā apstrāde un, līdz katra gada 15.maijam, informāciju par vietas izmaiņām par laika posmu, kas ietver iepriekšējo kalendāro gadu.

f. Latvija un Aģentūra vienojas par informācijas, kas norādīta pantā 2.a.(ii) iesniegšanas laiku un bie?umu.

g. Latvija sniedz Aģentūrai informāciju, kas norādīta pantā 2.a.(ix)(b) sešdesmit dienu laikā pēc Aģentūras pieprasījuma.

PAPILDU PIEEJA

4. pants

Saistībā ar papildu pieejas īstenošanu šī Protokola 5.panta ietvaros, ir spēkā sekojošais:

a. Aģentūra neuzstāda par mērķi mehānistiski vai sistemātiski pārbaudīt informāciju, kas norādīta 2.pantāk, taču Aģentūrai ir pieeja:

(i) Jebkurai vietai, kas norādīta pantā 5.a.(i) vai (ii), balstoties uz brīvu izvēli, lai pārliecinātos par nedeklarētā kodolmateriāla un darbību neesamību;

(ii) Jebkurai vietai, kas norādīta pantā 5.b. vai c., lai atrisinātu jautājumu, kas saistīts ar informācijas pilnību un pareizību, kas sniegta saskaņā ar 2.pantu vai, lai atrisinātu pretrunas saistībā ar šo informāciju;

(iii) Jebkurai vietai, kas norādīta pantā 5.a.(iii) tik, cik tas Aģentūrai nepieciešams, lai garantiju nolūkos pārliecinātos par Latvijas paziņojumu par kodoliekārtas vai atrašanās vietas ārpus kodoliekārtām, kurās tika izmantoti kodolmateriāli, statusu kā no ekspluatācijas noņemtu.

b. (i) Izņemot kā norādīts paragrāfā (ii) zemāk, Aģentūra sniedz Latvijai vismaz 24 stundas iepriekšēju paziņojumu par pieeju;

(ii) Attiecībā uz pieeju jebkurai vietai objektā, kas tiek prasīta saistībā ar apmeklējumu, kura mērķis ir pārliecināties par informāciju par konstrukcijām vai saistībā ar speciālajām vai kārtējām inspekcijām šajā objektā, iepriekšējā paziņojuma laiks, ja Aģentūra vēršas ar šādu pieprasījumu, ir vismaz divas stundas, bet ārkārtējos apstākļos var būt mazāks par divām stundām.

c. Iepriekšējo paziņojumu iesniedz rakstiski un norāda pieejas nepieciešamības cēloni un darbības, kas veicamas šādas pieejas laikā.

d. Jautājuma vai pretrunas gadījumā Aģentūra sniedz Latvijai iespēju paskaidrot un veicināt jautājuma vai pretrunas atrisināšanu. Šāda iespēja tiek sniegta pirms tiek pieprasīta pieeja, izņemot tad, ja Aģentūra uzskata, ka pieejas vilcināšana kaitēs mērķim, kura dēļ pieeja tiek meklēta. Jebkurā gadījumā, Aģentūra neizdarīs nekādus secinājumus par jautājumu vai pretrunu, kamēr Latvijai nebūs bijusi dota šāda iespēja.

e. Izņemot gadījumus, kad Latvija piekrīt savādāk, pieeja notiek tikai darba stundu laikā.

f. Latvijai ir tiesības, ka Aģentūras inspektorus viņu pieejas veikšanas laikā pavada Latvijas pārstāvji, pie nosacījuma, ka ar šo inspektori netiek aizkavēti vai kā citādi traucēta viņu pienākumu izpilde.

5. pants

Latvija nodrošina Aģentūrai pieeju:

a. (i) Jebkurā vietā objektā;

(ii) Jebkurā vietā, ko Latvija norāda panta 2.a.(v)-(viii) ietvaros;

(iii) Jebkurā no ekspluatācijas noņemtā kodoliekārtā vai no ekspluatācijas noņemtā vietā ārpus kodoliekārtām, kur parasti tika izmantots kodolmateriāls.

b. Jebkurā vietā, ko Latvija norāda panta 2.a.(i), panta 2.a.(iv), panta2.a.(ix)(b) vai panta 2.b. ietvartos, papildu tām kuras norādītas iepriekš paragrāfā a.(i), pie nosacījuma, ka gadījumā, ja Latvija nespēj nodrošināt šādu pieeju, Latvija veic visus saprātīgos centienus nekavējoši izpildīt Aģentūras prasības, izmantojot citus līdzekļus.

c. Jebkurā vietā, ko norāda Aģentūra, papildu tām vietām, kas norādītas iepriekš paragrāfos a. un b., lai veiktu vietas-specifisku vides paraugu noņemšanu, pie nosacījuma, ka gadījumā, ja Latvija nespēj nodrošināt šādu pieeju, Latvija veic visus saprātīgos centienus nekavējoši izpildīt Aģentūras prasības, blakus esošās vietās vai izmantojot citus līdzekļus.

6. pants

Īstenojot 5.pantu Aģentūra var veikt sekojošas darbības:

a. Pieejai saskaņā ar pantu 5.a.(i) vai (iii): vizuālo novērošanu; vides paraugu vākšanu; radiāciju nosakošo un mērošo ierīču izmantošanu; zīmogu un citu identificējošo un iejaukšanos norādošo ierīču izmantošanu, kas sīki aprakstītas Papildu Noteikumos; un citus objektīvus pasākumus, kas ir tehniski iespējami un, kuru izmantošanai piekritusi Aģentūras valde (turpmāk "Valde") pēc konsultācijām starp Aģentūru un Latviju.

b. Pieejai saskaņā ar pantu 5.a.(ii): vizuālo novērošanu; kodolmateriāla vienību uzskaiti; nesagraujošo mērīšanu un paraugu ņemšanu; radiāciju nosakošo un mērošo ierīču izmantošanu; ierakstu pārbaudi attiecībā uz materiāla daudzumiem, izcelsmi un izvietojumu; vides paraugu vākšanu; un citus objektīvus pasākumus, kas ir tehniski iespējami un, kuru izmantošanai piekritusi Valde pēc konsultācijām starp Aģentūru un Latviju.

c. Pieejai saskaņā ar pantu 5.b.: vizuālo novērošanu; vides paraugu vākšanu; radiāciju nosakošo un mērošo ierīču izmantošanu; garantijām svarīgu ražošanas un nosūtīšanas ierakstu pārbaudi; un citus objektīvus pasākumus, kas ir tehniski iespējami un, kuru izmantošanai piekritusi Valde pēc konsultācijām starp Aģentūru un Latviju.

d. Pieejai saskaņā ar pantu 5.c.: vides paraugu vākšanu, un gadījumā, ja iegūtie rezultāti neatrisina jautājumu vai pretrunu vietā, kuru Aģentūra norādījusi saskaņā ar pantu 5.c., vizuālās novērošanas, radiāciju nosakošo un mērošo ierīču izmantošanu šajā vietā, un pēc Latvijas un Aģentūras vienošanās, citus objektīvus pasākumus.

7. pants

a. Pēc Latvijas pieprasījuma, Aģentūra un Latvija veiks pasākumus kontrolētai pieejai šī protokola ietvaros, lai nepieļautu kodolieroču izplatīšanas ziņā slepenas informācijas noplūdi, lai izpildītu drošības vai fiziskās aizsardzības prasības, vai, lai aizsargātu informāciju, kas ir privātīpašums vai komerciāli slepena informācija. Šādi pasākumi neaizkavē Aģentūru veikt darbības, kas nepieciešamas, lai iegūtu ticamu pārliecību par nedeklarētā kodolmateriāla neesamību attiecīgajā atrašanās vietā, tai skaitā, lai atrisinātu jautājumu, kas saistīts ar informācijas pilnību un pareizību, kas sniegta saskaņā ar 2.pantu vai, lai atrisinātu pretrunas saistībā ar šo informāciju.

b. Latvija, sniedzot informāciju saskaņā ar 2.pantu, var informēt Aģentūru par vietām objektā vai atrašanās vietā, kur var tikt izmantota kontrolētā pieeja.

c. Līdz jebkuru nepieciešamo Papildu Noteikumu stāšanos spēkā, Latvija var izmantot kontrolēto pieeju saskaņā ar iepriekš paragrāfa a. nosacījumiem.

8. pants

Nekas šajā Protokolā neaizkavē Latviju sniegt Aģentūrai pieeju vietām, papildu tām, kas norādītas 5. un 9.pantā, vai pieprasīt Aģentūrai veikt darbību pārbaudi konkrētā noradītā vietā. Aģentūra nekavējoties veiks visus saprātīgos centienus, lai rīkotos atbilstoši šādai prasībai.

9. pants

Latvija nodrošina Aģentūrai pieeju vietām, kuras norādījusi Aģentūra, lai veiktu pla™as-zonas vides paraugu ņemšanu, pie nosacījuma, ka gadījumā, ja Latvija nespēj nodrošināt šādu pieeju, Latvija veic visus saprātīgos centienus izpildīt Aģentūras prasības, alternatīvās vietās. Aģentūra neizdara šādas pieejas pieprasījumu kamēr pla™as-zonas vides paraugu ņemšanas un toprocedūras kārtību nav apstiprinājusi Valde pēc konsultācijām starp Aģentūru un Latviju.

10. pants

Aģentūra informē Latviju par:

a. Darbībām, kuras tiek veiktas šī Protokola ietvaros, tai skaitā par tām, kas attiecas uz jebkuriem jautājumiem vai pretrunām, uz kurām Aģentūra vērsusi Latvijas uzmanību, sešdesmit dienu laikā pēc tam, kad Aģentūra veikusi attiecīgās darbības.

b. Darbību rezultātiem, kas attiecas uz jebkuriem jautājumiem vai pretrunām, uz kurām Aģentūra vērsusi Latvijas uzmanību, pēc iespējas ātrāk, bet jebkurā gadījumā trīsdesmit dienu laikā, kopš Aģentūra saņēmusi rezultātus.

c. Secinājumiem, kurus tā ir izdarījusi vadoties no savām darbībām šī Protokola ietvaros. Secinājumi tiek sniegti katru gadu.

AĢENTŪRAS INSPEKTORU NOZĪMĒŠANA

11. pants

a. (i) Ģenerāldirektors paziņo Latvijai par jebkuru Valdes apstiprinājumu, kas

dots Aģentūras amatpersonai garantiju inspektora amata izpildei. Ja Latvija trīs mēnešu laikā kopš Valdes apstiprinājuma nepaziņo Ģenerāldirektoram par attiecīgās amatpersonas kā inspektora noraidīšanu, inspektors, par kuru paziņots Latvijai, tiek uzskatīts par nozīmētu Latvijai.

(ii) Ģenerāldirektors, rīkojoties atbilstoši Latvijas pieprasījumam vai pēc paša iniciatīvas, nekavējoši informē Latviju par jebkuras amatpersonas kā inspektora nozīmēšanas atsaukšanu.

b. Paziņojums, kas norādīts iepriekš paragrāfā a. tiek uzskatīts par saņemtu Latvijā septiņas dienas pēc tam, kad Aģentūra paziņojumu nosūtījusi ierakstītā vēstulē uz Latviju.

VĪZAS

12. pants

Latvija viena mēneša laikā pēc šāda lūguma saņemšanas nodrošina lūgumā norādītajam nozīmētajam inspektoram atbilstošu daudzkārtējo ieceļošanas/izceļošanas un/vai tranzīta vīzas, kur tās nepieciešamas, lai inspektors varētu ieceļot un uzturēties Latvijā savu funkciju izpildei. Jebkuras pieprasītās vīzas derīguma termiņš būs vismaz viens gads, un ja nepieciešams, tās tiks atjaunotas laika posmam, uz kādu inspektors ir nozīmēts Latvijai.

PAPILDU NOTEIKUMI

13. pants

a. Gadījumos, kad Latvija vai Aģentūra norāda, ka Papildu Noteikumos nepieciešams sīki aprakstīt kā īstenojami šī Protokola pasākumi, Latvija un Aģentūra vienojas par šādiem Papildu Noteikumiem deviņdesmit dienu laikā pēc šī Protokola stāšanās spēkā vai, gadījumos, kur norāde par šādu Papildu Noteikumu nepieciešamību izdarīta pēc šī Protokola stāšanās spēkā, deviņdesmit dienās pēc šādas norādes.

b. Līdz jebkuru nepieciešamo Papildu Noteikumu stāšanos spēkā, Aģentūrai ir tiesības veikt pasākumus, kas noteikti šajā Protokolā.

SAKARU SISTĒMAS

14. pants

a. Latvija dod atļauju Aģentūrai brīvi izmantot dienesta vajadzībām komunikāciju sakaru sistēmas starp Aģentūras inspektoriem Latvijā un Aģentūras galveno pārvaldi un/vai Reģionālajām pārvaldēm, tai skaitā pārraidīt neautonomā vai autonomā režīmā informāciju, kas tiek saņemta no Aģentūras saglabāšanas un/vai uzraudzības vai mērīšanas ierīcēm, un nodrošina šādu sakaru aizsardzību. Aģentūrai, pēc konsultācijām ar Latviju, ir tiesības izmantot starptautiski izveidotās tiešo sakaru sistēmas, tai skaitā satelītu sistēmas vai cita veida tālsakarus, kas netiek izmantoti Latvijā. Pēc Latvijas vai Aģentūras pieprasījuma, šī paragrāfa īstenošanas detalizējums, attiecībā uz neautonomā vai autonomā režīma informācijas pārraidi, kas tiek saņemta no saglabāšanas un/vai uzraudzības vai mērīšanas ierīcēm, tiek sīki aprakstīts Papildu Noteikumos.

b. Nodibinot sakarus un pārraidot informāciju kā noteikts iepriekš paragrāfā a., atbilstoši jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt informāciju, kas ir privāts īpašums vai komerciāli slepenu informāciju vai tādu informāciju par konstrukcijām, ko Latvija uzskata par īpaši slepenu.

KONFIDENCIĀLAS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

15. pants

a. Aģentūra uztur stingru režīmu, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret komerciālu, tehnoloģisku un rūpniecisku noslēpumu atklāšanu un citas konfidenciālas informācijas atklāšanu, kas tai kļūst zināma, tai skaitā tādu informāciju, kas Aģentūrai kļūst zināma īstenojot šo Protokolu.

b. Iepriekš paragrāfā a. norādītais režīms ietver, cita starpā, nosacījumus attiecībā uz:

(i) Vispārējiem principiem un saistītiem pasākumiem darbībām ar konfidenciālu informāciju;

(ii) Personāla nodarbinātības nosacījumiem, kas saistīti ar konfidenciālas informācijas aizsardzību;

(iii) Procedūrām, kas piemērojamas konfidencialitātes pārkāpšanas vai atsaukšanās uz pārkāpšanu gadījumos.

c. Iepriekš paragrāfā a. norādīto režīmu apstiprina un periodiski pārskata Valde.

PIELIKUMI

16. pants

a. Šī Protokola pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. Izņemot gadījumu, ja tiek veikti labojumi pielikumos, termins "Protokols", kā tas izmantots šajā dokumentā, nozīmē Protokolu un Pielikumus kopā.

b. Darbību sarakstā, kas norādīts pielikumā I un aprīkojuma un materiālu sarakstā, kas norādīts pielikumā II, Valde var izdarīt labojumus pēc Valdes izveidotās atvērtā sastāva ekspertu darba grupas rekomendāciju saņemšanas. Jebkurš šāds labojums stājas spēkā pēc četriem mēnešiem kopš brīža, kad to apstiprinājusi Valde.

STĀŠANĀS SPĒKĀ

17. pants

a. Šis Protokols stājas spēkā brīdī, kad to paraksta Latvijas un Aģentūras pārstāvji.

b. Latvija, jebkurā datumā pirms šis Protokols stājas spēkā, var paziņot, ka tā īstenos šo Protokolu pagaidu kārtā.

c. Ģenerāldirektors nekavējoties informē visas Aģentūras dalībvalstis par jebkuru paziņojumu par šī Protokola īstenošanu pagaidu kārtā un par stāšanos spēkā.

DEFINĪCIJAS

18. pants

Šī Protokola mērķiem:

a. Ar kodoldegvielas ciklu saistītās pētnieciskās un modernizācijas darbības nozīmē darbības, kuras ir konkrēti attiecināmas uz jebkuru procesa vai sistēmas modernizācijas aspektu jebkuram no sekojošā:

- kodolmateriāla konversija,

- kodolmateriāla bagātināšana,

- kodoldegvielas ražošana,

- reaktori,

- kritiskie stendi,

- kodoldegvielas pārstrāde,

- vidējas un augstas aktivitātes radioaktīvo atkritumu, kuri satur plutoniju, augsti bagātinātu urānu vai urānu-233, apstrāde (neieskaitot otrreizēju iepakošanu vai to sagatavošanu, kura neparedz elementu atdalīšanu, uzglabāšanai vai beigu apglabāšanai),

bet neietver darbības, kuras attiecināmas uz teorētiskiem vai fundamentāliem zinātniskiem pētījumiem vai pētījumiem un modernizāciju radioizotopu izmantošanā rūpniecībā, izmantošanu medicīnā, hidroloģijā un lauksaimniecībā, ietekmes uz veselību un vidi pētījumos un tehniskās apkopes uzlabošanā.

b. Objekts nozīmē apgabalu jeb platību, kuras robežas nosaka Latvija atbilstošajā informācijā par kodoliekārtas, tai skaitā slēgtas kodoliekārtas, konstrukcijām un atbilstošajā informācijā par vietu ārpus kodoliekārtām, kur parasti tiek izmantots kodolmateriāls, tai skaitā par slēgtu vietu ārpus kodoliekārtām, kur agrāk parasti tika izmantots kodolmateriāls (aprobežojoties ar vietām, kurās atrodas karstās kameras vai kur tika veiktas darbības saistītas ar konversiju, bagātināšanu, kodoldegvielas ražošanu vai pārstrādi). Tas arī ietver visas iekārtas, kas izvietotas kopā ar kodoliekārtu vai vietu, ar mērķi nodrošināt vai izmantot nozīmīgus pakalpojumus, tai skaitā: karstās kameras apstaroto materiālu apstrādei, kas nesatur kodolmateriālu; atkritumu apstrādes, uzglabāšanas un apglabāšanas iekārtas; un ēkas, kas saistītas ar konkrētām darbībām, kuras Latvija norādījusi iepriekš pantā 2.a.(iv).

c. No ekspluatācijas noņemta kodoliekārta vai no ekspluatācijas noņemta vieta ārpus kodoliekārtām nozīmē iekārtu vai vietu, kur palikušās konstrukcijas vai aprīkojums ir demontēts vai padarīts nederīgs tās ekspluatācijai tā, ka tā nav izmantojama kodolmateriāla uzglabāšanai un tā, ka to nav iespējams turpmāk izmantot darbībām ar kodolmateriālu, tā apstrādei vai izmantošanai.

d. Slēgta kodoliekārta vai slēgta vieta ārpus kodoliekārtām nozīmē iekārtu vai vietu, kur darbības ir izbeigtas un kodolmateriāls izvests, bet kura nav noņemta no ekspluatācijas.

e. Augsti bagātināts urāns nozīmē urānu, kas satur 20% vai vairāk urāna-235 izotopu.

f. Vietas-specifisku vides paraugu noņemšana nozīmē vides paraugu vākšanu (piem. gaiss, ūdens, veģetācija, augsne, nosmērētības paraugi) Aģentūras norādītajā vietā, un tiešā tās tuvumā, ar mērķi palīdzēt Aģentūrai izdarīt secinājumus par nedeklarētā kodolmateriāla vai kodoldarbību neesamību konkrētajā norādītajā vietā.

g. Plašas-zonas vides paraugu ņemšana nozīmē vides paraugu vākšanu (piem. gaiss, ūdens, veģetācija, augsne, nosmērētības paraugi) vairākās Aģentūras norādītajās vietās ar mērķi palīdzēt Aģentūrai izdarīt secinājumus par nedeklarētā kodolmateriāla vai kodoldarbību neesamību plašā zonā.

h. Kodolmateriāls nozīmē jebkuru izejmateriālu vai jebkuru speciālo skaldmateriālu kā noteikts Statūtu XX. pantā. Termins "izejmateriāls" netiek interpretēts kā piemērojams rūdai vai rūdas atkritumiem. Jebkurš Valdes lēmums Aģentūras statūtu XX. panta ietvaros pēc šī Protokola stāšanās spēkā, kas papildina materiālu sarakstu, kas tiek uzskatīti par izejmateriālu vai speciālo skaldmateriālu, stājas spēkā šī Protokola ietvaros tikai pēc Latvijas akcepta.

i. Kodoliekārta nozīmē:

(i) reaktors, kritiskais stends, konversijas uzņēmums, ražošanas uzņēmums, pārstrādes uzņēmums, izotopu atdalīšanas uzņēmums, vai atsevišķa glabātuve; vai

(ii) jebkura vieta, kur parasti tiek izmantots tāds kodolmateriāla daudzums, kas pārsniedz vienu efektīvo kilogramu.

j. Vieta ārpus kodoliekārtas nozīmē jebkuru iekārtu vai vietu, kas nav kodoliekārta, un kur parasti tiek izmantots tāds kodolmateriāla daudzums, kas vienāds vai mazāks par vienu efektīvo kilogramu.

Parakstīts Vīnē 2001.gada 12.jūlijā divos oriģināleksemplāros angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā:

Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vārdā:

 

______________________________
1 Kursīvā dotiem terminiem ir īpaša nozīme, šo terminu skaidrojums dots šā protokola 18.pantā.

I pielikums

Darbību saraksts, kas norādītas šī protokola 2.a.(iv) pantā

(i) Rotoru cauruļu ražošana centrifūgām vai gāzes centrifūgu montāža.

Centrifūgu rotoru caurules nozīmē plānsienu cilindrus, kā norādīts

II.Pielikuma 5.1.1(b) sadaļas ievadā.

Gāzes centrifūgas nozīmē, kā norādīts II. Pielikuma 5.1 sadaļas ievadpiezīmē.

(ii) Difūzijas barjeru ražošana.

Difūzijas barjeras nozīmē plānus, porainus filtrus, kā norādīts II. Pielikuma 5.3.1(a) sadaļas ievadā.

(iii) Lāzeru izmantojošo sistēmu ražošana vai montāža.

Lāzeru izmantojošās sistēmas nozīmē sistēmas, kas ietver priekšmetus, kā norādīts II. Pielikuma 5.7 sadaļas ievadā.

(iv) Elektromagnētisko izotopu separatoru ražošana vai montāža.

Elektromagnētiskie izotopu separatori nozīmē priekšmetus, kā norādīts II. Pielikuma 5.9.1. sadaļas, kas satur jonu avotus kā norādīts II. Pielikuma sadaļā 5.9.1(a).

(v) Kolonnu vai ekstrakcijas aprīkojuma ražošana vai montāža.

Kolonnas vai ekstrakcijas aprīkojums nozīmē priekšmetus kā norādīts II.

Pielikuma sadaļās 5.6.1, .6.2, 5.6.3, 5.6.5, 5.6.6, 5.6.7 un 5.6.8.

(vi) Aerodinamiskās separācijas sprauslu un virpuļcauruļu ražošana vai montāža.

Aerodinamiskās separācijas sprauslas un virpuļcaurules nozīmē separācijas sprauslas un virpuļcaurules kā norādīts attiecīgi II. Pielikuma sadaļās 5.5.1 un 5.5.2.

(vii) Urāna plazmas ģenerēšanas sistēmu ražošana vai montāža.

Urāna plazmas ģenerēšanas sistēmas nozīmē sistēmas, kuras paredzētas urāna plazmas radīšanai (ģenerēšanai) kā norādīts II. Pielikuma 5.8.3. sadaļas ievadā.

(viii) Cirkonija cauruļu ražošana.

Cirkonija caurules nozīmē caurules kā norādīts II. Pielikuma 1.6. sadaļas ievadā.

(ix) Smagā ūdens vai deiterija ražošana vai (tā kvalitātes) uzlabošana.

Smagais ūdens vai deiterijs nozīmē deiteriju, smago ūdeni (deiterija oksīdu) un jebkuru citu deiterija savienojumu, kurā deiterija atomu skaita attiecība pret ūdeņraža atomu skaitu pārsniedz 1:5000.

(x) Kodoltīra grafīta ražošana.

Kodoltīrs grafīts nozīmē grafītu, kura tīrības līmenis ir augstāks par 5 miljonām daļām bora ekvivalenta un, kura blīvums ir lielāks par 1,50 g/cm3 .

(xi) Apstarotās kodoldegvielas konteineru ražošana.

Apstarotās kodoldegvielas konteiners nozīmē apstarotās kodoldegvielas transportēšanas un/vai uzglabāšanas tvertni, kura nodrošina ķīmisko, termālo un radioloģisko aizsardzību, un izkliedē sabrukšanas siltumu darbību, transportēšanas un uzglabāšanas laikā.

(xii) Reaktora vadības kontrolstieņu ražošana.

Reaktora vadības kontrolstieņi nozīmē kā norādīts II. Pielikuma 1.4. sadaļas ievadā.

(xiii) Kodolkritiski drošu tvertņu un rezervuāri ražošana.

Kodolkritiski drošas tvertnes un rezervuāri nozīmē priekšmetus kā norādīts II. Pielikuma sadaļās 3.2 un 3.4.

(xiv) Apstarotās degvielas elementu sasmalcināšanas mašīnu ražošana.

Apstarotās degvielas elementu sasmalcināšanas mašīnas nozīmē aprīkojumu kā norādīts II. Pielikuma 3.1. sadaļas ievadā.

(xv) Karsto kameru izbūve.

Karstās kameras nozīmē kameru vai savstarpēji savienotas kameras, kuru kopējais tilpums sastāda vismaz 6 m3, kuras nodrošinātas ar aizsardzību, kas vienāda vai lielāka par 0.5 m betona ekvivalenta ar blīvumu 3.2 g/cm3 vai lielāku, komplektēta ar operāciju tālvadības aprīkojumu.

 

II pielikums

Specificētā aprīkojuma un materiālu, kas nav kodolmateriāli, saraksts ziņošanai par eksportu un importu, saskaņā ar 2.a.(ix) pantu

1. Reaktori un to aprīkojums

1.1. Sakomplektēti kodolreaktori

Kodolreaktori, kas spējīgi darboties uzturot kontrolējamu pašuzturošu kodoldalīšanās ķēdes reakciju, izņemot nulles jaudas reaktorus, kuri tiek definēti kā reaktori ar projektā maksimāli paredzēto plutonija ražošanas jaudu, kas nepārsniedz 100 gramus gadā.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

"Kodolreaktors" galvenokārt ietver komponentes, kas atrodas reaktora korpusā vai tieši pievienotas tam, aprīkojumu, kas kontrolē jaudas līmeni aktīvajā zonā, un komponentes, kuras parasti satur, nonāk saskarē vai kontrolē reaktora aktīvās zonas pirmā kontūra (primāro) siltumnesēju.

Sadaļa neizslēdz reaktorus, kuri varētu tikt atbilstoši modificēti, lai saražotu ievērojami lielāku daudzumu nekā 100 gramus plutonija gadā. Reaktori, kas projektēti ilgstošai ekspluatācijai pie lieliem jaudas līmeņiem, neatkarīgi no to plutonija ražošanas kapacitātes, netiek uzskatīti par "nulles jaudas reaktoriem".

 

1.2. Reaktora augstspiediena korpusi

Metāla korpusi sakomplektētās vienībās vai to galvenās rūpnieciski izgatavotās sastāvdaļas, kas īpaši projektētas vai sagatavotas, lai ietvertu kodolreaktora aktīvo zonu, kā iepriekš noteikts punktā 1.1. un ir spējīgi izturēt pirmā kontūra siltumnesēja darba spiedienu.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Reaktora augstspiediena korpusa vāks tiek aprakstīts punktā 1.2. kā galvenā nozīmīgākā rūpnieciski izgatavotā augstspiediena korpusa sastāvdaļa.

Reaktora iekšējās komponentes (piemēram, aktīvās zonas un citu iekšējo komponenšu atbalsta kolonnas un plātnes, vadības kontrolstieņu caurules, siltumekrāni, starpsienas, aktīvās zonas režģu plāksnes, difuzora plāksnes, u.c.) parasti piegādā reaktora piegādātāji. Atsevišķos gadījumos, noteiktas konkrētas iekšējās atbalsta komponentes tiek izgatavotas kopā ar reaktora augstspiediena korpusu. Šīs sastāvdaļas ir pietiekami svarīgas reaktora ekspluatācijas drošībai un izturībai (un līdz ar to arī no garantiju saistību un reaktoru piegādātāju atbildības viedokļa), lai to piegāde, ārpus paša reaktora piegādes pamatvienošanās, nekļūtu par parastu vispārpieņemamu praksi. Tādēļ, kaut arī atsevišķa šo unikālo, īpaši projektēto un sagatavoto, neatņemamo, lielizmēra un dārgo sastāvdaļu piegāde netiek obligāti uzskatīta par neiespējamu, šāds piegādes veids tomēr tiek uzskatīts par maz ticamu.

1.3. Reaktora degvielas iekraušanas un izkraušanas mašīnas

Manipulācijas iekārtas, kas īpaši projektētas vai sagatavotas degvielas iekraušanai kodolreaktorā vai izkraušanai no tā, kā iepriekš norādīts punktā 1.1., kuras var izmantot, reaktoram atrodoties nominālās darba slodzes režīmā, vai kurām piemīt precīzas novietošanas vai regulēšanas tehniskās iespējas, kas ļauj, reaktoram atrodoties apturētā režīmā, veikt sarežģītas precīzas degvielas pārkraušanas operācijas, kuras veicot, parasti nav iespējams tieši novērot vai piekļūt degvielai.

1.4. Reaktora vadības kontrolstieņi

Stieņi, kas īpaši projektēti vai sagatavoti reakcijas ātruma kontrolei kodolreaktorā, kā norādīts iepriekš punktā 1.1.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šajā punktā tiek iekļauts, papildus neitronu absorbentu sastāvdaļai, tās atbalsta un piekaramās konstrukcijas, ja tās piegādātas atsevišķi.

1.5. Reaktora augstspiediena caurules

Caurules, kas īpaši projektētas vai sagatavotas, lai tajās izvietotu degvielas elementus un pirmā kontūra siltumnesēju reaktorā, kā norādīts iepriekš punktā 1.1., pie ekspluatācijas spiediena, kas pārsniedz 5,1 MPa (740 psi).

1.6. Cirkonija caurules

Metāliskā cirkonija vai tā sakausējumu caurules vai cauruļu bloki daudzumos, kas pārsniedz 500 kg jebkurā 12 mēnešu ilgā laika posmā, īpaši projektētas vai sagatavotas izmantošanai reaktorā, kā norādīts iepriekš punktā 1.1., un kurās hafnija svara attiecība pret cirkoniju ir mazāka kā 1:500.

1.7. Pirmā kontūra siltumnesēja sūkņi

Sūkņi, ka īpaši projektēti vai sagatavoti kodolreaktoru, kā norādīts punktā 1.1. iepriekš, pirmā kontūra siltumnesēja cirkulācijas uzturēšanai.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Īpaši projektētie vai sagatavotie sūkņi var ietvert sarežģītas hermetizētas vai daudzkārt noblīvētas sistēmas, lai nepieļautu pirmā kontūra siltumnesēja noplūdi, hermētiskos sūkņus un sūkņus, kas aprīkoti ar inerciālās masas sistēmām. Šis apraksts ietver arī sūkņus, kas sertificēti pēc NC-1 vai pēc ekvivalentiem standartiem.

2. Reaktoru materiāli, kas nav kodolmateriāli

2.1. Deiterijs un smagais ūdens

Deiterijs, smagais ūdens (deiterija oksīds) un jebkurš cits deiterija savienojums, kurā deiterija atomu skaita attiecība pret ūdeņraža atomu skaitu pārsniedz 1:5000 izmantošanai kodolreaktorā, kā norādīts iepriekš punktā 1.1., daudzumos, kas pārsniedz 200 kg deiterija atomus, kas paredzēts jebkurai vienai saņēmējvalstij jebkurā 12 mēnešu ilgā laika posmā.

2.2. Kodoltīrs grafīts

Grafīts, kura tīrības līmenis ir augstāks par 5 miljondaļām bora ekvivalenta un kura blīvums ir lielāks par 1,50 g/cm3, kas paredzēts izmantošanai kodolreaktoros, kā norādīts iepriekš punktā 1.1., daudzumos, kas pārsniedz 3 x 104 kg (30 tonnas), kas paredzēts jebkurai vienai saņēmējvalstij jebkurā 12 mēnešu ilgā laika posmā.

PIEZĪME

Ziņojuma sastādīšanas nolūkos Valdība nosaka vai šādas specifikācijas grafīta eksports paredzēts izmantošanai kodolreaktoros.

3. Apstarotās degvielas elementu pārstrādes uzņēmumi, to īpaši projektētais vai sagatavotais aprīkojums

IEVADPIEZĪME

Apstarotās kodoldegvielas pārstrādē plutonijs un urāns tiek atdalīts no augstas aktivitātes kodoldalīšanās produktiem un citiem transurāna elementiem. Šādai atdalīšanai var tikt izmantoti dažādi tehnoloģiskie procesi. Tomēr, ar laiku, "Purex" process ir kļuvis par visizplatītāko un vispieņemamāko. Šis process ietver apstarotās kodoldegvielas šķīdināšanu slāpekļskābē, kurai seko urāna, plutonija un dalīšanās produktu atdalīšana (ekstrakcija) ar šķīdinātāju, izmantojot maisījumu, kas satur tributilfosfātu organiskajā šķīdinātājā.

Tehnoloģiskie procesi dažādās "Purex" tipa iekārtās ir līdzīgi un ietver: apstarotās degvielas elementu sasmalcināšanu, degvielas šķīdināšanu, ekstrakciju ar šķīdinātāju, un tehnoloģiskā šķīduma uzglabāšanu. Var tikt izmantots arī aprīkojums urāna nitrāta denitrācijai, plutonija nitrāta konversijai oksīdā vai metālā, kā arī dalīšanās produktus saturošo šķidro atkritumu apstrādei līdz stadijai, kad tos iespējams ilgstoši uzglabāt vai apglabāt. Tomēr, šādu funkciju veicošo iekārtu konkrētie tipi un konfigurācija var atšķirties "Purex" iekārtu starpā dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā, no pārstrādājamās apstarotās kodoldegvielas tipa un daudzuma, paredzētā reģenerēto materiālu izvietojuma, kā arī no attiecīgās kodoliekārtas konstrukcijas projektā paredzētās drošības nodrošināšanas un tehniskās apkopes principiem.

"Apstarotās degvielas elementu pārstrādes uzņēmums" ietver aprīkojumu un komponentes, kuras parasti atrodas tiešā saskarē ar apstaroto degvielu un galvenajām kodolmateriāla un tā dalīšanās produktu tehnoloģiskajām plūsmām, un tieši kontrolē tās.

Šie procesi, tai skaitā pilnās plutonija konversijas un metāliskā plutonija ražošanas sistēmas, var tikt identificētas pēc pasākumiem, kas tiek veikti, lai nepieļautu bīstamību, kas saistīta ar kritiskumu (piemēram, ar ģeometriju saistīti pasākumi), ar apstarošanos (piemēram, ar aizsardzību pret apstarošanos) un ar toksiskumu (piemēram, ar saglabāšanas pasākumiem).

Aprīkojuma sastāvdaļas, uz kurām, kā uzskata, attiecas frāze "un aprīkojums, kas īpaši projektēts vai sagatavots" apstarotās degvielas elementu pārstrādei, ietver:

3.1. Apstarotās degvielas elementu sasmalcināšanas mašīnas

IEVADPIEZĪME

Šo aprīkojumu izmanto degvielas apšuvuma noņemšanai, lai sekojoši šķīdinātu apstaroto kodolmateriālu. Parasti izmanto īpaši projektētas metāla griezējšķēres, tomēr iespējams izmantot arī daudz sarežģītāku aprīkojumu, piemēram, lāzerus.

Ar tālvadību vadāms aprīkojums, kas īpaši projektēts vai sagatavots izmantošanai pārstrādes uzņēmumā, kā iepriekš noteikts, apstarotās kodoldegvielas komplektu, kasešu, vai stieņu skaldīšanai, sasmalcināšanai vai griešanai.

3.2. Šķīdināšanas tvertnes

IEVADPIEZĪME

Šķīdināšanas tvertnēs parasti nokļūst sasmalcinātā lietotā degviela. Šajās kritiski drošās tvertnēs apstarotais kodolmateriāls tiek izšķīdināts slāpekļskābē un apšuvuma paliekas tiek izvadītas no tehnoloģiskā procesa plūsmas.

Kritiski drošas tvertnes (piemēram, maza diametra, gredzenveida vai taisnstūrveida tvertnes), kas īpaši projektētas vai sagatavotas izmantošanai pārstrādes uzņēmumā, kā iepriekš noteikts, apstarotās kodoldegvielas šķīdināšanai, un kuras ir spējīgas izturēt karstus, īpaši korozīvos šķīdumus, un kuras ar tālvadību var tikt piekrautas un tehniski apkalpotas.

3.3. Šķīdinātāju ekstraktori un aprīkojums ekstrakcijai ar šķīdinātāju

IEVADPIEZĪME

Šķīdinātāju ekstraktoros nokļūst gan apstarotās degvielas šķīdums no šķīdināšanas tvertnes, gan arī organiskais šķīdums, ar kura palīdzību veic urāna, plutonija un dalīšanās produktu atdalīšanu. Aprīkojums ekstrakcijai ar šķīdinātāju parasti tiek konstruēts, lai atbilstu stingrām ekspluatācijas prasībām, tādām kā ilgs ekspluatācijas termiņš bez tehniskās apkopes, viegla nomaiņa, vienkāršība ekspluatācijā un darbības kontrolē, kā arī iespējas mainīt procesa parametrus.

Īpaši projektēti vai sagatavoti šķīdinātāju ekstraktori, piemēram, uzmontējamās vai pulsējošās kolonnas, maisītāji-separatori vai centrbēdzes kontraktori izmantošanai apstarotās degvielas pārstrādes uzņēmumā. Šķīdinātāju ekstraktoriem jābūt izturīgiem pret slāpekļskābes korodējošo iedarbību. Šķīdinātāju ekstraktorus parasti izgatavo, ievērojot īpaši augstus standartus un prasības (tai skaitā, īpašas metināšanas, pārbaudes, kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles metodes) no nerūsējošā tērauda ar mazu oglekļa saturu, titāna, cirkonija vai citiem augstas kvalitātes materiāliem.

3.4. Ķīmiskās izturēšanas vai uzglabāšanas tvertnes

IEVADPIEZĪME

Ekstrakcijā ar šķīdinātāju izveidojas trīs galvenās tehnoloģiskā šķīduma plūsmas. Izturēšanas vai uzglabāšanas tvertnes izmanto visu trīs plūsmu turpmākā apstrādē sekojoši:

(a) šķīdums, kas satur tikai urāna nitrātu, tiek koncentrēts ar iztvaicēšanu un notiek denitrācijas process, kurā tas tiek pārvērsts urāna oksīdā. Šo oksīdu atkārtoti izmanto kodoldegvielas ciklā.

(b) augstas aktivitātes dalīšanās produktu šķīdums parasti tiek koncentrēts ar iztvaicēšanu un tiek uzglabāts koncentrēta šķīduma veidā. Šo koncentrātu var tālāk iztvaicēt un pārvērst tādā formā, kādā to var uzglabāt vai apglabāt.

(c) šķīdums, kas satur tikai plutonija nitrātu, tiek koncentrēts un uzglabāts līdz turpmākajiem tehnoloģiskā procesa etapiem. Jo īpaši, plutonija šķīduma izturēšanas vai uzglabāšanas tvertnes tiek konstruētas tā, lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar kodolkritiskumu, kas var rasties attiecīgās plūsmas koncentrācijas vai formas izmaiņu dēļ.

Īpaši projektētās vai sagatavotās izturēšanas vai uzglabāšanas tvertnes izmantošanai apstarotās degvielas pārstrādes uzņēmumā. Izturēšanas vai uzglabāšanas tvertnēm jābūt izturīgām pret slāpekļskābes korodējošo iedarbību. Izturēšanas vai uzglabāšanas tvertnes parasti izgatavo no nerūsējošā tērauda ar mazu oglekļa saturu, titāna, cirkonija vai citiem augstas kvalitātes materiāliem. Izturēšanas vai uzglabāšanas tvertnes var tikt konstruētas tā, lai tās varētu ekspluatēt un tehniski apkalpot ar tālvadības palīdzību un, lai tām būtu kodolkritiskuma kontroles ziņā šādas īpašības:

(1) sienas vai iekšējās konstrukcijas ir ar minimālo bora ekvivalentu vismaz 2%, vai

(2) maksimālais diametrs cilindriskām tvertnēm ir 175 mm (7 collas), vai

(3) maksimālais izmērs gredzenveida vai taisnstūrveida tvertnēm ir 75 mm

(3 collas).

3.5. Sistēma plutonija nitrāta pārvēršanai plutonija oksīdā

IEVADPIEZĪME

Vairumā pārstrādes uzņēmumos šis beigu process ietver plutonija nitrāta šķīduma pārvēršanu plutonija dioksīdā. Galvenās šī procesa operācijas ietver: sākotnējā tehnoloģiskā (izej)materiāla uzglabāšanu un korekciju, nogulsnēšanu un cietās un šķidrās fāzes atdalīšanu, kalcinēšanu, produktu apstrādi, vēdināšanu, darbības ar atkritumiem un procesa vadības kontroli.

Slēgtās pilnās sistēmas, kas īpaši projektētas vai sagatavotas plutonija nitrāta pārvēršanai plutonija oksīdā, jo īpaši tā adaptētas, lai nepieļautu kodolkritiskumu un izvairītos no apstarojuma iedarbības, un, lai maksimāli samazinātu risku no tā toksiskuma.

3.6. Sistēma plutonija oksīda pārvēršanai metālā

IEVADPIEZĪME

Šis process, kas var būt saistīts ar pārstrādes kodoliekārtu, ietver plutonija dioksīda apstrādi ar fluoru, parasti ar augsti korozīvu fluorūdeņradi, lai iegūtu plutonija fluorīdu, kas tiek vēlāk reducēts, izmantojot augstas tīrības metālisko kalciju, lai iegūtu metālisko plutoniju un kalcija fluorīdu izdedžu veidā. Šī procesa galvenās operācijas ietver: apstrādi ar fluoru (piem. izmantojot aprīkojumu, kas satur dārgmetālus, vai tā odere veidota no tiem), metāla reducēšanu (piem. izmantojot keramiskās krāsnis), izdedžu atgriešanu apritē, darbības ar produktiem, vēdināšanu, atkritumu apsaimniekošanu un procesa vadības kontroli.

Slēgtās pilnās sistēmas, kas īpaši projektētas vai sagatavotas metāliskā plutonija ražošanai, jo īpaši tā adaptētas, lai nepieļautu kodolkritiskumu un izvairītos no apstarojuma iedarbības, un, lai maksimāli samazinātu risku no tā toksiskuma.

4. Degvielas elementu ražošanas uzņēmumi

"Degvielas elementu ražošanas uzņēmums" ietver aprīkojumu, kurš:

(a) parasti nonāk tiešā saskarē ar kodolmateriāla tehnoloģisko plūsmu vai tieši apstrādā vai arī kontrolē to, vai

(b) hermetizē kodolmateriālu apšuvumā.

5. Urāna izotopu atdalīšanas uzņēmumi un īpaši projektētais un sagatavotais aprīkojums, kas nav analītiskie instrumenti

Aprīkojuma sastāvdaļas, uz kurām, kā uzskata, attiecas frāze "īpaši projektētais un sagatavotais aprīkojums, kas nav analītiskie instrumenti" urāna izotopu atdalīšanai, ietver:

5.1. Gāzes centrifūgas un to komplekti un komponentes, kas īpaši projektētas vai sagatavotas izmantošanai gāzes centrifūgās

IEVADPIEZĪME

Gāzes centrifūga parasti sastāv no plānsienu cilindra(iem) diametrā no 75 mm (3 collas) līdz 400 mm (16 collas), ar vertikālo centrālo asi, kurš(i) atrodas vakuumā un griežas ar lielu periferālo ātrumu, 300 m/s vai vairāk. Lai iegūtu lielu ātrumu, rotējošo komponenšu izgatavošanas materiāliem jābūt ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu, un rotora komplektam, tādējādi arī tā komponentēm jābūt izgatavotām ar ļoti augstu precizitāti, lai disbalanss būtu minimāls. Atšķirībā no citām centrifūgām, gāzes centrifūgai urāna bagātināšanai ir raksturīgi, ka rotora kameras iekšpusē atrodas rotējoša(s) diska formas starpsiena(s) un stacionāra UF6 gāzes ieplūdes un ekstrakcijas cauruļu konstrukciju sistēma, kas sastāv vismaz no 3 atsevišķiem kanāliem, no kuriem 2 ir savienoti ar lāpstiņām, kas novietota virzienā no rotora ass uz rotora kameras perifēriju. Vakuumā atrodas arī vairāki būtiski svarīgi nekustīgi elementi, kas, neskatoties uz to īpašo konstrukciju, nav sarežģīti izgatavošanā un arī netiek izgatavoti no unikāliem materiāliem. Centrifūgas iekārtai tomēr nepieciešams liels daudzums šādu komponenšu, tādēļ nepieciešamie daudzumi var kalpot par svarīgu norādi par beigu izmantošanu.

5.1.1. Rotējošās komponentes

(a) Sakomplektēti rotoru komplekti:

Plānsienu cilindri, vai liels skaits savstarpēji savienotu plānsienu cilindru, kas izgatavoti no viena vai vairākiem materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu, kas aplūkoti šīs sadaļas SKAIDROJOŠĀ PIEZĪMĒ. Cilindru savstarpējā savienošana notiek ar elastīgiem kompensatoriem vai gredzeniem, kas aplūkoti šīs sadaļas punktā 5.1.1.(c). Sakomplektētajam rotoram ir iebūvēta iekšējā(s) starpsiena(s) un gala slēgi, kas aplūkoti sadaļas punktos 5.1.1.(d) un (e). Tomēr sakomplektētie rotoru komplekti var tikt piegādāti tikai daļēji sakomplektēti.

(b) Rotora caurules:

Īpaši projektēti vai sagatavoti plānsienu cilindri ar sieniņu biezumu 12 mm (0,5 collas) vai mazāk, diametru no 75 mm (3 collas) līdz 400 mm (16 collas), kas izgatavoti no viena vai vairākiem materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu, kā norādīts šīs sadaļas SKAIDROJOŠĀ PIEZĪMĒ.

(c) Gredzeni vai kompensatori:

Īpaši projektētas vai sagatavotas komponentes, lai nodrošinātu lokālu atbalstu rotora caurulei vai, lai savstarpēji savienotu vairākas rotora caurules. Kompensatori ir īsi cilindri ar sieniņu biezumu 3 mm (0,12 collas) vai mazāk un diametru no 75 mm (3 collas) līdz 400 mm (16 collas), kuriem ir spirālveida rievas un, kas izgatavoti no viena materiāla ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu, kā norādīts šīs sadaļas SKAIDROJOŠĀ PIEZĪMĒ.

(d) Starpsienas:

Diska formas komponentes ar diametru no 75 mm (3 collas) līdz 400 mm (16 collas), kas īpaši projektētas vai sagatavotas iemontēšanai centrifūgas rotora caurules iekšpusē, lai izolētu izplūdes kameru no galvenās separācijas kameras, un atsevišķos gadījumos, lai uzlabotu UF6 gāzes cirkulāciju galvenajā rotora caurules separācijas kamerā, un kas izgatavotas no viena materiāla ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu, kā norādīts šīs sadaļas SKAIDROJOŠĀ PIEZĪMĒ.

(e) Augšējie un apakšējie slēgi:

Diska formas komponentes ar diametru no 75 mm (3 collas) līdz 400 mm (16 collas), kas īpaši projektētas vai sagatavotas tā, lai precīzi derētu rotora caurules galiem, un tādējādi saturētu UF6 rotora caurules iekšpusē, un atsevišķos gadījumos, lai atbalstītu, noturētu vai saturētu sevī kā neatņemamu sastāvdaļu augšējā gultņa elementus (augšējais slēgs) vai kalpotu par dzinēja rotējošo elementu un apakšējā gultņa elementu (apakšējais slēgs) nesošo sastāvdaļu, un kas izgatavotas no viena materiāla ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu, kā norādīts šīs sadaļas SKAIDROJOŠĀ PIEZĪMĒ.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Centrifūgas rotējošām komponentēm tiek izmantoti šādi materiāli:

(a) Leģētais tērauds, ar maksimālo stiepes pretestību 2,05 x 109 N/m2 (300000 psi) vai vairāk;

(b) Alumīnija sakausējumi, ar maksimālo stiepes pretestību 0,46 x 109 N/m2 (67000 psi) vai vairāk;

(c) Šķiedru vai diegveidīgie materiāli, kas izmantojami kompozītstruktūrās un, kuriem īpatnējais modulis ir 12,3 x 106 m vai vairāk un īpatnējā stiepes robežstiprība ir 0,3 x 106 m vai vairāk ("Īpatnējais modulis" ir Junga modulis, kas izteikts N/m2 dalīts ar īpatnējo svaru, kas izteikts N/m3; "Īpatnējā maksimālā stiepes pretestība" ir maksimālā stiepes pretestība, kas izteikta N/m2 dalīta ar īpatnējo svaru, kas izteikts N/m3).

5.1.2. Statiskās komponentes

(a) Magnētiskās piekares gultņi:

Īpaši projektētie vai sagatavotie gultņu komplekti, kas sastāv no gredzenveida magnēta, kas piekārts aptverē, kas satur slāpējošu materiālu. Aptveri izgatavo no UF6-izturīga materiāla (sk. 5.2. sadaļas SKAIDROJOŠO PIEZĪMI). Magnētam ir saite ar polu vai otru magnētu, kas novietots uz augšējā slēga, kā norādīts sadaļā 5.1.1.(e). Magnētam var būt gredzenveida forma ar arējā un iekšējā diametra attiecību mazāku par vai vienādu ar 1,6:1. Magnētam var būt forma, kas nodrošina sākotnējo caurlaidību 0,15 H/m (120 000 CGS vienībās) vai vairāk, vai paliekošo magnetizējumu 98,5% vai vairāk, vai enerģijas izdalīšanos lielāku par 80 kJ/m3 (107 gauss-ersteds). Papildus parastajām materiāla īpašībām, nepieciešams priekšnosacījums ir tas, ka magnētisko asu un ģeometrisko asu novirzei jābūt ierobežotai ar ļoti mazām pielaidēm (mazāk par 0,1 mm vai 0,004 collām) un jo īpaši magnēta materiālam jābūt homogēnam.

(b) Gultņi/amortizatori:

Īpaši projektēti vai sagatavoti gultņi, kas satur ass-blīvgredzena mezglu, kas uzmontēts uz amortizatora. Ass parasti ir rūdīta tērauda vārpsta, kuras viens gals ir puslodes formā un otrs gals satur pievienošanas elementus apakšējam slēgam kā norādīts sadaļā 5.1.1.(e). Tomēr, vārpsta var būt savienota ar hidrodinamisko gultni. Gredzenam ir tabletes forma ar puslodes padziļinājumu vienā virsmā. Šīs komponentes parasti piegādā atsevišķi no amortizatora.

(c) Molekulārie sūkņi:

Īpaši projektēti vai sagatavoti cilindri ar iekšēji mehāniski iestrādātām vai izštancētām spirālveida rievām un ar iekšā izurbtiem atvērumiem. Tipiskie izmēri ir šādi: 75 mm (3 collas) līdz 400 mm (16 collas) iekšējais diametrs, 10 mm (0,4 collas) vai vairāk sienas biezums ar garumu, kas vienāds vai lielāks par diametru. Rievas šķērsgriezumā parasti ir taisnstūrveida formas un 2 mm (0,08 collas) vai vairāk dziļas.

(d) Dzinēja statori:

Īpaši projektēti vai sagatavoti gredzenveida formas statori liela ātruma daudzfāzu histerēzes (vai reaktīviem) maiņstrāvas dzinējiem sinhronai darbībai vakuuma apstākļos frekvenču diapazonā no 600 - 2000 Hz un jaudas diapazonā no 50 - 1000 VA. Statori sastāv no daudzfāzu tinumiem uz daudzslāņaina dzelzs serdeņa ar maziem zudumiem, kas veidots no plānām plāksnītēm, kuras parasti ir 2.0 mm (0,08 collas) biezas vai pat mazāk.

(e) Centrifūgas korpusi:

Īpaši projektētas vai sagatavotas komponentes, lai tās saturētu gāzes centrifūgas rotora cauruļu komplektu. Korpuss sastāv no nekustīga stingra cilindra ar sienas biezumu līdz 30 mm (1,2 collas) ar precīzi mehāniski apstrādātiem galiem, lai nostiprinātu gultņus, un ar vienu vai vairākiem atlokiem montāžai. Apstrādātie gali ir paralēli viens otram un perpendikulāri cilindra gareniskai asij 0,05 grādu vai mazāk robežās. Korpusam var arī būt medus šūnas formas struktūra, lai tajā varētu izvietot vairākas rotora caurules. Korpusus izgatavo no materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju vai tos pārklāj ar šādu materiālu aizsargkārtu.

(f) Uztvērējkausi:

Īpaši projektētas vai sagatavotas caurules ar iekšējo diametru līdz 12 mm (0,5 collas) UF6 gāzes ekstrakcijai no rotora caurules iekšpuses, izmantojot Pito caurules (t.i. ar atveri, kas vērsta uz riņķveida gāzes plūsmu rotora caurulē, piemēram nolokot radiāli izvietotās caurules galu), kuras var nostiprināt centrālajā gāzes ekstrakcijas sistēmā. Caurules izgatavo no materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju vai tās pārklāj ar šādu materiālu aizsargkārtu.

5.2. Īpaši projektētās vai sagatavotās palīgsistēmas, aprīkojums un komponentes gāzes centrifūgu bagātināšanas rūpnīcām

IEVADPIEZĪME

Gāzes centrifūgu bagātināšanas rūpnīcu palīgsistēmas, aprīkojums un komponentes ir uzņēmuma sistēmas, kas nepieciešamas UF6 padevei centrifūgās, atsevišķu centrifūgu sasaistei kaskādēs (vai pakāpēs), lai iegūtu progresējoši augstāku bagātinājumu un lai ekstreģētu UF6 "produktu" un "atlikumus" no centrifūgām, kā arī centrifūgu iedarbināšanas vai uzņēmuma vadības aprīkojums.

Parasti UF6 iztvaicē no cietām vielām ar karsējamo autoklāvu palīdzību un centrifūgās tas tiek pievadīts gāzveida formā (agregātstāvoklī) pa kaskādes kolektora cauruļvadu sistēmu. UF6 "produkts" un "atlikumi", nākot no centrifūgām gāzveida plūsmās, iziet cauri kaskādes kolektora cauruļvadu sistēmai un nonāk pie aukstiem uztvērējkausiem (kas darbojas 203 K (-70 oC) temperatūrā), kur tie tiek kondensēti pirms pārvietošanas atbilstošos transportēšanas vai uzglabāšanas konteineros. Tā kā bagātināšanas uzņēmumā ir vairāki tūkstoši centrifūgu, kas izvietotas kaskādēs, kaskāžu kolektora cauruļvadu sistēma arī ir vairāku kilometru gara, kurā ir tūkstošiem metinājuma šuvju, pie kam, metinājuma savienojumu shēma tiek atkārtota ļoti bieži. Aprīkojumu, komponentes un cauruļvadu sistēmas izgatavo atbilstoši ļoti augstiem vakuuma blīvuma un apstrādes tīrības standartiem.

5.2.1. Padeves sistēmas/"produkta" un "atlikumu" izvadsistēmas

Īpaši projektētās vai sagatavotās tehnoloģisko procesu sistēmas, kas ietver:

Padeves autoklāvus (vai stacijas), kurus izmanto UF6 padevei uz centrifūgu kaskādēm zem spiediena līdz 100 kPa (15 psi) ar ātrumu 1 kg/h vai vairāk;

Desublimatorus (vai aukstos uztvērējkausus), kurus izmanto UF6 nosūcei no kaskādēm zem spiediena līdz 3 kPa (0,5 psi). Desublimatori spēj atdzist līdz 203 K (-70 oC) un uzkarst līdz 343 K (70 oC);

"Produkta" un "Atlikumu" stacijas, kuras izmanto UF6 pārvietošanai konteineros.

Šādu uzņēmumu, aprīkojumu un cauruļvadu sistēmu pilnībā izgatavo no UF6 izturīgiem materiāliem, vai pārklāj ar šādu materiālu aizsargkārtu (sk. šīs sadaļas SKAIDROJOŠO PIEZĪMI) ievērojot ļoti augstus vakuuma blīvuma un apstrādes tīrības standartus.

5.2.2. Kolektora cauruļvadu mašīnsistēmas

Īpaši projektētas vai sagatavotas cauruļvadu sistēmas un kolektoru sistēmas UF6 noturēšanai centrifūgu kaskāžu iekšpusē. Cauruļvadu tīkls parasti sastāv no "trīskārtējas" kolektoru sistēmas, kur ikviena centrifūga ir savienota ar ikvienu kolektoru. Tādēļ tā forma daudzkārt atkārtojas. To pilnībā izgatavo no UF6 izturīgiem materiāliem, vai pārklāj ar šādu materiālu aizsargkārtu (sk. šīs sadaļas SKAIDROJOŠO PIEZĪMI) ievērojot ļoti augstus vakuuma blīvuma un apstrādes tīrības standartus.

5.2.3. UF6 masas spektrometri/ jonu avoti

Īpaši projektētie vai sagatavotie magnētiskie vai kvadrupolie masas spektrometri "nepārtrauktai" padeves, produkta un atlikumu paraugu analīzei no UF6 gāzu plūsmas, kuriem piemīt visas sekojošās īpašības:

1. Vienas vienības izšķiršanas spēja atommasām, kas lielākas par 320 a.m.v.;

2. Jonu avoti, izgatavoti vai pārklāti ar nihromu vai moneli, vai arī niķelēti;

3. Ir elektronu bombardēšanas jonizācijas avoti;

4. Ir kolektoru sistēma, kas piemērota izotopiskai analīzei.

5.2.4. Frekvences pārveidotāji

Frekvences pārveidotāji (arī pazīstami kā konvertori vai invertori), īpaši projektēti vai sagatavoti dzinēja statoru piegādei, kā noteikts 5.1.2.(d), vai šādu frekvences pārveidotāju sastāvdaļas, komponentes un palīgkomplekti, kuriem piemīt visas sekojošās īpašības:

1. Daudzfāzu izeja ar frekvenci no 600 līdz 2000 Hz;

2. Augsta stabilitāte (ar frekvenču stabilizāciju (kontroli) labāku par 0,1%);

3. Mazām harmoniskām svārstībām (mazākām nekā 2%); un

4. Lietderības koeficients lielāks par 80%.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Augstāk minētais aprīkojums vai nu nonāk tiešā saskarē ar UF6 tehnoloģiskā procesa gāzi vai tieši kontrolē centrifūgas darbību un gāzes pāreju no centrifūgas uz centrifūgu un no kaskādes uz kaskādi.

Materiālu vidū, kas izturīgi pret UF6 koroziju, ir nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija sakausējumi, niķelis vai sakausējumi, kas satur 60% vai vairāk niķeļa.

5.3. Īpaši projektētie vai sagatavotie komplekti un komponentes bagātināšanai, izmantojot gāzveida difūziju

IEVADPIEZĪME

Gāzveida difūzijas metodē urāna izotopu atdalīšanā svarīgākais tehnoloģiskais komplekts ir īpaša poraina gāzveida difūzijas barjera, siltummaiņi gāzes atdzesēšanai (kas sakarst saspiešanas procesā), blīvslēgi un regulējošie vārsti un cauruļvadi. Tā kā gāzveida difūzijas tehnoloģijā izmanto urāna heksafluoridu (UF6), visam aprīkojumam, cauruļvadiem un instrumentācijai (kas nonāk saskarē ar gāzi) jābūt izgatavotai no materiāliem, kas paliek stabili, nonākot saskarē ar UF6. Gāzveida difūzijas iekārtai nepieciešams liels daudzums šādu komplektu, tādēļ nepieciešamie daudzumi var kalpot par svarīgu norādi par beigu izmantošanu.

5.3.1. Gāzveida difūzijas barjeras/membrānas

(a) Īpaši projektēti vai sagatavoti plāni, poraini filtri izmērā no 100 - 1000 Ā (angstrēmi), biezumā 5 mm (0,2 collas) vai mazāk, un cauruļveida formām, diametrā 25 mm (1 colla) vai mazāk, izgatavoti no metāliskiem, polimēru vai keramiskajiem materiāliem, kas izturīgi pret UF6 korodējošo iedarbību, un

(b) īpaši sagatavoti savienojumi vai pulveri šādu filtru izgatavošanai. Šādu savienojumu un pulveru vidū ir niķelis vai sakausējumi, kas satur 60% vai vairāk niķeļa, alumīnija oksīds vai UF6-izturīgi pilnībā ar fluoru apstrādāti ogļūdeņraža polimēri ar tīrību 99,9% vai vairāk ar daļiņu izmēru mazāku par 10 mikroniem un augstas pakāpes viendabīgumu pēc izmēra, kas īpaši sagatavoti gāzveida difūzijas barjeru izgatavošanai.

5.3.2. Difuzoru kameras

Īpaši projektētas vai sagatavotas hermētiski noslēgtas cilindriskas tvertnes lielākas par 300 mm (12 collas) diametrā un lielākas par 900 mm (35 collas) garumā, vai līdzīgu izmēru taisnstūrveida tvertnes, kurām ir viens ieejas īscaurules savienojums un divi izejas īscauruļu savienojumi, pie tam, katras īscaurules savienojuma diametrs ir lielāks par 50 mm (2 collas), lai uzstādītu tajās gāzveida difūzijas barjeras, izgatavotas no materiāliem, kas izturīgi pret UF6 vai tās pārklāj ar šādu materiālu aizsargkārtu, paredzētas uzstādīšanai horizontālā vai vertikālā stāvoklī.

5.3.3. Kompresori un gāzpūtēji

Īpaši paredzētie vai sagatavotie ass, centrbēdzes vai virzuļkompresori vai gāzpūtēji ar UF6 iesūkšanas jaudu 1 m3/minūtē vai vairāk ar izejošo spiedienu līdz vairākiem simtiem kPa (100 psi), paredzēti ilglaicīgai ekspluatācijai UF6 vidē ar vai bez atbilstošas jaudas elektrodzinēju, kā arī šādu kompresoru un gāzpūtēju atsevišķi komplekti. Šādu kompresoru un gāzpūtēju spiediena attiecības izmaiņa ir no 2:1 līdz 6:1 un tos izgatavo no materiāliem, kas izturīgi pret UF6 vai pārklāj ar šādu materiālu aizsargkārtu.

5.3.4. Rotējošo vārpstu blīvslēgi

Īpaši projektēti vai sagatavoti vakuuma blīvslēgi, kas uzstādīti padeves pusē un izejas pusē, lai noblīvētu vārpstu, kas savieno kompresora vai gāzpūtēja rotoru ar pievaddzinēju, lai nodrošinātu drošu hermetizāciju, kas nepieļautu gaisa iesūkšanos kompresora vai gāzpūtēja iekšējā kamerā, kas pildīta ar UF6. Šādi blīvslēgi parasti tiek projektēti bufergāzes iesūkšanās ātrumam, mazākam par 1000 cm3/min (60 collas3/min).

5.3.5. Siltummaiņi UF6 atdzesēšanai

Īpaši projektēti vai sagatavoti siltummaiņi, kas izgatavoti no materiāliem, kas izturīgi pret UF6 (izņemot nerūsējošo tēraudu) vai pārklāti ar šādu materiālu aizsargkārtu vai varu vai jebkuras šo materiālu kombinācijas un aprēķināti uz noplūdi norādošo spiediena attiecības izmaiņas ātrumu, kas mazāks par 10 Pa (0,0015 psi) stundā pie spiediena attiecības izmaiņas 100 kPa (15 psi).

5.4. Īpaši projektētās vai sagatavotās palīgsistēmas, aprīkojums un komponentes bagātināšanai, izmantojot gāzveida difūziju

IEVADPIEZĪME

Palīgsistēmas, aprīkojums un komponentes gāzveida difūzijas bagātināšanas iekārtām ir uzņēmuma sistēmas, kas nepieciešamas UF6 padevei gāzveida difūzijas komplektā, lai savstarpēji savienotu atsevišķus komplektus kaskādēs vai pakāpēs, lai iegūtu progresējoši augstāku bagātinājumu un lai ekstreģētu UF6 "produktu" un "atlikumus" no difūzijas kaskādēm. Ņemot vērā difūzijas kaskāžu lielo inertumu, jebkurš to darbības traucējums, jo īpaši, apturēšana noved pie nopietnām sekām. Tādēļ, gāzveida difūzijas uzņēmumā ļoti nozīmīgi ir uzturēt precīzu automatizētu gāzu plūsmu, automātisku aizsardzību pret avārijām un negadījumiem un saglabāt vakuumu visās tehnoloģiskajās sistēmās. Tā visa rezultātā uzņēmumu nepieciešams aprīkot ar lielu daudzumu īpašām mērīšanas, regulēšanas un kontroles sistēmām.

Parasti UF6 iztvaicē no cilindriem, kas novietoti autoklāvos un ieejas punktos tas tiek pievadīts gāzveida formā pa kaskādes kolektora cauruļvadu sistēmu. UF6 "produkta" un "atlikumu" gāzveida plūsmas, nākot no izejas punktiem, iziet cauri kaskādes kolektora cauruļvadu sistēmai un nonāk pie aukstiem uztvērējkausiem vai kompresoru stacijām, kur gāzveida plūsma tiek sašķidrināta pirms pārvietošanas atbilstošos transportēšanas vai uzglabāšanas konteineros. Tā kā gāzveida difūzijas bagātināšanas uzņēmumā ir liels skaits gāzveida difūzijas komplektu, kas izvietoti kaskādēs, kaskāžu kolektora cauruļvadu sistēma arī ir vairāku kilometru gara, kurā ir tūkstošiem metinājuma šuvju, pie kam, metinājuma savienojumu shēma tiek atkārtota ļoti bieži. Aprīkojumu, komponentes un cauruļvadu sistēmas izgatavo atbilstoši ļoti augstiem vakuuma blīvuma un apstrādes tīrības standartiem.

5.4.1. Padeves sistēmas/"produkta" un "atlikumu" izvadsistēmas

Īpaši projektētās vai sagatavotās tehnoloģisko procesu sistēmas, kas spēj darboties pie nominālā darba spiediena 300 kPa (45 psi) vai mazāk, kas ietver:

Padeves autoklāvus (vai sistēmas), kurus izmanto UF6 padevei uz gāzveida difūzijas kaskādēm;

Desublimatorus (vai aukstos uztvērējkausus), kurus izmanto UF6 izvadei no difūzijas kaskādēm;

Sašķidrināšanas stacijas, kurās gāzveida UF6 nākošā no kaskādēm tiek saspiesta un atdzesēta līdz šķidram UF6 agregātstāvoklim;

"Produkta" un "Atlikumu" stacijas, kuras izmanto UF6 pārvietošanai konteineros.

5.4.2. Kolektora cauruļvadu sistēmas

Īpaši projektētās vai sagatavotās cauruļvadu sistēmas un kolektoru sistēmas UF6 noturēšanai gāzveida difūzijas kaskādēs. Šāda cauruļvadu sistēma parasti ir sistēma ar "dubulto" kolektoru sistēmu, kur katra šūna ir savienota ar katru kolektoru.

5.4.3. Vakuuma sistēmas

(a) Īpaši projektētās vai sagatavotās lielas vakuuma maģistrāles, vakuuma kolektori un vakuuma sūkņi ar nosūces jaudu 5 m3/minūtē (175 pēdas3/minūtē) vai vairāk.

(b) Vakuuma sūkņi, kas īpaši projektēti ekspluatācijai UF6-saturošā vidē, izgatavoti no vai pārklāti ar alumīniju, niķeli vai sakausējumiem, kas satur 60% vai vairāk niķeļa. Šādi sūkņi var būt gan rotācijas sūkņi vai virzuļsūkņi, tiem var būt izspiedošie blīvslēgi vai fluora-oglekļa savienojumu blīvslēgi, kā arī šādos sūkņos var atrasties īpašs darba šķīdums.

5.4.4. Speciālie atslēdzošie un regulējošie kontroles vārsti

Īpaši projektētie vai sagatavotie rokas vai automātiskie atslēdzošie vai regulējošie kontroles vārsti, kas izgatavoti no materiāliem, kas izturīgi pret UF6 diametrā no 40 līdz 1500 mm (1,5 līdz 59 collas) uzstādīšanai gāzveida difūzijas bagātināšanas iekārtu galvenajās sistēmās un palīgsistēmas.

5.4.5. UF6 masas spektrometri/jonu avoti

Īpaši projektētie vai sagatavotie magnētiskie vai kvadrupolie masas spektrometri "nepārtrauktai" padeves, produkta un atlikumu paraugu analīzei no UF6 gāzu plūsmas, kuriem piemīt visas sekojošās īpašības:

1. Vienas vienības izšķiršanas spēja atommasām, kas lielākas par 320 a.m.v.;

2. Jonu avoti izgatavoti vai pārklāti ar nihromu vai moneli, vai arī niķelēti;

3. Ir elektronu bombardēšanas jonizācijas avoti;

4. Ir kolektoru sistēma, kas piemērota izotopiskai analīzei.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Augstāk minētais aprīkojums vai nu nonāk tiešā saskarē ar UF6 tehnoloģiskā procesa gāzi vai tieši regulē tās plūsmu kaskādēs. Visas virsmas, kas nonāk kontaktā ar tehnoloģiskā procesa gāzi, tiek pilnībā izgatavotas no vai pārklātas ar materiāliem, kas izturīgi pret UF6. Attiecībā uz sadaļām, kas aplūko gāzveida difūzijas iekārtas, materiālu vidū, kas izturīgi pret UF6 koroziju, ir nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija sakausējumi, alumīnija oksīds, niķelis vai sakausējumi, kas satur 60% vai vairāk niķeļa un teflons, kas izturīgs pret UF6.

5.5. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas, aprīkojums vai komponentes izmantošanai aerodinamiskās bagātināšanas uzņēmumos

IEVADPIEZĪME

Aerodinamiskās bagātināšanas procesos gāzveida UF6 un vieglās gāzes (ūdeņradis un hēlijs) maisījums tiek saspiests un izvadīts caur atdalītājelementiem, kuros izotopu atdalīšanu nodrošina liels centrbēdzes spēks gar sieniņas izliekumu. Sekmīgi izstrādāti ir divi šāda veida procesi: sadalītājsprauslas process un virpuļcaurules process. Abiem procesiem separācijas pakāpes galvenās komponentes ietver cilindriskus korpusus, kas satur speciālos atdalīšanas elementus (sprauslas vai virpuļcaurules), gāzu kompresorus un siltummaiņus, kas novada saspiešanas rezultātā radušos siltumu. Aerodinamiskās bagātināšanas uzņēmumiem nepieciešams liels daudzums šādu pakāpju, tādēļ nepieciešamais kaskāžu daudzums var kalpot par svarīgu norādi par beigu izmantošanu. Tā kā aerodinamiskajos procesos izmanto UF6, viss aprīkojuma, cauruļvadu un mērīšanas ierīču (instrumentācijas) virsmas (kas nonāk saskarē ar gāzi) jāizgatavo no materiāliem, kas paliek stabili, nonākot saskarē ar UF6.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šajā sadaļā minētais aprīkojums vai nu nonāk tiešā saskarē ar UF6 tehnoloģiskā procesa gāzi vai tieši regulē tās plūsmu kaskādēs. Visas virsmas, kas nonāk kontaktā ar tehnoloģiskā procesa gāzi tiek pilnībā izgatavotas no vai pārklātas ar materiāliem, kas izturīgi pret UF6. Attiecībā uz sadaļām, kas aplūko aerodinamiskās bagātināšanas iekārtas, materiālu vidū, kas izturīgi pret UF6 koroziju, ir varš, nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija sakausējumi, niķelis vai sakausējumi, kas satur 60% vai vairāk niķeļa un teflons, kas izturīgs pret UF6

5.5.1. Sadalītājsprauslas

Īpaši projektētās vai sagatavotās sadalītājsprauslas vai to komplekti. Sadalītājsprauslas sastāv no spraugveida radiāliem kanāliem, kuru izliekuma rādiuss ir mazāks par 1 mm (parasti 0,1 to 0,05 mm), kas izturīgi pret UF6 koroziju un kuriem ir sprauslā atrodas iekšējā šķēlējplate, kas atdala caur sprauslu plūstošo gāzi divās frakcijās.

5.5.2. Virpuļcaurules

Īpaši projektētās vai sagatavotās virpuļcaurules un to komplekti. Virpuļcaurules ir cilindriskas vai konusveidīgas, tās izgatavotas no vai pārklātas ar materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju, to diametrs ir no 0,5 cm līdz 4 cm, garuma attiecība pret diametru ir 20:1 vai mazāka, tām ir viens vai vairāki tangenciālās ieejas atvērumi. Caurules var būt aprīkotas ar sprauslas tipa uzgaļiem vienā vai abos galos.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Padeves gāze ieplūst virpuļcaurulē tangenciāli gar vienu galu vai caur virpuļlāpstām vai caur daudziem tangenciālās ieejas atvērumiem gar cauruli.

5.5.3. Kompresori un gāzpūtēji

Īpaši projektētie vai sagatavotie ass, centrbēdzes vai virzuļkompresori vai gāzpūtēji, kas izgatavoti no materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju vai pārklāti ar šādu materiālu aizsargkārtu un kuru UF6 un nesējgāzes (ūdeņradis vai hēlijs) maisījuma iesūkšanas jauda ir 2 m3/minūtē vai vairāk.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Parasti šādu kompresoru un gāzpūtēju spiediena attiecības izmaiņa ir no 1,2:1 līdz 6:1.

5.5.4. Rotējošo vārpstu blīvslēgi

Īpaši projektētie vai sagatavotie rotējošo vārpstu blīvslēgi, kas uzstādīti padeves pusē un izejas pusē, lai noblīvētu vārpstu, kas savieno kompresora vai gāzpūtēja rotoru ar pievaddzinēju, lai nodrošinātu drošu hermetizāciju, kas nepieļautu tehnoloģiskā procesa gāzes noplūdi, kā arī gaisa vai blīvējošas gāzes iesūkšanos kompresora vai gāzpūtēja iekšējā kamerā, kas pildīta ar UF6 un nesošās gāzes maisījumu.

5.5.5. Siltummaiņi gāzes atdzesēšanai

Īpaši projektēti vai sagatavoti siltummaiņi, kas izgatavoti no materiāliem, kuri izturīgi pret UF6 koroziju vai pārklāti ar šādu materiālu aizsargkārtu.

5.5.6. Separācijas jeb atdalītājelementu apvalki

Īpaši projektēti vai sagatavoti atdalītājelementu apvalki virpuļcauruļu vai sadalītājsprauslu saturēšanai, kas izgatavoti no materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju vai pārklāti ar šādu materiālu aizsargkārtu.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šādi apvalki var būt gan cilindriskas tvertnes lielākas par 300 mm diametrā un lielākas par 900 mm garumā, vai līdzīgu izmēru taisnstūrveida tvertnes, paredzētas uzstādīšanai horizontālā vai vertikālā stāvoklī.

5.5.7. Padeves sistēmas/"produkta" un "atlikumu" izvadsistēmas

Īpaši projektētās vai sagatavotās tehnoloģisko procesu sistēmas vai bagātināšanas uzņēmumu aprīkojums, kas izgatavoti no materiāliem, kuri izturīgi pret UF6 koroziju vai pārklāti ar šādu materiālu aizsargkārtu, kas ietver:

(a) Padeves autoklāvus, krāsnis vai sistēmas, ko izmanto UF6 padevei uz bagātināšanas procesu;

(b) Desublimatorus (vai aukstos uztvērējkausus), kurus izmanto uzkarsētā UF6 izvadei no bagātināšanas procesa sekojošai pārvietošanai;

(c) Sacietināšanas vai sašķidrināšanas stacijas, kuras izmanto UF6 izvadei no bagātināšanas procesa ar saspiešanas palīdzību un pārvēršot UF6 šķidrā vai cietā formā;

(d) "Produkta" un "Atlikumu" stacijas, kuras izmanto UF6 pārvietošanai konteineros.

5.5.8. Kolektora cauruļvadu sistēmas

Īpaši projektētas vai sagatavotas kolektora cauruļvadu sistēmas, kas izgatavotas no materiāliem, kuri izturīgi pret UF6 koroziju vai pārklātas ar šādu materiālu aizsargkārtu, kuras izmanto UF6 noturēšanai aerodinamiskajās kaskādēs. Cauruļvadu tīkls parasti sastāv no "divkāršas" kolektoru sistēmas, kur ikviena kaskāde vai kaskāžu grupa ir savienota ar ikvienu kolektoru.

5.5.9. Vakuuma sistēmas un sūkņi

(a) Īpaši projektētās vai sagatavotās vakuuma sistēmas ar nosūces jaudu 5 m3/minūtē vai vairāk, kas ietver vakuuma maģistrāles, vakuuma kolektorus un vakuuma sūkņus, un kuras projektētas darbam UF6-saturošā vidē,

(b) Vakuuma sūkņi, kas īpaši projektēti vai sagatavoti ekspluatācijai UF6-saturošā vidē, izgatavoti no materiāliem, kuri izturīgi pret UF6 koroziju vai pārklāti ar šādu materiālu aizsargkārtu. Šādiem sūkņiem var būt fluora-oglekļa savienojumu blīvslēgi un šādos sūkņos var atrasties īpašs darba šķīdums.

5.5.10. Speciālie atslēdzošie un regulējošie kontroles vārsti

Īpaši projektētie vai sagatavotie rokas vai automātiskie atslēdzošie vai regulējošie kontroles vārsti, kas izgatavoti no materiāliem, kas izturīgi pret UF6 diametrā no 40 līdz 1500 mm uzstādīšanai aerodinamiskās bagātināšanas iekārtu galvenajās sistēmās un palīgsistēmās.

5.5.11. UF6 masas spektrometri/jonu avoti

Īpaši projektētie vai sagatavotie magnētiskie vai kvadrupolie masas spektrometri "nepārtrauktai" padeves, produkta un atlikumu paraugu analīzei no UF6 gāzu plūsmas, kuriem piemīt visas sekojošās īpašības:

1. Vienas vienības izšķiršanas spēja atommasām, kas lielākas par 320 a.m.v.;

2. Jonu avoti izgatavoti vai pārklāti ar nihromu vai moneli, vai arī niķelēti;

3. Ir elektronu bombardēšanas jonizācijas avoti;

4. Ir kolektoru sistēma, kas piemērota izotopiskai analīzei.

5.5.12. UF6/nesējgāzes atdalīšanas sistēmas

Īpaši projektētās vai sagatavotās tehnoloģiskā procesa sistēmas UF6 atdalīšanai no nesošās gāzes (ūdeņraža vai hēlija).

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šīs sistēmas ir projektētas, lai samazinātu UF6 saturu nesējgāzē līdz 1 ppm vai mazāk un šajās sistēmās var tikt ietverts tāds aprīkojums, kā:

(a) Kriogēnie siltummaiņi un krioseparatori, kas spēj radīt temperatūru -120 oC vai mazāk, vai

(b) Kriogēnās saldēšanas bloki, kas spēj radīt temperatūru -120 oC vai mazāk, vai

(c) Sadalītājsprauslu vai virpuļcauruļu bloki UF6 atdalīšanai no nesējgāzes, vai

(d) UF6 izsaldēšanas iekārtas jeb aukstie uztvērējkausi, kas spēj radīt temperatūru -20 oC vai mazāk.

5.6. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas, aprīkojums vai komponentes izmantošanai ķīmiskās apmaiņas vai jonu apmaiņas bagātināšanas uzņēmumos

IEVADPIEZĪME

Urāna izotopu nelielā masas starpība izsauc nelielas izmaiņas ķīmisko reakciju līdzsvarā, uz kurām balstās izotopu atdalīšana. Sekmīgi izstrādāti ir divi procesi: šķidruma-šķidruma ķīmiskā apmaiņa un cietvielu-šķidruma jonu apmaiņa.

Šķidruma-šķidruma ķīmiskās apmaiņas procesā pretplūsmā notiek savstarpēji nešķīstošo šķidro fāžu (ūdens vai organisko) mijiedarbība, kas tūkstošiem separācijas pakāpēm rada kaskādes efektu. Ūdens fāze sastāv no urāna hlorīda sālskābes šķīdumā; organiskā fāze sastāv no ekstreģenta, kas satur urāna hlorīdu organiskajā šķīdinātājā. Par kontaktfiltriem atdalīšanas kaskādē var kalpot šķidruma-šķidruma apmaiņas kolonnas (piemēram, impulsa kolonnas ar sietplatēm) vai šķidruma centrbēdzes kontaktfiltri. Ķīmiskās pārvērtības (oksidēšanās un reducēšanās) nepieciešamas separācijas kaskādes abos galos, lai katrā no tiem nodrošinātu atpakaļ atgriešanu plūsmā. Svarīgākais projektēšanas uzdevums ir nepieļaut tehnoloģisko plūsmu piesārņošanu ar dažādu metālu joniem. Tādēļ izmanto plastmasas, ar plastmasu pārklātas (ieskaitot fluora-oglekļa polimēru izmantošanu) un/vai ar stiklu pārklātas kolonnas un cauruļvadus.

Cietvielu-šķidruma jonu apmaiņas procesā bagātinājums tiek panākts ar urāna adsorbciju/desorbciju ar īpašiem, ļoti ātrdarbīgiem jonu apmaiņas sveķiem vai adsorbentu. Urāna šķīdums sālskābē un citi ķīmiskie reaģenti tiek izvadīti caur cilindriskām bagātināšanas kolonnām, kuras satur noblīvējošus adsorbenta slāņus. Nepārtraukta procesa nodrošināšanai ir nepieciešama sistēma atpakaļ atgriešanai plūsmā, kas atbrīvotu urānu no adsorbenta atpakaļ šķidruma plūsmā, lai būtu iespējams iegūt "produktu un "piemaisījumus". To panāk izmantojot atbilstošus reducēšanas/oksidēšanas ķīmiskos reaģentus, kuri tiek pilnībā reģenerēti atsevišķi nodalītās arējās cilpās un var daļēji tikt reģenerēti pašās izotopu atdalīšanas kolonnās. Karstu koncentrētu hlorūdeņražskābes šķīdumu klātbūtne procesā izsauc nepieciešamību pēc tā, lai aprīkojums būtu izgatavots no īpašiem materiāliem, kas izturīgi pret koroziju vai pārklāti ar šādu materiālu aizsargkārtu.

5.6.1. Šķidruma-šķidruma apmaiņas kolonnas (Ķīmiskā apmaiņa)

Pretplūsmas šķidruma-šķidruma apmaiņas kolonnas ar mehānisko spēka ieeju (t.i. impulsa kolonnas ar sietplatēm, kolonnas ar slīdošām kustošām plāksnēm un kolonnas ar iekšējiem turbīnu maisītājiem), kas īpaši projektētas vai sagatavotas urāna bagātināšanai, izmantojot ķīmiskās apmaiņas procesu. Šīs kolonnas un to iekšējas komponentes ir izgatavotas no atbilstošiem plastmasas materiāliem (piemēram, fluora-oglekļa polimēriem) vai no stikla vai arī pārklāti ar šādu materiālu aizsargkārtu, lai būtu izturīgi pret koncentrētas hlorūdeņražskābes šķīduma korodējošo iedarbību. Projektā paredzētais kolonnu fāzu kontakta laiks kaskādē ir īss (30 sekundes vai mazāk).

5.6.2. Šķidruma-šķidruma centrbēdzes kontaktfiltri (Ķīmiskā apmaiņa)

Šķidruma-šķidruma centrbēdzes kontaktfiltri, kas īpaši projektēti vai sagatavoti urāna bagātināšanai, izmantojot ķīmiskās apmaiņas procesu. Šādos kontaktfiltros izmanto rotāciju, lai iegūtu organiskās plūsmas un šķidrās plūsmas dispersiju, un tad izmantojot centrbēdzes spēku, tiek panākta fāžu atdalīšana. Kontaktfiltri ir izgatavoti no atbilstošiem plastmasas materiāliem (piemēram, fluora-oglekļa polimēriem) vai no stikla vai arī pārklāti ar šādu materiālu aizsargkārtu, lai būtu izturīgi pret koncentrētas hlorūdeņražskābes šķīduma korodējošo iedarbību. Projektā paredzētais centrbēdzes kontaktfiltru kontakta laiks kaskādē ir īss (30 sekundes vai mazāk).

5.6.3. Urāna reducēšanas sistēmas un aprīkojums (Ķīmiskā apmaiņa)

(a) Īpaši projektētās vai sagatavotās elektroķīmiskās reducēšanas šūnas, lai reducētu urānu no viena valences stāvokļa uz citu urāna bagātināšanai, izmantojot ķīmiskās apmaiņas procesu. Šūnas materiāliem, kuri ir saskarē ar tehnoloģiskajiem šķīdumiem, jābūt izturīgiem pret koncentrētas hlorūdeņražskābes šķīduma korodējošo iedarbību.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šūnas katodnodalījumam jābūt projektētam tā, lai nepieļautu urāna otrreizēju oksidēšanos līdz tā augstākam valences stāvoklim. Lai urānu noturētu katodnodalījumā, šūnai var būt necaurlaidīga diafragmas tipa membrāna, kas izgatavota no īpaša katjonu apmaiņas materiāla. Katods sastāv no atbilstoši cieta vadītāja, piemēram no grafīta.

(b) Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas U4+ atgūšanai no organiskās plūsmas, skābes koncentrācijas regulēšanai un elektroķīmiskās reducēšanas šūnu uzpildei kaskādes produkta galā.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šajās sistēmās ietilpst aprīkojums ekstrakcijai ar šķīdinātāju U4+ atdalīšanai no organiskās plūsmas šķidrā šķīdumā, iztvaices aprīkojums un/vai cits aprīkojums, kas regulē un kontrolē šķīduma pH, sūkņi un citas pārneses ierīces elektroķīmiskās reducēšanas šūnu uzpildei. Svarīgākais projektēšanas uzdevums ir nepieļaut šķidruma plūsmu piesārņošanu ar dažādu metālu joniem. Tādēļ tās sistēmas sastāvdaļas, kas atrodas saskarē ar tehnoloģisko plūsmu izgatavo no atbilstošiem materiāliem (piemēram, stikla, fluora-oglekļa polimēriem, polifenila sulfāta, poliētera sulfona un ar sveķiem impregnēta grafīta).

5.6.4. Padeves sagatavošanas sistēmas (Ķīmiskā apmaiņa)

Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas augstas tīrības urāna hlorīda padeves šķīduma ražošanai ķīmiskai apmaiņai urāna izotopu atdalīšanas uzņēmumos.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šajās sistēmās ietilpst šķīdināšanas aprīkojums, aprīkojums ekstrakcijai ar šķīdinātāju un/vai jonu apmaiņas aprīkojums attīrīšanai un elektrolītiskās šūnas U6+ vai U4+ reducēšanai uz U3+. Šīs sistēmas ražo urāna hlorīda šķīdumus, kuros ir tikai dažas miljonās daļas metālisko piemaisījumu, piemēram, hroms, dzelzs, vanādijs, molibdēns un citi divvērtīgi vai augstākas oksidācijas pakāpes katjoni. Augstas tīrības U3+ apstrādes sistēmas sastāvdaļu konstrukcijas materiālu vidū ietilpst stikls, fluora-oglekļa polimēri un grafīts, kas pārklāts ar polifenila sulfāta vai poliētera sulfona plastmasu un impregnēts ar sveķiem.

5.6.5. Urāna oksidēšanas sistēmas (Ķīmiskā apmaiņa)

Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas U3+ oksidēšanai uz U4+, lai to atgrieztu atpakaļ urāna izotopu atdalīšanas kaskādē ķīmiskās apmaiņas bagātināšanas procesā.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šajās sistēmās var ietilpt šāds aprīkojums:

(a) aprīkojums, kas paredzēts hlora un skābekļa kontaktēšanai ar izplūstošo šķidrumu no izotopu atdalīšanas aprīkojuma un radušos U4+ ekstrakcijai vājinātā organiskajā plūsmā, kas atgriežas no kaskādes produkta gala,

(b) aprīkojums, kas atdala ūdeni no hlorūdeņražskābes tā, lai ūdens un koncentrētā hlorūdeņražskābe varētu tikt atgriezta atpakaļ procesā attiecīgajās vietās.

5.6.6. Ātri-reaģējošie jonu apmaiņas sveķi/adsorbenti (jonu apmaiņa)

Ātri-reaģējošie jonu apmaiņas sveķi vai adsorbenti, kas īpaši paredzēti vai sagatavoti urāna bagātināšanai, izmantojot jonu apmaiņas procesu, tai skaitā poraini makrotīkla struktūras sveķi un/vai membrānveida struktūras, kurās ķīmiskās apmaiņas aktīvās grupas ierobežotas ar pārklājumiem uz inertas porainas palīgstruktūras virsmas, un citas kompozītstruktūras ar jebkuru piemērotu formu, tai skaitā daļiņas vai šķiedras. Šie jonu apmaiņas sveķi/adsorbenti ir ar diametru 0,2mm vai mazāku un tiem jābūt ķīmiski izturīgiem pret koncentrētas hlorūdeņražskābes iedarbību, kā arī pietiekami izturīgiem, lai atrodoties apmaiņas kolonnās, to īpašības nepasliktinātos. Sveķi/adsorbenti ir īpaši projektēti, lai iegūtu kinētiski ļoti ātru urāna izotopu apmaiņu (apmaiņas ātruma pus-periods mazāks par 10 sekundēm) un tie spēj darboties temperatūru diapazonā no 100 oC līdz 200 oC.

5.6.7. Jonu apmaiņas kolonnas (Jonu apmaiņa)

Cilindriskas kolonnas ar diametru, lielāku par 1000 mm, lai saturētu un balstītu jonu apmaiņas sveķu/adsorbentu piepildītos slāņus, tās īpaši projektētas vai sagatavotas urāna bagātināšanai, izmantojot jonu apmaiņas procesu. Šādas kolonnas izgatavo no vai pārklāj ar materiāliem (piemēram, titāns vai teflons), kas izturīgi pret koncentrētas hlorūdeņražskābes šķīduma korodējošo iedarbību un spēj darboties temperatūru diapazonā no 100 oC līdz 200 oC pie spiediena virs 0,7 MPa (102 psi).

5.6.8. Jonu apmaiņas atpakaļ atgriešanas sistēmas (Jonu apmaiņa)

(a) Īpaši projektētās vai sagatavotās ķīmiskās vai elektroķīmiskās reducēšanas sistēmas ķīmisko reducēšanas reaģentu reģenerācijai, kas izmantoti jonu apmaiņā urāna bagātināšanas kaskādēs.

(b) Īpaši projektētās vai sagatavotās ķīmiskās vai elektroķīmiskās oksidēšanas sistēmas ķīmisko oksidēšanas reaģentu reģenerācijai, kas izmantoti jonu apmaiņā urāna bagātināšanas kaskādēs.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Jonu apmaiņas bagātināšanas procesā var izmantot, piemēram, trīsvērtīgo titānu (Ti3+) kā reducēšanas katjonu, šajā gadījumā reducēšanas sistēma reģenerēs Ti3+ reducējot Ti4+.

Procesā var izmantot, piemēram, trīsvērtīgo dzelzi (Fe3+) kā oksidētāju, šajā gadījumā oksidēšanas sistēma reģenerēs Fe3+ oksidējot Fe2+.

5.7. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas, aprīkojums un komponentes lāzeru izmantojošajiem bagātināšanas uzņēmumiem

IEVADPIEZĪME

Eksistējošās lāzeru-izmantojošās bagātināšanas procesa sistēmas iedalās divās kategorijās: sistēmas, kurās procesa darba vide ir atomārā urāna tvaiki, un sistēmas, kurās procesa darba vide ir urāna savienojuma tvaiki. Šādu procesu vispārpieņemtie nosaukumi ir: pirmai kategorijai - izotopu atdalīšana ar lāzeru pēc atomārās iztvaices metodes (AVLIS vai SILVA); otrai kategorijai - izotopu atdalīšana ar lāzeru pēc molekulārās metodes (MLIS vai MOLIS) un ķīmiskā reakcija ar selektīvu izotopu aktivāciju ar lāzeru (CRISLA). Lāzeru izmantojošo bagātināšanas uzņēmumu sistēmas, aprīkojums un komponentes ietver: (a) ierīces, kas pievada metāliskā urāna tvaikus (selektīvai foto-jonizācijai) vai ierīces, kas pievada urāna savienojuma tvaikus (fotodissociācijai vai ķīmiskai aktivācijai); (b) ierīces bagātinātā un vājinātā metāliskā urāna savākšanai "produkta" un "piemaisījumu" veidā pirmajā kategorijā un, ierīces, kas savāc dissociējušos vai izreaģējušos savienojumus kā "produktu" un neapstrādāto materiālu kā "piemaisījumus" otrajā kategorijā; (c) procesa lāzera sistēmas, kas selektīvi ierosina urāna-235 izotopus; un (d) padeves sagatavošanas un produkta konversijas aprīkojums. Urāna atomu un savienojumu spektroskopijas sarežģītības dēļ var izrādīties nepieciešama jebkuras pieejamās lāzera tehnoloģijas izmantošana.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Daudzas šajā sadaļā minētās komponentes nonāk tiešā saskarē ar metāliskā urāna tvaikiem vai šķidrumu vai ar tehnoloģisko gāzi, kas sastāv no UF6 vai UF6 un citu gāzu maisījuma. Visas virsmas, kas nonāk saskarē ar urānu vai UF6, pilnībā izgatavo no materiāliem, kas izturīgi pret koroziju vai arī pārklāj ar šādu materiālu aizsargkārtu. Attiecībā uz sadaļu, kas saistīta ar lāzeru izmantojošām bagātināšanas komponentēm, materiālu vidū, kas izturīgi pret koroziju, ko izsauc metāliskā urāna vai urāna sakausējumu tvaiki vai šķidrums, ir ar itriju pārklāts grafīts un tantāls; un materiālu vidū, kas izturīgi pret koroziju, ko izsauc UF6, ir varš, nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija sakausējumi, niķelis vai sakausējumi, kas satur 60% vai vairāk niķeļa un UF6-izturīgs teflons.

5.7.1. Urāna iztvaices sistēmas (AVLIS)

Īpaši projektētās vai sagatavotās urāna iztvaices sistēmas, kas satur lieljaudas svītru vai skanējošos elektronu kūļa lielgabalus ar jaudu mērķi lielāku par 2,5 kW/cm.

5.7.2. Šķidrā metāliskā urāna apstrādes sistēmas (AVLIS)

Īpaši projektētās vai sagatavotās šķidrā metāla apstrādes sistēmas izkausētā urāna vai urāna sakausējumu apstrādei, tās sastāv no tīģeļiem un tīģeļu dzesēšanas aprīkojuma.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Tīģeļi un citas sistēmas sastāvdaļas, kas nonāk tiešā kontaktā ar izkausēto urānu vai urāna sakausējumiem izgatavo no materiāliem, kas izturīgi pret koroziju vai karstumu vai arī pārklāj ar šādu materiālu aizsargkārtu. Piemērotu materiālu vidū ir tantāls, ar itriju pārklāts grafīts, grafīts, kas pārklāts ar citiem retzemju oksīdiem vai to maisījumu.

5.7.3. Metāliskā urāna "produkta" un "piemaisījumu" kolektora komplekti (AVLIS)

Īpaši projektētie vai sagatavotie šķidrā vai cietā metāliskā urāna "produkta" un "piemaisījumu" kolektora komplekti.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šo komplektu komponentes izgatavo no materiāliem, kas izturīgi pret karstumu un koroziju, ko izsauc metāliskā urāna tvaiki vai šķidrums (piemēram, ar itriju pārklāts grafīts, tantāls), komponentes var ietvert caurules, vārstus, iemavas, "notekas", padeves sistēmas, siltummaiņus un kolektora plāksnes magnētiskai, elektrostatiskai vai citām atdalīšanas metodēm.

5.7.4. Atdalītājmoduļa apvalki (AVLIS)

Īpaši projektētas vai sagatavotas cilindriskas vai taisnstūrveida tvertnes, kurās novieto metāliskā urāna tvaiku avotus, elektronu kūļa lielgabalus un "produkta" un "piemaisījumu" kolektorus.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šādiem apvalkiem ir daudzas ieejas atveres, kas paredzētas elektropadevei un ūdens padevei, logiem lāzera kūļiem, vakuuma sūkņu savienojumiem un kontrolējošo mērierīču diagnostikai un kontrolei. Lai nodrošinātu iekšējo komponenšu apkalpošanu, apvalkiem ir aprīkojums, kas ļauj atveres atvērt un aizvērt.

5.7.5. Virsskaņas izplešanās sprauslas (MLIS)

Īpaši projektētās vai sagatavotās virsskaņas izplešanās sprauslas UF6 un nesējgāzes maisījumu atdzesēšanai līdz 150 K (-123 oC )vai zemāk un kuras ir izturīgas pret koroziju, ko izsauc UF6.

5.7.6. Urāna pentafluorīda produkta kolektori (MLIS)

Īpaši projektētie vai sagatavotie urāna pentafluorīda (UF5) cietā produkta kolektori, kas sastāv no filtra, trieciena vai ciklona tipa kolektoriem vai to kombinācijām un, kas izturīgi pret koroziju, ko izsauc UF5/UF6 vide.

5.7.7. UF6/nesējgāzes kompresori (MLIS)

Īpaši projektētie vai sagatavotie UF6/nesējgāzes maisījumu kompresori, kas paredzēti ilgstošai darbībai UF6 vidē. Kompresoru komponentes, kas nonāk saskarē ar procesa gāzi, izgatavo no materiāliem, kas izturīgi pret koroziju, ko izsauc UF6 vai pārklāj ar šādu materiālu aizsargkārtu.

5.7.8. Rotējošo vārpstu blīvslēgi (MLIS)

Īpaši projektētie vai sagatavotie rotējošo vārpstu blīvslēgi, kas uzstādīti padeves pusē un izejas pusē, lai noblīvētu vārpstu, kas savieno kompresora vai gāzpūtēja rotoru ar pievaddzinēju, lai nodrošinātu drošu hermetizāciju, kas nepieļautu tehnoloģiskā procesa gāzes noplūdi, kā arī gaisa vai blīvējošās gāzes iesūkšanos kompresora vai gāzpūtēja iekšējā kamerā, kas pildīta ar UF6 un nesošās gāzes maisījumu.

5.7.9. Fluorēšanas sistēmas (MLIS)

Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas UF5 (ciets) apstrādei ar fluoru, lai iegūtu UF6 (gāze).

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šādas sistēmas ir paredzētas savāktā UF5 pulvera apstrādei ar fluoru, lai iegūtu UF6, kas vēlāk tiek uzkrāts produkta konteineros vai tiek padots uz MLIS blokiem papildus bagātināšanai. Pēc vienas metodes, fluorēšanas reakciju var pabeigt tieši izotopu atdalīšanas sistēmā, kur notiek reakcija un tieša iegūšana no "produkta" kolektoriem. Pēc citas metodes, UF5 pulveris var tikt pārvietots no "produkta" kolektoriem atbilstošā reakcijas tilpnē (piemēram, reaktorā ar pseido virstošo slāni, skrūves reaktorā vai karsēšanas tornī) attiecīgai apstrādei ar fluoru. Abos gadījumos UF6 savākšanai un pārvietošanai izmanto fluora (vai citu piemērotu fluorēšanas reaģentu) uzglabāšanas un pārvietošanas aprīkojumu.

5.7.10. UF6 masas spektrometri/jonu avoti (MLIS)

Īpaši projektētie vai sagatavotie magnētiskie vai kvadrupolie masas spektrometri "nepārtrauktai" padeves, produkta un atlikumu paraugu analīzei no UF6 gāzu plūsmas, kuriem piemīt visas sekojošās īpašības:

1. Vienas vienības izšķiršanas spēja atommasām, kas lielākas par 320 a.m.v.;

2. Jonu avoti izgatavoti vai pārklāti ar nihromu vai moneli, vai arī niķelēti;

3. Ir elektronu bombardēšanas jonizācijas avoti;

4. Ir kolektoru sistēma, kas piemērota izotopiskai analīzei.

5.7.11. Padeves sistēmas/"produkta" un "atlikumu" izvadsistēmas (MLIS)

Īpaši projektētās vai sagatavotās tehnoloģisko procesu sistēmas vai bagātināšanas uzņēmumu aprīkojums, kas izgatavoti no materiāliem, kuri izturīgi pret UF6 koroziju vai pārklāti ar šādu materiālu aizsargkārtu, kas ietver:

(a) Padeves autoklāvus, krāsnis vai sistēmas, ko izmanto UF6 padevei uz bagātināšanas procesu;

(b) Desublimatorus (vai aukstos uztvērējkausus), kurus izmanto uzkarsētā UF6 izvadei no bagātināšanas procesa sekojošai pārvieto™anai;

(c) Sacietināšanas vai sašķidrināšanas stacijas, kuras izmanto UF6 izvadei no bagātināšanas procesa ar saspiešanas palīdzību un pārvēršot UF6 šķidrā vai cietā formā;

(d) "Produkta" un "Atlikumu" stacijas, kuras izmanto UF6 pārvietošanai konteineros.

5.7.12. UF6/nesējgāzes atdalīšanas sistēmas (MLIS)

Īpaši projektētās vai sagatavotās tehnoloģiskā procesa sistēmas UF6 atdalīšanai no nesošās gāzes (ūdeņraža vai hēlija). Nesējgāze var būt slāpeklis, argons vai cita gāze.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šajās sistēmās var tikt ietverts tāds aprīkojums, kā:

(a) Kriogēnie siltummaiņi un krioseparatori, kas spēj radīt temperatūru -120 oC vai mazāk, vai

(b) Kriogēnās saldēšanas bloki, kas spēj radīt temperatūru -120 oC vai mazāk, vai

(c) UF6 izsaldēšanas iekārtas jeb aukstie uztvērējkausi, kas spēj radīt temperatūru -20 oC vai mazāk.

5.7.13. Lāzeru sistēmas (AVLIS, MLIS un CRISLA)

Lāzeri vai lāzeru sistēmas, kas īpaši projektētas vai sagatavotas urāna izotopu atdalīšanai.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

AVLIS procesa lāzeru sistēma parasti sastāv no diviem lāzeriem: vara tvaiku lāzers un krāsu lāzers. MLIS procesa lāzeru sistēma parasti sastāv no lāzera, kas darbojas no CO2 vai ekscimērlāzera un multieju optiskās šūnas ar rotējošiem spoguļiem abās pusēs. Abu procesu lāzeriem vai lāzeru sistēmām ir nepieciešami frekvenču spektra stabilizētāji ilgstošai darbībai.

5.8. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas, aprīkojums un komponentes izmantošanai plazmas separācijas bagātināšanas uzņēmumos

IEVADPIEZĪME

Plazmas separācijas procesā urāna jonu plazma izplūst cauri elektriskajam laukam, kas noregulēts uz U-235 jonu rezonanses frekvenci, lai tie pirmkārt absorbētu enerģiju un palielinātos to spirālveida orbītu diametrs. Joni ar lielu rotācijas diametru tiek notverti, lai iegūtu ar U-235 bagātinātu produktu. Plazma, kas veidojas urāna tvaiku jonizācijas rezultātā, tiek saturēta vakuuma kamerā ar lielas enerģijas magnētisko lauku, ko rada ar supervadītājmagnēta palīdzību. Procesa svarīgākās tehnoloģiskās sistēmas ietver urāna plazmas ģenerēšanas sistēmu, atdalītājmoduli ar supervadītājmagnētu un metāla izvadsistēmas "produkta" un "piemaisījumu" savākšanai.

5.8.1. Mikroviļņu enerģijas avoti un antenas

Īpaši projektēti vai sagatavoti mikroviļņu enerģijas avoti un antenas jonu radīšanai vai paātrināšanai ar šādiem parametriem: frekvence virs 30 GHz un vidējā izejas jauda jonu radīšanai virs 50 kW.

5.8.2. Jonu ierosmes solenoīdi (spoles)

Īpaši projektēti vai sagatavoti solenoīdi radiofrekvences jonu ierosmei frekvenču diapazonā virs 100 kHz un spējīgi darboties pie vidējās jaudas, kas lielāka par 40 kW.

5.8.3. Urāna plazmas ģenerēšanas sistēmas

Īpaši projektētās vai sagatavotās urāna plazmas ģenerēšanas sistēmas, kas var ietvert lieljaudas svītru vai skanējošos elektronu kūļa lielgabalus ar jaudu mērķi lielāku par 2,5 kW/cm.

5.8.4. Šķidrā metāliskā urāna apstrādes sistēmas

Īpaši projektētās vai sagatavotās šķidrā metāla apstrādes sistēmas izkausētā urāna vai urāna sakausējumu apstrādei, tās sastāv no tīģeļiem un tīģeļu dzesēšanas aprīkojuma.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Tīģeļi un citas sistēmas sastāvdaļas, kas nonāk tiešā kontaktā ar izkausēto urānu vai urāna sakausējumiem izgatavo no materiāliem, kas izturīgi pret koroziju vai karstumu vai arī pārklāj ar šādu materiālu aizsargkārtu. Piemērotu materiālu vidū ir tantāls, ar itriju pārklāts grafīts, grafīts, kas pārklāts ar citiem retzemju oksīdiem vai to maisījumu.

5.8.5. Metāliskā urāna "produkta" un "piemaisījumu" kolektora komplekti

Īpaši projektētie vai sagatavotie cietā metāliskā urāna "produkta" un "piemaisījumu" kolektora komplekti. Šādu kolektoru komplektus izgatavo no materiāliem, piemēram, ar itriju pārklāta grafīta vai tantāla, kas izturīgi pret karstumu un koroziju, ko izsauc metāliskā urāna tvaiki.

5.8.6. Atdalītājmoduļa apvalki

Īpaši projektētas vai sagatavotas cilindriskas vai taisnstūrveida tvertnes, kuras izmanto plazmas separācijas bagātināšanas uzņēmumos, lai tajās novietotu urāna plazmas avotu, radiofrekvences enerģētisko piedziņas spoli un "produkta" un "piemaisījumu" kolektorus.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šādiem apvalkiem ir daudzas ieejas atveres, kas paredzētas elektropadevei, difūzijas sūkņu savienojumiem un kontrolējošo mērierīču diagnostikai un kontrolei. Lai nodrošinātu iekšējo komponenšu apkalpošanu, apvalki ir aprīkoti, lai atveres var atvērt un aizvērt un tie ir izgatavoti no piemērota nemagnētiska materiāla, piemēram, no nerūsējošā tērauda.

5.9. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas, aprīkojums un komponentes izmantošanai elektromagnētiskās bagātināšanas uzņēmumos

IEVADPIEZĪME

Elektromagnētiskajā procesā metāliskā urāna joni, kas iegūti, jonizējot sāls izejmateriālu (parasti UCl4), tiek paātrināti un izvadīti cauri magnētiskajam laukam, kas savukārt liek dažādu izotopu joniem doties atšķirīgos virzienos. Svarīgāko elektromagnētiskā izotopu separatora komponenšu vidū ir: magnētiskais lauks izotopu jonu kūļa novirzei, jonu avots ar tā paātrināšanas sistēmu un atdalīto jonu savākšanas sistēma. Šī procesa palīgsistēmu vidū ir magnēta strāvas padeves sistēma, jonu avotu augstsprieguma enerģijas padeves sistēma, vakuuma sistēma un plaša ķīmiskās apstrādes sistēma produkta atjaunošanai un attīrīšanas/pārstrādes komponenšu reģenerēšanai.

5.9.1. Elektromagnētiskie izotopu separatori

Īpaši projektētie vai sagatavotie elektromagnētiskie izotopu separatori urāna izotopu atdalīšanai, to aprīkojums un komponentes, tai skaitā:

(a) Jonu avoti

Īpaši projektētie vai sagatavotie atsevišķie vai saliktie jonu avoti, kas sastāv no tvaika avota, jonizētāja un kūļa paātrinātāja, izgatavoti no piemērotiem materiāliem, piemēram, grafīta, nerūsējošā tērauda vai vara, un spēj nodrošināt kopējo jonu kūļa strāvu 50 mA vai lielāku.

(b) Jonu kolektori

Kolektoru plāksnes, kas sastāv no diviem vai vairāk šķēlumiem un kabatām, īpaši projektētas vai sagatavotas bagātinātā vai vājinātā urāna jonu kūļa savākšanai un izgatavotas no piemērotiem materiāliem, piemēram, grafīta vai nerūsējošā tērauda.

(c) Vakuuma apvalki

Īpaši projektētie vai sagatavotie urāna elektromagnētisko separatoru vakuuma apvalki, kas izgatavoti no piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem, piemēram, no nerūsējošā tērauda, un paredzēti darbam pie spiediena 0,1 Pa vai zemāka.

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Šādi apvalki ir īpaši projektēti jonu avotu, kolektoru plākšņu un ar ūdeni dzesējamo ielikņu saturēšanai, tie ir attiecīgi aprīkoti, lai savienotu difūzijas sūkņus un atvēršanas/aizvēršanas aprīkojums šo komponenšu izņemšanai vai nomaiņai.

(d) Magnēta polu uzgaļi

Īpaši projektētie vai sagatavotie magnēta polu uzgaļi, kuru diametrs ir lielāks par 2 m un kurus izmanto pastāvīga magnētiskā lauka uzturēšanai elektromagnētiskajā izotopu separatorā un magnētiskā lauka pārnesei starp blakus esošajiem separatoriem.

5.9.2. Augstsprieguma enerģijas avoti

Īpaši projektēti vai sagatavoti jonu avotu augstsprieguma enerģijas avoti/padeves sistēmas, kam piemīt visas sekojošās īpašības: spēja darboties nepārtraukti, izejas spriegums - 20000 V vai augstāks, izejas strāva - 1 A vai lielāka, un sprieguma regulēšana ir labāka par 0,01% 8 stundu laikā.

5.9.3. Magnētu strāvas padeves sistēmas

Īpaši projektētas vai sagatavotas lielas jaudas līdzstrāvas enerģijas avoti elektromagnētiem, kuriem piemīt visas sekojošās īpašības: spēja darboties nepārtraukti ar izejas strāvas stiprumu 500 A vai lielāku pie sprieguma 100 V vai lielāka un sprieguma regulēšanu labāku par 0,01% 8 stundu laikā.

6. Smagā ūdens, deiterija un deiterija savienojumu ražotnes un tam īpaši projektētais vai sagatavotais aprīkojums

IEVADPIEZĪME

Smago ūdeni var ražot, izmantojot dažādus procesus. Tomēr, komerciāli izdevīgi ir divi procesi: ūdens - sērūdeņraža apmaiņas process (GS process) un amonjaka - ūdeņraža apmaiņas process.

GS process balstās uz ūdeņraža un deiterija apmaiņu starp ūdeni un sērūdeņradi kolonnu sistēmā, kuras darbojas ar aukstu augšējo nodalījumu un karstu apakšējo nodalījumu. Ūdens plūst lejup pa kolonnām un tajā pašā laikā sērūdeņraža gāze cirkulē no kolonnu apakšas uz augšu. Lai veicinātu gāzes un ūdens sajaukšanos, izmanto virkni perforētu trauku. Deiterijs migrē ūdenī pie zemas temperatūras un sērūdeņradī pie augstas temperatūras. Ar deiteriju bagātinātā gāze vai ūdens tiek aizvadīta no pirmās pakāpes kolonnām vietā, kur savienojas karstais un aukstais nodalījums un process atkārtojas nākamās pakāpes kolonnās. Pēdējās pakāpes jeb fāzes produkts - ūdens ar deiterija bagātinājumu līdz 30% tiek nosūtīts uz destilācijas iekārtu, lai ražotu reaktoru-tīrības smago ūdeni, t.i. 99,75% deiterija oksīdu.

Amonjaka - ūdeņraža apmaiņas procesā deiteriju var ekstrahēt no sintēzes-gāzes, tai reaģējot ar šķidro amonjaku katalizatora klātbūtnē. Sintēzes gāze tiek pievadīta apmaiņas kolonnās un amonjaka pārveidotājā. Gāze kolonnās plūst no apakšas uz augšu un tajā pašā laikā šķidrais amonjaks plūst no augšas uz leju. Sintēzes gāzes deiterijs tiek atdalīts no ūdeņraža un deiterijs koncentrējas amonjakā. Amonjaks tad ieplūst amonjaka krekinga iekārtā kolonnas apakšā, bet gāze ieplūst amonjaka pārveidotājā kolonnas augšā. Nākamajās pakāpēs notiek turpmāka bagātināšana un reaktoru-tīrības smago ūdeni iegūst ar beigu destilāciju. Sintēzes gāzes padeve var tikt nodrošināta ar amonjaka ražotnes palīdzību, kuru savukārt var uzcelt kopā ar smagā ūdens ražotni ar amonjaka - ūdeņraža izotopisko apmaiņu. Amonjaka - ūdeņraža apmaiņas procesā par sākotnējā deiterija avotu var kalpot arī parastais ūdens.

Daudzas būtiskas aprīkojuma sastāvdaļas smagā ūdens ražošanas uzņēmumiem, kuri izmanto GS vai amonjaka - ūdeņraža apmaiņas procesus ir izplatītas vairākās ķīmiskās rūpniecības un naftas rūpniecības nozarēs. Jo īpaši tas attiecas uz maziem uzņēmumiem, kuri izmanto GS procesu. Tomēr, tikai nedaudzas komponentes ir standartizētas. GS un amonjaka - ūdeņraža apmaiņas procesos nepieciešams veikt darbības un apstrādāt lielu daudzumu uzliesmojošu, korozīvu un toksisku šķīdumu paaugstināta spiediena apstākļos. Attiecīgi, izstrādājot šos procesus izmantojošo ražotņu un aprīkojuma projektēšanas un ekspluatācijas standartus, liela vērība jāpiegriež materiālu izvēlei un specifikācijai, lai nodrošinātu ilgstošu ekspluatāciju, saglabājot augstus drošības standartus. Izvēles iespējas lielā mērā nosaka ekonomika un vajadzības. Tādējādi, lielākā aprīkojuma daļa tiks sagatavota atbilstoši pasūtītāja prasībām.

Visbeidzot, jāmin, ka gan GS, gan amonjaka - ūdeņraža apmaiņas procesos, aprīkojuma sastāvdaļas, kas atsevišķi nav īpaši projektētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai, var tikt sakomplektētas sistēmās, kas ir īpaši projektētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai. Par šādu sistēmu piemēriem, kas izmantojamas abos procesos, kalpo katalītiskā krekinga sistēma, kuru izmanto amonjaka - ūdeņraža apmaiņas procesā un ūdens destilēšanas sistēmās smagā ūdens beigu koncentrācijas procesā, kas nodrošina reaktora - tīrības smagā ūdens ieguvi.

Aprīkojuma sastāvdaļas, kas īpaši projektētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai, izmantojot gan ūdens - sērūdeņraža apmaiņas procesu (GS process) gan amonjaka - ūdeņraža apmaiņas procesu, ietver sekojošo:

6.1. Ūdens - sērūdeņraža apmaiņas kolonnas

Apmaiņas kolonnas, īpaši paredzētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai izmantojot ūdens - sērūdeņraža apmaiņas procesu, kas izgatavotas no smalkgraudaina oglekļa tērauda (piemēram, ASTM A516) diametrā no 6 m (20 pēdas) līdz 9 m (30 pēdas), kas spēj darboties pie spiediena, lielāka vai vienāda ar 2 MPa (300 psi) un ar korozijas pielaidi 6 mm vai lielāku.

6.2. Gāzpūtēji vai kompresori

Vienpakāpes, zemspiediena (t.i. 0,2 MPa vai 30 psi) centrbēdzes gāzpūtēji vai kompresori sērūdeņraža gāzes cirkulācijai (t.i. gāze, kas satur vairāk par 70% H2S), īpaši projektēti vai sagatavoti smagā ūdens ražošanai, izmantojot ūdens - sērūdeņraža apmaiņas procesu. Šādi gāzpūtēju vai kompresoru iesūces jauda ir lielāka vai vienāda ar 56 m3/sekundē (120,000 SCFM), darbojoties pie ieejošā spiediena, kas lielāks vai vienāds ar 1,8 MPa (260 psi), kuriem ir blīvslēgi, kas projektēti darbam saskarē ar šķidro H2S.

6.3. Amonjaka - ūdeņraža apmaiņas kolonnas

Amonjaka - ūdeņraža apmaiņas kolonnas augstumā lielākas vai vienādas ar 35 m (114,3 pēdas) un diametrā no 1,5 m (4,9 pēdas) līdz 2,5 m (8,2 pēdas), kas spēj darboties pie spiediena, lielāka par 15 MPa (2225 psi), īpaši projektētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai, izmantojot amonjaka - ūdeņraža apmaiņas procesu. Šīm kolonnām ir vismaz viena atloka ass atvere ar tādu pašu diametru kā cilindriskai komponentei, caur kuru var ievietot vai izņemt kolonnas iekšējās sastāvdaļas.

6.4. Kolonnas iekšējās sastāvdaļas un pakāpju sūkņi

Kolonnas iekšējās sastāvdaļas un pakāpju sūkņi, īpaši projektēti vai sagatavoti smagā ūdens ražošanai, izmantojot amonjaka - ūdeņraža apmaiņas procesu. Kolonnas iekšējās sastāvdaļas ietver īpaši projektētus pakāpju kontaktorus, kuri veicina ciešu gāzes/šķidruma kontaktu. Pakāpju sūkņi ietver īpaši projektētus iegremdējamos sūkņus šķidrā amonjaka cirkulācijai kontaktpakāpes ietveros, kas atrodas kolonnas pakāpēs.

6.5. Amonjaka krekinga ražotnes

Amonjaka krekinga ražotnes, kas darbojas pie spiediena, kas lielāks vai vienāds ar 3 MPa (450 psi), īpaši projektētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai, izmantojot amonjaka - ūdeņraža apmaiņas procesu.

6.6. Infrasarkanās absorbcijas analizatori

Infrasarkanās absorbcijas analizatori, kas spēj veikt nepārtrauktas ūdeņraža-deiterija attiecības analīzi pie deiterija koncentrācijas 90% vai lielākas.

6.7. Katalītiskās krāsnis

Katalītiskās krāsnis bagātinātās deiterija gāzes pārvēršanai smagajā ūdenī, īpaši projektētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai, izmantojot amonjaka - ūdeņraža apmaiņas procesu.

7. Urāna konversijas uzņēmumi un tam īpaši projektētais vai sagatavotais aprīkojums

IEVADPIEZĪME

Urāna konversijas uzņēmumos un sistēmās var veikt vienu vai vairākas pārvērtības no urāna viena ķīmiskā izotopa citā, ieskaitot: urāna rūdas koncentrātu konversiju par UO3, UO3 konversiju par UO2, urāna oksīdu konversiju par UF4 vai UF6, UF4 konversiju par UF6, UF6 konversiju par UF4, UF4 konversiju par metālisko urānu un urāna fluorīdu konversiju par UO2. Daudzas svarīgas urāna konversijas uzņēmumu aprīkojuma komponentes ir izplatītas vairākās ķīmiskās rūpniecības nozarēs. Piemēram, šajos procesos izmantojamie aprīkojuma veidi ietver: krāsnis, rotējošās krāsnis, reaktorus ar pseido virstošo slāni, destilēšanas kolonnas un šķidruma-šķidruma ekstrakcijas kolonnas. Tomēr, tikai nedaudzas komponentes ir pieejamas "gatavā formā"; lielākā daļa tiek sagatavota atbilstoši pasūtītāja prasībām un specifikācijai. Atsevišķos gadījumos, nepieciešams ievērot īpašas projektēšanas un būvniecības prasības, lai aizsargātos pret dažu apstrādājamo ķīmisko vielu korozīvām īpašībām (HF, F2, ClF3 un urāna fluorīdi). Visbeidzot, jāmin, ka visos urāna konversijas procesos, aprīkojuma sastāvdaļas, kas atsevišķi nav īpaši projektētas vai sagatavotas urāna konversijai, var tikt sakomplektētas sistēmās, kas ir īpaši projektētas vai sagatavotas urāna konversijai.

7.1. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas urāna rūdas koncentrātu konversijai par UO3

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

Urāna rūdas koncentrātu konversiju par UO3 var veikt sākumā izšķīdinot rūdu slāpekļskābē un ekstreģējot attīrīto uranilnitrātu par šķīdinātāju izmantojot, piemēram, tributilfosfātu. Uranilnitrāts sekojoši tiek pārvērsts par UO3 ar koncentrācijas un denitrācijas palīdzību vai ar neitralizēšanu ar gāzveida amonjaku, iegūstot amonija diuranātu, kas pēc tam tiek filtrēts, žāvēts un kalcinēts.

7.2. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas UO3 konversijai par UF6

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

UO3 konversiju par UF6 var veikt tieši ar fluorēšanu. Procesā nepieciešams gāzveida fluora vai trifluor-hlora avots.

7.3. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas UO3 konversijai par UO2

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

UO3 konversiju par UO2 var veikt, reducējot UO3 ar gāzveida amonjaku pēc krekinga vai ūdeņradi.

7.4. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas UO2 konversijai par UF4

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

UO2 konversiju par UF4 var veikt UO2 reaģējot ar gāzveida fluorūdeņradi (HF) pie temperatūras no 300-500 oC.

7.5. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas UF4 konversijai par UF6

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

UF4 konversiju par UF6 veic eksotermiskajā reakcijā ar fluoru reaktora tornī. UF6 tiek kondensēts no karstām izplūdes gāzēm, kuru plūsmas tiek izlaistas cauri aukstiem uztvērējkausiem, kas atdzesēti līdz -10 oC. Procesā nepieciešams gāzveida fluora avots.

7.6. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas UF4 konversijai par metālisko urānu

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

UF4 konversiju par metālisko urānu veic to reducējot ar magnēziju (lielās partijās) vai ar kalciju (mazās partijās). Reakcija notiek pie temperatūras, kas lielāka par urāna kušanas temperatūru (1130 oC).

7.7. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas UF6 konversijai par UO2

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

UF6 konversiju par UO2 var veikt ar ikvienu no trim sekojo™iem procesiem. Pirmajā procesā, UF6 tiek reducēts un hidrolizēts par UO2 izmantojot ūdeņradi un tvaikus. Otrajā procesā, UF6 tiek hidrolizēts šķīdinot to ūdenī, amonjaks tiek pievienots, lai nogulsnētu amonija diuranātu un diuranāts tiek reducēts par UO2 ar ūdeņradi pie 820 oC. Trešajā procesā gāzveida UF6, CO2, un NH3 tiek samaisīti ūdenī, nogulsnējot amonija uranīlkarbonātu. Amonija uranīlkarbonāts tiek samaisīts ar tvaikiem un ūdeņradi pie temperatūras 500-600 oC, lai iegūtu UO2.

UF6 konversiju par UO2 bieži veic kodoldegvielas ražošanas uzņēmuma pirmajā pakāpē.

7.8. Īpaši projektētās vai sagatavotās sistēmas UF6 konversijai par UF4

SKAIDROJOŠĀ PIEZĪME

UF6 konversiju par UF4 veic, to reducējot ar ūdeņradi.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!