Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 18.janvārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.01.2011., Nr. 11 https://www.vestnesis.lv/ta/id/224628

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzturoties darba vizītē Londonā

Vēl šajā numurā

20.01.2011., Nr. 11

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabinetā

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 18.janvārī

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku vienību militārajām mācībām ārvalstīs 2011.gadā

18.janvārī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2011.gadā”. Rīkojuma projekts nepieciešams, lai nodrošinātu tiesisko pamatu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai trīspadsmit militārajās mācībās ārvalstīs 2011.gadā. Mācības plānots rīkot Dānijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā un Ukrainā, lai pilnveidotu un stiprinātu NATO dalībvalstu, kā arī NATO un Partnerattiecības mieram dalībvalstu savstarpējo militāro sadarbību.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments


 

FM: Par vienotām prasībām valsts institūciju darba telpām

18.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais ieteikumu projekts par vienotām apjoma un kvalitātes prasībām valsts institūciju biroja telpām.

Šobrīd valsts institūciju biroja telpas tiek būvētas ar atšķirīgām telpu platībām, aprīkojumu un apdares materiāliem, kas iespaido ēkas būvniecības un ekspluatācijas izmaksas.

Lai nodrošinātu, ka valsts institūciju biroja telpas tiek būvētas pēc vienotām apjoma un kvalitātes prasībām, tādējādi minimizējot būvniecības un apsaimniekošanas izmaksas, papildus ārējos normatīvajos aktos paredzētajam regulējumam ir izstrādāts ieteikumu projekts, kas ierobežos iestāžu izvēles iespējas attiecībā uz plānotajām biroja telpām.

Ieteikumu mērķis ir optimizēt budžeta izdevumus valsts iestāžu ēku būvniecībai un uzturēšanai.

Vienotās prasības attieksies uz jaunbūvējamajām valsts institūciju biroja telpām, kā arī uz rekonstrukcijas un renovācijas darbiem.


 

FM: Par grozījumiem kārtībā, kādā iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksai citā Eiropas Savienības dalībvalstī

18.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti grozījumi noteikumos par kārtību, kādā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamā persona iesniedz pieteikumu PVN atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kārtība, kādā atmaksā PVN citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamai personai.

Šobrīd pieteikumu PVN atmaksas saņemšanai par citā dalībvalstī iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem jeb šajā dalībvalstī veikto preču importu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vēlākais līdz tā kalendārā gada, kas seko atmaksas periodam, 30.septembrim.

Grozījumi paredz papildināt noteikumus ar jauniem punktiem, nosakot, ka pieteikumu par atmaksas periodiem 2009.gadā apliekamā persona iesniedz VID ne vēlāk kā līdz 2011.gada 31.martam.

Termiņš pieteikumu iesniegšanai par atmaksas periodiem 2009.gadā pagarināts, lai nāktu pretī Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurām bija radušās tehniskas problēmas no 2010.gada 1.janvāra izveidot elektroniskos portālus, kas nepieciešami pieteikumu iesniegšanai elektroniskā veidā, tādējādi liedzot šajās dalībvalstīs iespēju iesniegt pieteikumus par 2009.gada atmaksas periodiem līdz 2010.gada 30.septembrim.

Pieteikumus par atmaksas periodiem 2009.gadā, kas iesniegti no 2010.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 1.februārim, VID izskatīs tādā pašā kārtībā kā pieteikumus, kas iesniegti līdz 2010.gada 30.septembrim.

Attiecībā uz atmaksas periodiem, sākot ar 2010.gadu, paliks spēkā iepriekš noteiktais pieteikumu iesniegšanas termiņš – ne vēlāk kā līdz tā kalendārā gada, kas seko atmaksas periodam, 30.septembrim.

Grozījumi izstrādāti, ieviešot Eiropas Padomes direktīvas (ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus PVN atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī) grozījumus.


 

FM: Par pašvaldību publisko iepirkumu centralizācijas vadlīnijām

18.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē, skatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pašvaldību publisko iepirkumu centralizācijas vadlīnijām, valdība uzdeva FM iesniegt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, lai noteiktu vietējo pašvaldību pienākumu plānot un organizēt centralizētus iepirkumus pašvaldību vajadzībām, ņemot vērā iepirkumu specifiku, apjomus un sarežģītību, kā arī iepirkumu speciālistu pieejamību attiecīgajā pašvaldības iestādē.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā FM jāizstrādā līdz šā gada aprīlim. Tāpat MK uzdeva Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) nodrošināt Pašvaldību publisko iepirkumu centralizācijas vadlīniju publisku pieejamību savā mājaslapā internetā.

Vadlīniju mērķis ir sniegt metodisku palīdzību pašvaldībām centralizētu iepirkumu organizēšanā, vēršot uzmanību uz centralizēto iepirkumu plānošanas un organizēšanas īpatnībām un soli pa solim izsekojot iepirkuma procesa norisei no plānošanas līdz līguma noslēgšanai un vadībai.

Ņemot vērā Latvijas publisko iepirkumu, tai skaitā centralizēto iepirkumu, statistiku un raksturojumu, secināms, ka centralizēto iepirkumu īpatsvars kopējā valsts un pašvaldību veikto iepirkumu skaitā joprojām ir nenozīmīgs – 4–5% no kopējā iepirkumu skaita. Turklāt centralizēti noslēgto līgumu summā ar katru gadu samazinās pašvaldību veikto iepirkumu daļa, jo pašvaldību centralizētajos iepirkumos nesamērīgi liels ir tā saukto mazo iepirkumu īpatsvars. Šāda centralizēto iepirkumu struktūra nozīmē, ka pašvaldību iepirkumos:

• joprojām saglabājas vienveidīgu iepirkumu sadrumstalotība, kas izpaužas arī kā vienveidīgu maza apjoma centralizētu iepirkumu veikšana;

• lielais centralizēto iepirkumu skaits ierobežo nepieciešamo administratīvo resursu samazināšanas un iepirkumu procedūru kvalitātes paaugstināšanas iespējas, jo jānodrošina liels skaits kompetentu iepirkumu veicēju;

• iepirkumos joprojām tiek noteiktas atšķirīgas un neprognozējamas prasības iepirkuma priekšmetam un piegādātāju kvalifikācijai, kas izraisa uzņēmēju neapmierinātību, stimulē pašvaldību iepirkumu apstrīdēšanu un mazina uzticību pašvaldību kompetencei un objektivitātei iepirkumos;

• iepirkumos tiek iegūts atšķirīgs cenu līmenis līdzīgām precēm un pakalpojumiem, kas ietekmē pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti.

Ar vadlīnijām plānots nodrošināt, ka centralizācijas process īpaši tiek attīstīts pašvaldībās, ka novadu vai pilsētu pašvaldības plāno un organizē pašvaldības iestādēm nepieciešamos vienveidīgos iepirkumus, nosakot, kādu preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumi tiks veikti centralizēti, bet kādi iepirkumi nodoti pašvaldību iestāžu ziņā.

Plānots, ka tādas preces kā datori, biroja tehnika, kopētāju un drukas iekārtu piederumi un biroja papīrs arī pašvaldībām būs obligāti jāiepērk, izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS). Tomēr pašvaldībās joprojām saglabāsies gan vienveidīgi preču un pakalpojumu iepirkumi, piemēram, pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumi, gan iepirkumi, kuru organizēšanai nepieciešama īpaši kompetenta iepirkumu komisija, piemēram, informāciju sistēmu izstrāde, būvdarbi, būvprojektēšanas u.c. iepirkumi, kurus EIS nepiedāvā.

Nereti iepirkumu veicēju pieredzes un zināšanu trūkuma dēļ iepirkumu procedūras netiek laikus plānotas, to sagatavošanas process ir neefektīvs, kā rezultātā iepirkumu līgumu noslēgšana tiek aizkavēta. Tādu iepirkumu veikšanai kā būvdarbi, projektēšana, informācijas sistēmu izstrāde ir nepieciešami pieredzējuši iepirkumu un attiecīgo jomu speciālisti, bet tādu speciālistu skaits ir ierobežots. Iepirkumu organizācija, mērķtiecīgi nododot iepirkuma veikšanas tiesības pieredzējušam iepirkumu veicējam, konsolidējot vienveidīgas vajadzības, ir viens no minētās problēmas risinājumiem, jo ļauj samazināt nepieciešamo iepirkumu komisiju skaitu un attiecīgi palielina iespējas izvēlēties spēcīgākus iepirkumu speciālistus un ekspertus.

Finanšu ministrija uzskata, ka pienākums obligāti izmantot EIS starpniecību plaši izmatojamu standarta preču iepirkumiem ir viens no pasākumiem pašvaldību iepirkumu centralizācijas procesa attīstībai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa



IeM: Par jauno Krīzes vadības padomes nolikumu

18.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Krīzes vadības padomes nolikums, lai nodrošinātu Nacionālās drošības likuma 23.1.panta otrās daļas prasību izpildi un uzlabotu Krīzes vadības padomes (Padome) un tās sekretariāta darba organizāciju.

Nolikums izstrādāts saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 23.1.pantu, kurā noteikts, ka valsts apdraudējuma gadījumā Krīzes vadības padome koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai.

Nolikums paredz, ka padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju koordinētu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos, pārvarēšanas un tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Padomes funkcijas ir koordinēt valsts un pašvaldību institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar valsts apdraudējuma preventīviem, pārvarēšanas un tā radīto seku likvidēšanas pasākumiem, kā arī koordinēt civilmilitāro sadarbību valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai. Nolikums paredz arī kārtību un tiesības padomei nepieciešamības gadījumā operatīvi izveidot ekspertu grupas krīzes vadības jautājumos un noteikt to sastāvu un uzdevumus.

Nolikums bija jāizstrādā no jauna, jo Nacionālās drošības likumā ir svītrotas tiesību normas, kas paredzēja padomei izskatīt jautājumus saistībā ar nacionālajai drošībai svarīgiem objektiem, kā arī citas Nolikuma normas vairs neatbilda esošajai situācijai. Līdz ar to Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.358 “Krīzes vadības padomes nolikums” ir atzīstami par spēku zaudējušiem.


 

IeM: Par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā tos lieto policijas darbinieki un robežsargi

18.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēts MK noteikumu projekts “Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā tos lieto policijas darbinieki un robežsargi”.

Noteikumi nosaka speciālo līdzekļu veidus, kurus lieto Valsts policijas, Drošības policijas, pašvaldības policijas, ostas policijas darbinieki un robežsargi, un šo līdzekļu lietošanas kārtību.

Izvērtējot likumā “Par policiju” ietvertos ostas policijas darbinieku pienākumus, secināts, ka ostas policijas darbiniekiem un pašvaldības policijas darbiniekiem normatīvajos aktos noteiktie pienākumi ir līdzīgi. Tāpēc noteikumi paredz ostas policijas darbiniekiem tiesības lietot analoģiskus speciālo līdzekļu veidus, kādi ir noteikti pašvaldības policijas darbiniekiem, t.i., sasiešanas līdzekļus, roku dzelžus, stekus, elektrošoka ierīces un gāzes baloniņus.

Vērtējot dažādu speciālo līdzekļu veidus un to lietošanas kārtību un gadījumus, kuros tos atļauts lietot, konstatēts, ka tieši sasiešanas līdzekļi, roku dzelži, steki, elektrošoka ierīces un gāzes baloniņi būtu nepieciešami ostas policijas darbiniekiem, lai tie efektīvi un sekmīgi varētu pildīt likumā “Par policiju” noteiktos ostas policijas pienākumus.

IeM: Par ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes
izskatāmajiem jautājumiem

18.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts zināšanai Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 2011.gada 20.–21.janvāra neformālajā sanāksmē izskatāmajiem Iekšlietu ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem.

20.–21.janvārī Ungārijā, Godolo, notiks Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālā sanāksme, kurā ir iekļauti šādi Iekšlietu ministrijas kompetencē esoši jautājumi: pasākumi cīņas ar organizēto noziedzību stiprināšanai, vispārējā drošība, kas panākama ar saskaņotu robežu pārvaldību, un ES finansējums iekšlietu jomā nākamajā finanšu periodā.

Informatīvajā ziņojumā ir atspoguļoti sanāksmē izskatāmie Iekšlietu ministrijas kompetencē esošie jautājumi un Latvijas nostāja tajos.

Latvijas delegāciju Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmes laikā iekšlietu jautājumos vadīs Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Aire.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments



SM: Par ES fondu līdzekļu saņemšanu infrastruktūras attīstības projektiem

Lai nodrošinātu aktivitātes “Lidostu infrastruktūras attīstība” otrās projektu atlases kārtas sākšanu, Satiksmes ministrija (SM) ir izstrādājusi grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.

Minētās aktivitātes otrajā kārtā projektu iesniedzēji – Liepājas un Ventspils lidostas – varēs iegādāties arī lidlauka specializēto transportu, kas nepieciešams lidlauka sertificēšanai un regulāru lidojumu veikšanai. Specializētā transporta nepieciešamība ir atkarīga no attiecīgā lidlauka izmēriem, plānotā darbības veida (kravu vai pasažieru pārvadājumi) un apjomiem.

Tāpat līdz 2011.gada 31.martam pagarināts termiņš projektu iesniegšanai otrajā atlases kārtā.

Aktivitātes pirmajā projektu atlases kārtā 41,1 miljona latu finansējums piešķirts valsts lidostas infrastruktūras attīstības projektam. Savukārt otrajā projektu atlases kārtā reģionālajām lidostām pieejamais finansējums ir 4,3 miljoni latu. No tiem 3,5 miljoni latu ir no aktivitātes “Lidostu infrastruktūras attīstība”, savukārt 769,3 tūkstoši latu rasti aktivitātē “Lielo ostu infrastruktūras attīstība”.

SM izstrādātos grozījumus “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā, kā arī Ministru kabineta “Noteikumos par darbības programmu “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.4.aktivitāti “Lidostu infrastruktūras attīstība”” 18.janvārī apstiprināja valdība.

Grozījumi darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā paredz arī atcelt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma minimālo apjomu – 1,43 miljonus eiro – aktivitātes “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” projektiem.

Atceļot minēto ierobežojumu, būs iespējams īstenot arī projektus, kuriem nepieciešami mazāki ERAF līdzekļi, un tiks nodrošināts darbības programmas mērķis – valsts 1.šķiras autoceļu maršrutā pilnībā nomainīt grants segumu uz asfalta segumu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa



SM: Par civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanu

Tā kā līdz šim Latvijas normatīvajos aktos nebija noteiktas prasības atsevišķu gaisa kuģu kategoriju lidojumu apkalpes personāla sertificēšanai, valdībā pieņemts attiecīgs noteikumu projekts. 18.janvārī pieņemtie Ministru kabineta “Noteikumi par civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļi sertificēšanu” ietver prasības lidotāju stūrmaņu, lidotāju inženieru un lidotāju radiotelefona operatoru sertificēšanai.

Tāpat normatīvais akts nosaka prasības jaunas kategorijas – amatierpilotu – apliecības iegūšanai, kā arī privātpilota apliecības iegūšanai, lai pilotētu gaisa balonu, planieri, motoplanieri un dirižabli, tās ir atvieglotas, salīdzinot ar spēkā esošajām prasībām.

Līdz šim privātpilota un augstākas kvalifikācijas pilota apliecības tika izsniegtas uz Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikuma “Personāla licencēšana” un Eiropas Apvienoto aviācijas institūciju dokumenta “Vienotās aviācijas prasības” pamata. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ir atzinusi, ka ir nesamērīgi piemērot šīs prasības tām personām, kuras pilotē vai plāno pilotēt vieglos un ultravieglos gaisa kuģus, turklāt nekomerciālo lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanas regulējums ir jāiestrādā nacionālajā normatīvo aktu bāzē.

Jaunie noteikumi paredz izdalīt piecas sertificējamo civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu kategorijas – amatierpiloti, privātpiloti, lidotāji stūrmaņi, lidotāji inženieri un lidotāji radiotelefona operatori.

Noteikumi nosaka arī prasības studentpilota apliecības iegūšanai. Studentpilota apliecības izsniegšanas mērķis ir apzināt to personu loku, kas mācās par pilotiem un vēlas saņemt pilota apliecības, kā arī paaugstināt lidojumu drošību pilotu sākotnējās apmācības procesā.

Tiek noteikta kārtība, kādā Civilās aviācijas aģentūra izsniedz minētās apliecības, prasības, kādas personai jāizpilda, lai iegūtu kādu no tām, nepieciešamā lidojuma pieredze stundās, teorētiskā un praktiskā eksāmena kārtošanas apjoms, kārtība un laiks, prasības kvalifikācijas atzīmes pagarināšanai vai atjaunošanai.

Apliecību izsniegšana arī turpmāk būs par maksu, taču vismaz daļai nekomerciālās nozīmes lidojumu apkalpes locekļu (gaisa balonu, planieru, motoplanieru un dirižabļu pilotiem) jaunais normatīvais akts ļaus tās iegūt vienkāršāk un lētāk.

Prognozējams, ka 2011.gadā varētu tikt izsniegtas 30–40 studentpilotu, 30 amatierpilotu, tikpat privātpilotu apliecību, kā arī apmēram sešas lidotāja stūrmaņa, tikpat lidotāja inženiera un lidotāja radiotelefona operatora apliecības.

Normatīvā akta izstrādes gaitā Civilās aviācijas aģentūra konsultējās ar pilotu skolām, mācību organizācijām, biedrību “Latvijas gaisa balonu sporta savienība”, kā arī atsevišķiem pieredzējušiem pilotiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa



VARAM: Par Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšanu

18.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra noteikumos Nr.899 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.1.apakšaktivitāti “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana”””.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi grozījumus ministru kabineta noteikumos, lai nodrošinātu to atbilstību 2010.gada 24.novembra Uzraudzības komitejas sēdē apstiprinātajiem grozījumiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos.

Precizēta arī projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība un projekta iesnieguma attiecināmās izmaksas, svītrojot no MK noteikumiem iekārtu piegāžu līgumu izmaksas, jo projektu specifika šādas piegādes neparedz.

Saņemot informāciju no Salas novada domes par projekta “Salas pagasta aizsargdambja rekonstrukcija un pārgāznes rekonstrukcija” aktualitāti, VARAM ir akceptējusi nepieciešamās darbības, lai novērstu aizsargdambju bojājumus, kas radušies pēc 2010.gada plūdiem.


 

VARAM: Par ūdenssaimniecības projektu vērtēšanas kritērijiem, kārtību un izmaksām

18.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 28.jūlija noteikumos Nr.606 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000”””.

VARAM izstrādājusi grozījumus ministru kabineta noteikumos, lai nodrošinātu to atbilstību 2010.gada 24.novembra Uzraudzības komitejas sēdē apstiprinātajiem grozījumiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos.

Precizēta arī projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī projekta attiecināmās un neattiecināmās izmaksas. Izmaiņas attiecināmajās un neattiecināmajās izmaksās veiktas atbilstoši vadošās iestādes vadlīnijām par attiecināmajām izmaksām, lai nodrošinātu atbilstību grozījumiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, kā arī konkretizētu piegāžu izmaksas, nosakot, ka attiecināmas ir tikai tās piegādes, kas saistītas ar aktivitātes mērķu sasniegšanu. Tāpat MK noteikumos iekļauts papildu punkts, lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu.


 

VARAM: Par divu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkursu finansējuma apvienošanu, dodot iespējas jauniem projektiem

18.janvārī Ministru kabinets pieņēma grozījumus divos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajos noteikumos saistībā ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektiem. Tie ir MK noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumos Nr.645 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” nolikums”” un MK noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.542 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās” nolikums””.

Projektu iesniegumu konkursā “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās” līdz noteiktā termiņa beigām tika saņemti 101 projektu iesniegums par kopējo summu 39 115 834,98 lati, lai gan pieejamais finansējums bija tikai 8 521 500 latu. Līdz ar to daudzi kvalitatīvi projekti var palikt bez finansējuma. Tai pašā laikā projektos, kas līdz šim īstenoti konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” ietvaros, būvniecības izmaksu samazināšanās rezultātā ir radies 1 033 555 latu finansējuma ietaupījums. Ņemot vērā, ka abu minēto konkursu aptvērums ir vienāds, kā arī ievērojot, ka jauna šāda konkursa organizēšana varētu radīt lieku administratīvo slogu, minētie MK grozījumi apvieno šajos divos konkursos pieejamo finansējumu.

Tāpat tie precizē atbildīgās iestādes nosaukumu – nosaukums “Vides ministrija” tiek aizstāts ar nosaukumu “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa



ZM: Par atbalsta palielināšanu piensaimniecības uzņēmumiem

18.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010.gada 1.novembra noteikumos Nr.1026 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija””.

Grozījumi noteikumos paredz, ka projektiem, kuru aktivitātes tiek īstenotas piensaimniecības sektorā saskaņā ar 2009.gada 6.maijā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna piena nozares pārstrukturēšanas prioritāti, piešķir papildu atbalsta intensitāti 10% apmērā no būvniecības un būvēs paredzēto stacionāro iekārtu iegādes attiecināmo izmaksu summas. No vairākām iespējamām finansējuma izlietojuma alternatīvām Latvija ir izvēlējusies plānā pieejamo finansējumu izlietot piena lopkopības sektora restrukturizācijai.

Tāpat izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka pēc 2010.gada 31.decembra iesniegtajiem projektiem, kurus paredzēts īstenot Lauku atbalsta dienesta (LAD) Zemgales un Lielrīgas reģionālo lauksaimniecības pārvalžu (RLP) teritorijās, tiek noteikta 25% atbalsta intensitāte tehnikas un iekārtu iegādei un 40% vispārējām izmaksām, bet pārējiem LAD RLP teritorijā īstenojamajiem projektiem tiek saglabāta 40% intensitāte tehnikas un iekārtu iegādei. Izmaiņas noteikumos izstrādātas, ņemot vērā lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju ierosinājumus un izvērtējot Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam (LAP) ieviešanas vidustermiņa ziņojumā ietvertās atziņas un secinājumus par pasākuma ieviešanas rezultātiem reģionu skatījumā. Rezultāti liecina, ka Zemgales un Lielrīgas reģionos pasākumam atvēlētais finansējums visam programmēšanas periodam jau ir izlietots un ir jāuzņemas virssaistības, kā arī šajos reģionos tehnikas un iekārtu iegāde līdz šim ir bijusi ļoti intensīva.

Savukārt, lai atbalstītu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS), izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka kooperatīviem ir pieļaujama traktoru iegāde bez jaudas ierobežojuma, ja traktors ir nepieciešams kooperatīva īpašumā esoša ražošanas objekta apkalpošanai, no kura labumu gūst visi kooperatīva biedri.

Noteikumos, pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem iepriekšējās projektu iesniegumu iesniegšanas kārtās un ņemot vērā lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju izteiktos priekšlikumus, izdarīti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.


 

ZM: Par kārtību, kādā novērtējama pārtikā lietojamo aromatizētāju atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām

18.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā novērtējama pārtikā lietojamo aromatizētāju atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām”.

Normatīvais akts nosaka, ka prasības aromatizētājiem no 2011.gada 20.janvāra noteiks jauna Eiropas Parlamenta un Padomes regula, tāpēc šobrīd spēkā esošajos noteikumos pārņemtā direktīva zaudē spēku. Tāpat noteikts, ka turpmāk aromatizētāju apriti un aromatizētāju izmantošanu pārtikā kontrolēs un uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Paredzēts arī, ka, izmantojot aromatizētājus un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām pārtikas produktos, jāievēro aromatizētāju lietošanas klasifikācijas un kvalitātes prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulās par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā, un kūpināšanas aromatizētājiem, kurus izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem.

Komersantam, kas sāks ražot, izplatīt un izmantot jaunus pārtikas aromatizētājus un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas nav atļauto aromatizētāju sarakstā, jāievēro prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem.

Ieviešot jaunos noteikumus aromatizētāju novērtēšanai, kompetentās institūcijas Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas netiks paplašinātas, jo pašreiz spēkā esošajos noteikumos par aromatizētāju lietošanu jau ir noteikts, ka dienests pilda kompetentās iestādes funkcijas atbilstoši attiecīgajai regulai, kā arī uzrauga un kontrolē aromatizētāju lietošanu pārtikā.

Līdz šim neviens Latvijas komersants nav izrādījis interesi par jaunu pārtikas aromatizētāju ražošanu. Latvijas pārtikas ražotāji izmanto Eiropas Savienībā atļautos pārtikas aromatizētājus.

Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā tiks atcelti līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta 1998.gada 14.aprīļa noteikumi Nr.131 “Noteikumi par aromatizētāju lietošanu pārtikā”.

Normatīvais akts stāsies spēkā 2011.gada 20.janvārī.


 

ZM: Par grozījumiem dzīvnieku ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtībā

18.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2003.gada 16.decembra noteikumos Nr.712 “Dzīvnieku ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”, kas paredz, ka turpmāk liellopu pārvietošanai Latvijas teritorijā nebūs nepieciešamas pases.

Lai mazinātu administratīvo slogu ganāmpulku īpašniekiem vai turētājiem, izmaiņas noteikumos paredz, ka visiem liellopu sugas dzīvniekiem pases tiek izsniegtas tikai gadījumos, kad dzīvnieks tiek izvests uz citu Eiropas Savienības (ES) valsti vai trešajām valstīm, ja to pieprasa trešās valsts kompetentā iestāde. Informācija par liellopiem, kas tiek turēti un pārvietoti valsts teritorijā, tiek uzskaitīta elektroniskajā datubāzē.

Savukārt dzīvnieku īpašnieki vai turētāji, kas audzē cūkas un izmanto tās tikai pašpatēriņam, varēs sniegt kopsavilkumu par cūku kustību tikai tajos gadījumos, kad dzīvnieks pirmoreiz ir ievietots novietnē un turpmāk divas reizes gadā, nevis katru mēnesi. Tāpat grozījumi noteikumos paredz vienkāršot cūku apzīmēšanas kārtību, atļaujot vaislas cūkas apzīmēt arī ar tetovējumu, turklāt pārraudzības ganāmpulkos vaislas cūku apzīmēšanai būs vienkāršāka numura piešķiršana – tas ietvers novietnes numuru un papildu pievienoto individuālo numuru, kas norādīts augošā secībā. Pārējos ganāmpulkos cūkas pirms pārvietošanas tiks apzīmētas tikai ar novietnes numuru.

Vienlaikus grozījumi paredz noteikt, ka valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”, kas līdz šim dzīvnieku īpašniekus un turētājus ir nodrošinājusi ar parastām krotālijām, turpmāk aitu un kazu ganāmpulku īpašniekiem un turētājiem izsniegs elektroniskās apzīmēšanas līdzekļus, t.i., elektronisko krotāliju, pirms dzīvnieku izvešanas no valsts. Tā tiks sekmēta dzīvnieku precīza uzskaite un apzīmēšana.

Izmaiņas noteikumos samazinās administratīvo slogu gan ganāmpulku īpašniekiem, gan dzīvnieku turētājiem, vienkāršos administrēšanas funkcijas, kā arī uzlabos pakalpojumu sniegšanas kvalitāti starp dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas sistēmā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām, valsts administrējošajām un kontrolējošajām institūcijām.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa



ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu lauksaimniecības atbalsta saņēmējiem

18.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumos Nr.872 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas 2007.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr.1535/2007 par EK līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē””, tādējādi samazinot administratīvo slogu lauksaimniecības atbalsta saņēmējiem.

Patlaban de minimis (uzskaites kārtība tam neliela apjoma atbalstam, kas netiek saskaņots ar Eiropas Komisiju) atbalsta saņēmējiem lauksaimniecības nozarē ar savu parakstu ir jāapliecina viņam piešķirtā de minimis atbalsta apmērs.

Tomēr praksē, administrējot de minimis atbalstu, administrējošās institūcijas ir konstatējušas, ka šī prasība ir lieka un rada papildu administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējam, gan administrējošajai institūcijai, organizējot dokumentu apmaiņu.

Grozījums atbilstošajos normatīvajos aktos nodrošinās atbalsta saņēmēja informēšanu par atbalsta apmēru, saņemot atbalsta sniedzēja lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu.

Grozījums normatīvajā aktā stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par atbalsta saņemšanu
meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai lauksaimniecības un meža zemēs

18.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra noteikumos Nr.792 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” īstenošanai””, kuri vienkāršo atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Turpmāk saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem normatīvajā aktā atbalsta pretendents procentuāli norādīs ieguldīto izmaksu sadali starp lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm par tajās veiktajiem būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas darbiem.

Sagatavotie grozījumi nodrošinās, ka meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas vai renovācijas projekts iesniegumā tiks norādīts kā viens vesels, nedalot to pa aktivitātēm.

Lai mazinātu administratīvo slogu, precizētas vairākas normas. Piemēram, turpmāk neparedzot prasību pretendentiem, kuru īpašumā atrodas nekustamais īpašums, iesniegt īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus. Tāpat, pamatojoties uz pasākuma īstenošanas pieredzi par iesniegtajiem projektiem pirmajās kārtās, izdarīti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precīzāk raksturo atbalsta saņemšanas nosacījumus, precizēts iesniedzamo dokumentu saraksts, kā arī vienkāršota projekta iesnieguma forma.

Grozījumi paredz arī nosacījumu, ka turpmāk projekta iesniegumu pretendents varēs iesniegt jebkurā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.

Normatīvā akta grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!