Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1220 "Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2010., Nr. 206 https://www.vestnesis.lv/ta/id/223614-asignejumu-pieskirsanas-un-izpildes-kartiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1225

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.decembra noteikumos Nr.1662 "Aeronavigācijas pakalpojumu un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas kārtība"

Vēl šajā numurā

30.12.2010., Nr. 206

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1220

Pieņemts: 28.12.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1220

Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 50.§)

Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību
24.panta otro daļu un 47.panta 4.1 daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. Valsts kase piešķir asignējumus izdevumiem saskaņā ar likumā par valsts budžetu kārtējam gadam (turpmāk – valsts budžeta likums) noteikto apropriāciju un nodrošina asignējumu izpildi;

1.2. iestāde, kas uzrauga Eiropas Savienības politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanu (turpmāk – uzraugošā iestāde), pieņem lēmumu par asignējuma apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu un Valsts kase Eiropas Savienības politiku instrumenta vai ārvalstu finanšu palīdzību finansējuma saņēmējam (turpmāk – finansējuma saņēmējs) aptur, atjauno vai atsauc asignējumu projekta īstenošanai.

II. Asignējumu piešķiršana

2. Piecu darbdienu laikā pēc valsts budžeta likuma pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā vai finanšu ministra apstiprinātiem valsts darbībai nepieciešamiem valsts budžeta izdevumiem, aizdevumiem un aizņēmumu limitiem ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrija) sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumus par ieņēmumu vai resursu izdevumu segšanai, kā arī izdevumu un finansēšanas (turpmāk – resursi izdevumu segšanai un izdevumi) sadalījumu pa saimnieciskā gada mēnešiem atbilstoši maksājumu termiņiem, ņemot vērā šādus nosacījumus:

2.1. atlīdzību plāno atbilstoši izmaksu laika grafikiem, mērķdotācijas pašvaldību budžetiem, subsīdijas un dotācijas, kā arī pārējos regulāros izdevumus plāno atbilstoši maksājumu laika grafikiem;

2.2. finansējumu, kas piešķirts Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto vai finansēto projektu un pasākumu finansēšanai, plāno atbilstoši noteiktajiem maksājumu grafikiem;

2.3. iemaksas starptautiskajās organizācijās plāno atbilstoši maksājumu grafikiem;

2.4. iegādes pamatkapitāla atjaunošanai plāno saskaņā ar prognozēto valsts iepirkumu procedūru gaitu;

2.5. investīcijas plāno atbilstoši prognozētajiem darba grafikiem un maksājumu grafikiem par izpildītajiem darbiem.

3. Finanšu ministrija apkopo ministriju iesniegtos priekšlikumus par resursu izdevumu segšanai un izdevumu sadalījumu. Ja tiek konstatētas neprecizitātes, Finanšu ministrija par to informē attiecīgo ministriju, un tā precizē resursu izdevumu segšanai un izdevumu sadalījumu. Finanšu ministrs pieņem lēmumu par ministrijas resursu izdevumu segšanai un izdevumu sadalījumu, un Finanšu ministrija divu darbdienu laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas nosūta minēto lēmumu Valsts kasei un ministrijai.

4. Valsts sekretārs un centrālās valsts iestādes vadītājs, ņemot vērā finanšu ministra lēmumu par resursu izdevumu segšanai un izdevumu sadalījumu, kā arī ministrijai apstiprināto valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta apropriāciju, nosaka budžeta izpildītājiem resursu izdevumu segšanai un izdevumu apmēru gadā un tā sadalījumu.

5. Budžeta izpildītāji saskaņā ar ministrijas noteikto resursu izdevumu segšanai un izdevumu apmēru gadā un tā sadalījumu sagatavo finansēšanas plānu projektus pa mēnešiem (1.pielikums – pamatbudžetam, 2.pielikums – speciālajam budžetam).

6. Ja tiek izveidota jauna tiešās pārvaldes iestāde vai tās struktūrvienība (kura tiek reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un kura veiks valsts budžeta izpildi tai atvērtajos valsts budžeta kontos), kā arī ja tiek reorganizēta vai likvidēta esošā, ministrija, kuras padotībā atrodas iestāde vai tās struktūrvienība, par to informē Valsts kasi. Valsts kasei ir tiesības pieprasīt no ministrijas papildu informāciju, kas ir nepieciešama iestādes reģistrācijai Valsts kases informācijas sistēmā.

7. Budžeta izpildītāji atsevišķus finansēšanas plānu projektus sagatavo, ja:

7.1. apstiprināta apropriācija vairāku programmu un apakšprogrammu izpildei;

7.2. izdevumu segšanai paredzēta ārvalstu finanšu palīdzība vai transferts no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

7.3. valsts budžeta likuma pielikumā par valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu apropriācija apstiprināta sadalījumā pa projektiem;

7.4. Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanai paredzēta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un projekta īstenotāja ir valsts budžeta iestāde;

7.5. projekta īstenošanai paredzēts Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējums un projekta īstenotāja ir valsts budžeta iestāde;

7.6. apstiprināta apropriācija pārējo valsts budžeta ilgtermiņa saistību izpildei;

7.7. finansēšanas plānus sagatavo katrai 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda aktivitātei vai apakšaktivitātei;

7.8. 2007.–2013.gada plānošanas periodā starp Eiropas Savienības fonda līdzfinansētā projekta ietvaros apstiprināto maksājuma pieprasījumu un līdzekļiem, kuri saņemti no Eiropas Komisijas saskaņā ar iesniegto izdevumu deklarāciju, valūtas kursa svārstību dēļ rodas starpība, kura tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem uz atsevišķa pieprasījuma pamata.

8. Budžeta izpildītāji, sagatavojot finansēšanas plānu projektus, norāda šādu informāciju:

8.1. budžeta veidu;

8.2. ministriju;

8.3. programmu vai apakšprogrammu;

8.4. budžeta izpildītāju;

8.5. valsts budžeta ilgtermiņa saistību veidu;

8.6. resursus izdevumu segšanai;

8.7. konta valūtu;

8.8. projektu, ja finansēšanas plāns sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 7.3. un 7.4.apakšpunktu.

9. Budžeta izpildītāji norāda valsts budžeta ilgtermiņa saistību veidu saskaņā ar valsts budžeta likuma pielikumu par valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu. Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda saistību veidu 2007.–2013.gada programmēšanas periodam norāda, atšifrējot līdz aktivitātes vai apakšaktivitātes  līmenim.

10. Budžeta izpildītāji sagatavotos finansēšanas plānu projektus iesniedz ministrijā, kurai valsts budžeta likumā noteikta apropriācija attiecīgajai valsts budžeta programmai vai apakšprogrammai.

11. Ja budžeta izpildītājs programmas vai apakšprogrammas izpildē iesaista citas ministrijas padotībā esošu valsts budžeta iestādi, ir jāpalielina iesaistītās ministrijas budžeta apropriācija saskaņā ar normatīvajos aktos par apropriācijas pārdali noteikto kārtību, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildes procesā starp ministrijām plānoto transfertu pārskaitīšanu un izdevumu veikšanu. Ja budžeta izpildītājs programmas vai apakšprogrammas izpildē iesaista savas ministrijas padotībā esošu valsts budžeta iestādi, iestādei paredzētā apropriācija ir jānodala atsevišķā finansēšanas plānā, ievērojot šādus nosacījumus:

11.1. ja izdevumi tiek finansēti no kārtējā gada ieņēmumiem, budžeta izpildītājs samazina plānotos ieņēmumus un izdevumus savā finansēšanas plānā un palielina plānotos ieņēmumus un izdevumus padotības iestādei, nepārsniedzot valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju attiecīgajai valsts budžeta programmai vai apakšprogrammai;

11.2. ja izdevumi tiek finansēti no iepriekšējo gadu maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikumiem, budžeta izpildītājs samazina plānoto atlikumu izmantošanu izdevumu finansēšanai un izdevumus savā finansēšanas plānā un palielina plānoto atlikumu izmantošanu izdevumu finansēšanai un izdevumus padotības iestādes finansēšanas plānā, nepārsniedzot valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju attiecīgajai valsts budžeta programmai vai apakšprogrammai.

12. Ministrija finansēšanas plānu projektus pārbauda un ne vēlāk kā astoņas darbdienas pirms saimnieciskā gada sākuma vai trīs darbdienas pirms kārtējā mēneša sākuma elektroniski apstiprina Valsts kases informācijas sistēmā. Vienlaikus ministrija elektroniski informē Valsts kasi par finansēšanas plānu apstiprināšanu, kā arī norāda to skaitu, sagatavošanas pamatojumu un informāciju par kontiem, kuros plānota Eiropas Savienības fondu līdzekļu atmaksa un kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par 2007.–2013.gada plānošanas periodu Eiropas Savienības fondiem paredzēts, ka maksājuma iestāde apstiprina attiecināmo izdevumu summu.

13. Valsts kase pārbauda ministrijas iesniegto budžeta izpildītāju finansēšanas plānu projektu atbilstību valsts budžeta likumam un triju darbdienu laikā tos reģistrē Valsts kases informācijas sistēmā.

14. Valsts kase atver kontu katram budžeta izpildītājam saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēto finansēšanas plānu.

15. Valsts kase, pamatojoties uz reģistrētajiem finansēšanas plāniem, mēneša pirmajā darbdienā piešķir:

15.1. dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem;

15.2. mēneša asignējumus.

16. Budžeta izpildītāji izstrādā grozījumus finansēšanas plānos, ja:

16.1. nepieciešams pārdalīt no gada sākuma programmā vai apakšprogrammā plānotos resursus izdevumu segšanai, tai skaitā piešķirto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, un piešķirtos asignējumus valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp budžeta izpildītājiem vai klasifikācijas kodiem;

16.2. saskaņā ar Ministru kabineta vai finanšu ministra lēmumu ir mainīta apropriācija vai veikta līdzekļu pārdale atbilstoši valsts budžeta likumam;

16.3. ir stājušies spēkā grozījumi valsts budžeta likumā;

16.4. saskaņā ar Ministru kabineta vai finanšu ministra lēmumu ir samazināti vai aizkavēti asignējumi;

16.5. saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu Finanšu ministrija ir pieprasījusi ministrijai veikt finansēšanas plānu grozījumus atbilstoši veicamo darbu vai pasākumu izpildes termiņiem;

16.6. saskaņā ar šo noteikumu 37.punktu faktiskā izpilde kontā pārsniedz piešķirtos asignējumus.

17. Grozījumus finansēšanas plānos šo noteikumu 16.punktā minētajos gadījumos izstrādā, ievērojot šādus nosacījumus:

17.1. grozījumus finansēšanas plānos budžeta izpildītāji veic, nemainot iepriekšējos periodos apstiprināto asignējumu apmēru;

17.2. budžeta izpildītāji informē Valsts kasi, ja grozījumi tiek veikti reorganizēto vai likvidēto iestāžu finansēšanas plānos.

18. Izmaiņas finansēšanas plānos pēc grozījumu izdarīšanas valsts budžeta likumā vai apropriācijas izmaiņām saskaņā ar Ministru kabineta vai finanšu ministra lēmumu ministrija nodrošina divu nedēļu laikā pēc minēto grozījumu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms nākamā mēneša sākuma.

19. Valsts sekretārs un centrālās valsts iestādes vadītājs nodrošina finansēšanas plānu sagatavošanu atbilstoši valsts budžeta likumam un to savlaicīgu iesniegšanu Valsts kasē saskaņā ar šiem noteikumiem.

III. Finansēšanas plānu apstrādes informācijas sistēmas lietošana

20. Lai iesniegtu finansēšanas plānu projektus Valsts kasē, ministrijas un to padotības iestādes izmanto finansēšanas plānu apstrādes informācijas sistēmu(turpmāk – informācijas sistēma FPAIS). Informācijas sistēmas FPAIS lietojumprogramma ir pieejama lejupielādei Valsts kases interneta vietnē.

21. Lai izmantotu informācijas sistēmu FPAIS, ministrija iesniedz Valsts kasē attiecīgu iesniegumu divos eksemplāros (izņemot, ja iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā) par katru ministrijas pilnvaroto pārstāvi (turpmāk – lietotājs) saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

22. Ministrija iesniedz Valsts kasē jaunu iesniegumu, ja nepieciešams piešķirt tiesības jauniem lietotājiem vai veikt izmaiņas esošo lietotāju datos vai pilnvarojumos. Katrs ministrijas iesniegtais iesniegums ir spēkā līdz dienai, kad Valsts kase apstiprina iesniegumu par informācijas sistēmas FPAIS lietošanas pārtraukšanu.

23. Valsts kase, saņemot šo noteikumu 21.punktā minēto iesniegumu, piecu darbdienu laikā reģistrē lietotāju informācijas sistēmā FPAIS, piešķir tam lietotāja numuru un paroli (turpmāk – autentifikācijas rīki). Autentifikācijas rīkus Valsts kase nosūta lietotājam uz iesniegumā norādīto lietotāja e-pasta adresi.

24. Ja lietotājam uz iesnieguma iesniegšanas brīdi Valsts kasē ir izsniegti autentifikācijas rīki citu Valsts kases attālināto pakalpojumu lietošanai, tad lietotāja identifikācijai šo noteikumu ietvaros izmanto iepriekš piešķirtos autentifikācijas rīkus.

25. Informācijas sistēmas FPAIS pakalpojuma sniegšanu uzsāk ar brīdi, kad Valsts kase ir veikusi šo noteikumu 23.punktā minētās darbības.

26. Autentifikācijas rīki (parole) ir neizpaužama informācija, kura ir zināma tikai lietotājam. Lietotājs apņemas šo informāciju neizpaust trešajām personām un novērst trešo personu iespēju to uzzināt. Lietotājs veic visus piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu autentifikācijas rīku saglabāšanu slepenībā. Lietotāja numuru var izpaust tikai Valsts kases darbiniekam, kurš veic lietotāja identifikāciju telefonatbalsta servisa nodrošināšanai.

27. Ja šo noteikumu 26.punktā minētā neizpaužamā informācija ir kļuvusi zināma vai ir aizdomas, ka tā kļuvusi zināma trešajai personai, lietotājs nekavējoties ziņo par to Valsts kasei, izmantojot Valsts kases elektronisko pakalpojumu portāla interneta vietnē norādīto telefonatbalsta servisa tālruņa numuru. Pēc minētās informācijas saņemšanas Valsts kase nekavējoties bloķē lietotāja autentifikācijas rīkus (paroli).

28. Valsts kase lietotāja autentifikācijas rīkus bloķē, ja lietotājs trīs reizes pēc kārtas kļūdās, ievadot paroli.

29. Lai atjaunotu piekļuvi informācijas sistēmai FPAIS, lietotājs sazinās ar Valsts kasi, izmantojot Valsts kases elektronisko pakalpojumu portālā interneta vietnē norādīto telefonatbalsta servisa tālruņa numuru, un informē par nepieciešamību atjaunot piekļuvi informācijas sistēmai FPAIS. Valsts kase veic lietotāja identifikāciju un nosūta jaunu paroli uz šo noteikumu 21.punktā minētajā iesniegumā norādīto lietotāja e-pasta adresi.

30. Valsts kase ir tiesīga reģistrēt lietotāju veiktās darbības informācijas sistēmā FPAIS, veikt lietotāja balss zvanu ierakstīšanu un, ja nepieciešams, izmantot šos ierakstus lietotāju veikto darbību pamatošanai un pierādīšanai.

31. Valsts kase veic pasākumus, lai nepieļautu nepilnvarotu informācijas sistēmas FPAIS lietošanu, nodrošina informācijas sistēmas FPAIS risinājumu, kas aizsargā lietotāja ievadīto informāciju pret nesankcionētu piekļuvi, un tādu tehnoloģisku risinājumu, kas droši aizsargā informāciju tās pārraides laikā sakaru tīklos.

32. Tiklīdz lietotājs ir paziņojis Valsts kasei par jebkuru konfidencialitātes pārkāpumu attiecībā uz autentifikācijas rīkiem, Valsts kase veic pasākumus, lai nepieļautu turpmāku autentifikācijas rīku izmantošanu, piekļūstot Valsts kases attālināto pakalpojumu sistēmām, tajā skaitā informācijas sistēmai FPAIS. Valsts kase nav atbildīga par šādu nesankcionētu autentifikācijas rīku lietošanas sekām, kamēr nav saņēmusi attiecīgu informāciju.

33. Neatkarīgi no šo noteikumu 32.punktā minētajiem nosacījumiem Valsts kasei ir tiesības bloķēt lietotāja autentifikācijas rīkus, ja rodas aizdomas, ka autentifikācijas rīki ir kļuvuši zināmi nepilnvarotai personai, vai ir pamats uzskatīt, ka autentifikācijas rīkus izmanto nelikumīgi vai krāpnieciski.

34. Ministrija un tās padotības iestādes, lietojot informācijas sistēmu FPAIS, ir atbildīgas par:

34.1. informācijas sistēmas FPAIS lietošanu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

34.2. jebkurām darbībām, kas veiktas informācijas sistēmā FPAIS, izmantojot lietotāja autentifikācijas rīkus;

34.3. jebkādu prettiesisku lietotāja darbību, ļaunu nolūku, neuzmanību, uzņemoties arī nejaušības risku.

IV. Asignējumu izpilde

35. Budžeta izpildītāji var veikt izdevumus tikai to finansēšanas plānos no gada sākuma piešķirto asignējumu ietvaros saskaņā ar valsts budžetā noteiktajiem finansējuma izmantošanas mērķiem sadalījumā pa budžeta rādītājiem.

36. Izdevumu segšanai budžeta izpildītāji var izmantot tikai to finansēšanas plānos paredzētos resursus izdevumu segšanai, tai skaitā plānotos atlikumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem vai ārvalstu finanšu palīdzības.

37.  Ja pēc finansēšanas plānu grozījumiem faktiskā izpilde kontā pārsniedz piešķirtos asignējumus, ministrija nedēļas laikā pēc asignējumu piešķiršanas, bet ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms nākamā mēneša sākuma nodrošina faktiskās izpildes atbilstību piešķirtajiem asignējumiem, veicot grozījumus finansēšanas plānā vai veicot klasifikācijas kodu labojumus vai darījumu pārgrāmatošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtību Valsts kasē.

38. Valsts kase līdz kārtējā mēneša piektajai darbdienai nodrošina ministriju ar operatīvo kopsavilkuma pārskatu par periodu no gada sākuma. Ministrija pārbauda kopsavilkuma pārskatu un informē ministrijas budžeta izpildītājus par nepieciešamību veikt klasifikācijas kodu labojumus vai darījumu pārgrāmatošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtību Valsts kasē.

39. Valsts kase līdz kārtējā saimnieciskā gada 12.janvārim elektroniski nodrošina ministriju ar kopsavilkuma pārskatu par budžeta izpildi iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Ministrija pārbauda kopsavilkuma pārskatu un, konstatējot neatbilstības budžeta izpildē, informē savus budžeta izpildītājus par nepieciešamību triju darbdienu laikā veikt klasifikācijas kodu labojumus vai darījumu pārgrāmatošanu par iepriekšējo saimniecisko gadu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtību Valsts kasē. Pēc labojumu veikšanas un šo noteikumu 50.punktā minēto neizmantoto budžeta asignējumu slēgšanas Valsts kase atkārtoti sagatavo kopsavilkuma pārskatu un nosūta ministrijai saskaņošanai. Ministrija triju darbdienu laikā pēc pārskata saņemšanas no Valsts kases paraksta saskaņoto kopsavilkuma pārskatu ar drošu elektronisko parakstu un nosūta to Valsts kasei.

40.  Finanšu ministrija katru ceturksni izvērtē ministriju valsts budžeta programmu un apakšprogrammu izpildi. Ja izdevumu izpilde laikposmā no gada sākuma līdz iepriekšējam ceturksnim (ieskaitot) ir mazāka par 85 procentiem no attiecīgās valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas finansēšanas plānā šim periodam apstiprinātā izdevumu apmēra, Finanšu ministrija var pieprasīt ministrijai veikt finansēšanas plāna grozījumus atbilstoši veicamo darbu vai pasākumu izpildes termiņiem.

41.  Pārmaksas un prasību atmaksas, kas veidojušās iepriekšējos saimnieciskajos gados, ieskaita budžeta izpildītāja atvērtajā kontā Valsts kasē.

42.  Operatīvās darbības iestādes operatīvās darbības nodrošināšanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus (tai skaitā operatīvās darbības iestādes darbiniekiem operatīvās darbības nodrošināšanai avansā izsniegtos finanšu līdzekļus) un budžeta izpildītāja kredītkaršu izdevumiem avansā ieskaitītos līdzekļus Valsts kases norēķinu kontā bankā, kas saimnieciskā gada laikā nav izlietoti, līdz nākamā saimnieciskā gada 10.janvārim ieskaita budžeta izpildītāja atvērtajā kontā Valsts kasē.

43. Šo noteikumu 41. un 42.punktā minētās summas uzskaita budžeta izpildītāja atvērtajā kontā Valsts kasē, piemērojot budžetu ieņēmumu klasifikācijas kodu. Budžeta izpildītājs ir atbildīgs par minēto summu pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos, ja atmaksāto līdzekļu resursu avots iepriekšējā saimnieciskajā gadā bija dotācija no vispārējiem ieņēmumiem vai transferta pārskaitījums no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem. Ja atmaksāto līdzekļu resursu avots iepriekšējā saimnieciskajā gadā bija maksas pakalpojumi, citi pašu ieņēmumi vai ārvalstu finanšu palīdzība, tai skaitā transferts no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, un valsts pamatbudžeta izdevumu kontā nav plānoti maksas pakalpojumi, citi pašu ieņēmumi vai ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, līdzekļus uzskaita saskaņā ar šo noteikumu 46.punktu.

44. Budžeta izpildītājs ir atbildīgs par personām, kas ieguvušas diplomātiskā un konsulārā dienesta statusu, avansā izsniegto un saimnieciskā gada laikā neizlietoto valsts budžeta līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos līdz nākamā saimnieciskā gada 20.janvārim.

45. Ja budžeta izpildītājiem valsts pamatbudžeta kontos iepriekšējā gada beigās saglabājies līdzekļu atlikums no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem vai ārvalstu finanšu palīdzības, tai skaitā transfertiem no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, Valsts kase, pamatojoties uz budžeta izpildītāja iesniegumu (4.pielikums), līdzekļu atlikumus līdz kārtējā saimnieciskā gada 10.janvārim ieskaita:

45.1. kārtējam saimnieciskajam gadam atvērtajos valsts pamatbudžeta kontos, nepārsniedzot reģistrētajos finansēšanas plānos piešķirto asignējumu apmēru, ko plānots segt no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikumiem;

45.2. deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē, kas atvērts budžeta izpildītājam attiecīgās programmas vai apakšprogrammas atlikumu uzskaitei līdz to ieplānošanai budžetā. Pēc šo līdzekļu ieplānošanas budžetā budžeta izpildītājs iesniedz Valsts kasē iesniegumu par līdzekļu atlikumu pārgrāmatošanu uz norādīto valsts pamatbudžeta izdevumu kontu, piemērojot atbilstošo finansēšanas klasifikācijas kodu.

46. Budžetā neplānotie līdzekļi līdz to ieplānošanai valsts budžetā tiek ieskaitīti budžeta izpildītāja atvērtajā deponēto līdzekļu kontā, piemērojot atbilstošo ieņēmumu klasifikācijas kodu. Pēc šo līdzekļu ieplānošanas budžetā budžeta izpildītājs iesniedz Valsts kasē vēstuli par ieņēmumu pārgrāmatošanu uz norādīto valsts pamatbudžeta izdevumu kontu.

47. Līdzekļi, kurus nevar attiecināt uz budžeta iestādes saimniecisko darbību un kas ieskaitīti Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tai skaitā drošības nauda, pansionātos dzīvojošo deponētās pensijas, aizturētām personām līdz tiesas lēmumam atsavinātie līdzekļi, ieslodzīto personu personīgā nauda, tiek uzskaitīti deponēto līdzekļu kontā Valsts kasē ar attiecīgo naudas līdzekļu vai noguldījumu finansēšanas klasifikācijas kodu.

48. Budžeta izpildītāji nodrošina piešķirto asignējumu izpildi atbilstoši valsts budžeta likumā noteiktajai apropriācijai saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību.

49. Valsts budžeta izpildītāji, kuri saimnieciskā gada laikā ir saņēmuši valsts pamatbudžeta kontā transferta ieņēmumus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem vai valsts speciālā budžeta un nav tos izlietojuši, veic transferta atlikuma atmaksu līdz saimnieciskā gada beigām, piemērojot atbilstošos transferta ieņēmumu un izdevumu klasifikācijas kodus vai līdz kārtējā saimnieciskā gada 10.janvārim iesniedz iesniegumu (4.pielikums), kurā norāda transferta atlikuma atmaksas summu.

50. Valsts kase līdz kārtējā saimnieciskā gada 17.janvārim slēdz iepriekšējā saimnieciskajā gadā neizmantotos valsts budžeta asignējumus, attiecīgi samazinot piešķirto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem par slēdzamo asignējumu apjomu.

V. Asignējuma apturēšana, atjaunošana vai atsaukšana

51. Uzraugošā iestāde finansējuma saņēmējam nosūta rakstisku brīdinājumu, bet ministrijai, kuras institucionālajā padotībā ir finansējuma saņēmējs, – brīdinājuma kopiju, ja:

51.1. tiesību aktos noteiktajā termiņā nav saņemti pārskati par projekta īstenošanu un maksājuma pieprasījumi vai pārskati, kuri pamato Eiropas Savienības politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma pieprasījumu (turpmāk – pārskati);

51.2. projekts netiek īstenots saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta ieviešanu un tiek izskatīta nepieciešamība uzsākt procesu par līguma vai vienošanās par projekta ieviešanu laušanu.

52. Finansējuma saņēmējs pēc šo noteikumu 51.punktā minētā rakstiskā brīdinājuma saņemšanas 10 darbdienu laikā iesniedz uzraugošajā iestādē pārskatus un paskaidrojumu par pārskatu neiesniegšanas iemesliem vai paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc projekts netiek īstenots saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta ieviešanu.

53. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 52.punktā minētajā termiņā nav iesniedzis uzraugošajā iestādē pārskatus un paskaidrojumu par pārskata neiesniegšanas iemesliem vai paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc projekts netiek īstenots saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta ieviešanu, vai saņemtie pārskati vai paskaidrojums liecina, ka projekts netiek īstenots saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta ieviešanu, uzraugošā iestāde triju darbdienu laikā pieņem lēmumu par asignējuma apturēšanu, norādot tajā finansējuma saņēmēja projekta konta rekvizītus Valsts kasē. Uzraugošā iestāde pieņemtā lēmuma kopiju vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta Valsts kasei, finansējuma saņēmējam un ministrijai.

54. Valsts kase vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 53.punktā minētā lēmuma kopijas saņemšanas aptur attiecīgā projekta konta darbību un rakstiski informē uzraugošo iestādi, finansējuma saņēmēju un ministriju par asignējuma apturēšanu.

55. Finansējuma saņēmējs 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 54.punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz uzraugošajā iestādē pārskatus un paskaidrojumu, kas apliecina, ka projekts turpmāk tiks īstenots saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta ieviešanu.

56. Ja finansējuma saņēmējs ir izpildījis šo noteikumu 55.punktā minētās prasības un uzraugošā iestāde ir guvusi pārliecību, ka projekts turpmāk tiks īstenots saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta ieviešanu, uzraugošā iestāde triju darbdienu laikā pieņem lēmumu par apturētā asignējuma atjaunošanu, norādot tajā finansējuma saņēmēja projekta konta rekvizītus Valsts kasē. Uzraugošā iestāde pieņemtā lēmuma kopiju vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta Valsts kasei, finansējuma saņēmējam un ministrijai.

57. Valsts kase vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 56.punktā minētā lēmuma kopijas saņemšanas atjauno attiecīgā projekta konta darbību un rakstiski informē par to uzraugošo iestādi, finansējuma saņēmēju un ministriju.

58. Ja finansējuma saņēmējam ir nosūtīts brīdinājums šo noteikumu 51.2.apakšpunktā minētajā gadījumā, taču uzraugošā iestāde pēc paskaidrojuma saņemšanas par iemesliem, kāpēc projekts netiek īstenots saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta ieviešanu, nav guvusi pārliecību par projekta turpmāko īstenošanu saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta ieviešanu un ir pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu vai vienošanos par projekta ieviešanu, uzraugošā iestāde triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums lauzt līgumu vai vienošanos par projekta ieviešanu, pieņem lēmumu par asignējuma atsaukšanu, norādot tajā finansējuma saņēmēja projekta konta rekvizītus Valsts kasē. Uzraugošā iestāde pieņemtā lēmuma kopiju vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta Valsts kasei, finansējuma saņēmējam un ministrijai.

59. Ministrija triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 58.punktā minētās informācijas saņemšanas atsauc atlikušo asignējumu finansējuma saņēmēja attiecīgā projekta konta finansēšanas plānā.

60. Valsts kase, saņemot lēmumu par asignējuma apturēšanu, kurš pieņemts saskaņā ar tiesību aktiem par finanšu vadības noteikumu pārkāpumiem (izņemot šo noteikumu 53.punktā minēto gadījumu), aptur lēmumā norādītā budžeta izpildītāja konta (kontu) darbību un rakstiski informē lēmuma pieņēmēju, finansējuma saņēmēju un ministriju par asignējuma apturēšanu.

61. Valsts kase, saņemot lēmumu par šo noteikumu 60.punktā minētā asignējuma atjaunošanu, vienas darbdienas laikā atjauno attiecīgā konta darbību un rakstiski informē lēmuma pieņēmēju, finansējuma saņēmēju un ministriju par asignējuma atjaunošanu.

VI. Noslēguma jautājumi

62. Valsts kase ir tiesīga piemērot Likuma par budžetu un finanšu vadību 47.pantā minētos pasākumus, ja tā konstatē, ka netiek ievērota šajos noteikumos noteiktā kārtība.

63.  Atzīt par spēku zaudējušiem:

63.1. Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumus Nr.501 "Eiropas Savienības politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības asignējumu apturēšanas, atjaunošanas vai atsaukšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 104.nr.);

63.2. Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumus Nr.1482 "Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 203.nr.).

64. Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents,
reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1220

Finanšu ministrs A.Vilks



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1220

Finanšu ministrs A.Vilks



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28. decembra
noteikumiem Nr.1220

Finanšu ministrs A.Vilks



 

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 28.decembra
noteikumiem Nr.1220

Finanšu ministrs A.Vilks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!