Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zemkopības ministrija: Par tiešo maksājumu sistēmas nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.12.2010., Nr. 197 (4389) https://www.vestnesis.lv/ta/id/222744

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2010.gada 13.decembrī

Vēl šajā numurā

14.12.2010., Nr. 197 (4389)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zemkopības ministrija: Par tiešo maksājumu sistēmas nākotni

12.decembrī Briselē pirms Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes saskaņā ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministra Mareka Savicka ierosinājumu notika diskusija par tiešo maksājumu sistēmas nākotni, par ko izteikti priekšlikumi Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā. Sanāksmē pulcējās ES jauno dalībvalstu, kā arī atsevišķu līdzīgi domājošo ES veco dalībvalstu lauksaimniecības ministri un nozares ministriju pārstāvji.

Sanāksmes laikā Latvijas, Igaunijas, Kipras, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas pārstāvji vienojās par kopīgu viedokli, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešo maksājumu sistēmu nepieciešams reformēt tā, lai pēc 2013.gada tiešie maksājumi visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem tiktu aprēķināti saskaņā ar objektīviem un godīgiem kritērijiem.

“Sanāksmes laikā mēs pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm norādījām, ka tiešajiem maksājumiem jākompensē pamatizdevumi, kas saistīti ar sabiedrisko labumu sniegšanu – pārtikas nodrošinājumu un zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Tāpat ar tiešmaksājumiem jānodrošina taisnīgi dzīves standarti lauksaimniekiem – zināma ienākumu stabilitāte un drošība, lai izvairītos no lauksaimniecības zemes un lauku pamešanas. Līdz ar to objektīvie kritēriji tiešo maksājumu aplokšņu aprēķināšanā varētu būt, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju, kā arī zemes uzturēšanas, lauksaimniecības tehnikas ekspluatācijas un darbaspēka izmaksas,” informē Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze.

Iespējams, septiņu ES dalībvalstu kopīgai nostājai KLP reformas jautājumā pievienosies arī Čehija un Portugāle. Deklarāciju ar prasību atteikties no tiešo maksājumu aprēķināšanas sistēmas, izmantojot nevienlīdzīgos vēsturiskos tiešo maksājumu aprēķināšanas aspektus, paredzēts iesniegt EK, pārējām ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!