
Latvija sagaida:
— Vācijas Bundestāga prezidentu
Šodien mūsu valstī oficiālā vizītē ierodas Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidents
Volfgangs Tīrze
(
Wolfgang Thierse
) un viņa vadītā delegācija. Augstā viesa vizītes pirmā darba diena rīt,
24. maijā, sāksies ar uzrunu Saeimas sēdē. Rīt paredzēta arī Volfganga
Tīrzes tikšanās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Saeimas
priekšsēdētāju Jāni Straumi un Ministru prezidentu Andri Bērziņu, kā arī ar
Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem un labklājības
ministru Andreju Požarnovu. Rīt Bundestāga prezidents Volfgangs Tīrze
apmeklēs arī Latvijas 50 gadu okupācijas muzeju un Gētes institūtu un Rīgas
galerijā atklās Brēmenes mākslinieku izstādi. Piektdien ieplānota
Bundestāga prezidenta tikšanās ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas
arhibīskapu Jāni Vanagu, Romas Katoļu baznīcas prāvestu Antonu Smelteri un
Vācijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā mācītāju Matisu Burghartu,
tikšanās ar Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes studentiem,
Biķernieku memoriāla apmeklējums, Vecrīgas un Doma baznīcas apskate.
Sestdien, vizītes beidzamajā dienā, Volfgangs Tīrze izbrauks uz Jelgavu,
kur tiksies ar pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu un
Lauksaimniecības Universitātes rektoru Voldemāru Strīķi un iepazīsies ar
Jelgavas pili. Tālāk augstais viesis dosies uz Rundāli, bet pēc Rundāles
pils apskates viesosies Jūrmalā. Sestdienas pievakarē Volfgangs Tīrze no
Rīgas izlidos uz Kopenhāgenu.
Vācijas Bundestāga prezidenta Volfganga Tīrzes vizītes laikā (24.maijā no plkst. 7.00 līdz plkst. 19.00 un 25. maijā no plkst. 7.00 līdz plkst. 20.00) Rīgā jāizkar Latvijas valsts karogi.
Volfgangs Tīrze
dzimis 1943. gada 22. oktobrī Breslavā (tagadējā Vroclava Polijas Republikā). Katolis, precējies, divu bērnu tēvs. Studējis mākslu, vācu valodu un literatūru Berlīnes Humbolta universitātē. Pēc augstskolas beigšanas divus gadus strādājis turpat Humbolta universitātes Kultūras teorijas un estētikas departamentā par pētnieka palīgu, bet no 1977. līdz 1990. gadam — VDR Kultūras lietu ministrijā. Atlaists sakarā ar tā saukto Bīrmana ( Biermann ) lietu. Pēc tam strādāja par pētnieka palīgu VDR Zinātņu akadēmijas Centrālajā literatūras vēstures institūtā. 1989.gadā kļuva par Jaunā foruma dalībnieku. 1990. gadā iestājās tikko izveidotajā VDR Sociāli demokrātiskajā partijā (SPD), no jūnija līdz septembrim bija tās priekšsēdētājs. 1990. gada septembrī partijas Vācijas apvienošanās konferencē tika ievēlēts par SPD priekšsēdētāja vietnieku. No 1990. gada 18. marta līdz 2. oktobrim bija VDR Tautas palātas deputāts. Kopš 1990. gada 3. oktobra Vācijas Bundestāga loceklis. No 1990. līdz 1998. gadam SPD parlamenta grupas priekšsēdētāja vietnieks. Kopš 1998.gada 26. oktobra Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidents."LV" informācija