Jevgenijs Beršeda, Ukrainas ārlietu ministra pirmais vietnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums

no 1.lpp.

Tagad mūsu valdība aktīvi strādā pie ekonomikas strukturālās pārveidošanas programmas 1999.–2003. gadam. Paredzēts nacionālas nozīmes prioritātēs ierindot mūsu ražojumu konkurētspējas paaugstināšanu, valsts eksporta potenciāla palielināšanu, rūpniecības tehnoloģisko atjaunošanu un citus pasākumus. Būtiski, ka šīs programmas izstrādātāji vadās no nepieciešamības rēķināties tikai ar saviem resursiem. Tieši tāpēc visās jomās tiks ievērota visstingrākā taupība. Nav noslēpums, ka tieši šo ceļu savā laikā izmantoja mūsu rietumu kaimiņi.

— Kādi bija galvenie Ukrainas attīstības pērnā gada rezultāti? Vispirms es gribētu šo jautājumu saistīt ar jūsu valsts centieniem integrēties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

— Ukrainas ārpolitiskā darbība 1998. gadā bija virzīta pirmām kārtām uz vissvarīgākā uzdevuma izpildi — aizstāvēt mūsu valsts intereses starptautiskajā arēnā. Šī mērķa sasniegšanai Ukrainas Ārlietu ministrijai allaž bijusi aktīva pozīcija visos ārpolitiskās dzīves jautājumos, pieliekot visas pūles, lai Ukrainas ārpolitika būtu nosvērta, prognozējama un stabila, bet Ukrainas diplomātija — profesionāla un tālredzīga. Pagājušajā gadā tika sasniegtas zināmas pozitīvas izmaiņas, īstenojot Ukrainas stratēģisko integrācijas kursu Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Jūtams progress iezīmējies vispusīgu un dinamisku attiecību attīstīšanā starp Ukrainu un Eiropas Savienību (ES). Saprotot, ka iekšējās likumdošanas, standartu un nozaru politikas pieskaņošana ES standartiem ir neatņemams priekšnoteikums, lai tuvinātos Eiropas Savienībai. Pirmais uzdevums mums bija koordinēt visu izpildvaras institūciju centienus. Tika īstenota virkne pasākumu, izpildot Ukrainas prezidenta 1998. gada 24 februāra lēmumu par to, kā nodrošināt Ukrainas un ES vienošanos par partnerību un sadarbību, kā arī pilnveidot sadarbību ar ES. Šajā kontekstā es gribu atgādināt, ka Ukraina ir paziņojusi par saviem centieniem iegūt Eiropas Savienības asociētās valsts statusu.

1998. gadā notikušas sešas Ukrainas un ES vadošā trijnieka (ES prezidējošā valsts, kā arī iepriekšējā un nākamā prezidējošā valsts — J.Ū.) dažāda līmeņa tikšanās, apspriežot aktuālus divpusējo attiecību un starptautiskās dzīves jautājumus, ir saskaņotas vispārējās nostādnes atsevišķu problēmu risinājumos.

Svarīgs notikums mūsu valsts attiecībās ar ES bija Ukrainas un ES otrā sanāksme, kurā piedalījās Ukrainas prezidents un ES vadība. Tajā tika panākta noruna par to, ka Eiropas Savienība izpētīs iespējas sākt konsultācijas par brīvās tirdzniecības zonas radīšanu starp Ukrainu un ES. Ukraina arī tika pasludināta par ES "stratēģisku un unikālu partneri".

Vārdu sakot, pērn tika radīts drošs pamats mūsu sadarbībai ar ES, kā arī tālākai integrācijas procesu attīstībai. Par to liecina arī ES decembra sanāksmes lēmumi par Eiropas Savienības kopīgās stratēģijas izstrādāšanu attiecībās ar Ukrainu.

Runājot par Ukrainas attiecībām ar NATO — mūsu valsts nacionālās intereses tiek noteiktas, rēķinoties ar Ziemeļatlantijas alianses vadošo un visnotaļ pozitīvo lomu starptautiskā miera, stabilitātes un drošības uzturēšanā, vispārējā uzticības klimata uzlabošanā Eiroatlantijas reģionā.

Pērn tika veikts aktīvs darbs, īstenojot Ukrainas un NATO partnerības hartu, kā arī individuālo partnerības programmu. Liela uzmanība tiek veltīta Ukrainas prezidenta apstiprinātās valsts sadarbības programmas ar NATO īstenošanai no 1999. līdz 2001. gadam. No galvenajiem pasākumiem jāatceras Ukrainas un NATO komisijas izveidošana, Ukrainas misijas izveidošana NATO , kā arī savstarpējās saprašanās memoranda parakstīšana par plānošanu civila rakstura ārkārtējās situācijās un gatavību katastrofām, Ukrainas militārās reformas jautājumu kopīgās darba grupas darba sākums un vēl citi pasākumi. Gada beigās tika pieņemts arī lēmums par Ukrainas un NATO komisijas sanāksmes sarīkošanu alianses 50 gadu jubilejas svinību laikā 1999. gada aprīlī ASV.

Kā redzat, mūsu darbība šajā jomā bijusi konkrēta un konsekventa.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Ukrainas pašreizējās attiecības un to perspektīvu?

— Ukrainu un Latviju vieno stratēģisko mērķu vienība — nodrošināt savu valstisko neatkarību un suverenitāti, uzticība izvēlētajam ceļam — pārveidot savu valstu ekonomiku pēc brīvā tirgus principiem. Mūs apvieno uzskatu kopība par nākotnes pasaules kārtību. Vēl atlicis pavisam īss laika sprīdis, un mēs jau dzīvosim trešajā gadu tūkstotī. Vajag ne tikai domāt, bet arī rīkoties tā, lai nodrošinātu uzticības klimatu Eiroatlantijas reģionā un radītu stabilu drošības sistēmu Eiropā.

Visi šie apsvērumi, manuprāt, arī nosaka Ukrainas un Latvijas divpusējo attiecību raksturu. Šīs attiecības attīstās dinamiski, to pamatā abpusējs izdevīgums, atklātums un patiesums. Šīs attiecības pilnībā var kvalificēt kā draudzīgas partnerattiecības. Šodien mūsu attiecības ir plašs komplekss, kas aptver politiku, ekonomiku, kultūru, zinātni, izglītību, medicīnu un daudzas citas jomas. Gribu uzsvērt, ka šis komplekss nodrošināts ar solīdu juridisko bāzi: ir parakstīti 55 divpusējie līgumi un vienošanās, 19 citi dokumenti vēl tiek izstrādāti.

Tomēr, kopumā ņemot, tas viss vēl ir tikai ceļa sākums. Daudzi dokumenti mums enerģiski jāpiepilda ar konkrētu saturu. Taču tas ir ne vien valsts struktūru, bet arī darījumu aprindu, zinātnes, kultūras un izglītības pārstāvju uzdevums.

Mēs saskatām patiesi lielas rezerves abu valstu ekonomiskās sadarbības padziļināšanai. Šeit, manuprāt, nedrīkst visu reducēt tikai uz ārējo tirdzniecību, neraugoties uz tās nenoliedzamo svarīgumu un nozīmīgumu. Mums jārūpējas par saviem nacionālajiem ražotājiem, kas būtībā veido ārējās tirdzniecības pamatu. Mums jāsekmē viņu pūliņu apvienošana kopēju ražošanas uzņēmumu radīšanai, izmantojot jaunāko tehnoloģiju, jāattīsta kooperācija.

Mani informēja par Latvijas ekonomikas ministra Aināra Šlesera gatavību ar savu Ukrainas kolēģi apspriest dažus kopīgus lielus projektus, kuru īstenošanai varētu piesaistīt ne vien Ukrainas un Latvijas, bet arī Ziemeļeiropas valstu investīcijas. Esmu pārliecināts, ka šis ir visai perspektīvs ceļš.

Pareizi būtu mūsu ekonomiskajās attiecībās maksimāli izmantot jau iegūto mūsu valstu zinātniski tehnisko pieredzi.

Ņemsim tikai vienu piemēru. Nākamā naftas vada projekta izstrādei Latvijā piesaistīts Ukrainas Naftas transporta institūts. Latvijas kolēģi augstu novērtējuši tā darba rezultātus, konkrēti — projekta izmaksu samazināšanu.

Mēs saskatām arī labu perspektīvu abu valstu reģionu sadarbībai. Šo sadarbību jau aizsākušas mūsu valstu galvaspilsētas — Kijeva un Rīga. Vārdu sakot, ir visi priekšnoteikumi abu valstu plaša mēroga sadarbībai. Vajadzīgs tikai neatlaidīgs ikdienas darbs, un panākumi neliks gaidīt.

— Ko jūs gribētu teikt saviem latviešu kolēģiem abu valstu Ārlietu ministriju politiskajās konsultācijās?

— Šī man bija pirmā darba tikšanās ar jūsu valsts ārpolitikas resora vadību un citiem augsta ranga diplomātiem. Es aizbraucu, guvis vēl vienu apliecinājumu tam, ka, pirmkārt, mūsu latviešu kolēģi ir augsti profesionāli, tālredzīgi, plaši domājoši cilvēki un, protams, arī pragmatiķi. Otrkārt, viņi ir patiesi savas zemes patrioti un lieli Ukrainas draugi. Ukrainas delegācija no sirds pateicas ministram Valdim Birkavam un valsts sekretāram Mārim Riekstiņam par sirsnīgo un draudzīgo noskaņu šo konsultāciju laikā, par lietišķumu un konstruktīvismu mūsu darbā.

Jāris Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors