Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 5.oktobrī

MK: Par kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi

5.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus “Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi”, kas noteiks kārtību, kādā dibināmi Ministru kabineta un citu valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi.

Valsts institūcija vai pašvaldība sagatavo lēmuma par apbalvojuma dibināšanu un apbalvojuma dibināšanas nolikuma projektu. Nolikuma projektā norāda: informāciju par attiecīgās institūcijas amatpersonām un koleģiālām institūcijām, kuras ir tiesīgas ieteikt personas apbalvošanai; apbalvojuma nodibināšanas mērķi; apbalvojuma piešķiršanas nosacījumus; apbalvojumam izvirzīto kandidātu izvērtēšanas kārtību; kārtību, kādā pieņem lēmumu par apbalvošanu un paraksta lēmumu par apbalvojuma piešķiršanu; apbalvojuma veidu (apbalvojuma zīmes tehniskais apraksts, krāsains zīmējums, zīmējuma skaidrojums (heraldiskās zīmes vai emblēmā izmantotie elementi)); apbalvošanas faktu apliecinoša dokumenta krāsainu attēlu.

Nolikuma projektu iesniedz Valsts heraldikas komisijā, kura apstiprina apbalvojuma veidu (apbalvojuma zīmes tehniskais apraksts, krāsains zīmējums, zīmējuma skaidrojums (heraldiskās zīmes vai emblēmā izmantotie elementi)), kā arī apbalvošanas faktu apliecinoša dokumenta krāsainu attēlu (attiecībā 1:1). Paredzēts, ka institūciju dibinātos apbalvojumus Kultūras ministrija reģistrē Apbalvojumu reģistrā.

Noteikumi nosaka Ministru kabineta apbalvojumu dibināšanas kārtību. Ministru kabineta balva tiek dibināta, lai novērtētu personu ieguldījumu demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, nozīmīgu darbību saimnieciskajā vai sabiedriskajā jomā vai nopelnus citās valstij nozīmīgās darbības jomās. Ministru kabineta balva ir 5000 latu naudas summa un to apliecinošs dokuments – Ministru kabineta Goda diploms.

Ministru kabineta balva par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs tiek dibināta, lai novērtētu izglītojamo gūtos sasniegumus starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs. Balva izglītojamajam un pedagogam ir naudas summa un Ministru kabineta Goda diploms.

Ministru kabineta Atzinības raksts tiek dibināts, lai privātpersonām (arī ārvalstniekiem) izteiktu valdības atzinību par izciliem sasniegumiem tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, veselības, vides aizsardzības, valsts pārvaldes, kultūras, sporta un valsts aizsardzības jomā.

Valsts kancelejai līdz 2012.gada 1.janvārim jāizstrādā jauns Ministru kabineta Goda diploma zīmējums un Ministru kabineta Atzinības raksta zīmējums un jāiesniedz izvērtēšanai Valsts heraldikas komisijā.

Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2012.gada 1.janvārim jāizstrādā Ministru kabineta diploma par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs zīmējums un jāiesniedz izvērtēšanai Valsts heraldikas komisijā.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.957 “Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi”.

Aivis Freidenfelds,
Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos

5.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos”.

Noteikumu projekts paredz, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) iesaistās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos, ja civilās aizsardzības sistēmas rīcībā esošie resursi konkrētajā situācijā ir nepietiekami un ja NBS resursu piesaiste ievērojami paātrina seku likvidēšanu, mazina iespējamos zaudējumus vai paātrina cilvēku glābšanu, vai ja NBS rīcībā ir speciāli resursi šo darbību veikšanai.

AM: Par Zemessardzes atbalstu likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā

5.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā Latvijas Republikas Zemessardze sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā”.

Zemessardzes rīcībā ir valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai paredzētie resursi (personāls un materiāltehniskie līdzekļi), kas miera laikā var tikt izmantoti atbalsta sniegšanā civilajām iestādēm.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka pēc valsts un pašvaldību iestāžu pieprasījuma Latvijas Republikas Zemessardze sniedz atbalstu likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā, lai novērstu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam un videi, kā arī lai aizsargātu sabiedrības un valsts nacionālās drošības intereses un panāktu efektīvāku valsts un pašvaldību institūciju veicamo uzdevumu izpildi.

AM: Par Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglamentu

5.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK noteikumu projekts “Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglaments”.

Noteikumu projekts aizstās līdzšinējo Ministru kabineta noteikumu projektu “Karavīru militārās disciplīnas reglaments”, bet tagad tas reglamentēs arī zemessargu militāro disciplīnu.

Jaunais noteikumu projekts tika pieņemts, balstoties uz Latvijas Republikas Zemessardzes likumu, kas stājās spēkā 2010.gada 1.septembrī.

Noteikumu projekts nosaka karavīru un zemessargu militāro disciplīnu un tās nodrošināšanas kārtību. Tas attiecas uz aktīvā dienesta karavīriem, zemessargiem dienesta pienākumu pildīšanas laikā, kā arī atvaļinātajiem karavīriem un no Zemessardzes izslēgtajiem zemessargiem, valkājot formas tērpu (ja viņiem ir piešķirtas šādas tiesības). Kara laikā šie noteikumi attiecas arī uz personālsastāvu, kas atrodas to valsts un pašvaldības iestāžu dienestā, kuras mobilizācijas dēļ pakļautas tieši Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vai ir iesaistījušās bruņotajos spēkos uz darba līguma pamata.

AM: Par kompensāciju un zaudējumu atmaksu zemessargiem

5.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK noteikumu “Noteikumi par kompensācijām zemessargiem par uzdevumu izpildi un apmācībām, Zemessardzes veterānu priekšnieka algu, kā arī zemessarga mantai nodarīto zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību”.

Noteikumu projekts nosaka, ka kompensācija zemessargam par vienu dienesta uzdevumu izpildes vai apmācības dienu ir 5% no profesionālā dienesta karavīra mēneša algas atbilstoši zemessarga amata noteiktajai dienesta pakāpei un zemessarga izdienai.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris izveido komisiju, kas pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti zemessarga mantai dienesta pienākumu izpildes vai dalības apmācībā dēļ.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka Zemessardzes veterānu priekšnieks mēnesī saņem algu, ko nosaka atbilstoši 9.mēnešalgu grupai ministriju padotības iestādēs. Papildus tiek ņemta vērā veterānu priekšnieka kvalifikācijas pakāpe atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzē un Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs nodienētajam (nostrādātajam) laikam, kā arī darbības un tās rezultātu novērtējums.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par valsts atbalstu (aizdevumu) apgrozāmiem līdzekļiem un investīcijām

5.oktobra Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums paplašināt atbalstāmo nozaru loku Hipotēku un zemes bankas aizdevumu saņēmējiem – aizdevumus turpmāk varēs saņemt arī mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu (remonta), skaistumkopšanas u.c. pakalpojumu nozaru mikrouzņēmumi.

Veicot grozījumus 2009.gada 15.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.1065 “Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai”, tiek paplašināts atbalstāmo nozaru loks aizdevumu saņēmējiem, kuri atbilst sīkā (mikro) uzņēmuma kritērijiem, ja aizdevumu kopējā summa vienam komersantam programmas “Aizdevumi sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai” ietvaros nepārsniedz 30 000 latu.

Kā zināms, programmas faktiskā realizācija tika uzsākta 2010.gada februārī, pieejamiem programmas resursiem veidojot 70,3 miljonus latu. Līdz 2010.gada jūnijam programmas ietvaros jau ir piešķirti 56 aizdevumi 3,7 miljonu latu apmērā. Aizdevumu piešķiršana turpināsies līdz 2013.gadam. Kopā ir plānots izsniegt vismaz 2150 aizdevumus par kopējo summu 142 miljoni latu.

Līdz ar tādām tradicionāli izslēgtām nozarēm kā ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība, tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, azartspēles un derības, u.c. nozares programmas ietvaros sākotnēji tika izslēgtas arī dažādas pakalpojumu nozares.

Atbalstāmo nozaru papildināšanu arī ar pakalpojumu nozari Ekonomikas ministrija rosināja, jo Latvijā ir nepieciešama sīko (mikro) komersantu, kuri ir uzstādīti kā programmas prioritārā mērķa grupa, izaugsmes nostiprināšana un attīstība neatkarīgi no nozares, kurā minētie komersanti darbojas.

Vairākas nozares, ieskaitot minēto pakalpojumu sektoru, pēc iepriekšējos gados (līdz 2008.gadam ieskaitot) veiktajām apjomīgajām investīcijām un strauja izaugsmes perioda krīzes gados piedzīvojušas ievērojamu kritumu. Arī tuvākajā nākotnē, saglabājoties ierobežotam iekšzemes pieprasījumam, pat pie mērenas ekonomiskās izaugsmes ekonomiski aktīvo komersantu loks tirgū nepalielināsies, tieši otrādi – vairāki uzņēmumi arī turpmāk būs spiesti pamest tirgu, norakstot zaudējumus no iepriekšējo gadu pārmērīgi veiktajām investīcijām.

Tomēr vienlaikus krīzes seku radītā situācija šobrīd paver plašākas iespējas un konkurējošas priekšrocības ienākt tirgū tiem uzņēmumiem, kuriem nav ievērojams kredītsaistību slogs un attiecīgi pastāv iespēja elastīgāk konkurēt ar cenu politiku un piedāvājumu.

Lai sekmētu valstī stabilu ekonomisko izaugsmi, jānodrošina dažādas tautsaimniecības nozares pārstāvošie uzņēmumi, kuriem piemīt ekonomiskās izaugsmes potenciāls un dzīvotspējīgi projekti, ar iespēju iegūt tiem vajadzīgos finanšu resursus.

Ņemot vērā minēto, kā arī lai veicinātu atbalsta programmas aktīvāku apguvi, Ekonomikas ministrija ierosināja veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.1065, nosakot, ka programmas ietvaros pakalpojumu nozares ierobežojumi – Ministru kabineta noteikumu Nr.1065 11.6.–11.11., 11.13.–11.14.punkts – netiks attiecināti uz aizdevumiem sīkajiem (mikro) uzņēmumiem, ja aizdevumu kopējā summa vienam komersantam šīs programmas ietvaros nepārsniedz 30 000 latu.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”

5.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz no 2011.gada 1.janvāra palielināt likmi smēķējamai tabakai no pašreizējiem 23 latiem par kilogramu līdz 29 latiem par kilogramu.

Likme smēķējamai tabakai jāpalielina, lai Latvijā tiktu sasniegts ES direktīvā noteiktais minimālais likmes līmenis 2011.gadam. Paredzams, ka 2011.gadā papildu ieņēmumi budžetā no likmes palielināšanas varētu būt aptuveni 333 tūkstoši latu.

Līdz ar grozījumiem paredzēts arī atbrīvojums no nodrošinājuma iesniegšanas, saņemot akcīzes nodokļa markas, apstiprinātam noliktavas turētājam, kas pats ražo vīnu vai raudzētos dzērienus, kuru kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litrus kalendārajā gadā, no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus).

Tādējādi apstiprinātam noliktavas turētājam tiks samazinātas finansiālās izmaksas, kas rodas, iesniedzot nodrošinājumu par saņemtajām akcīzes nodokļa markām, kā arī administratīvais slogs, jo būs iespēja akcīzes nodokli par saņemtajām akcīzes nodokļa markām samaksāt uzreiz, neveicot visas darbības, kas citkārt būtu jāveic attiecībā uz nodrošinājuma iesniegšanu.

Grozījumi arī precizē tabakas izstrādājumu definīcijas; paredz pārejas periodu tabakas izstrādājumu, kam mainīsies statuss pēc jauno definīciju ieviešanas, realizēšanai vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā; nosaka vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas aprēķināšanas kārtību, kā arī tās izmantošanas nosacījumus akcīzes nodokļa aprēķināšanā.

Tāpat līdz ar grozījumiem noteikts, ka akcīzes nodokļa atbrīvojumu dīzeļdegvielai varēs saņemt par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas ir ne tikai deklarēta, bet arī apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa