• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas Ministru padomi un XI Ekonomikas forumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.09.2010., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/218607

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

28.09.2010., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltijas Ministru padomi un XI Ekonomikas forumu

Ceturtdien un piektdien, 23. un 24.septembrī, Baltijas Ministru padomes ietvaros Latviju apmeklēja un ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (centrā) tikās Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus (attēlā pa labi) un Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips (attēlā pa kreisi)
Foto: Aivis Freidenfelds, VK

Piedaloties XI Baltijas Ekonomikas foruma darbā (no kreisās): “Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Ojārs Kehris, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis,

Eiropas Savienības attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs un reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns
Foto: Aivis Freidenfelds, VK

 

24.septembrī Rīgā notika Baltijas Ministru padomes darba sesija, kurā Baltijas valstu premjeri iepazinās ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu finanšu, ekonomikas, satiksmes, veselības, vides un aizsardzības ministriju ziņojumiem par piemērotākajām sadarbības formām un uzdevumiem ekonomikā, drošībā un reģionālajā sadarbībā atbilstoši iepriekš izvirzītajām prioritātēm par Baltijas valstu ekonomikas stabilizāciju un konkurētspējas veicināšanu, drošību aizsardzības, enerģētikas un vides jomā un Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības stiprināšanu.

Baltijas Ministru padomē tika izskatīts jautājums par sadarbību ekonomikas un finanšu jomā. Darba sesijā tika atzīmēts, ka Baltijas valstīs parādās pirmās ekonomikas stabilizācijas pazīmes – palielinās IKP, samazinās bezdarbs, pieaug eksports, kas liecina par ārējās konkurētspējas pieaugumu. Tomēr premjeri uzsvēra, ka jāturpina darbs pie strukturālo reformu un fiskālās konsolidācijas pasākumiem, un atzinīgi izteicās par Latvijas veiksmīgo darbu, kas veicinājusi atjaunotu starptautisko atzinību Latvijas un Baltijas reģiona ekonomikai. Baltijas premjeri pozitīvi novērtēja finanšu ministriju iniciatīvu intensificēt nacionālo pozīciju koordināciju, lai panāktu vienotu pieeju par jaunām ES līmeņa iniciatīvām ekonomikas un finanšu jomā.

Baltijas ministru prezidenti apstiprināja īpašu uzdevumu darba grupu veselības jautājumos, kas veicinātu sadarbību dažādu kopīgu projektu īstenošanā, piemēram, vienotu valsts finansētu medikamentu un medicīnas iekārtu sistēmas izveidē, ātrās palīdzības koordinācijā pierobežā un vienotas orgānu transplantācijas sistēmas izveidi starp Baltijas valstīm.

Baltijas valstu premjeri novērtēja veiksmīgo Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna īstenošanu un uzsvēra, ka tas ir pragmatisks instruments enerģētikas drošības un enerģētikas tirgus integrācijas nodrošināšanā Baltijas jūras reģionā. Padomē tika atzinīgi novērtēts Visaginas AES projekta progress un attīstība. Tāpat premjeri uzsvēra vienotas pozīcijas nepieciešamību attiecībā uz gāzes tirgus turpmāko attīstību un gāzes piegādes diversifikāciju, t.sk. sašķidrināto dabasgāzi izmantojošo elektrostaciju.

Izvērtējot transporta jomu, Baltijas valstu premjeri atzina, ka attīstīta transporta infrastruktūra būtiski veicinās ciešāku Baltijas valstu savstarpējo sadarbību. Premjeri vienojās turpināt darbu pie tādiem projektiem kā “Rail Baltica” un “Via Baltica”.

Pārrunājot sadarbību aizsardzības jomā, tika skarti jautājumi par jauno NATO Stratēģisko koncepciju, gaisa telpas patrulēšanu Baltijas valstīs, iesaisti starptautiskajā operācijā Afganistānā un kopīgās Baltijas mācības.

Baltijas Ministru padomē tika atzīts, ka triju valstu sadarbība vides jomā ir bijusi sekmīga, ko apliecina atjaunotais trīspusējais sadarbības līgums. Premjeri vienojās, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta situācijas uzlabošanai atkritumu apsaimniekošanā un Baltijas jūras aizsardzībā.

Baltijas Ministru padomē tika izskatīts Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības ziņojums, uzsverot NB8 sadarbības potenciālu un nepieciešamību pēc vienotākas un saskaņotākas Baltijas valstu rīcības sadarbībā ar Ziemeļvalstīm.

Baltijas valstu premjeri apsveica arī Baltijas–Amerikas Brīvības fonda atklāšanu Baltijas valstīs, minot, ka tas ir apliecinājums ASV ilgtermiņa ieguldījumam Baltijas valstu attīstībā, kā arī ciešākai ASV un Baltijas valstu sadarbībai.

Baltijas Ministru padomes tikšanos rīkoja Latvija saistībā ar Baltijas Ministru padomes prezidentūru 2010.gadā. Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994.gada 13.jūnijā. BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaras līmenī. Rotācijas kārtībā 2011.gadā BMP prezidentūru pārņems Igaunija.

24.septembrī, piedaloties Baltijas Ministru padomes Premjerministru padomes darba sesijā, valstu pārstāvji diskutēja par nepieciešamību veidot ciešāku sadarbību veselības aprūpes jomā.

Pārrunājot potenciālos sadarbības virzienus, tika uzsvērts, ka nepieciešams koordinēt neatliekamo medicīnisko palīdzību pierobežas pilsētās, izveidot kopīgu orgānu transplantācijas sistēmu un īstenot vienotu politiku neauglības problēmas risināšanai. Tāpat diskusiju objekts varētu būt kopīgu medikamentu un medicīnas tehnoloģiju iepirkumu veikšana un specializēto medicīnas centru ciešāka sadarbība, kas veicinātu ārstniecības personu profesionālās pieredzes bagātināšanu. Šo veselības aprūpes jautājumu koordinēšanai Baltijas valstu premjerministri vienojās par kopīgas darba grupas izveidi.

Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš uzsvēra, ka jau no 24.septembra Latvijas un Igaunijas sadarbība neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā tiks būtiski stiprināta līdz ar līguma parakstīšanu, kas paredz savstarpējo palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pierobežas teritorijā. Tāpat arī Latvijas un Igaunijas Reģionālā darba grupa veselības jautājumos, tiekoties Valgā, apsprieda praktisko sadarbību plastiskajā un mikroķirurģijas jomā, kā arī jautājumus par pacientu tiesībām saņemt veselības aprūpi kaimiņvalsts ārstniecības iestādēs, tādēļ šādas augsta līmeņa tikšanās ir nozīmīgas, lai paraudzītos uz jau paveikto, gan arī izvirzītu jaunus uzdevumus iedzīvotāju veselības aprūpes pilnveidošanai.

24.septembrī Rīgā Baltijas valstu premjerministri piedalījās XI.Baltijas Ekonomikas foruma diskusijā par pieredzi, kas gūta, pārvarot globālo ekonomisko un finanšu krīzi, turpmākajiem izaicinājumiem un ES stratēģijas Baltijas jūras reģiona lomu tā konkurētspējas veicināšanā. Diskusijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis runāja par valsts iegūto pieredzi globālās ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kad Latvija piedzīvoja strauju IKP kritumu un bija viena no krīzes vissmagāk skartajām valstīm Eiropā. Premjers minēja, ka viņa vadītās valdības tūlītējs uzdevums bija stabilizēt situāciju un novērst defoltu un lata devalvāciju, kas tika izdarīts, īstenojot sāpīgas un plašas strukturālās reformas ekonomikas, sociālā un valsts pārvaldes sektorā.

Ministru prezidents uzsvēra, ka pirmā mācība bija par to, ka reformas sākas, kad beidzas nauda, jo liela daļa reformu veselības un izglītības sektorā bija zināmas jau iepriekš. Kā otro mācību premjers minēja, ka vienmēr pastāv izeja no krīzes. Latvijas gadījumā tā ir pievienošanās eirozonai 2014.gadā, nodrošinot valsts iekšējo stabilitāti un uzticamību starptautiskajā līmenī. Premjers V.Dombrovskis kā trešo mācību norādīja plašu sociālo un sadarbības partneru līdzdalību valdības būtiskāko lēmumu pieņemšanā par situācijas stabilizāciju valstī. Un kā ceturto mācību Ministru prezidents pauda spēju drosmīgi un nevilcinoties pieņemt lēmumus. Latvijā bija jāpieņem lēmumi par fiskālo konsolidāciju un algu samazinājumiem publiskajā sektorā.

Diskusijā premjers uzsvēra Baltijas jūras reģiona konkurētspējas nozīmi reģiona ekonomikas izaugsmē. V.Dombrovskis pauda pārliecību, ka Baltijas jūras reģiona stratēģija norādīs kopīgus virzienus, kuros Baltijas jūras reģiona valstu ieguldījumi palielinās visa reģiona konkurētspēju. Premjers norādīja, ka prioritārā joma varētu būt nodokļu sistēmas koordinācija enerģētikas un transporta infrastruktūras jomā, kā arī sadarbība inovāciju un pētniecības jomā.

Valsts kancelejas
Komunikācijas departaments;

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!