Latvijas Pašvaldību savienības 11.kongresā

Rezolūcija "Par algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem"

Konstatējot, ka

valdībā tiek gatavots lēmumprojekts par algoto pagaidu sabiedrisko darbu (APSD) finansēšanas pārtraukšanu 2002.gadā,

likvidējot APSD, būtiski tiks pasliktināts pašvaldību teritorijās dzīvojošo bezdarbnieku finansiālais stāvoklis, kas var izsaukt šādas

sociālas sekas:

• sabiedrībā pieaugs sociālā spriedze, jo bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieku pabalstu, tiks liegta iespēja piedalīties APSD, saņemot vismaz minimālo darba samaksu par pašvaldību teritorijās veiktu sabiedrībai vajadzīgu darbu;

• Latgalē izveidosies sociālā ziņā īpaši nelabvēlīga vide, jo bezdarba līmenis jau ilgāku laika periodu pārsniedz pat 20% (Rēzeknes rajonā 25,9%, Balvu rajonā 21,7%, Krāslavas rajonā 21,6%, Preiļu rajonā 20,3%);

• pieaugs trūcīgo iedzīvotāju morālā degradācija, tai skaitā arī alkoholisms. Šīs problēmas tālākās sekas būs bez uzraudzības pamesto bērnu klaiņošana, bērnu seksuālā izmantošana, narkomānijas pieaugums u.c.;

• valstī veidosies bezdarbnieku paaudzes un pieaugs analfabētisms, jo personas bez iztikas līdzekļiem nespēs nodrošināt savu bērnu izglītošanās iespējas;

• valstī pieaugs noziedzība, jo liela daļa personu bez iztikas līdzekļiem tomēr nespēj atmest vēlmi paēst;

• valstī pieaugs pašnāvību skaits, jo daļa personu bez iztikas līdzekļiem, neredzēdamas sev un saviem pēcnācējiem reālas izdzīvošanas iespējas, varētu izšķirties par ekstrēmu risinājumu bezperspektīvas dzīves beigšanai,

ekonomiskas sekas:

• valsts gada laikā nodokļu maksājumu veidā neiegūs vismaz 1405 tūkst. Ls, kurus maksātu APSD iesaistītie bezdarbnieki. Iesaistot vienu bezdarbnieku APSD vienu mēnesi un šo darbu laikā izmaksājot bezdarbniekam no 01.07.2001. noteikto minimālo algu — Ls 60 — valsts nodokļu veidā mēneša laikā iegūs nodokļos Ls 35,62 jeb 59,4% no izmaksātās summas. Tādējādi gada laikā no APSD iesaistītajiem bezdarbniekiem nodokļu veidā būtu iespējams saņemt Ls 1 405 433;

• valsts budžetā radīsies zaudējumi 200 tūkstošu latu apmērā, ja gada laikā vēl papildus 9993 bezdarbnieki, nespējot nopelnīt sev iztikas līdzekļus kaut vai APSD organizēšanā paredzētajā minimālās mēnešalgas apmērā, griezīsies pašvaldībās trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu saņemšanai,

politiskas sekas:

• pārtraucot APSD īstenošanu, nopietni tiks apgrūtināta Latvijas integrācija ES:

2000.gada ES nodarbinātības vadlīniju 3.vadlīnijā un ES dalībvalstu nacionālajos nodarbinātības plānos ir izvirzīts mērķis sasniegt trīs veiksmīgāko dalībvalstu vidējo rādītāju bezdarbnieku iesaistīšanai aktīvos nodarbinātības pasākumos vai vismaz 20% no kopējā bezdarbnieku skaita.

Finansējuma samazināšana APSD organizēšanai nekādi neveicinās minētā rādītāja sasniegšanas iespējas, kā rezultātā regresēs Latvijas gatavība iekļauties ES nodarbinātības stratēģijā.

APSD organizēšanas pārtraukšana ir pretrunā ar Latvijas Nacionālo programmu integrācijai ES, kas paredz aktīvās nodarbinātības pasākuma — APSD — turpināšanu.

Apspriežot sarunu pozīciju par Latvijas iestāšanos ES sadaļu "Sociālā politika un nodarbinātība", Eiropas Komisija ir norādījusi uz aktīvās nodarbinātības pasākumu piedāvājuma palielināšanu ES nodarbinātības stratēģijas īstenošanas nodrošināšanai.

ES ir norādījusi uz nepietiekamu aktīvās nodarbinātības pasākumu piedāvājumu un pārāk mazo finansējumu to organizēšanai arī 1997.gada "Phare" projektu īstenošanas procesā. 1998.gada galaziņojumā par projektu konkrēti tika norādīts uz nepieciešamību pēc APSD un šīs programmas tālāku attīstīšanu.

Ievērojot, ka

neiedalot 2002.gadā finansējumu Nodarbinātības valsts dienestam APSD organizēšanai pašvaldībās, var sākties iepriekšminētie neatgriezeniskie procesi;

būtiski tiks pasliktināts pašvaldību finansiālais stāvoklis, kā arī pašvaldību teritoriju uzturēšanas iespējas;

tiks liegta iespēja mazkvalificētiem un riska grupas bezdarbniekiem nopelnīt pat minimālo algu, strādājot APSD,

LPS 11. kongresa dalībnieki aicina:

1. Latvijas Saeimas deputātus — nepieļaut finansējuma pārtraukšanu algoto pagaidu sabiedrisko darbu (APSD) organizēšanai pašvaldībās.

2. Finansu ministrijai lūgt iedalīt APSD organizēšanai Nodarbinātības valsts dienestam ne mazāku finansējumu kā līdzšinējais.

3. Saeimā pārstāvētās politiskās partijas — atbalstīt šos priekšlikumus.

Jūrmalā 2001. gada 18. maijā

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis