• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2010.gada 2.septembra sēdes stenogramma (sākums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.09.2010., Nr. 143 https://www.vestnesis.lv/ta/id/217424

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēlēšanu programmas, deputātu kandidātu saraksti, ziņas par deputātu kandidātiem

Vēl šajā numurā

09.09.2010., Nr. 143

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2010.gada 2.septembra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas, godātie kolēģi!

Šodien ir 2010.gada 2.septembris, un mēs sākam 9.Saeimas 2010.gada rudens sesijas pirmo sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdē izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu „Grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un svītrot no sēdes darba kārtības 31.punktu – likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par prekursoriem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Visu cieņu Ministru kabinetam, bet šoreiz ir sanācis neliels pārpratums. Likumprojektā, kura anotācijā ir rakstīts tikai un vienīgi par veterināro zāļu apriti un uzraudzību aptiekās, ir nezin kāpēc iesprucis 36.pants, grozījumi 36.pantā, par ko mēs tik tikko beidzām ļoti karstas diskusijas un pieņēmām kaut kādu izsvērtu lēmumu. Tāpēc mans priekšlikums ir neatbalstīt šo likumprojektu, un mans lūgums ir Sociālo un darba lietu komisijai izvērtēt, vai ir vai nav iespējams to sadaļu, kas attiecas uz zālēm, uz veterinārajām zālēm, ieviest – un, cik vien iespējams, ātri ieviest! – likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai. Viņa runās „par”.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es aicinu šodien šo likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” tomēr nodot komisijai. Ar dziļu cieņu pret Zaķa kungu tomēr jāteic, ka diemžēl atbilstoši Saeimas kārtības rullim nevar ņemt tā uzreiz jebkuru likumprojektu, kurš tai nav nodots, un sākt izvērtēt. Tā tas nav iespējams.

Es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisija ir pietiekami saprātīga, lai izvērtētu šo likumprojektu, vēl jo vairāk tāpēc, ka likumprojekta iesniedzējs ir Ministru kabinets. Un, atvainojiet, Ministru kabinetā jūsu partiju pārstāvošie ministri par to ir balsojuši. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kļūdījās!”) Kļūdījās vai nekļūdījās? Tātad es domāju, ka tomēr kopīgiem spēkiem būtu nepieciešams to izvērtēt.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Farmācijas likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 67, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Feldmanes, Eglīša, Šleseres, Bērziņa, Kučinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā ” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš runās „pret”.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Runājot par iesniegtajiem grozījumiem Izglītības likumā, rodas izjūta, ka kolēģiem šoreiz ir paslīdējusi kāja pret otro bausli: „Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt.” (Troksnis zālē.) Skumji, ka jāredz, kā mani tuvākie grēko pret Kunga vārdu, izmantodami to laicīgiem mērķiem. Īslaicīgiem mērķiem, varētu teikt, jo līdz vēlēšanām atlicis tikai mēnesis.

„Mērnieku laikos” Kaspars Gaitiņš sacīja Ilzei par tādiem kā Oļiniete, kas vienmēr staigāja ar Dieva vārdu mutē: „Pirmie, kas zied, bet augļus nenes, ir tie, kuri ar ticību lielās, lepojas un grib ar to vien uzsvērt visus cilvēka pienākumus pret savu tuvāko un atlīdzināt jeb izdzēst sev mīlības noziegumus, meklēdami pie tiem neticības, caur ko sevi grib ierādīt ļaužu priekšā par ticīgiem, jo tad vien viņi var izskatīties par augstu stāvošiem, kad citus pagrūž gar zemi. Šie ir bīstamākie un ļaunākie cilvēki uz pasaules, jo no redzamas čūskas var izsargāties, bet no neredzamas – ne.”

Nelietīga svētā vārda piesaukšana ir arī tad, ja mēģinām Viņa vārdu izmantot kādiem nekrietniem politiskiem mērķiem. Mateja Evaņģēlijā teikts: „Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā. [..] Un, kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz [..], ielu stūros stāvēdami, Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos.” Lai ļaudīm izrādītos!

Baidos, ka mani tuvākie kolēģi šoreiz ir iesnieguši šo likumprojektu, lai ļaudīm rādītos. (Aplausi.)

Kas attiecas uz apvienības „Par labu Latviju” priekšlikumu, tad jāteic, ka juridiski tas nemaina neko – nenieka no pašreizējā Izglītības likuma 10.panta pirmās daļas! Likums jau paredz kristīgās ticības mācību, likums jau tagad pilnībā ļauj mācīt kristīgās ticības mācību un mācīt Bībeles mācību vidusskolās. Likums jau tagad dod neticīgiem izvēli. Būdams izglītības un zinātnes ministrs, es ieviesu kristīgo mācību skolās, un to var paplašināt, nosakot izglītības standartā arī Bībeles mācību vidusskolās.

Sakiet, iesniedzēji, kas šeit ir juridiski jauns! Vai vārdi „no 1. līdz 12.klasei”? Tad jāsaka, ka, jūs, mani tuvākie, esat izkropļojuši kardināla Jāņa Pujata labo ideju, kurš Bībeles mācību ieteica mācīt tieši vidusskolā.

Kas cits kā vien varaskāra godkāre, vēlme ar savu Dieva mīlestību ļaudīm rādīties ir licis jums nākt klajā ar šādu juridisku brāķi?

No likuma teksta ir izmests vārds „ticības” un aizstāts ar vārdu „Bībeles”. Tā faktiski ir vienīgā izmaiņa. Šobrīd spēkā esošais likuma 10.pants tāds ir jau kopš 1999.gada, kad šis likums ir pieņemts, un tas ir sekmīgi darbojies visus šos gadus. Nebija nekādu problēmu ieviest kristīgo mācību skolās 2003.gadā. Īstais spēka pielikšanas punkts šeit bija Ministru kabineta noteikumi, kur ir runa par izglītības standartu.

Ja mēs gribam kaut ko mainīt izglītībā, tās mācību priekšmetos un tamlīdzīgi, tad ir jāgroza Ministru kabineta noteikumi. Nelaime ir tāda, ka iesniedzējiem šī dabiskā grozījumu vieta nav pieejama, jo Latvijas Pirmā partija neienāca valdībā, bet Tautas partija no valdības aizbēga. Tāpēc tagad jāsāk ķerties pie likuma, kur šīs normas, jaunieviestās normas, nedod absolūti neko. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Dubults neplīst!”)

Godātie kolēģi! Vēl viens citāts no „Mērnieku laikiem”, kur Kaspars par Dieva vārda nelietīgiem valkātājiem saka: „Tie gūst savu labumu pat iz cita nelaimes, un tādēļ tur ir redzami vairāk Dieva vārdu veltīgi valkātāji, jo patiesīgie Dieva lūdzēji atrodas retāk nekā rudzu salmi ar divi vārpām. Tie ļaudis lūdz: „Ak, mīļais Pestītāj, lūdzu tik to, lai tu dotu mērnieciņa cienīgam tēvam tādu prātu, ka viņš man piešķirtu dziļās ielejas pļaviņu, Zirņu kalna tīrumiņus un tās ataudziņas gar Šmakānu robežām.””

Šo mūslaiku ķenču un oļiniešu mērķis ir izrādīties, lai lūgtu sev vietiņu nākamajā Saeimā. Kauns Kunga vārdu izmantot, lai celtu zemo priekšvēlēšanu reitingu!

Mateja Evaņģēlijā ir teikts: „Jūs, liekuļi!...”

Sēdes vadītājs. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

K.Šadurskis. Desmit sekundes, lūdzu...

„...Šī tauta godā Mani ar savām lūpām, bet sirds ir tālu nost no Manis.”

Šis likuma brāķis stāsta par autoriem. „Koku pazīst pēc tā augļiem,” sacīts Mateja Evaņģēlijā. Ne par Dieva svētītu valsti ir šie priekšlikumi...

Sēdes vadītājs. Šadurska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

K.Šadurskis. ...ne par labu Latviju, bet... Šķiet, ka šo priekšlikumu ir iesniedzis farizeju bloks, kas cīnās par siltām vietām 10.Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Paldies deputātam Šadurskim. Es tomēr norādu, ka runas laiks ir piecas minūtes. Un es lūdzu to ievērot.

Vārds deputātam Ainaram Baštikam, viņš runās „par”.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Labdien godātie kolēģi! Es nerunāšu par juridisko tehniku tik daudz kā par lietas būtību.

Mēs jau visi izlasījām, ka nedēļas sākumā Itālijā viesojās Muamars Kadafi un nolasīja divas lekcijas par to, ka Eiropa kļūs islāmticīga. (No zāles: „Un kam nolasīja!”) Un viņš sacīja arī to: „Mums Eiropa nav ne jāiekaro, ne jāsūta teroristi, bet tā jau ir mūsu – ar bērniem un ar ticību.” Savukārt Eiropai ir gan nauda, gan programmas, bet nav bērnu un nav ticības.

Un kāda iemesla dēļ mēs bērnus sūtām skolās un mācām viņiem daudzus mācību priekšmetus un arī sagatavojam skolotājus? Lai bērni būtu sagatavoti patstāvīgai dzīvei.

Tas jautājums, ja mēs atmestu nost visas priekšvēlēšanu kaislības, ambīcijas un retoriku, ir šāds: kas veido bērna personību? Kas veido bērna raksturu? Kas veido bērna pasaules uzskatus, pārliecību? Mēs ļoti bieži savu dzīvi veidojam šādās kategorijās: patīk, nepatīk. Bet mums būtu jāmācās veidot dzīvi citās kategorijās – pareizi, nepareizi. Un tas jautājums jau ir par to – kas mācīs bērniem kopsakarību starp vērtībām un laimi? Par to, ko Šadurska kungs jau arī sacīja, – ko sēsi, to pļausi; kas apslēpts, tas reiz nāks gaismā; ko tu gribi, lai tev dara, to tu dari citiem. Ka svarīgāki ir nevis panākumi, bet gan tavs raksturs; ka mīlestība ir ne tikai fiziska kaisle, emocijas, labs garastāvoklis, bet arī apzināta rīcība – darīt labu otram cilvēkam par spīti vai neatkarīgi no tā, kā es jūtos. Un kas mācīs bērniem to, ka gan individuālā, gan sabiedrības labklājība ir atkarīga ne tik daudz no materiālām lietām, bet gan no rakstura un no tā, kā veidojam attiecības? Un tāpēc šim piedāvājumam, kas tagad mums tiek celts priekšā, vajadzētu būt brīvam no priekšvēlēšanu kaislībām, tam vajadzētu būt arī tik tālredzīgam kā tām lietām, kuras savulaik mūsu tēvi ielika konstitūcijā un kuras kalpo gadu desmitiem ilgi.

Ticības mācība – tā būtu stunda, uz kuru nav jāvelk aiz rokas, tā būtu stunda, kurā nemācīs ne Bībeles ģeogrāfiju, ne Bībeles vēsturi, ne cīņas ar kānaāniešiem, amoriešiem, hiviešiem vai ferisiešiem, bet tā būtu stunda, kurā noskumušais iegūst prieku. Tā būtu stunda, kurā atstumtais iegūst draugus. Tā būtu stunda, kurā satrauktais iegūst mieru; kurā drosmīgais iegūst pazemību. Tā būtu stunda, pēc kuras bērni mājās pārnes cerību un svētību. Tā būtu stunda, kurā tiek saprasts, ka pat nāves brīdī cilvēkam ir cerība. Un tā būtu stunda, kurā mēs mācāmies veidot attiecības. Tā būtu stunda, kurā mēs mācāmies uzņemties atbildību un palikt uzticīgiem. Un tā būtu stunda, kurā nav kontroldarbu, bet kurā ir diskusijas, ieklausīšanās; kurā tiek saņemts atbalsts. Man ļoti patiktu šāda stunda. Tas novēlējums ir, ka mēs varētu iesākt un tad gada laikā izstrādāt kopā ar speciālistiem, ar sabiedrību šos principus, kas iemāca bērniem vērtības, kuras balstās uz kristīgās pasaules uzskatiem.

Protams, mēs varam te devalvēt un dažādi profanēt lietas, bet agri vai vēlu mēs nonāksim pie brīža, ka mums bērniem ir jāiemāca vērtības, ja mēs gribēsim pastāvēt Rietumu kristietības balstītā Eiropas civilizācijā. Tāpēc es tomēr iesaku atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

(Aplausi.)

Acīmredzot jautājums par šā likumprojekta nodošanu komisijai būs jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Feldmanes, Eglīša, Šleseres, Bērziņa, Kučinska un citu deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 26, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Feldmanes, Eglīša, Kučinska, Šleseres, Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei. Viņa runās „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Partijas „Par labu Latviju” deputāta kandidāta Ainara Baštika pagājušās nedēļas vārdiskais uzbrukums „Vienotībai” un Zaļo un Zemnieku savienībai liek atcerēties farizejus. Ne „Vienotība”, ne, domāju, arī Zaļie un Zemnieki nav pret Bībeles zināšanu, bet ir pret sasteigtu, sabiedrībā neizdiskutētu lēmumu – obligātā kārtā ieviest Bībeles mācību skolā, jo, pirmkārt, sabiedrības locekļiem ir jābūt izvēlei. Un pašlaik tāda pastāv. Latvijā kristīgo mācību izvēlējušies aptuveni 16 procenti no visiem skolēniem. Tas ir maz, un te ir par ko padomāt, kāpēc tā.

Otrkārt. Esmu pret ticības, kas ir garīga lieta, sasaisti ar vislaicīgāko, kas vien var būt, – ar politiku, par ko diemžēl varēja pārliecināties nesenajā kardināla Jāņa Pujata uzrunā Aglonā, aģitējot par laicīgo varu tās visšaurākajā segmentā un nostājoties, piemēram, pret „Likteņdārza” ideju. Jaunā Rīgas katoļu arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pozīcijā, arī luterāņu arhibīskapa Jāņa Vanaga pozīcijā, paldies Dievam, ir manāma distancēšanās no tiešas sasaistes ar laicīgo varu. Bet ir jāpaiet laikam, lai redzētu, vai Baznīca no kanceles ticīgajiem dos padomus, par kādu partiju balsot, vai runās par kristīgajām vērtībām, politisko izvēli atstājot katra pilsoņa ziņā. Jau 1922.gadā Satversmes sapulces loceklis Petrevics proponēja (citēju): „Reliģijai ir vieta Baznīcā, bet ne parlamentā un politikā.” Domāju, ka tas ir aktuāli arī šodien.

Treškārt. Nevar noliegt, ka sabiedrībā ir smaga vērtību krīze, bet, nezinot piedāvātās Bībeles mācības programmu, nezinot pedagogu resursus, nevar un nedrīkst balsot par kaķi maisā. Latvijā ir 846 vispārizglītojošās dienas skolas. Katram no posmiem – sākumskolai, pamatskolai un vidusskolai – ir vajadzīgs savs pedagogs. Pie tam ar augstskolas izglītību atbilstošajā specialitātē plus pedagoģisko izglītību. Pašreiz tas ir pilnīgi nereāli.

Mateja Evaņģēlijā ir Jēzus vārdi par farizejiem (citēju): „Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs, liekuļi! Jo jūs šķīstāt kausa un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības. Aklo farizej! Šķīstī papriekš kausa un bļodas iekšpusi, lai arī to ārpuse top šķīsta.”

Priekšlikuma iesniedzēji rīkojas kā farizeji, iestājoties par formu, bet ignorējot pašu galveno – saturu.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Intai Feldmanei. Viņa runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man patiešām ir ļoti žēl, ka mēs aiz savām politiskajām brillēm neredzam vispār lietas būtību, jo mūsu iesniegtais likumprojekts paredz, ka tieši no 1. līdz 12.klasei tiek ieviesta kristīgā Bībeles mācība atšķirībā no tā, kā tas ir tagad, – no 1. līdz 3.klasei.

Protams, šis priekšlikums ir izraisījis pozitīvi vērtējamu diskusiju sabiedrībā, atklājis arī to, ka sabiedrība patiešām nezina Bībeli un dzīvo stereotipu gūstā.

Un absolūti nepamatoti ir pārmetumi, ka šī mācība tikšot uzspiesta. Mūsu grozījumos ir rakstīts, ka pie kristīgās ticības nepiederošiem un ateistiem ir tiesības rakstveidā atteikties no šā priekšmeta apgūšanas.

Publiskajā telpā ir izskanējis viedoklis, ka kristīgās vērtības ir jāieaudzina ģimenē, tāpēc neesot nepieciešams tās apgūt skolā. Jā, es piekrītu, ka bērnu audzināšana pārsvarā notiek ģimenē un ka sākotnējā izpratne par kristīgām vērtībām bērnam būtu jāapgūst ģimenē. Taču netiek ņemts vērā tas, ka Latvijā sabiedrība ir neviendabīga un liela daļa vecāku par kristīgo ticību vispār nav dzirdējuši un nespēj savam bērnam to pasniegt pietiekami objektīvā veidā.

Turklāt Latvijā ir liels skaits nelabvēlīgo ģimeņu, kurās bērni nesaņem pietiekamu audzināšanu. Mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri vispār nevēlas aizdomāties par tādiem jautājumiem kā garīgā un morālā attīstība, pilnveidošanās un atbildība.

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs savā uzrunā dievkalpojumā teica: „Baznīcai ir zināmi instrumenti un principi, ko tā var piedāvāt laicīgajai sabiedrībai.” Pirmām kārtām mēs uzsveram, ka sirdsapziņa ir tā vieta, kur cilvēks sastopas ar Dievu un izvēlas labo vai ļauno. Tātad mums nav vis jāmoralizē, bet gan jāaudzina sirdsapziņa. Mēs nevaram uzspiest savu viedokli vai ticību sabiedrības locekļiem, bet kā valsts pilsoņiem mums ir tiesības to izklāstīt un informēt pārējos par to, kāda ir mūsu vērtību hierarhija. Un mums ir tiesības to darīt arī skolā, protams, atstājot dialoga partneriem pilnīgu brīvību pieņemt vai nepieņemt mūsu viedokli.

Tātad pamatprincips ir informēt, nevis uzspiest, un tas pilnībā atspoguļojas mūsu likumprojekta saturā.

Runa nav un nekad nav bijusi par to, ka bērni masveidā tiks piespiesti kļūt par ticīgajiem, bet gan par to, ka Bībeles zināšanas ir cilvēka vispārējā kultūras līmeņa svarīga sastāvdaļa.

Cienījamie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam ļoti interesantam faktam. Laikā, kad Latvijā ir šī diskusija un ir izskanējušas domas, ka šādu mācību skolās nevajagot, ateistiskā Ķīna ir kļuvusi par valsti, kurā strauji – tikpat strauji kā ekonomiskās attīstības tempi – pieaug kristiešu skaits. Tajā jau ir 130 miljoni kristiešu! Ķīniešu zinātnieki ir izpētījuši, ka pastāv saistība starp kristīgās morāles normu izplatību un veiksmīgu ekonomikas attīstību; ir atzīta reliģijas loma harmoniskas sabiedrības veidošanā un izdarīti attiecīgi grozījumi Ķīnas konstitūcijā.

Ļoti dīvaini! Mēs atsakāmies no savām saknēm un vērtībām, bet kādi citi tās pieņem. Tagad ir jautājums – kurš iegūs? Jo tukša vieta jau nepaliek.

Mēs bieži vien uztraucamies un vaimanājam par to, kas notiek ar sabiedrību, ar jaunatni. Atkarības, vardarbība, izlaidība, egoisms un bezatbildība. Cēlonis ir viens – jauniešiem vai nu neizveidojas, vai ātri un impulsīvi mainās vērtību sistēma. Bieži vien tādas vispār nav, un tā vien šķiet, ka kādam tas ir izdevīgi, jo sabiedrība bez stabilas un pārbaudītas vērtību sistēmas ir viegli manipulējama un kontrolējama, un veidojama par patērētāju sabiedrību bez ideāliem un mērķiem. Tādēļ aicinu aizdomāties, vai šodien, liedzot bērniem apgūt Bībeles mācību, kristīgo mācību, skolās, mēs neliegsim viņiem būtisku vērtību pamatu, kas veido harmonisku visu sabiedrību.

Un nu par šiem aizrādījumiem, par farizejiem, par to, ka Dievs izvērtēs katru no mums. Patiešām, katru vārdu, ko mēs šeit runājam, Dievs izvērtēs! Tas būs Viņš, nevis cilvēks. Un šo vērtējumu droši vien mēs ieraudzīsim ātrākā vai vēlākā laikā savā dzīvē. Es nebaidos par to. Es stāvu droši Dieva priekšā, jo mana sirds ir tīra. Es...

Sēdes vadītājs. Feldmanes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Feldmane. ...šo likumprojektu parakstīju nevis kādu politisku mērķu vadīta, bet tikai tāpēc, ka tāda ir tiešām mana ticības pārliecība.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Feldmanes, Eglīša, Kučinska, Šleseres, Bērziņa un citu deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 25, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Viņa runās „par”.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Kad šāgada 4.februārī kopīgi ar vēl četriem deputātiem es iesniedzu Saeimā sagatavotos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, daudzi mani oponenti teica: „Nu ir maisam gals vaļā! Nu tik sāksies haoss un divi duči citu pagastu un novadu darīs to pašu.” Taču tā tas nenotika, un tas ir tikai apstiprinājums tam, ka tiešām kādreiz notiek kļūdas. Un mūsu kā likumdevēju uzdevums ir šādas kļūdas labot, jo nepareizi, kļūdaini lēmumi ir labojami attiecīgi juridiskā veidā.

Protams, ir nepieciešami ļoti daudzi precizējumi un uzlabojumi, lai mēs varētu tiesiski, juridiski un finansiāli šo procesu precīzi noteikt. Tas attiecas arī uz iedzīvotāju aptaujām, jo, ja novadā, piemēram, ir trīs pagasti – divi lieli, bet viens mazs – un ja mazais grib atdalīties, tad, iespējams, šādas aptaujas var dot pilnīgi pretēju rezultātu. Līdz ar to, protams, tas ir jāatrunā likumā un ir jānosaka normas, kā tas ir vērtējams. Tā bija arī šinī gadījumā. Taču Rojas novada dome pieņēma lēmumu par atdalīšanos. Līdzīgi ir arī ar daudziem finansiāliem jautājumiem.

Iespējams, ka līdz ar to brīdi, kad iedzīvotāji ir izteikuši šādu vēlmi un ir iesniegti likumprojekta grozījumi, tādā gadījumā arī ar likumu ir jānosaka finansiālās darbības ierobežojumi gan apvienoto, gan kopīgo projektu realizēšanā, pagastu īpašumu apvienošanā un tā tālāk.

Tā kā ir nepieciešams juridiski precizēt, kā realizēt grozījumus novadu teritorijās, lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai tālākajai izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: „Jābalso!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā likumprojekta „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Viņš runās „pret”

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es tiešām aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu. Likumprojekta piedāvātā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumu redakcija paredz izslēgt likuma 14.panta sestās daļas 2.punktā esošo normu, proti: dzīvojamās mājas pārvaldnieks veidotos uzkrājumus nav tiesīgs izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildīto saistību izpildei, parādu segšanai un tamlīdzīgi. Vienkārši runājot, šobrīd pārvaldniekam ir aizliegts segt dzīvokļu īpašnieku parādus par komunālajiem pakalpojumiem no citu dzīvokļu īpašnieku uzkrātās apsaimniekošanas maksas. Ja mēs izslēgsim šo normu, mūsu valstī saglabāsies nederīga prakse, ka izdevīgi ir nemaksāt. Un ka tiek diskriminēti godprātīgie maksātāji, kuri galu galā maksā divreiz: par sevi un par kaimiņu – nemaksātāju.

Vēl vairāk! Pašreizējās, spēkā esošās, normas izslēgšana nemotivēs dzīvokļu īpašniekus maksāt par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, bet – tieši otrādi! – mudinās nemaksāt, jo viņu parādus segs ar citu, kaimiņu, samaksāto naudu. Un nemaksātāji saņems tos pašus pakalpojumus tādā pašā kvalitātē, kādus saņem maksātāji.

No otras puses, šīs normas izslēgšana atvieglotu dzīvi tiem apsaimniekotājiem, kuri nevēlas rīkoties atbilstoši Civilprocesa likumam un cīnīties ar parādniekiem, vēršoties tiesā.

Ja būs izdarīts grozījums 14.pantā, apsaimniekotājs varēs vienkārši paņemt godprātīgo maksātāju uzkrājumus un tos izmantot parādu segšanai.

Likuma grozījums veicinās acīmredzami aplamu, nederīgu kārtību, kuru nedrīkst pieļaut. Citas likuma izmaiņas nekomentēšu. Minētais grozījums ir rūgts piliens medus kausā, tāpēc ierosinu neatbalstīt likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Viņš acīmredzot runās „par”.

J.Lagzdiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi deputāti! Pavisam īsa iebilde kolēģa teiktajam.

Komisija savā sēdē uzklausīja Rīgas domes ekspertus, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību. Latvijas Pašvaldību savienība un Rīgas dome izpilddirektora Radzeviča personā un Rīgas domes ekspertu personā atbalsta šos grozījumus, par kuriem runāja šeit nupat kolēģis. Šobrīd situācija ir tāda, ka, lai uzsāktu apkures sezonu, citas iespējas nav – dzīvokļu īpašniekiem ar pārvaldnieku starpniecību ņemt naudu siltuma parādu segšanai vienīgi no diviem avotiem: no pašvaldības kases vai arī no uzkrājumiem. Un pašvaldības, protams, tieši nefinansē parādu segšanu, bet dara to tikai caur pabalstiem, ko tās izmaksā iedzīvotājiem.

Tāpēc es aicinu šo normu atbalstīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka, sākoties apkures sezonai, šādu praksi visā Latvijā, it īpaši lielajās pilsētās, ir spiesti realizēt gandrīz visi pārvaldnieki, it īpaši pašvaldību namu pārvaldes.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 20, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamās sadaļas, proti, „Par atvaļinājuma piešķiršanu”, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Grīnblata, Tabūna, Rasnača, Lāča un Dobeļa – iesniegumu ar lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā (acīmredzot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem) Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvencijas grozīšanai” un nodot to Ārlietu komisijai. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Viņš runāšot „par”.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK frakcija).

Jā, godātie kolēģi, šis Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts vakar ir saņemts lietvedībā, taču saskaņā ar visiem šiem termiņiem tam vajadzētu būt nākamās sēdes darba kārtībā. Bet tad mēs varam nokavēt un uz laiku zaudēt balsstiesības minētajā starptautiskajā forumā.

Līdz ar to ir lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir sagatavojis atzinumu un piekritis termiņa saīsināšanai. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek iekļauts sadaļā „Prezidija ziņojumi”? (No zāles: „Nav iebildumu!”) Deputāti neiebilst.

Līdz ar to Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvencijas grozīšanai” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Nākamā sadaļa – „Par atvaļinājumu piešķiršanu”.

Es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris deputātam Dzintaram Ābiķim neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26.jūlijā.

Šim paziņojumam ir informatīvs raksturs, un tas nav balsojams.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Irēnas Lavrinovičas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi lēmuma projektu „Par Irēnas Lavrinovičas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Aizklāti balsojot, komisijas locekļi ir atbalstījuši šo lēmuma projektu un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas Lavrinovičas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja, aizklāti balsoja par lēmuma projektu „„Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju” un atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu!... Es atvainojos! Balsojums par ievēlēšanu ir atklāts... Kļūdījos. Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj par vēl trijām iespējamām izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Likums par Rojas novada un Mērsraga novada darbības uzsākšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Tātad sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Likumprojekts atzīts par steidzamu, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Godātie kolēģi! Man jāpaskaidro saistībā ar šo likumprojektu, ka situācija nav mainījusies. Kā jūs atceraties, komisija šo likumprojektu izskatīja otrajā lasījumā, bet nolēma nevirzīt uz Saeimu. Un tāpēc pašlaik šim likumprojektam nav dokumenta, kas būtu izskatāms. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Atlaist no darba! Atdodiet naudu!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nu acīmredzot, ja nav uz šo sēdi sagatavota likumprojekta tabula, tādā gadījumā automātiski šis likumprojekts pārvietojas uz nākamo Saeimas sēdi, ja tas nevar tikt izskatīts šīs sēdes beigās.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts „Grozījums Teritorijas plānošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1856/Lp9. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres Staķes kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Teritorijas plānošanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā... Bērziņa kungs, kurš ziņos Ārlietu komisijas vārdā?

Likumprojekts „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Prezidij! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1748/Lp9. Un izskatāmā dokumenta numurs ir 6193.

Pats konvencijas virsraksts jau saka, par ko šeit ir runa, godājamie kolēģi.

Gatavojoties otrajam lasījumam, Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to Ārlietu komisija ir nolēmusi atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu Saeimu izdarīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu ”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6194/Lp9. Arī šo likumprojektu Ārlietu komisija ārkārtīgi uzmanīgi ir izskatījusi, gatavojot to otrajam, galīgajam, lasījumam. Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, kā arī pati nav izstrādājusi nevienu priekšlikumu un piedāvājusi šodien lemšanai.

Līdz ar to komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šā dokumenta virzību otrajam, galīgajam, lasījumam. Aicinu, kolēģi, izdarīt jūs tāpat!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6195.

Jau pats likumprojekta nosaukums norāda, par ko šeit ir galvenā runa. Kolēģi, šis konkrētais robežpunkts, kur krustojas visu triju valstu robežas, ir pēdējais... tātad šis likumprojekts sakārtos, pabeigs Latvijas un Baltkrievijas robežas sakārtošanu un radīs priekšnosacījumus, lai tieši tādā pašā kārtībā tiktu sakārtota Latvijas un Krievijas robeža.

Ārlietu komisijā uz likumprojekta otro lasījumu mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu. Ārlietu komisija vienbalsīgi ir lēmusi šo dokumentu virzīt skatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunkta noteikšanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6197. Es neatkārtošu Saeimas priekšsēdētāja jau nosauktā likumprojekta nosaukums, taču, kā jūs redzat, šā likumprojekta nosaukums jau pats liecina par to, kas šeit tiek regulēts un reglamentēts, – tātad dažādas īpaši bīstamas ķīmiskās vielas un pesticīdi. To aprite starptautiskajā kārtībā tiek reglamentēta, un Latvija, pievienojoties šim dokumentam, šai konvencijai, faktiski visā pilnībā iekļaujas tātad to valstu pulkā, kuras šo reglamentāciju pieņem.

Jāsaka, ka nekādus īpašus grozījumus Latvijas nacionālajā likumdošanā šī konvencija neradīs, bet šī pievienošanās šai konvencijai īpaši tāpēc ir ārkārtīgi svarīga.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija uz trešo lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un līdz ar to vienbalsīgi ir lēmusi virzīt šo dokumentu skatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Bērziņš. Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6312, un es lūdzu ielūkoties arī pievienotajā dokumentā Nr.6312A, kur ir precizēta redakcija.

Komisija saņēma uz trešo lasījumu astoņpadsmit priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāts priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Finanšu ministra Repšes kunga 5.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 6. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 12. – deputāta Šķestera priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! 12., 13. un 14.priekšlikums ļoti cieši savā starpā ir saistīti. Proti, ja mēs paskatāmies likuma sākotnējo redakciju, tad mēs redzam, ka pirms nepilna gada, proti, 2008.gada 13.novembrī, tika izdarīti grozījumi šajā likumā. Tika paredzēta diezgan stingra kārtība, kādā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības drīkst ziedot likumā norādītajiem mērķiem un attiecīgām šīm sabiedriskā labuma organizācijām. Tas, protams, bija saistīts ar necaurspīdīgumu ziedojumu procedūrā, kāda bija noteikta attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Uz šādu grozījumu nepieciešamību vairākkārt ir arī norādījusi Valsts kontrole savos atzinumos, ka ziedojumi no šīm valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir necaurskatāmi un dažkārt aiziet tādiem mērķiem, kas ir brīžiem pat neizskaidrojami.

Es gribētu, lai Šķestera kungs vai Spurdziņa kungs – es nezinu, kas komisijā vēl piedalījās, – tagad paskaidro, kādu iemeslu dēļ 11.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka kapitālsabiedrība dāvināšanai, ziedošanai drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā gada tīrās peļņas. Otrajā lasījumā bija paredzēts, ka tomēr pašreizējā saspringtajā budžeta situācijā drīkst atvēlēt ne vairāk par 10 procentiem no iepriekšējās saimnieciskā gada tīrās peļņas.

Es uzskatu, ka acīmredzot tas ir norunāts gan Koalīcijas padomē, gan arī ar opozīciju, jo pirms vēlēšanām, iespējams, šādu normu ir ļoti izdevīgi pieņemt.

Es nerunāšu par turpmākajiem grozījumiem, tikai gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka līdz šim spēkā esošais likums, piemēram, paredzēja atsevišķos gadījumos Ministru kabineta akceptu, ja summa pārsniedz 20 tūkstošus (piemēram, ja kāds ziedo kādām vajadzībām). Taču šajā gadījumā arī šeit ir iztaisīti grozījumi pa vasaru, cik es saprotu, proti, ka šādā gadījumā to dara tikai kapitāldaļu turētājs, proti, tas ir attiecīgais ministrs attiecīgajā ministrijā. Manuprāt, ņemot vērā budžeta saspringto situāciju, nebūtu godīgi atbalstīt šādu likumprojektu, jo arī šīs valsts kapitālsabiedrības un pašvaldību kapitālsabiedrības tomēr ir visu mūsu īpašums.

Es aicinu Šķestera kungu paskaidrot, kādu iemeslu dēļ viņš to ir iesniedzis, un, protams, vēršos arī pie komisijas, kas ir to atbalstījusi, tikai nedaudz tehniski precizējot šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Jā, kolēģi! Es pieļauju, ka Šķestera kungs vislabāk varētu izstāstīt, kādēļ viņš to iesniedza. Taču debates komisijā bija par to... ne jau par vēlēšanām... Komisija uzklausīja arī Finanšu ministrijas nostāju un principā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjus. Un faktiski bija arī mutiski priekšlikumi – bija runa par 50 procentiem no iepriekšējā saimnieciskā gada peļņas. Komisija tomēr šos 50 procentus... uzskatīja to par neiespējamu šā saspringtā budžeta dēļ. Tajā pašā laikā, ja saglabājas situācija, ka attiecīgas summas tiek ziedotas saistībā ar kultūras projektiem, izglītības un sporta projektiem... Komisija vienojās un pieņēma principā vienbalsīgu lēmumu, ka mēs varētu atbalstīt šo priekšlikumu, kurā ir runa par 20 procentiem, to juridiski sakārtojot. Līdz ar to Šķestera kunga priekšlikums tika atbalstīts daļēji un komisija to precizēja savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ja es pareizi saprotu, Čepānes kundze uzstāja uz balsojumu par Šķestera kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 59, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Juridiskā biroja 13.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un komisijas 14.priekšlikums ir atbalstīts. (No zāles dep. I.Čepāne: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāte Čepāne vēlas balsojumu par 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 6, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. 15. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums. Guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 16. – partijas „Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 17.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 17. ir atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Tagad es lūdzu kolēģus ielūkoties papildu dokumentā Nr.6312A, kurā ir precizēta 12.panta redakcija. Salīdzinājumā ar veco tabulu tagad tā ir precīzāka.

Un turpat pašās beigās ir arī 18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Paldies.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 19, atturas – 1. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Jaunatnes likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā”, reģistrācijas numurs 1736/Lp9, otrais lasījums.

1. ir deputāta Holostova priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 2. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu Rasnača, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna un Kalniņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu gan par 2., gan par 12. teikt paldies Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai par izpratni, jo, pieņemot šos grozījumus, ir cerības uz lielāku valsts un pašvaldību atbalstu skautu un gaidu, mazpulku un citām organizācijām, kuras tiešām veicina darba tikumu un patriotismu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai kāds uzstāj uz balsojumu par šo priekšlikumu? Deputāti neuzstāj uz balsojumu. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Turpinām ar 3.

I.Circene. 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 8. – deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu!... Es atvainojos! Deputāts Holostovs vēlējās debatēs uzstāties. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”) Es nepamanīju, ka viņš bija nospiedis pogu... Nē, tiešām viņam šobrīd ir tiesības uz vārdu.

Vārds deputātam Aleksejam Holostovam.

A.Holostovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, godātie kolēģi! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Labdien!”) Eiropa noveco, mūsu jaunieši masveidā brauc darba meklējumos uz ārzemēm. Nereti paliek un izvēlas dzīvesvietu citur, nevis Latvijā. Ja mēs neko nedarīsim, tad drīz vien šeit paliks tikai veči vien.

Viena no Latvijas politikas nopietnākajām problēmām ir tā, ka trūkst politiskās pēctecības un konkurences. Lielākoties politikā iesaistās vai nu tie, kam cita nekā nav ko darīt, vai šauru interešu vadīti cilvēki, kam pieder ekonomiskā vara un kam politika ir tikai personīgu mērķu sasniegšanas līdzeklis. Lai ilgtermiņā nodrošinātu kvalitatīvu politiskās elites kontingentu un politikai sagatavotu jaunu politiķu paaudzi, nepieciešams izveidot praktisku pieredzes gūšanas mehānismu jauniem politiķiem un jāsāk ar pašvaldībām.

2009.gadā Rīgā septiņu politisko partiju jaunatnes organizācijas izveidoja Jauniešu Rīgas domi, kuras ietvaros tiek diskutēts par pašvaldību jautājumiem un rezultātā sagatavots jauniešu viedoklis un redzējums problēmu risināšanai. Šāda veida organizācijas stimulē pilsoniskās apziņas veidošanos un palielina jauniešu interesi par politiku.

Sīkāk ar Jauniešu Rīgas domes darbu jūs varat iepazīties tās mājaslapā jrd.lv.

Jaunatnes likuma redakcija, kāda tā ir šobrīd un kādu to piedāvā ministrija, vairāk ir tikai fiktīva nekā praktiski pielietojama. Tas, ko piedāvājam mēs, ir uzlikt par pienākumu pašvaldībām atbalstīt jaunatnes iniciatīvu šāda veida jauniešu domju veidošanai (protams, tikai tajā gadījumā, ja šāda iniciatīva ir). Un minimālais līmenis, kādā pašvaldībai vajadzētu atbalstīt šādus projektus, ir nodrošinājums ar telpām. Līdzīgas jauniešu pašvaldības pastāv visā Eiropā, un tās tiek finansētas pilnā apmērā.

Par mūsu priekšlikumu plusiem un ieguvumiem var stāstīt gari un plaši, taču, es domāju, paši esat pietiekami gudri, lai izprastu lietas būtību.

Agri vai vēlu katrs no mums aizies pensijā, un jautājums ir tāds: kas būs pēc tam? Ko mēs būsim atstājuši mūsu bērniem un mazbērniem? (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi! Es jau arī par to pašu runāju!”) Un cik sagatavoti būs mūsu politiskie pēcteči? Nākotni mēs būvējam šodien, tādēļ aicinu jūs visus atbalstīt mūsu priekšlikumu kvalitatīvas Latvijas politikas un jaunatnes nākotnei.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene. Jā, man ir piebilstams. Man ir tāda sajūta, ka Holostova kungs nav izlasījis pašreizējo, spēkā esošo, likumu. Pašreizējā likumā ir rakstīts, ka pašvaldībā tiek veidota pašvaldības jauniešu dome, tiek iesaistīti visi jaunieši, taču iniciatīva no deputāta Holostova puses bija saistībā ar partejisku piederību, un tāpēc komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Holostova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

9. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 11. – deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Holostova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

12. – frakcijas „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputātu Rasnača, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna un Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 13. – deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Holostova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Strazdiņš vēlas kaut ko par procedūru teikt? Viņš nevēlas neko teikt.

Turpinām ar 14.priekšlikumu.

I.Circene. 14. – deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 15. – līdzīgs deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 16. – deputāta Holostova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Un 17. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 17. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Circene. 9.septembris.

Sēdes vadītājs. 9.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem Nr.6051 un Nr.6314.

Šā likumprojekta būtība, iemesls, kāpēc vispār tas tapa, bija pieteikums Satversmes tiesai un arī Satversmes tiesas spriedums pensiju lietā, kurā Saeima tika aicināta izvērtēt to, cik lielā mērā mūsu Likums par budžetu un finanšu vadību atbilst Satversmes 68.pantam, kur teikts, ka visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Atbildīgā komisija šo likumprojektu vienbalsīgi ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Es aicinu to pašu darīt arī Saeimu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Štokenbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 9.septembris.

Sēdes vadītājs. 9.septembris. Deputāti neiebilst.

Stenogrammas nobeigums - Saeimas materiālu nākamajā, 50.laidienā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!