Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ir pašvaldībās sadarbība, un ir apvienošanās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.2001., Nr. 13 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2159

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ceturtdiena, 25.01.2001.

Laidiena Nr. 14, OP 2001/14

Vēl šajā numurā

24.01.2001., Nr. 13

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ir pašvaldībās sadarbība, un ir apvienošanās

Arvīds Pīlēģis, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks, —"Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

P.JPG (19714 BYTES) Jau vairākkārt ticis uzsvērts, ka administratīvi teritoriālā reforma (ATR) nav brīnumlīdzeklis, bet gan iespēja uzlabot situāciju pašvaldībās, kas nespēj īstenot likumā noteiktās funkcijas zemās kapacitātes un lielā funkciju apjoma dēļ. ATR likumā noteiktā pašvaldību apvienošanās vai sadarbība dod iespējas pašvaldību attīstībai, taču rezultāti atkarīgi no pašvaldību darba. "Latvijas Vēstnesis" jau vairākkārt informējis par pašvaldībām, kas izvēlējušās radikālāko reformas soli – apvienošanos. Apvienojoties 27 vietējām pašvaldībām, ir izveidojušās 11 vietējās pašvaldības, tostarp 7 novadi. Lēmumu par apvienošanos pieņēmušas vēl piecas pašvaldības – Preiļu rajona Upmalas un Rožkalnu pagasti apņēmušies veidot Vārkavas novadu, bet Ludzas rajonā Isnaudas novadu vēlas veidot Pureņu, Ņukšu un Isnaudas pagasti.

ATR likums paredz veidot arī pašvaldību sadarbības apvienības, kuru veidojošām pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir iespēja saņemt vienreizēju dotāciju no valsts budžeta viena procenta apmērā no pašvaldību gada budžeta kopapjoma. Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP), kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir reformu īstenošana, darbības 2000.gada pārskatā minēts, ka līdz 2000. gada beigām pabeigta jau 23 rajonu administratīvo teritoriju izpēte, bet nobeigumam tuvojas izpētes darbi pārējos trīs rajonos.

Par reformas aktualitātēm un līdz pašvaldību vēlēšanām darāmajiem darbiem stāsta PLP direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis :

— Līdz 2001.gada martam jāpabeidz izpēte atlikušajos trīs rajonos: Limbažu, Alūksnes un Cēsu rajonā.

Cēsu rajonā izpēti turpina veikt Cēsu rajona padome, finansējums izpētei piešķirts no valsts budžeta, kā to paredz ATR likums. Limbažu un Alūksnes rajonā izpēti veic SIA "Blezūrs - konsultāciju birojs". Šo rajonu vietējās pašvaldības uz izpēti raugās skeptiski. Tāpēc 9. un 11. janvārī tika rīkoti izpētes projektu darba semināri, kuros piedalījās rajonu pašvaldību vadītāji un pārstāvji. Piemēram, Alūksnes rajonā pašvaldībām nav saprotams, kādēļ nepieciešama reforma, jo daudzu pašvaldību amatpersonas uzskata, ka viņu pašvaldības ir spējīgas nodrošināt visus pakalpojumus un īstenot visas funkcijas bez reformas. Taču rajonā ir daudzas pašvaldības, ar 400 līdz 600 iedzīvotājiem, un skaidri redzams, ka pie labākās gribas kvalitatīvs pašvaldības darbs nav iespējams. Reforma tur ir ļoti nepieciešama.

Esam izvērtējuši paredzamos izpētes rezultātus visos Latvijas rajonos un secinājuši, ka ATR likumā reformas kritēriji ir ļoti vispārīgi, nav konkrētu kvantitatīvo rādītāju. Izpētes laikā izteiktie priekšlikumi par apvienošanos ir atšķirīgi. Tāpēc šobrīd tiek veikta visas Latvijas teritorijas izpēte, analizējot visus izpētes projektus un tajos izteiktos priekšlikumus teritoriju apvienošanas kritērijiem. Uz šīs izpētes pamata līdz 2001. gada marta beigām tiks noteikti nacionālā līmeņa kritēriji, kurus varētu izmantot, nosakot, kādas teritorijas varētu reformas rezultātā izveidot. Iespējams, ka nonāksim pie 100 līdz 110 administratīvajām teritorijām pašreizējo 552 vietējo pašvaldību vietā. Ja mūsu ieteiktos nacionālos kritērijus politiķi akceptēs, tad līdz 2005. gadam varētu tikt īstenoti arī sagatavotie apvienošanās projekti. Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās izteicis viedokli, ka būtu jāsaīsina brīvprātīgās apvienošanās termiņš. Ja tā notiks, tad apvienošanās, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas padomes akceptētajiem apvienošanās projektiem, varētu notikt ne tikai 2004. gadā, bet jau sākot ar 2003. gadu. Ja īstenosim šo ieceri un vienkāršosim teritoriju apvienošanās procesu, 2005. gadā Latvijā varēsim vēlēt deputātus jau reformētās pašvaldībās.

Šobrīd vietējo pašvaldību sadalījums pēc iedzīvotāju skaita ir šāds: ir 170 pašvaldībās jeb 31 procentā no kopskaita, ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāji; 220 pašvaldībās jeb 40 procentos pašvaldību — no 1 līdz 2 tūkstošiem iedzīvotāju. Samērā maz ir pašvaldību ar lielāku iedzīvotāju skaitu: 13 procentos jeb 72 pašvaldībās dzīvo no 2 līdz 3 tūkstošiem iedzīvotāju, 12 procentos jeb 66 pašvaldībās — no 3 tūkstošiem līdz 10 tūkstošiem iedzīvotāju, bet tikai 17 pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir no 10 līdz 30 tūkstošiem un 7 pašvaldībās —vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju. Šos skaitļus varētu attiecināt arī uz tiem, kas reformu noliedz un atbalsta. Lielākā daļa mazo pašvaldību vadītāju, politiķu ir pret reformu. Ir bijuši pat gadījumi, kad iedzīvotāji nav apmierināti ar sava pagasta darbu, bet pašu ievēlētie deputāti reformu neatbalsta. Mazā pašvaldībā ir grūti īstenot demokrātiju – pagasta 400 iedzīvotāji savus priekšstāvjus vēlē pēc ģimenes, klana principiem, jo cits citu pazīst, bet nav ne iespēju izvēlēties citus, ne kaut ko mainīt. Politiķim tas ir ērti – viņš ir deputāts, viņš dala naudu, reizē ir arī rajona padomes deputāts un lēmējs. Tas nekas, ka daudzas likumā noteiktās funkcijas netiek pildītas. Daudzus baida arī tas, ka apvienojoties būs nepieciešama augstāka kvalifikācija vadības nodrošināšanai, papildu zināšanas, jo darbavietu skaits jau nesamazināsies, tikai būs jāmāk pārraudzīt lielāku teritoriju, vairāk iedzīvotāju. Arī tas rada objektīvus argumentus - kāpēc jāapvienojas, ja var strādāt arī bez apvienošanās? Lielākās pašvaldības savukārt reformu atbalsta vai arī izturas neitrāli.

Otra reformas iespēja, ko pagaidām paredz ATR likums, ir pašvaldību sadarbības veidošana. Es apšaubu to, ka ar sadarbību iespējams atrisināt tos uzdevumus, kas izvirzīti ATR likumā, – izveidot attīstīties spējīgas teritorijas ar pašvaldībām, kas iedzīvotājiem var sniegt kvalitatīvus pakalpojumus. Šobrīd Latvijā četras sadarbības apvienības saņēmušas dotāciju: "Ziemeļkurzeme", "Bērzes krasti", "Engure", "Rūja 7 +". ATR padome 14. novembra sēdē akceptēja Valmieras rajona triju pašvaldību sadarbības apvienības "Briede" projektu, kurai arī tiks piešķirta 1 procenta dotācija .

Vairākas pašvaldības izteikušas vēlmi sadarboties, bet ne vienmēr šīs sadarbības mērķi sakrīt ar rajona administratīvo teritoriju izpētes projektos noteiktajiem mērķiem. Pašvaldību sadarbība ir atbalstāma, bet dažkārt trūkst izpratnes par to, kāda sadarbība ir saistāma ar ATR likumā noteiktajiem mērķiem. PLP tiek sūtīti iesniegumi par izveidoto sadarbības apvienību atzīšanu par ATR likumam atbilstošu, lai saņemtu arī likumā paredzēto dotāciju, bet PLP tad sniedz atbildi, ka sadarbība ir apsveicama, ja tā uzlabos dzīves kvalitāti pašvaldībās, taču tā nav sadarbība, par kādu rakstīts ATR likumā. 19. janvārī spēkā stājas grozījumi likumā "Par pašvaldībām", kas nosaka sadarbības apvienības kā iestādes statusu. Arī tas norāda uz to, ka pašvaldību problēmas, kuras iespējams atrisināt ar reformu, nevar novērst tikai ar kopīgas iestādes izveidošanu. Sadarbība ir jānošķir no pašvaldību apvienošanās, tāpēc jau tagad tiek gatavoti grozījumi tiesību aktos, kas noteiks, ka pašvaldību sadarbība nav alternatīva pašvaldību apvienošanai un vienreizējās dotācijas izmaksājamas tikai pašvaldībām, kuras apvienojas. Viss būs atkarīgs no politiķiem un tā, kā šāda nostāja tiks pieņemta. Ir izteikti dažādi viedokļi, tostarp arī īpašu uzdevumu ministrs atzinis, ka sadarbība nevar aizvietot pašvaldību apvienošanos.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktor

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!