Latvijas Republikas Valsts kontroles ziņojums Nr.5.1–2–78/98

Rīgā 1998. gada 20. aprīlī

Par PHARE finansētiem lauksaimniecības un lauku attīstības projektiem Latvijā

Iesniegts Saeimai un Ministru kabinetam

1. PHARE programmu mērķi un projektu realizācijas procedūras

1991. gada novembrī tika parakstīts līgums starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Kopienu par PHARE programmas darbības uzsākšanu Latvijā.

1993. gada novembrī Zemkopības ministrijas sastāvā tika nodibināta Projektu vadības vienība, lai pārraudzītu gan Pasaules bankas (turpmāk tekstā — PB) Lauksaimniecības attīstības projektu, gan ar to saistītos Tehniskās palīdzības projektus. No 1997. gada marta Projektu vadības vienība tika sadalīta divās daļās — Pasaules bankas Lauku attīstības projekta sagatavošanas vienība (PB LA PSV) un ES PHARE programmas vienība. PHARE pastāvīgais ārzemju konsultants izveidoja atsevišķu vienību no Zemkopības ministrijas darbiniekiem, kas pārraudzītu ES PHARE projektu ieviešanu.

Ar Zemkopības ministrijas 1997. gada 17. marta rīkojumu Nr. 64 PHARE projektu realizācija nonāca Zemkopības ministrijas atbildības sfērā.

PHARE programmas mērķis ir veicināt ekonomiskās un sociālās pārmaiņas Viduseiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstīs un dot tām iespēju piedalīties Eiropas integrācijas procesā un ātrāk integrēties ES. Latvija saņem palīdzību PHARE Nacionālās (tikai Latvijai) un Reģionālās (visām PHARE programmas valstīm) programmas ietvaros. Gada sākumā tiek apstiprināta "COP" (Contry Operetional Programme), kurā ietverti programmas mērķi un prioritārie virzieni. COP sastāda, ievērojot PHARE pamatprincipu un Latvijas valdības noteiktās prioritātes. Apstiprinot COP, tajā norādītais līdzekļu daudzums kļūst pieejams projektu finansēšanai Latvijā.

Tajā ietverti veicamo pasākumu apraksti, bet ne projektu saraksts. Konkrētu projektu izstrādi veic Latvijas organizācijas, uzņēmumi un iestādes. Kad projekts izstrādāts un saskaņots Latvijā un to akceptējis Starptautisko palīdzības programmu nacionālais koordinators, projektu gatavo ieviešanai Latvijā. EK izsludina konkursu par projekta izpildi, kurā galvenokārt piedalās ES dalībvalstu organizācijas un uzņēmumi.

Piešķirtos līdzekļus Latvijai piesaista netieši — konsultatīvu pakalpojumu veidā, iekārtu, aprīkojuma un mācību veidā. Līdzekļu izlietojumu kontrolē ES institūcijas Briselē. Šim nolūkam Latvijā darbojas PHARE programmu ārējā monitoringa un uzraudzības birojs (The External Monitoring & Assessment Service for the Phare Programme), kas pārbauda finansu izlietojumu un sagatavo atskaites ES Komisijai Briselē par projektu realizāciju.

 

PHARE projektu realizācijas procedūra

Organizācijas izvēle

1. ES Komisija izvēlas to organizāciju sarakstu, kurām tiks piedāvāts izstrādāt projekta priekšlikumus un piedalīties tenderā.

2. Ja organizācija piekrīt piedalīties tenderā, tai tiek izsūtīts projekta uzdevums. Projekta uzdevumu sagatavo Briselē, bet Latvijas pusei parasti ir iespēja piedalīties un ietekmēt projekta uzdevuma sagatavošanu un izteikt savus priekšlikumus, kurus pilnībā vai daļēji iestrādā projekta uzdevumā.

3. Organizācijas 1—3 mēnešu laikā sagatavo projekta realizācijas priekšlikumus.

4. Projektu vērtēšanai Briselē tiek izveidota komisija no Latvijas un Briseles pārstāvjiem.

5. Komisija novērtē sagatavotos priekšlikumus un aizklāti piešķir punktus par dažādiem projekta aspektiem. Punktus summē.

6. Pēc tam pēc noteikta algoritma tiek izvērtēti katra konkursanta finansālie priekšlikumi.

7. Abus vērtējumus summē, izvēlas uzvarētāju un konkursa rezultātus nodod ES Finansu komisijai, kura tos apstiprina vai noraida.

Projekta realizācija

1. ES ar organizāciju, kas ir uzvarējusi, noslēdz līgumu. Tiek izveidota Projekta vadības komiteja (PVK), kurā ir pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Finansu ministrijas un citām projektā iesaistītajām organizācijām.

2. Organizācijai 2,5 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža ir jāizstrādā projekta realizācijas plāns (PRP).

PRP var atšķirties no sākotnēji paredzētā darba uzdevuma (DU), jo kopš DU izstrādes parasti paiet vismaz gads līdz tiek apstiprināta projektu realizējošā organizācija.

PRP tā izstrādes laikā var koriģēt atbilstoši Latvijas puses prasībām.

3. Projekta vadības komiteja apstiprina PRP, un projekts var sākties.

4. PVK sēdes notiek 4 reizes gadā, tajās projekta vadītājs atskaitās par projekta realizāciju. Latvijas puse var izteikt dažādus priekšlikumus, pat ieviest izmaiņas projekta realizācijas plānā.

 

2. PHARE finansētie lauksaimniecības un lauku attīstības projekti

Naudas dotācijas no PHARE lauksaimniecības sektoram tiek piešķirtas pēc Zemkopības ministrijas izstrādātajiem pieprasījumiem, kas tiek iesniegti apstiprināšanai un izskatīšanai Finansu ministrijas Starptautisko palīdzības projektu koordinācijas departamentā un ES Komisijā.

PHARE piešķirtai finansējums neatrodas tiešā Zemkopības ministrijas rīcībā. PHARE ietvertā neatmaksājamā palīdzība tiek realizēta caur ES izpildītājfirmu, kura tiek izvēlēta konkursa kārtībā, piešķirtā nauda atrodas ES Komisijas pārziņā. PHARE piešķirtais finansējums parasti sakrīt ar kalendāro gadu, tomēr sarežģīto un darbietilpīgo instrukciju dēļ projekti bieži sākas vēlāk, nekā paredzēts.

Šobrīd pabeigti četri projekti, kuru mērķis bija privātās uzņēmējdarbības attīstība. Uzsākti vēl deviņi projekti, no kuriem septiņi ir saistīti ar dažādu valsts iestāžu un institūciju darba uzlabošanu (skat. 1. tabulu).

1. tabula

PHARE lauksaimniecības

un lauku attīstības projekti

Nr.	Darbības laiks,	PHARE projekts
p.k.	piešķirtā summa
Pabeigtie projekti
1.
04.1994.—06.1996.	Tehniskā palīdzība Latvijas lauksaimniecības
	1,24 MECU konsultāciju un statistikas dienestiem
2.
05.1995.—04.1997.	Tehniskā palīdzība privātās zivsaimniecības attīstībai
	0,4 MECU
3.
02.1995.—08.1997.	Latvijas lauksaimniecības produkcijas pārstrādes
	0,2 MECU	uzņēmumu pārstrukturēšana, mārketings un realizācija
4.
05.1996.—10.1997.	Atbalsts privātai mežsaimniecībai
	0,4 MECU
Uzsāktie projekti
1.	09.1995.—03.1998.	Atbalsts zemes reformai Latvijā
	2,6 MECU
2.	05.1995.—02.1998.	Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai
	0,83 MECU
3.
01.1997.—12.1998.	Tehniskā palīdzība privāto zemnieku saimniecību attīstībai
	1 MECU
4.	11.1997. 1,8 MECU	Institucionālās attīstības atbalsts Latvijas lauksaimniecībai
5.	10.1997. 1,8 MECU	Tehniskā palīdzība pārtikas kvalitātes kontrolei
		sektorālā un nacionālā līmenī
6.	01.98. 1,2 MECU	Tehniskā palīdzība lauku vides dažādošanai
7.	10.1997. 0,4 MECU	Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija
8.	10.1997. 0,4 MECU	Atbalsts fitosanitārajai robežinspekcijai
9.	10.1997. 0,4 MECU	Atbalsts veterinārajai robežinspekcijai

 

Ziņojumā tiek apskatīti visi četri pabeigtie PHARE projekti un viens no uzsāktajiem projektiem (skat. 1 tabulu):

2.1. Tehniskā palīdzība Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un statistikas dienestiem (I un II daļa);

2.2. Tehniskā palīdzība privāto zemnieku saimniecību attīstībai (projekts turpinās);

2.3. Tehniskā palīdzība privātās zivsaimniecības attīstībai;

2.4. Atbalsts privātai mežsaimniecībai;

2.5. Latvijas lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu pārstrukturēšana, mārketings un realizācija.

Divi PHARE projekti tika realizēti Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā Ozolniekos (turpmāk — LLKC Ozolniekos);

— "Tehniskā palīdzība Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un statistikas dienestiem" (1994.g. aprīlis — 1996.g. jūnijs); projektu realizēja Dānijas lauksaimniecības konsultāciju centrs.

Daļa projekta tika realizēta LLKC Ozolniekos, bet daļa par palīdzību statistiskajiem dienestiem — Zemkopības ministrijā;

— "Tehniskā palīdzība privāto zemnieku saimiecību biznesa attīstībai" (1997.g. janvāris — 1999.g. janvāris); projektu realizē Skotijas lauksaimniecības koledža.

LLKC darba pieredze ar PHARE un daudziem citiem bilaterālajiem dažādu valstu projektiem liecina, ka projekta veiksmīga norise galvenokārt ir atkarīga no Latvijas speciālistiem, kuri iesaistīti projektu realizācijā.

2.1. Tehniskā palīdzība Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un statistikas dienestiem (projekta I daļa)

Projekta realizācija:

1. ES līgumu par projekta izpildi noslēdza ar organizāciju, kas uzvarēja konkursā — Dānijas Lauksaimniecības konsultāciju centru. Projekta vadības komiteja tika izveidota no Zemkopības ministrijas, Finansu ministrijas, LLKC, Latvijas Zemnieku federācijas un LLU pārstāvjiem.

2. Organizācijai 2,5 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža ir jāizstrādā projekta realizācijas plāns (PRP). PRP var atšķirties no sākotnēji paredzētā darba uzdevuma (DU), jo kopš DU izstrādes parasti paiet vismaz gads, līdz tiek apstiprināta projektu realizējošā organizācija.

PRP tā izstrādes laikā var koriģēt atbilstoši Latvijas puses prasībām.

3. Projekta vadības komiteja apstiprina PRP, projekts var sākties.

4. PVK sēdes notiek 4 reizes gadā, tajās projekta vadītājs atskaitās par projekta realizāciju. Latvijas puse var izteikt dažādus priekšlikumus, pat ieviest izmaiņas projekta realizācijas plānā.

Projekti, kuri tika realizēti LLKC, tika diezgan būtiski mainīti:

— Pēc pusgada darbības pēc Latvijas puses prasības tika nomainīts projekta vadītājs;

— pārrunu rezultātā Brisele piekrita projekta paplašinājumam (demonstrējumu programmas zemnieku saimniecībās), kas sākotnēji netika paredzēts, savukārt zemnieki to ir atzinuši par veiksmīgāko projekta daļu;

— tika samazināts grāmatvedības sistēmas eksperta darbības laiks Latvijā, jo Latvijas pusei šāda veida konsultācijas vairs nebija nepeciešamas;

— ar otrā projekta vadītāju ir vienošanās, ka projekts nodrošinās dažādu ekspertu palīdzību tajās darbības sfērās, kur tas ir visvairāk nepieciešams LLKC. Piemēram, pēc LLKC ierosinājuma uz Latviju atbauca Skotijas eksperts un divas nedēļas izstrādāja priekšlikumus lauksaimniecības skolu metodiskā darba nodaļas reorganizācijai.

Sākot PHARE projektu, 1994. gadā LLKC Ozolniekos strādāja tikai 7 konsultanti, visā dienestā bija tikai 2 datori un viens kopētājs. PHARE atbalsts konsultāciju dienesta izveidei bija ievērojams:

— izstrādāta automatizēta zemnieku saimniecību grāmatvedības sistēma, kas šobrīd apkalpo vairāk nekā 600 klientus;

— izstrādāti vairāki konsultācijas līdzekļi: metodikas un datorprogrammas lopu ēdināšanai, mēslošanas plānu sastādīšanai;

— izveidota Tālākizglītības nodaļa, kas nodrošina konsultantu, lauksaimniecības skolu skolotāju un zemnieku apmācību. Ik gadu notiek vairāk nekā 100 kursi;

— izmantojot projekta finansējumu, izveidota Informācijas nodaļa, tā nodrošināta ar nepieciešamo kopēšanas, skanēšanas un datortehniku;

— notikuši lauka un lopkopības demonstrējusi zemnieku saimniecībās. 1995. un 1996. gadā noorganizēti attiecīgi 77 un 88 lauku semināri demonstrējumu saimniecībās, kuros kopā piedalījās 2300 dalībnieki. Demonstrējumu saimniecībās iegūtie dati un veiktie ekonomiskie aprēķini apkopoti mācību materiālos;

— no projekta līdzekļiem apmaksāta LLKC konsultantu un zemnieku apmācība Dānijā.

Piešķirtos līdzekļus Latvija saņem netieši — konsultatīvu pakalpojumu, apmācību, semināru un mācību komandējumu veidā, kā arī tiek iegādāts tehniskais aprīkojums un dažādas iekārtas. LLKC Ozolniekos savas darbības nodrošināšanai saņēmis pamatlīdzekļus 229 tūkst. latu vērtībā (313 vienības).

Zemnieku aptaujās par vienu no veiksmīgākajām apmācību formām tika atzīti lauku semināri. Par to liecina arī tas, ka 1996. gadā demonstrējumus zemnieku saimniecībās apmeklēja gandrīz 2 reizes vairāk zemnieku nekā 1995. gadā (attiecīgi 830 un 1382).

2.1. Tehniskā palīdzība Latvijas konsultāciju un statistikas dienestiem (projekta II daļa)

Projekta II daļa tika realizēta Zemkopības ministrijā.

Projekta ietvaros Zemkopības ministrijas Ražošanas finansēšanas un prognozēšanas departamentā tika izveidots lokālais datortīkls. Tika iegādāta datortīklam nepieciešamā tehnika un licencētas datorprogrammas, tāpat notika mācību braucieni uz Dāniju un tika organizēta darbinieku apmācība Latvijā firmā "Computerland", tika uzsākta lauksaimnieciskās informācijas sistēmas izveide, 1997. gadā tika izveidots Informācijas departaments. Kā negatīvs fakts jāatzīst, ka salīdzinoši zemo atalgojumu dēļ 1994. — 1996. gadā Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamentā bija liela kadru mainība. Tas radīja nepeciešamību papildu apmācīt jaunos darbiniekus, kas uzsāka darbu projekta gaitā. Šis fakts bija par iemeslu lēnajiem informācijas sistēmas izveides tempiem.

2.2. Tehniskā palīdzība privāto zemnieku saimniecību biznesa attīstībai (1997.g. janvāris — 1999. g. janvāris)

Projektu realizē Skotijas lauksaimniecības koledža.

Projekta darbības virzieni:

— tika turpināta aizsāktā demonstrējumu saimniecību izveidošana (no projekta līdzekļiem tiek segti nepieciešamo minerālmēslu, pesticīdu, tehnikas, barības piedevu u.c. materiālu iegāde demonstrējumu vajadzībām), 1998. gadā paredzēts demonstrējumus izvietot visā Latvijā;

— LLKC tehniskā aprīkojuma pilnveidošana;

— atbalsts dažādu zemnieku brīvprātīgu asociāciju veidošanai (mašīnringi, ražotāju kooperatīvi);

— LLKC pašfinansēšanās stratēģijas izstrāde;

— mācību kursi un materiālu sagatavošana ekonomikā konsultantiem un zemniekiem;

— Latvijas zinātnieku iesaistīšana demonstrējumos un mācību programmās.

2.3. Tehniskā palīdzība privātās zivsaimniecības attīstībai

No 1996. gada 25. marta līdz 1997. gada 28. martam tika realizēta PHARE programma "Tehniskā palīdzība zivsaimniecības privātsektora attīstībai", kura Finansu ministrijas Ārvalstu tehniskās palīdzības komisijā tika apstiprināta 1996. gada 22. februārī, Nr. 96–00700. Šīs PHARE programmas ietvaros Portugāles konsultantu firma "MEGAPESCA Ltd" sniedza savu atbalstu zivsaimniecības nozares uzņēmumiem un valsts institūcijām.

Pēc LR Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes sniegtās informācijas projekta ietvaros tika organizēti šādi mācību semināri:

1. Sadarbībā ar Latvijas Tehnisko universitāti

— seminārs par kvalitātes nodrošināšanu zivsaimniecībā.

2. Sadarbībā ar Kranfīldas universitātes (Apvienotā Karaliste) speciālistiem — semināri uzņēmuma vadībā:

— Stratēģiskā vadīšana;

— Mārketinga un eksporta vadīšana;

— Finansu vadīšana;

— Biznesa plānošana.

3. Četri akvakultūras uzņēmumu darbinieki piedalījās seminārā par privātās akvakultūras attīstību, kurš notika Somijā.

4. Notikuši divi mācību braucieni, lai iepazītos ar Eiropas Savienības likumdošanu zivsaimniecībā.

Projekta ietvaros pēc VZP informācijas tika sniegts atbalsts Valsts zivsaimniecības pārvaldei, Latvijas zivju rūpniecības inženieru centram "Liedags", ZM Valsts veterinārajam departamentam, SIA "Baltijas zivsaimniecības", SIA "Bērzciems", a/s "Carnikava", a/s "Kursa", SIA "Unda", SIA "Melnsils", zivju audzētavai "Silaks", zivju audzētavai "Daugavgrīva".

PHARE programmā iesaistītie ārzemju speciālisti veica pētījumus un izstrādāja rekomendācijas:

— privāto zivju audzētavu attīstībai Latvijā;

— kūpinātu Baltijas lašu tirdzniecībai;

— konservētu nēģu tirdzniecībai Eiropā.

Valsts zivsaimniecības pārvalde atzina, ka PHARE programmas "Tehniskā palīdzība zivsaimniecības privātsektora attīstībai" ietvaros tika sniegts ievērojams atbalsts zivsaimniecības nozares un ar nozari saistīto uzņēmumu un valsts institūciju darbības un funkciju pilnveidošanai.

Pēc zivsaimniecības atsaucēm PHARE programmas "Tehniskā palīdzība zivsaimniecības privātsektora attīstībai" ietvaros rīkotie semināri bijuši labi organizēti, mācību materiāli labi sagatavoti, seminārus vadījuši augstas klases speciālisti. Semināros iegūtā informācija palīdzējusi saimniecībām izprast biznesa pašreizējo stāvokli un noteikt galvenos stratēģiskos virzienus.

Dažu uzņēmumu pārstāvji (SIA "Melnsils", SIA "Bērzciems") uzsvēra, ka konsultācijām reāla darbība nav sekojusi, t.i., konsultācijas netika realizētas praktiski (līgumi ar sadarbības partneriem par realizāciju vai investīciju piesaisti netika noslēgti). Par iemeslu tika minēts, ka uzņēmumi ir pārāk mazi, lai kāds Eiropā ar tiem vēlētos sadarboties.

2.4. Tehniskā palīdzība privātās mežsaimniecības attīstībai Latvijā

ES PHARE projekts "Tehniskā palīdzība privātās mežsaimniecības attīstībai Latvijā" tika uzsākts 1996.gada maijā un pabeigts 1997. gada novembrī. No Latvijas puses projekta realizācijas gaitu kontrolēja Valsts meža dienests.

Galvenais projekta mēķis bija uzsākt privātās mežsaimniecības attīstību Latvijā. Projekts sastāv no četriem virzieniem:

1. Atbalsts Meža īpašnieku asociācijai;

2. Atbalsts privātā sektora mežsaimnieciskajai apmācībai un konsultāciju dienestam;

3. Demonstrējumu ierīkošana meža īpašnieku un zemnieku apmācībai;

4. Meža produkcijas ražošanas pievienotās vērtības attīstība.

Pēc Valsts meža dienesta sniegtās informācijas, projekta sastāvdaļas "Atbalsts Meža īpašnieku asociācijai" ietvaros ir organizēti semināri, sanāksmes un biedru aptaujas, izstrādāts Meža īpašnieku asociācijas attīstības plāns. Sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centru izveidotas Meža īpašnieku asociācijas biedru un apaļkoku cenu datu bāzes, iznākuši četri šīs asociācijas laikraksta izdevumi.

Sastāvdaļas "Demonstrējumu ierīkošana meža īpašnieku un zemnieku apmācībai" ietvaros ierīkoti desmit meža kopšanas demonstrējumi un trīspadsmit neizmantojamo lauksaimniecības zemju apmežošanas demonstrējumi. Meža kopšanas demonstrējumu vietās organizēti desmit semināri, kuros piedalījušies aptuveni 350 meža īpašnieku. Visiem demonstrējumu dalībniekiem izdalīti informatīvie materiāli.

Kuldīgā un Valmierā projekta gaitā nodibinātas izmēģinājumu atbalsta organizācijas. Katrā no tām izveidotas darba grupas, kurās ietilpst Valsts meža dienesta, Meža īpašnieku asociācijas, Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra, Laukkredīta/Hipotēku, Zemes bankas un Uzņēmējdarbības atbalsta centra pārstāvji. Izmēģinājumu vietās izveidots kontaktpersonu tīkls.

Sastāvdaļas "Atbalsts privātā sektora mežsaimieciskajai apmācībai un konsultāciju dienestam" ietvaros veikta dažādu alternatīvu apmācības dienesta organizēšanas iespēju analīze. Organizēti semināri, lai noteiktu visu iesaistīto organizāciju lomu un atbildību, sagatavoti mācību materiāli, organizēti mācību braucieni uz Somiju un Liebritāniju ar dažādu organizāciju pārstāvju piedalīšanos.

Sastāvdaļas "Meža produkcijas ražošanas pievienotās vērtības attīstīšana" laikā tikusi savākta informācija par potenciālām biznesa iespējām. Projekts piedalījies četros semināros, ko organizēja PHARE projekts "Mazo un vidējo uzņēmumu attīstība". Sagatavotas uzskates līdzekļu paketes par biznesa plānu sagatavošanu, izmaksu un peļņas aprēķiniem, jaunākajām apaļkoku tirgus tendencēm, mežizstrādi un kokzāģētavām, sniegta palīdzība uzņēmējiem biznesa plānu sagatavošanā.

Kopumā Valsts meža dienests atzīst, ka projekts izpildījis tam izvirzītos uzdevumus. Pēc viņu teiktā, projektā iegūtās atziņas un pieredze ir izmantojamas gan meža politikas formulēšanai, gan mežsaimniecisko konsultāciju sistēmas izveidei Valsts meža dienestā, gan arī neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanai. Projekts ir devis nopietnu ieguldījumu izpratnes veidošanā par privātās mežsaimniecības problēmām, kā arī par iespējamiem ceļiem to risināšanai. Vērtīgi ir projekta laikā ierīkotie kopšanas un neizmantojamo lauksaimniecības zemju apmežošanas demonstrējumu objekti.

2.5. Latvijas lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu pārstrukturēšana, mārketings un realizācija

Projekts tika realizēts laika posmā no 1995. gada februāra līdz 1997. gada augustam. Projektu realizēja Itālijas agrorūpnieciskā sektora firma "Alimenta", kuras galvenais darbības virziens ir saistīts ar pārtikas produktu ražošanu.

Projekta galvenais uzdevums — privatizētu lielāko un spēcīgāko pārtikas ražotāju attīstības veicināšana. Pastarpināti iegūto pieredzi paredzēts tālāk izplatīt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, realizējot Uzņēmējdarbības atbalsta centra speciālistu mācīšanu un sagatavojot mācību materiālu izdalei interesentiem.

Projekts paredz koncentrēt uzmanību uz atsevišķu izvēlētu lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu produkcijas konkurētspējas palielināšanu, paaugstinot uzņēmumu vadošo darbinieku kvalifikāciju.

Projekta sākumfāzē notika Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumu atlase, kuri varētu būt poteciālie pārtikas produktu eksportētāji. Tika izvēlēti uzņēmumi, kuru pozīcija ir pieteikami stipra, lai gūtu panākumus nākotnes sarežītajā situācijā. No izvēlētajiem 40 pārtikas ražotājiem projektā faktiski piekrita piedalīties 20 uzņēmumi. Projektā iesaistījās:

— 11 piena pārstrādes uzņēmumi;

— 4 gaļas pārstrādes uzņēmumi;

— 6 graudu pārstrādes uzņēmumi.

Programma sastāvēja no divām lielām daļām:

— vadības mācību programma;

— "Alimenta" speciālistu konsultācijas uzņēmumā.

Mācību programma piedāvāja uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem jautājumus par uzņēmuma stratēģijas veidošanu un realizāciju, kā arī pārskatīt veicamos uzdevumus, uzmanību koncentrējot uz tirgu.

Tika organizēti mācību semināri par šādiem jautājumiem:

— stratēģiskā vadība un biznesa plānošana;

— mārketinga un realizācijas vadība;

— jaunu produktu izstrāde;

— eksporta plānošana un vadība;

— finansu vadība.

Teorētiski mācību programma ir ekvivalenta tai, kādu realizē Rietumu uzņēmumos, un tā pielāgota Latvijas situācijai, taču reālā situācija ir nedaudz atšķirīga. Tikai daži no projektā iesaistītajiem uzņēmumiem racionāli izmantoja projekta iespējas.

Projektam beidzoties, mācību materiāli nodoti Uzņēmējdarbības atbalsta centriem (turpmāk tekstā — UAC) un Lauksaimniecības konsultāciju centram tālākai izmantošanai.

Projekta realizācijas gaitā projekta speciālistu grupas apmeklēja tos projektā iesaistītos uzņēmumus, kuros bija vairāk nekā 100 darbinieku, konsultējot tos par:

— mārketinga un realizācijas jautājumiem;

— izejvielu iepirkšanu un pārstrādi;

— kvalitātes problēmām;

— finansu vadību un finansiālajiem jautājumiem.

Programmas ietvaros notikusi arī vietējo konsultantu (UAC) mācīšana.

Projekta gaitā ļoti liela uzmanība tika pievērsta biznesa plānošanai un banku aizdevumu saņemšanai, tomēr tieši banku kredītu saņemšanā projekts nevarēja piedalīties, jo šie jautājumi ir konfidenciāli un attiecas tikai uz uzņēmumu un kredīta devēju banku. Projekta darbības laikā neviens no lielajiem uzņēmumiem nebija ieinteresēts kredītu ņemšanā ar tolaik esošajiem noteikumiem. Aptaujātie uzņēmumu vadītāji minēja, ka uzņēmumi neplānoja un arī tuvākajā laikā neplāno piesaistīt kredītresursus no malas.

Uzņēmumus vairāk interesēja realizācijas veicināšana un eksports, galvenokārt uz Austrumiem. Reālus ieteikumus eskporta veicināšanai Austrumos uzņēmumi nevarēja saņemt. Savukārt eksporta iespējas uz ES bremzē atsevišķu uzņēmumu nelielie ražošanas apjomi (piem., "Ādažu kukulītis") un augstās kvalitātes prasības.

Neviens no aptaujātajiem uzņēmumiem pēc projekta realizācijas nebija izveidojis konkrētu sadarbības līgumu tirdzniecībai ar ES valstīm, lai gan eskpertu konsultācijās uzņemumos tas tika apspriests.

Projekta pieredze kvalitātes vadības jautājumos tika izmantota, izstrādājot darba uzdevumus nākošajiem PHARE projektiem.

Pozitīvas atsauksmes par šo projektu praktiski bija tikai mazajiem pārstrādes uzņēmumiem, kuri bija ieinteresēti bankas kredīta saņemšanā un kuriem trūka pašiem savas pieredzes šādos jautājumos, tā kā "Alimenta" komandas darbība tika virzīta uzņēmuma finansu analīzes veikšanā un biznesa plāna sastādīšanā ar nolūku iegūt bankas kredītu. Lielie privatizētie uzņēmumi neuzticējās projekta speciālistu grupai un ziņas par savu stratēģiju un finansēm nodot atklātībai nevēlējās, kaut gan projekta vadība visiem uzņēmumiem rakstiski bija solījusi, ka to dati netiks nodoti atklātībai bez uzņēmumu rakstiskas atļaujas. Aptaujājot projektā iesaistītos uzņēmumus, var secināt, ka no uzņēmumiem ir prasīta konfidenciāla informācija par uzņēmuma finansiālo stāvokli un nākotnes plāniem.

Projektā iekļautā a/s "Rīgas piena kombināts" netika konsultēta, jo pati to nevēlējās, pamatojot to ar iepriekšējo pieredzi šāda veida semināros, kuros vēlamais mērķis tomēr netika sasniegts. A/s "Vidzemes piens" arī nesadarbojās ar ekspertiem, jo uzskatīja, ka tiek prasīta konfidenciāla informācija. Savukārt agroservisa firma "VNV", Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīca un "Ādažu kukulītis" bija pārāk mazi uzņēmumi, vadoties no projekta apsvērumiem.

Projekts kopumā noritēja labi tieši teorētiskā līmenī, bet praktiskā daļa nav īsti piemērota mūsu apstākļiem, taču pie tā var vainot arī projektā iesaistīto uzņēmumu neuzticēšanos.

Jāatzīmē, ka šajā gadījumā netika pilnībā izmantota iespēja projektu ievirzīt mums piemērotā virzienā. Tā kā daudzi no projektā iesaistīto uzņēmumu vadošajiem speciālistiem savā arodā ir profesionāļi ar lielu pieredzi vietējos apstākļos, tad šajā jomā viņi savas problēmas var atrisināt paši un no šāda veida projektiem gaida kaut ko vairāk (piemēram, uzņēmuma vadītāji vēlējās saviem speciālistiem praktiskas mācības ārzemēs).

Uzņēmējdarbības atbalsta centra (UAC) konsultanti arī piedalījās šajā PHARE projektā, kuru realizēja "Alimenta".

"Alimenta" projektos UAC konsultantu pieaicināja kā dalībniekus teorētiskos semināros un pēc tam kā vietējos konsultantus, kas kopā ar PHARE konsultantiem strādāja uzņēmumos.

Sadarbības pirmajā fāzē tiek izmantotas UAC klientu datu bāzes un tīkls. Projektam turpinoties, UAC konsultanti palīdz uzturēt sakarus ar uzņēmumiem. Sadarbība notiek gan tīri tehniski, gan sazināšanās līmenī, tulkojot un palīdzot katrai no pusēm izprast otras viedokli. Vienlaikus UAC konsultantiem ir iespēja novērot un mācīties no ārzemju konsultantiem viņu metodes un paņēmienus. UAC atzīst, ka šī iespēja ir atkarīga no konkrētā ārzemju konsultanta kvalifikācijas un attieksmes. Viņu praksē ir bijuši gan labi, gan slikti piemēri.

UAC konsultanti atzīmē, ka iespējas ietekmēt projekta gaitu ir bijušas stipri ierobežotas. UAC faktiski nostādīts izpildītāju lomā, bet nevis kā partneris, kas ir pretēji bilaterāli finansētos palīdzības projektos. Šajos projektos UAC konsultanti adaptē visu teorētisko materiālu paši, un līdz ar to notiek efektīvs konsultantu mācību un radošs pieredzes apmaiņas process, kā rezultātā iegūst Latvijas situācijai atbilstoši sagatavotu materiālu.

Liela pozitīva nozīme ir apstākļiem, ka nodarbības var vadīt bez tulka. Uzņēmējiem tas ļauj labāk izprast sacīto un ātrāk reaģēt uz radušos situāciju. Bilaterālās palīdzības projektos vienmēr ir projekta ārzemju koordinators un Latvijas koordinators, turklāt abi ir partneri. Šādā situācijā ir daudz lielākas iespējas piemērot projektu Latvijas uzņēmēju vajadzībām un elastīgāk reaģēt uz katra konkrēta uzņēmēja pieprasījumu.

"Alimenta" projektā mācību materiālu tulkoja projektu administrējošā vienība, un UAC konsultantiem nebija iespējas piedalīties materiāla sagatavošanā. Piemēram, citā projektā teorētisko materiālu pasniedza vietējie speciālisti un, pateicoties tam, materiāls ir konkrētāks, vietējai situācijai tuvāks un uzņēmumiem labāk uztverams.

Pēc UAC informcijas, PHARE ekspertu izstrādātie mācību materiāli ir pieejami katram klientam. Praksē ar klientiem, kam interesē "Alimenta" projektā izstrādātās tēmas, strādā tie konsultanti, kas paši piedalījušies projekta darbā.

Projektiem ir savi pozitīvie un negatīvie faktori. Pozitīvi vērtējuma iespēja mācīties no ārvalstu pieredzes un paskatīties uz sevi no plašāka skatu punkta, salīdzināt Latvijas situāciju ar situāciju ārvalstīs. Tas ir noderīgi gan uzņēmējiem, gan konsultantiem, taču uzņēmējs ne vienmēr spēj gūt šos labumus, it īpaši tad, ja ārvalstu konsultanti nepārzina Latvijā esošo situāciju. Gadījumos, kad uzņēmējs nepārvalda svešvalodas un ārvalstu konsultants nepārzina konkrēto situāciju, rodas izteikta neapmierinātība.

UAC darbinieki uzskata, ka ir nepieciešams, lai arī citu valstu un to institūciju finansētos projektos Latvijas puse iesaistītos kā līdzvērtīgs projekta partneris, ieceļot savu koordinatoru, un to varētu izvirzīt kā obligātu prasību, kur tas ir iespējams.

Kā būtisks traucēklis uzņēmējiem ir projektu koordinācijas trūkums. Projektiem bieži ir viens adresāts, bet faktiski izpildītāji ir dažādi. UAC atzīmē, ka solītā koordinācija starp ministrijām faktiski nenotiek.

 

3. Secinājumi

PHARE finansiālie projekti dod Latvijai iespēju saņemt palīdzību attīstībai informācijas un tehnoloģijas veidā, neieguldot savus līdzekļus. Laika periodā no 1994. līdz 1998. gadam ar lauksaimniecību saistītiem projektiem PHARE Latvijai piešķirusi 12,67 miljonus ECU. Viens no PHARE projektu mērķiem ir harmonizēt mūsu uzņēmumu ražošanu un preču kvalitātes standartus ar Eiropas Savienības likumdošanas prasībām, tādējādi nākotnē uzlabojot mūsu uzņēmumu eskporta iespējas uz Rietumiem.

Izvērtējot iepriekš minēto projektu realizāciju, jāsecina, ka Latvijas puse ne vienmēr prasmīgi izmantojusi šo iespēju. Kā galvenais faktors projektu efektivitātes paaugstināšanai jāmin projekta koordinatora trūkums no Latvijas puses. To pierāda arī neizmantotās iespējas mainīt un ietekmēt projekta gaitu, jo ministriju darbinieki nav ne atbildīgi, ne ieinteresēti projekta rezultātā, arī kadru mainība ir vērā ņemams faktors. Projektu ieviešana no Latvijas puses tiek atstāta pašplūsmā. Nenotiek koordinācija starp valsts iestādēm. Ieceļot projekta koordinātoru, ir daudz lielākas iespējas piemērot projektu Latvijas uzņēmēju vajadzībām, koordinēt tā ieviešanas darbus un elastīgāk reaģēt uz konkrētām izmaiņām. Projekta veiksmīga norise galvenokārt ir atkarīga no Latvijas speciālistu, kuri iesaistīti projektu realizācijā, sagatavotības, atbildības un ieinteresētības. Neveicot projekta korekciju, uzsvars var tikt vērsts uz Latvijas pusei mazsvarīgām sfērām, kā tas bija gadījumā ar projektu pārstrādes uzņēmumiem (2.5., projektā liela uzmanība tika pievērsta banku aizdevumu saņemšanai, bet aptaujātie uzņēmumi neplānoja un arī tuvākajā laikā neplāno piesaistīt kredītresursus no malas). Izvērtējot līdzšinējo pieredzi, kā projekta koordinatorus no Latvijas puses ieteicams būtu iecelt nevis no valsts administratīvā aparāta (ministrijām, bet gan no ieinteresētajām nevalstiskajām institūcijām un neadministratīvajām struktūrām (UAC, LLKIC Ozolniekos, pētniecības iestādes u.c.).

Kā pozitīvs piemērs jāmin Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs Ozolniekos, kura darbinieki aktīvi piedalās projekta realizācijā, to izmantojot un gūstot pozitīvu novērtējumu no tiešajiem projekta saņēmējiem — zemniekiem.

Mērķtiecīga un prasmīga rīcība no Latvijas puses PHARE līdzekļu piesaistīšanā dotu iespēju Latvijai saņemt palīdzību dažādu mums vitāli svarīgu problēmu risināšanā, kas tuvinātu mūs Eiropas Savienības likumdošanas prasībām un sekmētu integrāciju Eiropas Savienībā.

Valsts kontrolieris R.Černajs