Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.08.2010., Nr. 130 https://www.vestnesis.lv/ta/id/215263

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

18.08.2010., Nr. 130

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību

19.jūlijā Briselē aptuveni divdesmit vadošie kristiešu, ebreju un musulmaņu reliģijas pārstāvji, kā arī sikhu un hindu kopienu pārstāvji pēc priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu uzaicinājuma tikās sanāksmē, kuru kopīgi vadīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks un Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompujs. Viņi apsprieda, kā efektīvi cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību, kas ir svarīgs aspekts Eiropas pārvaldībā.

Šī bija sestā šāda veida ikgadējā sanāksme, un šo iniciatīvu priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu uzsāka 2005.gadā. Pirmo reizi sanāksme notika jaunajā Lisabonas līguma kontekstā, kura 17.pantā paredzēts, ka Eiropas Savienība uztur “atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu” ar reliģisko konfesiju, baznīcu un ticīgo draudžu pārstāvjiem. 19.jūlija sanāksme apliecina, cik svarīgs minētais dialogs ir Eiropas iestādēm.

Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu teica: “Eiropā vairāki miljoni pilsoņu dzīvo uz sociālās atstumtības robežas. Tas neliecina neko labu par vienu no pasaules bagātākajiem reģioniem! Tā kā Eiropa patlaban atgūstas no krīzes, es vēlos redzēt tādu izaugsmi, kuras gaitā sabiedrības visneaizsargātākā daļa tiek integrēta pārējā sabiedrībā.” Viņš piebilda: “Baznīcu un reliģisko draudžu pārstāvji ir svarīgi sociālo pakalpojumu sniedzēji ES dalībvalstīs. Ja vēlamies efektīvi apkarot nabadzību, ir būtiski ņemt vērā to stabilās tradīcijas un plašo pieredzi.”

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks piebilda: “Eiropas projekta pamatā vienmēr jābūt solījumam par labāku dzīvi visiem bez izņēmuma. Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana ir partnerības uzdevums visiem vietējā, valstu un Eiropas mērogā, kā arī nespeciālistiem un baznīcu draudžu pārstāvjiem. Mūsu pirmā un svarīgākā prioritāte ir atjaunot drošību sociālajā un ekonomikas jomā. Baznīcām šajā ziņā ir būtiska loma. Tās dod ieguldījumu ar savu ilggadējo pieredzi sociālajā darbā ar atsevišķām personām un kopienām. Šāda pieredze nekad nav bijusi tik vērtīga kā tagad – krīzes laikā.”

Eiropadomes priekšsēdētājs H. van Rompujs teica: “Mēs visi zinām, ka šis jautājums galvenokārt ir saistīts ar bezpajumtniecību, labāku piekļuvi darba tirgum, iespēju pieteikties veselības aprūpes pakalpojumiem un ar to, ko var patiešām saukt par “dzīves materiālajiem apstākļiem”. Tomēr nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana būtībā ir arī vēlēšanās atjaunot cieņu pret cilvēku – gan pret sievietēm, gan vīriešiem. Tādēļ jāņem vērā arī sociālie, kultūras un ētikas jautājumi.”

Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gada (2010) un Eiropas nabadzības apkarošanas platformas ietvaros Eiropas iestāžu pārstāvji iesaistās dialogā ar pilsonisko sabiedrību, NVO, valstu iestādēm un citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai rastu jaunas pieejas, darbības un partnerus, īstenojot Eiropas mēroga centienus izskaust nabadzību.

Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatā ir nodarbinātības, integrējošas izaugsmes un sociālās kohēzijas veicināšana. Viens no visā Eiropā atzītiem mērķiem ir panākt, lai līdz 2020.gadam vismaz par 20 miljoniem samazinātos to Eiropas iedzīvotāju skaits, kuri cieš no nabadzības un sociālās atstumtības. Panākumi tiks vērtēti, ņemot vērā trīs galvenos rādītājus: nabadzības riska līmeni, materiālo nenodrošinātību un bezdarbnieku mājsaimniecības.

Minētie ES rādītāji un progresa regulāra uzraudzība nodrošinās dalībvalstu pārskatatbildību.

Divi citi stratēģijas “Eiropa 2020” galvenie mērķi atspoguļo vajadzību uzlabot vienlīdzību un kvalitāti izglītības jomā: panākt, lai līdz 2020.gadam to skolēnu skaits, kuri pamet mācības, būtu zem 10%, un vismaz par 40% palielināt to 30–34 gadus veco iedzīvotāju daļu, kas ieguvuši augstāko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību.

Diskusijas notika godīgā un atklātā gaisotnē. Reliģiskie līderi no četrpadsmit dalībvalstīm (Francijas, Apvienotās Karalistes, Vācijas, Beļģijas, Itālijas, Nīderlandes, Grieķijas, Rumānijas, Bulgārijas, Kipras, Ungārijas, Slovākijas, Polijas un Dānijas) pauda atbalstu stratēģijai “Eiropa 2020” un tās mērķiem sociālajā un izglītības jomā. Viņi rosināja Eiropas iestāžu pārstāvjus turpmāk palielināt šādu pasākumu skaitu, jo īpaši, lai uzlabotu piekļuvi darba tirgum, mērķtiecīgāk nodrošinātu sociālos pakalpojumus dalībvalstīs un vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz izglītību un mācībām.

Viņi uzsvēra savu apņemšanos nepārtraukti sekmēt sociālo kohēziju un palielināt solidaritātes apziņu, kā arī Eiropas iedzīvotāju pilsonisko iesaisti. Viņi vērsa uzmanību uz to, ka pašreizējo krīzi varēs pārvarēt tikai tad, ja Eiropas politikas prioritāte būs cilvēki un sociālais taisnīgums.

Sanāksmē piedalījās arī šādi Eiropas Komisijas pārstāvji: priekšsēdētāja vietniece Viviena Redinga, priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajani, priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefšovičs, komisāre Marija Damanaki un komisārs Lāslo Andors.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!