LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA

SĒDES PROTOKOLA IZRAKSTS

Rīgā

Nr.21

1998.gada 21.aprīlī

38.§

Valdības rīcības plāns situācijas stabilizācijai valstī

(Ā.Freibergs, R.Umblija, G.Krasts)

1. Pieņemt zināšanai Ministru prezidenta G.Krasta sniegto informāciju.

2. Valsts kancelejai tehniski precizēt rīcības plānu un nodot to publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents G.Krasts

Valsts kancelejas direktora
pienākumu izpildītājs Ā.Freibergs

Valdības rīcības plāns situācijas stabilizācijai valstī

(publicējamā daļa)

Piezīme. Numerācija saskaņā ar š.g. 15.aprīlī Ministru kabineta sēdē izskatīto valdības rīcības plānu.

Valdības rīcības plāns nosaka pasākumus, kas saskaņoti veicami valsts pārvaldes iestādēm kopīgi ar pašvaldībām, uzņēmēju asociācijām, nevalstiskajām un sabiedriskajām organizācijām, kā arī iesaistot politiskās partijas. Plāns nosaka divus galvenos darbības virzienus -- iekšpolitisko un ārpolitisko.

Iekšpolitika

1.2. Sabiedriskās kārtības nodrošināšanā pastiprināti iesaistīt Zemessardzi: kopīga patrulēšana un apsardzes pasākumu nodrošināšana valstiski un sabiedriski nozīmīgos objektos, kopīgi pasākumi noziedznieku meklēšanā un transportlīdzekļu pārbaudē. Pārbaudīt nozīmīgāko objektu drošību, veikt preventīvus pasākumus cilvēku drošības nodrošināšanai tajos. Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai līdz š.g. 30.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā to objektu sarakstus, kuriem nepieciešama pastiprināta apsardze krīzes situācijā, kā arī stratēģiski nozīmīgo objektu sarakstu.

1.5. Veikt teroristisko un provokatīvo darbību operatīvu un koordinētu izmeklēšanu un novēršanu. Nodrošināt nepārtrauktu informācijas apmaiņu un operatīvo darbību koordināciju valsts drošības iestādēs. Veidot kopīgas darba grupas konkrētu noziegumu izmeklēšanai, iesaistot augstas kvalifikācijas prokurorus, Drošības policiju, Valsts policiju, Satversmes aizsardzības biroju, rietumvalstu tiesībaizsardzības institūcijas, īpaši ASV Federālo izmeklēšanas biroju.

1.6. Līdz š.g. 30.aprīlim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos, lai pastiprinātu valsts drošības struktūru cīņu pret ekstrēmisma izpausmēm, nepieļautu nacionālā naida kurināšanu, radikālu pretvalstiski orientētu organizāciju darbību, attiecīgas simbolikas izgatavošanu, izplatīšanu un publisku lietošanu. Prokuroru apmācība attiecīgajos jautājumos.

1.7. Līdz š.g. 1.jūnijam veikt nepieciešamo procedūru, lai pievienotos 1977.gada Konvencijai par cīņu pret terorismu.

1.8. Līdz š.g. 5.maijam sagatavot un noteiktā kārtībā virzīt priekšlikumus, kas saistīti ar nacionālo likumdošanu par cīņu pret terorismu 1997.gada Konvencijas par cīņu pret terorismu izpratnē.

2. Aizsardzības ministrijai līdz š.g. 30.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus, kas saistīti ar aizsardzības likumdošanu, kā arī priekšlikumus par valsts institūciju veicamajiem pasākumiem. Ministru kabinetam paātrināt Nacionālo bruņoto spēku likumprojekta izskatīšanu.

3.1. Nekavējoties izveidot starpministriju darba grupu, kurai līdz š.g. 15.maijam iesniegt Ministru kabinetā apstiprināšanai Krīzes pārvaldes centra darbību reglamentējošus normatīvos dokumentus. Ārlietu ministrijai nodrošināt NATO dalībvalstu speciālistu tehnisko palīdzību minētā centra izveidošanā.

3.2. Apzināt un analizēt drošības riska faktorus un izstrādāt operatīvos profilakses pasākumus.

4. Iekšlietu ministrijai nekavējoties iesniegt pasākumu kompleksu pasu izsniegšanas sistēmas uzlabošanai un procesa paātrināšanai.

5. Stabilizēt esošo valdību (jaunu ministru iecelšana demisionējušo vietā, Saeimas vairākuma atbalsta iegūšana).

6. Valdību veidojošajām partijām panākt vienotu valsts nacionālo interešu izpratni un definēšanu, apņemties tās kopīgi īstenot. Galvenos principus apstiprināt kopīgās deklarācijās un publiskos paziņojumos, iesaistot citus valsts politiskos spēkus.

7. Valdību veidojošajām partijām un valdībai paust tikai vienotu viedokli, izvairīties no tādu tematu izmantošanas politiskajā cīņā, kas var izraisīt pretrunīgu starptautisku reakciju.

8.1. Regulāri informēt sabiedrību un sniegt skaidrojumu par visiem valsts dzīves jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot tām sociālajām grupām, uz kurām pieņemtie lēmumi atstās vistiešāko iespaidu. Aktivizēt sadarbību ar Latvijas sabiedrības informācijas līdzekļiem.

8.2. Izvērst un nostiprināt valdības preses dienesta darbu, uzlabojot informācijas sagatavošanas un sniegšanas kvalitāti. Nostiprināt saikni starp valdību un sabiedrību.

9. Konsekventi īstenot programmu integrācijai Eiropas Savienībā un valdības rīcības plānu integrācijas Eiropas Savienībā intensifikācijai. Eiropas integrācijas birojam iesniegt (līdz š.g. 20.aprīlim) Integrācijas padomei izvērtējumu par minēto dokumentu izpildes gaitu.

Regulāri informēt sabiedrību par Latvijas Republikas integrācijas procesa norisi un tā nepieciešamību, par to, ko Latvijai dos integrācija Eiropas Savienībā. Eiropas integrācijas birojam iesniegt (līdz š.g. 20.aprīlim) Ministru kabinetā sabiedrības informēšanas pasākumu programmu.

10. Sabiedrības integrācijas darba grupai līdz š.g. 15.maijam, pieaicinot nepieciešamos ekspertus, izstrādāt konkrētus priekšlikumus sabiedrības integrācijas programmas izstrādei.

11. Sabiedrības integrācijas darba grupai izstrādāt priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami, lai efektīvi attīstītu valdības sadarbību ar nevalstiskām, sabiedriskajām, t.sk. nacionālajām un reliģiskajām, organizācijām un arodbiedrībām.

12. Tieslietu ministrijai līdz š.g. 30.aprīlim izstrādāt priekšlikumus par sadarbību ar nacionālajām un kultūras biedrībām Latvijā, izskaidrojot objektīvo situāciju, valdības nostāju un veicinot dialogu.

13.1. Sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par grozījumiem likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", lai atzītu to personu statusu, kurām bijušajās PSRS iekšzemes pasēs ir pagaidu pieraksts un uzturēšanās atļauja.

13.2. Iekšlietu ministrijai līdz š.g. 1.jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā bezvalstnieku likumprojektu (sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos, lai nodrošinātu to personu juridisko statusu Latvijā, kuras atsakās no citu valstu pilsonības).

14.1. Ekonomikas ministrijai līdz š.g. 22.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par starptautiskajai praksei atbilstošām iespējamām atbalsta formām uzņēmējiem.

14.2. Ārlietu ministrijai iesniegt (līdz š.g. 17.aprīlim) priekšlikumus par Latvijas līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā.

14.3. Eksporta veicināšanas programmas realizācijas ietvaros galveno uzmanību veltīt eksporta pārorientācijai no Krievijas uz alternatīviem tirgiem. Līdz š.g. 5.maijam iesniegt Eksporta padomei veicamo pasākumu plānu.

15. Panākt privatizācijas procesa pabeigšanu.

16. Izveidot (līdz š.g. 17.aprīlim) starpministriju darba grupu tranzīta situācijas izpētei un novērtēšanai. Darba grupai līdz š.g. 30.aprīlim iesniegt ziņojumu Ministru kabinetā.

Ārpolitika

1. Steidzami organizēt konsultācijas un vizītes Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs. Panākt lielāku atbalstu Eiropas Savienībā un NATO jautājumos, kas saistīti ar integrāciju un attiecībām ar Krieviju, detalizēti informēt par sabiedrības integrācijas procesu Latvijā.

2.1. Līdz š.g. 1.jūnijam nodibināt Latvijas institūtu.

2.2. Ārlietu ministrijai līdz š.g. 30.aprīlim noteikt sadarbības pasākumus ar Eiropas un pasaules ziņu aģentūrām, sabiedrības saziņas līdzekļiem.

3. Lai paustu objektīvu viedokli par notikumiem Latvijā, attīstīt sadarbību ar radnieciskām sabiedriskajām organizācijām. Latvijas Republikas vēstniecībām nedēļas laikā pēc attiecīgas instrukcijas saņemšanas informēt presi (paziņojumi presei, preses konferences) par situāciju Latvijā -- par grozījumiem Pilsonības likumā, integrāciju Eiropas Savienībā, attiecībām ar Krieviju. Latvijas Republikas vēstniecībām pastiprināt sadarbību ar latviešu organizācijām ārpus Latvijas un regulāri nodrošināt tās ar nepieciešamo informāciju.

7.1. Izveidot kopīgu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas vēsturnieku komisiju, lai izvērtētu vēstures faktus un veidotu kopīgas publikācijas.

7.2. Izveidot starptautisku vēsturnieku komisiju, lai izvērtētu traģiskos Otrā pasaules kara notikumus, to skaitā holokaustu.

8.1. Organizēt semināru vai konferenci, pieaicinot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas politiķus un sabiedriskos darbiniekus, lai apspriestu Latvijas un Krievijas attiecību politiskās un ekonomiskās sadarbības aspektus.

8.2. Apzināt un paplašināt ekonomiskā un politiskā dialoga bāzi.

8.3. Turpināt uzturēt sakarus ar Krieviju zinātnes un kultūras jomā.

9. Sadarbību ar Krieviju attīstīt galvenokārt praktiskajā līmenī. Izvērst sadarbību ar Krievijas reģioniem, ar pierobežas rajoniem. Sniegt atbalstu Pierobežas reģionu sadarbības padomei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz š.g. 1.maijam izstrādāt konkrētus valstiski nozīmīgus projektus pierobežas sadarbības attīstībai un popularizēšanai.