• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar prātu Latvijas laukos un mežā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.02.1999., Nr. 30/31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21471

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvieši un krievi Latvijā

Vēl šajā numurā

03.02.1999., Nr. 30/31

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar prātu Latvijas laukos un mežā

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas 12. kopsapulcē

1.JPG (24435 BYTES) Sešus gadus Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas darbu vadīja tās prezidents Voldemārs Strīķis

(vidū) , viceprezidents Aleksandrs Jemeļjanovs (pirmais no kreisās) un zinātniskais sekretārs Mārtiņš Beļickis (pirmais no labās) Foto (šeit un zemāk) : Sigizmunds Timšāns, "LV"

Janvāra beigās Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā (LLMZA) valdīja ļoti lietišķa gaisotne. Lielā zinātnieku saime atskatījās uz sešiem grūtiem aizvadītajiem gadiem. Par veikto ziņoja pirmais akadēmijas prezidents un Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Voldemārs Strīķis, par veikumu meža zinātnē vērienīgu pārskatu nolasīja Henns Tuherms, bet interesantu pārskatu par zinātnisko pētījumu vērtējumu — LLU zinātņu prorektors Edvīns Bērziņš.

LLMZA 12. kopsapulces dalībnieki ar lielu sirsnību novērtēja prezidenta Voldemāra Strīķa sešu gadu veikumu, zinātnieki rosināja pilnveidot LLMZA darbību gadsimtu mijas laikā, uzsverot, ka zinātnisko pētījumu koordinācija un perspektīvie prioritārie pētniecības virzieni jānosaka, ievērojot Eiropas Savienības prasības. Tika nosauktas arī konkrētas valsts nozīmes pētījumu programmas, piemēram: augu un dzīvnieku genofonds un selekcija valstī; Latvijas ūdeņi un augsne; Latvijas meži un purvi; pārtikas izejvielu un produktu kvalitātes formēšana; atjaunojamie izejvielu un enerģijas resursi; Latvijas lauki reģionālās attīstības kontekstā. Iecerēti darbi LLU doktorantūras efektivitātes sekmēšanā. Paplašināsies maģistrantu un doktorantu sagatavošana ārzemēs. LLMZA sekmēs pētnieku nepārtrauktu pašizglītošanos.

LLMZA 12. kopsapulce ievēlēja jaunu akadēmijas prezidenti — Baibu Rivžu. Par viceprezidentu atkārtoti ievēlēts Aleksandrs Jemeļjanovs un zinātniskais sekretārs Mārtiņš Beļickis.

Jaunievēlētā Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža kopsapulces noslēgumā izteica daudz rosinošu un interesantu atziņu par nākotnes darbiem un LLMZA misiju Latvijas sabiedrībā. Dažas atziņas no prezidentes teiktā: "Īpaša LLMZA misija Latvijas sabiedrībā, pirmkārt, ir tajā apstāklī, ka akadēmija apvieno zinātnisko domu par īpaši nozīmīgu Latvijas dabas resursu — zemes, mežu, ūdeņu — un cilvēku radītās pārtikas tālāku, saprātīgu izmantošanu.

Par tuvāko uzdevumu uzskatu LLMZA iesaistīšanos starptautiskās zinātniskās izpētes programmas — 5. Satvara programmas darbībā. Jāformulē arī nacionālās programmas, kas atbilst tieši Latvijas interesēm, jo 5. Satvara programmas ietvaros mums jārēķinās ar Eiropas vērtējumu par vienas vai otras problēmas lietderību. Domājot par starptautiskajām programmām, jāpaplašina arī pati starptautiskā sadarbība. Pašreiz mums ir labi lietišķie sakari ar Zviedriju, taču tie jāveido arī ar Baltijas valstīm un pārējām Skandināvijas zemēm. Labs piemērs mums ir Latvijas Zinātņu akadēmija. Domāju, ka mūsu sadarbība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju ir vēl jāstiprina un jākopj jo cieši. Pašreiz mūs ļoti labi izprot un ir atsaucīgi prezidents Jānis Stradiņš, viceprezidenti Tālis Millers un Juris Ekmanis. Īpaši mūsu uzmanības lokā ir jābūt jaunajai zinātnieku un mācībspēku paaudzei. Vērienīgāk LLMZA nodaļām jāsadarbojas ar citu nozaru darbiniekiem un zinātniekiem."

Prezidente Baiba Rivža ar savu uzrunu izstaroja lielu optimismu un daudzos radīja pārliecību, ka darbs LLMZA ritēs vēl raitāk. Lai raženas sekmes jaunajai akadēmijas prezidentei!

LLMZA loceklis

Sigizmunds Timšāns,

"LV" informācijas redaktors

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu

akadēmijas prezidents Voldemārs Strīķis:

Par trijiem darba gadiem

2.JPG (16028 BYTES)Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA) aizvadījusi otro pārskata un vēlēšanu trīsgadu darbības posmu (dibināta 1992.gadā). Aizvadītie trīs gadi Latvijas laukos bija saspringti. Turpinājās agrārā pārstrukturizācija. Notika vairāku zinātnisko iestāžu privatizācija. Tautsaimniecībā arvien noteiktāk sāka dominēt tirgus ekonomikas nosacījumi. Tika parakstīti brīvās tirdzniecības līgumi, tajā skaitā lauksaimniecībā, ar Baltijas valstīm. Visproduktīvāk darbojās meža nozarē. Mežmateriāli deva apmēram trešdaļu no Latvijas eksporta ieņēmumiem. Arī lauksaimniecībā stabilizējās atsevišķu produkcijas veidu, piemēram, graudu, cukurbiešu, kartupeļu, dārzeņu, daļēji piena ražošana. Taču kopumā tā vēl nebija pietiekami efektīva, kvalitatīva un konkurētspējīga tirgus ekonomikas apstākļos. Lauku nozaru efektīvu zinātnisko nodrošinājumu kavēja zinātnisko institūciju pārstrukturizācija, privatizācija un nepietiekamais zinātnes finansējums.

LLMZA laikā no 1996. līdz 1998.gadam turpināja pildīt lauku nozaru zinātniskā nodrošinājuma koordinējošo lomu, izstrādāja un īstenoja akadēmiskās izglītības un zinātnes integrācijas modeli. Rezultātā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) struktūrā sākot ar 1998.gadu, iekļāvās četri nozaru zinātniskie institūti. Tika izstrādāta Latvijas lauku nozaru zinātnisko institūciju struktūra. Tas ļāva sekmīgāk sadarboties ar mācību, uzņēmējdarbības un valsts struktūrām.

LLMZA sāka īstenot valsts nozīmes programmu "Zinātniskie pamati lauksaimniecības attīstībai Latvijā".

LLU sastāvā pilnveidojās bibliotēkas darbība, tā tika pārveidota par mūsdienīgu, tehniski apbruņotu struktūru, kas nodrošināja gan studējošās jaunatnes, gan zinātnieku vajadzības, tā sekmīgi sadarbojās ar ārzemju institūcijām. LLU bibliotēkā tika atklāta ANO FAO nodaļa. Ar Zemkopības ministrijas (ZM) atbalstu LLU Informātikas institūtā izveidots Informatizācijas tehnoloģiskais centrs. Ar Valsts meža dienesta atbalstu Meža fakultātē izstrādāts un tehniski labi apgādāts visaptverošs informatizācijas tīkls, kas jau sācis darboties, daudz paveikts arī pārējo nozaru pētījumu bāzes sakārtošanā, piemēram, Skrīveros, Siguldā, Vecaucē, LLU.

Ļoti lietišķa sadarbība attīstījās ar Latvijas Zinātņu akdēmiju (LZA). Ir noslēgts sadarbības līgums. Katru gadu abas akadēmijas rīko Pauļa Lejiņa balvas konkursu, notikušas vairākas akadēmiju kopsēdes, kā arī abu akdēmiju nodaļu kopsēdes par nozīmīgiem tautsaimniecības un zinātnes starpnozaru attīstības jautājumiem. Pārskata gados seši LLMZA locekļi ievēlēti par LZA korespondētājlocekļiem, viens — par akadēmiķi. Darba koordinācija saistīja LLMZA un tās nodaļas arī ar Latvijas Zinātnes padomi un tās ekspertu komisijām.

Diemžēl, LLMZA un tās institūcijām neizdevās saglabāt svarīgas valsts izmēģinājumu saimniecības Mežotnē, Jaunpilī, Lielplatonē un Viļānos, tās privatizēja. Sevišķi kritiska situācija izveidojās lopkopībā. Ar enerģisku rīcību un 6.Saeimas deputātu atbalstu pieņēma Latvijas Republikas likumu "Par LLU mācību un pētījumu saimniecību" "Vecauce"". Ar to noteikts, ka "Vecauce" netiek privatizēta un nodota LLU īpašumā, paredzot tai valsts bāzes finansējumu. Ar to radīti priekšnoteikumi labi sakārtotai studentu praksei Vecaucē, regulāri tiek rīkoti demonstrējumi. Te veic pētījumu izmēģinājumus. Saglabāta bāze visu lauku nozaru izmēģinājumiem, sevišķi lopkopībā.

Bez konferencēm, semināriem, rakstiem ļoti iecienītas ir izstādes Vecaucē, Viļānos, Priekuļos un citās zinātniskajās institūcijās. Tiek izdoti LLU starptautiskas nozīmes zinātniskie raksti. Turpina iznāk žurnāli "Latvijas Lauksaimnieks", "Meža Dzīve" un pat Baltijas valstu žurnāls "Baltic Forestry". Šajā darbā aktīvi piedalās LLMZA locekļi. Uzsākta goda locekļu ievēlēšana no radošo, valsts, pašvaldību, uzņēmējdarbības un inteliģences iestādēm. Sekmīga sadarbība zinātniskajām institūcijām ir ar privatizētām izmēģinājumu saimniecībām, ko sekmē tā dēvētais Direktoru klubs.

Jauns posms aizsācies starptautiskajā sadarbībā, sevišķi ar radnieciskām Zviedrijas akadēmijām. Par to ārzemju locekļiem ievēlēti Aldis Kārkliņš, Voldemārs Strīķis un Arnis Treimanis. Uzsākta sadarbība ar Krievijas un Lietuvas akadēmijām. LLMZA nodaļas un locekļi aktīvi sadarbojas ar daudzām ārzemju augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

Vienlaikus jāatzīmē, ka LLMZA darbība ne vienmēr bija produktīva. Nepietiekami racionāli tiek izmantoti Latvijas dabas resursi, — zeme, meži, ūdeņi. Viens no traucējošiem iemesliem — nepietiekamais zinātnes finansējums šīm nozarēm. Trūkums ir arī tas, ka zinātniskajām institūcijām nav bāzes finansējuma, kas rada to neritmisku, nestabilu darbu un pazemina tā rezultātus. Nav līdzekļu, lai veiktu aktuālus pētījumus, kas nostiprinātu Latvijas ekonomiku. Līdzekļu trūkums vai neieklausīšanās zinātniekos radījusi lielus zaudējumus lauku nozarēm, to parāda krīzes situācija atsevišķās nozarēs (cūkkopības attīstībā, graudkopības attīstības politikā u.tml.). Steidzami risināmas arī citas problēmas — zemju apmežošana, upju hidroloģiskā režīma modelēšana, lai izvairītos no katastrofām saistībā ar plūdiem, reģionālā attīstība, nodarbinātība laukos, mazā un vidējā uzņēmējdarbība u.c. Arvien aktuālāka kļūst zinātnieku iekļaušanās starptautisko pētījumu aprisēs.

Pārskata periodā panākts progress zinātnieku senioru sociālā nodrošināšanā. Par valsts emeritētiem zinātniekiem ievēlēti no mūsu vidus pavisam 23, tajā skaitā pārskata periodā 13 pētnieki. Zemkopības ministrija 1998.gadā piešķīra līdzekļus zinātnieku senioru darba atalgošanai par zinātnes vēstures pētījumiem. Vienlaikus Zemkopības ministrija uzsākusi jauno pētnieku prēmēšanu. Studējošiem un jauniem pētniekiem tiek piešķirtas Ekonomikas minstrijas balvas, atsevišķu uzņēmēju un pašvaldību stipendijas.

Šodien lauku zinātnē strādā 283 habilitētie un zinātņu doktori, pirms trim gadiem gandrīz 400, tātad to skaits sarucis par ceturtdaļu. Tas noticis galvenokārt zinātniskajās iestādēs, jo virkne zinātnisko iestāžu ir pārstrukturētas vai privatizētas. Pirms trim gadiem laukos darbojās 23 zinātniskās institūcijas, bet šodien — tikai 11 jeb divas reizes mazāk.

Ja pieskaitām vēl 4 zinātnes centrus, kuri izveidoti, pārstrukturējot institūtu un tos integrējot LLU sastāvā, tad iznāk, ka pašreiz darbojas 15 zinātniskās institūcijas. No 283 habilitētajiem doktoriem un doktoriem pašreiz LLU strādā 185 (divas trešdaļas no kopskaita), jeb kopā ar tajā integrētajiem zinātnes centriem 240 (gandrīz 85%). Tas rāda, ka zinātniskās darbības smaguma centrs laukos pārgājis uz LLU.

Šodien vēlos jums apliecināt, ka šajā reformu procesā ir strādāts godprātīgi, ilgstoši meklējot labāko risinājumu. Prezidijam, zinātnisko institūciju vadītājiem, zinātniekiem ne viss izdevās, kā mēs vēlējāmies. Tomēr lauku nozarē ir saglabāts pietiekami spēcīgs zinātniskais potenciāls, daudz darīts lai pārvarētu ilgstošo krīzi, proti, ka lauku zinātnē neienāca jaunie zinātnieki vai pat tie gāja prom no zinātnes. Pašreiz LLU doktorantūrā studē 155 doktoranti un 1059 maģistranti, arī 19 habilitācijas doktorantūrā. Pirmā pozitīvā iezīme bija 1998.gadā, kad aizstāvējās 113 jaunie doktori un LLU beidzās zinātnieku novecošanās ar cerību, ka turpmākos gados sāksies zinātnē strādājošo atjaunotne. Salīdzinājumā ar citām zinātnes nozarēm laukos saglabāts ievērojami lielāks zinātnieku skaita īpatsvars un cerīgi iezīmējusies nupat nosauktā atjaunošanās tendence.

Manuprāt, 1998.gadā noslēdzies reformu periods un aizsācies jauns posms lauku zinātnes attīstībā. Valsts un zinātniskās institūcijas izstrādāja lauku un to nozaru programmas, tās tikušas rūpīgi apspriestas un pieņemtas.

Referāts publicēts īsināts

Latvijas Zinātnes padomes Mežzinātņu ekspertu priekšsēdētājs Henns Tuherms:

Par meža zinātņu darbu

4.JPG (24111 BYTES)Profesore Baiba Rivža — nākamā LLMZA prezidente — šai brīdī vēl ir akadēmijas 12. kopsapulces ierindas akadēmiķe... Pa labi: profesors Henns Tuherms

Latvijas meži un tajos esošie koksnes resursi ir viena no galvenajām nacionālajām bagātībām, kas izveidota cilvēka ilgstošas mērķtiecīgas darbības rezultātā. Latvijas mežzinātnieki, kuri LLMZA ir pārstāvēti divās nodaļās — mežkopības (nodaļas vadītājs LZA korespondētājloceklis, prof., Dr.habil.silv. P.Zālītis) un mežmateriālu (nodaļas vadītājs prof., Dr.habil.sc.ing., Dr.h.c. H.Tuherms). Zinātnieki uzskata, ka Latvijas mežiem jādarbojas kā bāzei un garantam Latvijas tautas ekonomisko, ekoloģisko un sociālo interešu īstenošanai tagad un nākotnē. Sevišķi nozīmīgs šis jautājums kļūst šīsdienas kontekstā, kad Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā. Tādēļ daži piemēri par Latvijas mežzinātnieku galvenajiem darbības virzieniem aizvadītajos trijos gados.

1. Aktīvā līdzdalība meža nozares sakārtošanā Eiropas integrācijas kontekstā

1.1. Latvijas Republikas MK akceptēta Latvijas meža politika, kuras izstrādāšanā aktīvi piedalījās mežzinātnieki, tā nav pretrunā ar ES meža nozares stratēģijas pamatprincipiem.

1.2. ES kontekstā meža nozare ietver ne tikai mežsaimniecību, bet arī uz meža izejvielām bāzēto rūpniecību. ES meža nozares stratēģijas pamatprincips — mežs ir būtisks lauku apvidum un ir integrētas lauku attīstības politikas nozīmīga sastāvdaļa, sevišķi saistībā ar tā ietekmi uz ienākumiem un nodarbinātību, kā arī ņemot vērā meža ekoloģisko un sociālo vērtību.

1.3. Lai nodrošinātu Latvijas meža nozares interešu aizsardzību ES ietvaros, mežzinātniekiem sadarbībā ar valsts institūcijām un dažādu interešu grupu pārstāvjiem jārisina šādas problēmas:

• meža normatīvās bāzes sakārtošana;

• vides un dabas aizsardzības politikas piemērošana ES nostādnēm;

• reģionālās attīstības stratēģijas piemērošana ES nostādnēm, lauksaimniecības zemju apmežošana;

• ilgtspējīgas mežsaimniecības programmu realizācijas izdevumu kompensācija mežīpašniekiem;

• ES meža nozares standarta piemērošana Latvijas Republikā, ilgstpējīgas mežsaimniecības sertifikācijas problēmu risināšana;

• statistiskās u.c. informācijas pieejamības nodrošināšana, iesaistīšanās ES kopējās statistikas sistēmā;

• meža kaitējumu uzraudzības sistēmas sakārtošana, ugunsgrēku novēršanas sistēmas pilnveidošana;

• ES augu aizsardzības noteikumu piemērošana, iesk. reproduktīvā materiāla normatīvu harmonizāciju;

• ES transporta politikas noteikumu piemērošana Latvijā;

• Latvijas enerģijas politikas piemērošana ES nostādnēm, biodegvielas izmantošanas stratēģija;

• otrreizējās izejvielas (koksnes un makulatūras) izmantošanas stratēģijas piemērošana ES nostādnēm;

• mežzinātnes finansējuma problēmu risināšana u.tml.

1.4. Ņemot vērā meža nozares nozīmi Latvijas ekonomikā un reģionālajā politikā, ieteicams paplašināt Latvijas Meža konsultatīvo padomi un izskatīt jautājumu par šīs padomes pārveidošanas lietderīgumu par Nacionālo meža padomi pie MK, kā arī par nozares ministrijas izveidošanu.

1.5. Veicot meža nozares sakārtošanu Eiropas integrācijas un ES kontekstā, ieteicams izmantot Ziemeļvalstu un Igaunijas pieredzi.

2. Pētniecības darba koordinācija

2.1. Precizēts mežzinātņu nozares apakšnozaru saraksts, kas atbilst IUFRO mežzinātnes klasifikatora pamatprincipiem. Izstrādāta "Mežzinātnes attīstības koncepcija" un noteikti prioritārie pētniecības uzdevumi katrā no apakšnozarēm.

2.2. Izveidotas stabilas pētnieku grupas, lai uz ilglaicīgu līgumu pamata varētu risināt "Mežzinātnes attīstības koncepcijā" ietvertās problēmas, piemēram, mežkopība un vide; ģenētika, selekcija un kokaugu fizioloģija; meža inventarizācija, augšanas gaita un apsaimniekošanas projektēšana; meža veselība; meža politika un ekonomika; koksnes materiāli un tehnoloģija. (..)

3. Starptautiskās sadarbība

3.1. Izvērsta Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Viduseiropas valstu zinātnieku sadarbība meža ekoloģijas un mežkopības, meža ekonomikas un politikas, meža darbu un mežmateriālu izvērtēšanas un izmantošanas jomās. Te galvenie pasākumi ir, piemēram, organizēta pētījumu rezultātu apmaiņa ar sadarbības valstu pētniecības institūcijām; organizēta un koordinēta Latvijas mežzinātnieku piedalīšanās starptautiskajos semināros un konferencēs; turpinās žurnāla "Baltic Forestry" izdošana.

3.2. Meža politikas studijas tiek saskaņotas ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lauksaimniecības, veterinārmedicīnas un mežizglītības augstskolu sadarbības programmu NOVABA, kas finansē arī maģistrantu un doktorantu seminārus. Meža nozares studenti, maģistranti un doktoranti turpina studijas vai piedalās dažādos semināros Ziemeļvalstu un Viduseiropas vadošās meža nozares augstskolās.

Referāts publicēts īsināts

3.JPG (17811 BYTES)
Ziņojumu lasīja LLU zinātņu prorektors Edvīns Bērziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!