Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 29.jūlijā

AM: Par kārtību, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri dienesta laikā

29.jūlijā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumos Nr.605 “Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri dienesta laikā””. Sagatavotie grozījumi nosaka kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kuros, pildot dienestu Zemessardzē, cietuši zemessargi.

Līdz šim normatīvie akti šo kārtību nav regulējuši. Ar zemessargiem 2008.gada (septiņi nelaimes gadījumi) un 2009.gada (četri nelaimes gadījumi) notikušie nelaimes gadījumi tika izmeklēti un reģistrēti vienībās.

AM: Par kārtību, kādā militārās aviācijas gaisa kuģi veic lidojumus Latvijas gaisa telpā

29.jūlijā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumos Nr.966 “Kārtība, kādā militārās aviācijas gaisa kuģi veic lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā””.

Grozījumi paredz izveidot normatīvo bāzi, lai NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu gaisa kuģi varētu apmācības nolūkos veikt lidojumus zemā augstumā. Grozījumos ir noteikti gan militāro gaisa kuģu minimāli pieļaujamie lidojuma augstumi, gan lidojuma ierobežojumi, ņemot vērā NATO noteiktās drošības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās gaisa telpas izmantošanas, drošības un vides aizsardzības prasības.

Šobrīd nav izveidota normatīvā bāze, lai Latvijas gaisa telpas aizsardzību veicošie NATO dalībvalstu gaisa kuģi varētu veikt lidojumus zemos augstumos, kas ir nepieciešams priekšnosacījums pilotu kvalifikācijas uzturēšanai.

Pilnvērtīgu mācību neiespējamības dēļ ievērojami cieš NATO dalībvalstu pilotu kvalifikācija, un Latvijai ir problemātiski piesaistīt jaunas NATO dalībvalstis, kas vēlētos uzņemties Latvijas gaisa telpas aizsardzību pēc kārtējās četru mēnešu rotācijas beigām.

AM: Par Eiroatlantisko lietu padomes likvidāciju

29.jūlijā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Par Eiroatlantisko lietu padomes likvidāciju”.

Eiroatlantisko lietu padome tika izveidota 2004.gadā, lai starpinstitūciju līmenī izskatītu ar Latvijas dalības NATO un Eiropas Savienībā (ES) saistītus jautājumus, uzsverot institūciju darba organizāciju, lai pielāgotos tikko sāktajai dalībai abās organizācijās. Pēc sešu gadu dalības NATO un ES šīs padomes darbībai ir zudusi nepieciešamība.

Vienota valsts politika aizsardzības un drošības jautājumos tiek īstenota ar Nacionālās drošības padomes palīdzību. Tie jautājumi, kuros nepieciešams valdības lēmums, tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā pēc izskatīšanas Nacionālajā drošības padomē.

Pēdējo divu gadu laikā padome ir sasaukta tikai divas reizes, ir samazinājies arī izskatāmo jautājumu loks. Daudzi padomes jautājumi tiek atrisināti Ministru kabineta sēdēs vai citos starpinstitūciju sadarbības formātos.

Par Eiroatlantisko lietu padomes likvidēšanu vēl būs jālemj MK.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību uzņēmumiem

29.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts saskaņošanai Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību, kas paredz, ka turpmāk uzņēmumiem, saņemot TIR karneti, būs jāsaņem atzinums no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par nodokļu nomaksu un algu līmeņa atbilstību.

Projekts noteiks atsevišķus nosacījumus tranzīta procedūras piemērošanai, kas nav noteikti ar ES regulām, t.i., prasības TIR procedūras piemērošanai, procedūras piemērošana naftas produktiem, kas tiek pārvietoti pa cauruļvadiem, precēm, kas tiek pārvietotas pa dzelzceļu, un precēm, kas tiek pārvietotas starp brīvajām zonām viena muitas kontroles punkta ietvaros.

Noteikumu projektā ir noteikts, ka atļauju izmantot TIR procedūru un TIR karnetes izsniedz garantējošā asociācija – biedrība “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas Auto”” pēc VID pozitīva atzinuma saņemšanas.

VID sniedz pozitīvu atzinumu, ja personai nav nodokļu parādu, ja persona vai tās darbinieki nav sodīti par muitas noteikumu pārkāpumiem, kā arī ja personas darba ņēmēju vidējie darba ienākumi par pirmajiem trīs ceturkšņiem pēdējo četru ceturkšņu periodā līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir ne mazāki par 70% no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozarē (pēc NACE klasifikācijas) pēc VID apkopotajiem datiem, kas ir publicēti VID mājaslapā internetā.

Noteikta algas līmeņa nodrošināšana darbiniekiem ir viens no risinājumiem, kā samazināt ēnu ekonomiku tranzīta nozarē.

Noteikumu projektā ir iekļauta arī kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests aprēķina personas nodarbināto darba ņēmēju vidējo izpeļņu.

Noteikts, ka personas nodarbināto darba ņēmēju, kuriem mēneša darba ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un kuri strādā nepilnu darba laiku, īpatsvars no darba ņēmēju kopējā skaita, kuriem deklarētie mēneša darba ienākumi ir lielāki par nulle latu, nepārsniedz 25%, tad šiem darba ņēmējiem veic mēneša darba ienākumu pārrēķinu šo noteikumu noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē: lai būtiski nepazeminātu darba ņēmēju mēneša vidējo darba ienākumu rādītāju un tādējādi novērstu nepamatotu atteikumu personai iegūt tiesības izmantot TIR procedūru, VID, sniedzot atzinumu, veiks mēneša darba ienākumu pārrēķinu tiem darba ņēmējiem, kuru mēneša darba ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu – 180 latus un kuriem VID iesniegtajos ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir norādīts nostrādāto stundu skaits, ja to īpatsvars nepārsniegs minētos 25% no piegādātāja nodarbināto darba ņēmēju skaita, kuriem darba ienākumi ir lielāki par nulle latu. Ar šā nosacījuma piemērošanu daļēji tiks atbalstītas tās personas, kas objektīvu iemeslu dēļ šajos ekonomiskās krīzes apstākļos nevar nodarbināt visus savus darba ņēmējus pilnu darba laiku. Minētā 25% robeža ir noteikta, apkopojot VID iesniegtajos darba devēju ziņojumos norādīto informāciju par darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem. Analizējot minēto informāciju, tika konstatēts, ka 2010.gada pirmajos četros mēnešos vidēji 25% darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi ir deklarēti zem valstī noteiktās minimālas mēneša darba algas. Jāatzīmē, ka daļai darba ienākumu, kas ir zem valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, ir arī objektīvi iemesli, jo viena daļa darba ņēmēju strādā nepilnu darba laiku, kas var būt saistīts gan ar komersanta pamatdarbības veidu, gan ar darba ņēmēja atrašanos mācību atvaļinājumā, slimības atvaļinājumā, gan citiem iemesliem.

Noteikumu projekts atšķirībā no Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumiem Nr.396 “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtība” nesatur normas, kas nosaka galvojuma piemērošanu tranzīta procedūrai. Tās ir iekļautas Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai”.

FM: Par akcīzes nodokļa palielināšanu smēķējamai tabakai

29.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti saskaņošanai Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz no 2011.gada 1.janvāra palielināt likmi smēķējamai tabakai no pašreizējiem 23 latiem par kilogramu līdz 29 latiem par kilogramu.

Likmi smēķējamai tabakai jāpalielina, lai Latvijā tiktu sasniegts Eiropas Savienības direktīvā noteiktais minimālais likmes līmenis 2011.gadam. Paredzams, ka 2011.gadā papildu ieņēmumi budžetā no likmes palielināšanas varētu būt aptuveni 333 tūkstoši latu.

Likuma grozījumu projekts arī precizēs tabakas izstrādājumu definīcijas; paredzēs pārejas periodu tabakas izstrādājumu, kam mainīsies statuss pēc jauno definīciju ieviešanas, realizēšanai vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā; noteiks vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas aprēķināšanas kārtību, kā arī tās izmantošanas nosacījumus akcīzes nodokļa aprēķināšanā.

Līdz ar grozījumiem paredzēts arī atbrīvojums no nodrošinājuma iesniegšanas, saņemot akcīzes nodokļa markas, apstiprinātam noliktavas turētājam, kas pats ražo vīnu vai raudzētos dzērienus, kuru kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litrus kalendārajā gadā, no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus).

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par administratīvo procedūru vienkāršošanu, skolēnam mainot izglītības iestādi

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un ticamu informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)””, kurus 29.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Pašlaik Ministru kabineta noteikumos lietots termins “elektroniska datubāze”, kas var būt arī novada vai pilsētas datubāze, taču grozījumu projekts noteiks, ka informācija jāievada VIIS. Lai nodrošinātu precīzu obligātā izglītības vecuma bērnu un jauniešu uzskaiti, kā arī precīzi piemērotu finansēšanas principu “nauda seko skolēnam”, grozījumu projekts paredz noteikt, ka skolēns VIIS var tikt reģistrēts tikai vienā pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iestādē, izslēdzot “dubultās piederības”.

Plānots arī vienkāršot administratīvās procedūras, kad skolēns maina izglītības iestādi. Turpmāk vecākiem būs jāraksta iesniegums tikai vienu reizi vienai izglītības iestādei, kas būs pamats, lai izglītības iestādes pašas organizētu tālāko dokumentu apriti. Noteikumos pašlaik paredzēts, ka, skolēnam mainot izglītības iestādi, vecākiem ir jāraksta gan iesniegums par iestāšanos jaunajā izglītības iestādē, gan iesniegums par izstāšanos, ko jāiesniedz iepriekšējā izglītības iestādē. Pieredze liecina, ka daudzos gadījumos iesniegums par izstāšanos netiek laikus iesniegts, kas nenodrošina precīzu skolēnu uzskaiti.

Grozījumu projekts paredz, ka turpmāk arī eksterni reģistrēs noteiktā klasē. Ja skolēnam plānots mācīties citā valstī, turpmāk vecākiem būs jāiesniedz izglītības iestādē iesniegums, kurā apliecināts, ka skolēns turpinās izglītību citā valstī, izglītības iestāde vecākiem izsniegs ar izglītības iestādes zīmogu un direktora parakstu apstiprinātu liecību vai mācību sasniegumu vērtējumu izrakstu, skolēnu ar direktora rīkojumu atskaitīs no izglītības iestādes un tiks izdarīts attiecīgs ieraksts izglītojamo reģistrācijas un uzskaites grāmatā un Valsts izglītības informācijas sistēmā.

Grozījumu projekts stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par zemāko mēneša darba algas likmi izglītības metodiķiem valsts ģimnāzijās

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus “Pedagogu darba samaksas noteikumos”, kas paredz paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi izglītības metodiķiem valsts ģimnāzijās, kā arī atļaut valsts ģimnāziju pedagogiem tarificēt vairāk par divām darba stundām nedēļā par vienu darba likmi individuālajam darbam ar skolēniem mācību priekšmetā.

Ministru kabineta (MK) 2009.gada 28.jūlija noteikumi Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” nosaka izglītības metodiķa zemāko mēneša darba algas likmi, atsevišķi neatrunājot mēneša darba algas likmi izglītības metodiķim valsts ģimnāzijā. Ikviena Latvijas valsts ģimnāzija un to metodiķi piedalās pedagogu tālākizglītības un metodiskā darba pilnveidē, kā arī veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas, tādējādi sniedzot ieguldījumu kopējās valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.

Grozījumi paredz noteikt zemāko mēneša darba algas likmi izglītības metodiķiem valsts ģimnāzijās, nosakot to vienādu ar izglītības iestādes vadītāja vietnieka darba algas likmi.

2009./2010.mācību gadā Latvijā 22 valsts ģimnāzijās kopā strādāja 22 izglītības metodiķi.

IZM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 29.jūlijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīti apstiprināšanai MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VesM: Par rezidentūras sadales un finansēšanas noteikumiem

29.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par rezidentu sadali un finansēšanu, paredzot paplašināt absolventu potenciālās darbavietas izvēli.

Grozījumi MK noteikumos paredz, ka pēc rezidentūras beigšanas jaunajam ārstam turpmākie trīs gadi jāstrādā jebkurā ārstniecības iestādē, kurā tiek sniegti valsts apmaksāti ārstniecības pakalpojumi, vai iestādē, kas ārstniecību veic ārpus Rīgas. Tāpat grozījumi nosaka, ka daļa no rezidentu kopējās praktiskās apmācības notiks reģionu daudzprofilu slimnīcās.

Paredzams, ka šādi grozījumi rezidentiem ļaus iegūt daudzveidīgāku praktiskā darba pieredzi un laikus dos iespēju iepazīt potenciālās darba vietas ārpus Rīgas, kā arī veicinās ārstu skaitu palielināšanos reģionos. Tas savukārt uzlabos reģionu iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par gliemežu un muflonu un no tiem iegūto produktu aprites kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 20.oktobra noteikumos Nr.1204 “Dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību”, ko 29.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Ņemot vērā šābrīža situāciju, kad valstī aizvien vairāk attīstās netradicionālā lauksaimniecība, tiek rasta iespēja bioloģiskajām lauku saimniecībām sertificēt arī gliemežus un muflonus un no tiem iegūtos produktus.

Līdz šim tika noteikta briežu dzimtas dzīvnieku, trušu, mežacūku, strausu, fazānu, gaļas baložu, paipalu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, pamatojoties uz to, ka katrai dalībvalstij ir iespēja nacionālajos normatīvajos aktos noteikt prasības tām dzīvnieku sugām, kas nav reglamentētas ES tieši piemērojamos aktos.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa