Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.07.2010., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/213316-noteikumi-par-peldvietu-udens-monitoringu-kvalitates-nodrosinasanu-un-prasibam-sabiedribas-informesanai

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.616

Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumos Nr.774 "Noteikumi par Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi"

Vēl šajā numurā

15.07.2010., Nr. 111

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 608

Pieņemts: 06.07.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.608

Rīgā 2010.gada 6.jūlijā (prot. Nr.34 10.§)

Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma
5.panta desmitās daļas 6. un 10.punktu
un 22.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības peldvietu ūdens monitoringam;

1.2. peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas kārtību;

1.3. pasākumus peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku veselības aizsardzībai;

1.4. prasības sabiedrības informēšanai par peldvietu ūdens kvalitāti.

2. Noteikumi neattiecas uz peldbaseiniem un dziednieciskajiem ūdeņiem, kā arī mākslīgi radītu, norobežotu ūdeni, kas nošķirts no virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem.

3. Veselības inspekcija saskaņā ar peldvietu ūdens monitoringa kalendāra plānu katru gadu no 15.maija līdz 15.septembrim (turpmāk – peldsezona) veic ūdens kvalitātes monitoringu normatīvajos aktos par peldvietu higiēnas prasībām noteiktajās peldvietās.

4. Par peldvietu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas attiecīgā peldvieta, bet, ja peldvieta atrodas uz pašvaldības zemes un ir tās apsaimniekošanā, – attiecīgajai pašvaldībai (turpmāk – peldvietas īpašnieks) peldsezonas laikā par saviem budžeta līdzekļiem, ievērojot šo noteikumu prasības, ir tiesības:

4.1. veikt to peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu un novērtēšanu, kuras nav iekļautas par valsts budžeta līdzekļiem monitorējamo peldvietu sarakstā;

4.2. veikt to peldvietu papildu monitoringu biežākos laika intervālos vai ārpus peldsezonas laika, kuras ir iekļautas par valsts budžeta līdzekļiem monitorējamo peldvietu sarakstā.

5.  Informāciju par šo noteikumu 4.punktā minētā monitoringa rezultātiem, par laboratorijām, kas ir testējušas attiecīgo peldvietu ūdens paraugus, kā arī par izmantotajām testēšanas metodēm peldvietas īpašnieks iesniedz Veselības inspekcijā līdz attiecīgā gada 31.oktobrim. Veselības inspekcija monitoringa rezultātus iekļauj peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā. Peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu izmanto peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanā.

6. Peldvietu ūdens paraugus ir tiesīgas testēt laboratorijas, kuras ir akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā 'Latvijas Vēstnesis".

II. Prasības peldvietu ūdens monitoringam

7. Veselības inspekcija katru gadu līdz 15.aprīlim iesniedz Veselības ministrijā monitoringa kalendāra plāna projektu par šo noteikumu 3.punktā minēto peldvietu kontroles laiku. Veselības ministrija līdz attiecīgā gada 30.aprīlim apstiprina attiecīgo monitoringa kalendāra plānu.

8. Monitoringu veic četru dienu laikā pēc monitoringa kalendāra plānā noteiktā datuma. Monitoringā iegūtā informācija veido peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu.

9. Atkāpes no monitoringa kalendāra plāna iespējamas ne biežāk kā reizi četros gados ārkārtas situācijās, ja radušies apstākļi, kas ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti konkrētajā teritorijā. Monitoringa kalendāra plānā iekļauto peldvietu kontroli atsāk iespējami īsā laikā pēc ārkārtas situācijas beigšanās.

10. Peldvietu ūdens paraugus ņem pastāvīgo novērojumu vietās, kur uzturas daudz peldētāju vai ir paredzams lielākais piesārņojuma risks saskaņā ar peldvietu ūdens aprakstu, ievērojot šādas prasības:

10.1. vienu ūdens paraugu ņem pirms katras peldsezonas sākuma. Ņemot vērā attiecīgajā ūdens paraugā iegūtos kvalitātes rādītājus, katrā peldsezonā ņem un analizē ne mazāk kā četrus ūdens paraugus;

10.2. starp ūdens paraugu ņemšanas laikiem nosaka vienmērīgus intervālus visā peldsezonas laikā. Minētais intervāls nepārsniedz vienu mēnesi;

10.3. ja konstatēts īstermiņa piesārņojums, papildus ņem vēl vienu ūdens paraugu. Par īstermiņa piesārņojumu uzskata šo noteikumu 1.pielikumā minēto mikrobioloģisko piesārņojumu, ja tam ir skaidri nosakāmi iemesli un tas neietekmē peldvietas ūdens kvalitāti ilgāk par 72 stundām. Ja papildus ņemtajā ūdens paraugā konstatētie kvalitātes rādītāji atbilst normai, iepriekšējo ūdens paraugu, kurā atklāts mikrobioloģiskais piesārņojums, neiekļauj peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā. Ja nepieciešams nodrošināt peldvietu ūdens novērtējumam nepieciešamo ūdens paraugu skaitu, papildu ūdens paraugu ņem septiņu dienu laikā pēc īstermiņa piesārņojuma beigām.

11. Peldvietu ūdens kvalitāti nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2.pielikumu. Peldvietu ūdens kvalitātes noteikšanā atļauts izmantot citas analīzes metodes, ja tās ir līdzvērtīgas šo noteikumu 1. un 3.pielikumā minētajām analīžu standartmetodēm un atbilst šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām.

12. Ņemot peldvietu ūdens paraugu, lai noteiktu tā atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem, papildus veic:

12.1. vizuālus zilaļģu izplatīšanās novērojumus, lai laikus konstatētu ūdens ziedēšanu un peldētāju veselības apdraudējumu, īpaši, ja peldvietu ūdens apraksts liecina, ka iespējama zilaļģu izplatīšanās;

12.2. vizuālus novērojumus, lai konstatētu peldvietu ūdens piesārņojumu ar jebkuru veidu peldošiem un citiem atkritumiem (piemēram, naftas produktiem, stiklu vai plastmasu);

12.3. vizuālus novērojumus, lai konstatētu piesārņojumu ar virsmas aktīvām vielām, par ko liecina ilgnoturīgas putas.  

III. Peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas kārtība

13. Veselības inspekcija pēc katras peldsezonas beigām izvērtē katras šo noteikumu 3.punktā minētās peldvietas ūdens kvalitāti, ņemot vērā attiecīgās peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumu par pēdējiem četriem gadiem (ietverot pēdējo peldsezonu) un šo noteikumu 1. un 4.pielikumā minētās prasības.

14. Pamatojoties uz šo noteikumu 13.punktā minēto peldvietas ūdens kvalitātes novērtējumu, Veselības inspekcija atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām peldvietas ūdeni klasificē atbilstoši tā kvalitātei:

14.1. zemas kvalitātes peldvietas ūdens;

14.2. pietiekamas kvalitātes peldvietas ūdens;

14.3. labas kvalitātes peldvietas ūdens;

14.4. izcilas kvalitātes peldvietas ūdens.

15. Peldvietas ūdens novērtēšanu, pamatojoties uz peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kurā apkopoti ūdens kvalitātes rādītāji par mazāk nekā četrām peldsezonām, atļauts veikt, ja:

15.1. peldvieta ir noteikta no jauna;

15.2. ir notikušas izmaiņas, kas var ietekmēt peldvietas ūdens klasifikāciju saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu. Šādā gadījumā peldvietu ūdeni novērtē, pamatojoties uz peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kurā ir tikai to ūdens paraugu analīzes rezultāti, kas ņemti pēc izmaiņām peldvietas ūdens klasifikācijā;

15.3. peldvietu ūdens kvalitāte jau ir novērtēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Šādā gadījumā izmanto atbilstošu informāciju, kas iegūta saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem, uzskatot, ka fekālo koliformu skaita rādītājs ir ekvivalents šo noteikumu 1.pielikumā minētajam Escherichia coli skaita rādītājam.

16. Peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā, ko izmanto, lai novērtētu peldvietu ūdens kvalitāti pēdējo četru gadu laikā vai mazākā laikposmā atbilstoši šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām, ietver ne mazāk kā 16 ūdens paraugu.

17. Ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējumu, vienas ūdenstilpes peldvietu ūdeņus var sadalīt vai apvienot vienā grupā, ja:

17.1. peldvietu ūdeņi atrodas blakus;

17.2. peldvietu ūdens kvalitāte iepriekšējo četru gadu laikā ir novērtēta līdzīgā veidā atbilstoši šo noteikumu prasībām;

17.3. peldvietu ūdens apraksti identificē kopējus riska faktorus vai liecina, ka riska faktoru nav.

18. Veselības inspekcija peldvietu ūdens kvalitāti novērtē nekavējoties pēc katra ūdens parauga ņemšanas atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajām prasībām.

IV. Pasākumi peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku veselības aizsardzībai

19. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" sadarbībā ar Veselības inspekciju upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos iekļauj pasākumus, lai:

19.1. palielinātu to peldvietu skaitu, kuru ūdens atbilst izcilai vai labai kvalitātei;

19.2. novērstu zilaļģu, makroaļģu un jūras fitoplanktona pārmērīgas izplatības cēloņus, ja tie atbilstoši šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajām prasībām var radīt kaitējumu cilvēku veselībai.

20. Ja peldvietas ūdens klasificēts kā zemas kvalitātes ūdens, sākot ar nākamo peldsezonu pēc ūdens klasificēšanas, veic šādus pasākumus:

20.1. Veselības inspekcija, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka peldēšanās aizliegumu vai iesaka attiecīgajā peldvietā nepeldēties, lai nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai;

20.2. Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei norāda cēloņus un iemeslus, kāpēc ūdens kvalitāte nav pietiekama;

20.3. peldvietas īpašnieks veic pasākumus, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma iemeslus;

20.4. Veselības inspekcija un peldvietas īpašnieks sniedz sabiedrībai informāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām.

21. Ja peldvietas ūdens klasificēts kā zemas kvalitātes ūdens piecus gadus pēc kārtas, Veselības inspekcija, ņemot vērā peldvietas ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai iesaka nepeldēties, līdz tiek sasniegta pietiekama peldvietas ūdens kvalitāte.

22. Ja peldvietas ūdens apraksts liecina, ka tas netiks klasificēts kā pietiekamas kvalitātes ūdens, vai šā mērķa sasniegšanai nepieciešami nesamērīgi izdevumi, Veselības ministrija sagatavo atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, lai peldvietu svītrotu no peldvietu saraksta, vai nosūta attiecīgu lūgumu pašvaldībai, kuras teritorijas plānojumā attiecīgā peldvieta ietverta.

23. Situācijās, kas nelabvēlīgi ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti un apdraud peldētāju veselību, vai ja ir pamatotas aizdomas, ka iespējama nelabvēlīga ietekme (neparedzēta situācija), Veselības inspekcija, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka pagaidu peldēšanās aizliegumu vai iesaka kādu laiku nepeldēties.

24. Ja Veselības inspekcija konstatē zilaļģu izplatīšanos (piemēram, novērota ūdens ziedēšana) un ir pamats uzskatīt, ka tas var radīt kaitējumu cilvēku veselībai, Veselības inspekcija attiecīgajā peldvietā nosaka peldēšanās aizliegumu, paziņojot par to plašsaziņas līdzekļos.

25. Ja peldvietas ūdens apraksts liecina par iespējamu makroaļģu vai jūras fitoplanktona pārmērīgu izplatīšanos, Veselības inspekcija novērtē, kā tas ietekmēs peldētāju veselību, un, ja nepieciešams, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka peldēšanās aizliegumu vai iesaka attiecīgajā peldvietā nepeldēties, paziņojot par to plašsaziņas līdzekļos.

26. Ja peldvietas ūdens ir piesārņots ar peldošiem un citiem atkritumiem (piemēram, naftas produktiem, stiklu, plastmasu vai virsmas aktīvām vielām), tiek veikti šādi pasākumi:

26.1. Veselības inspekcija novērtē, kā piesārņojums ietekmēs peldētāju veselību, un, ja nepieciešams, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka peldēšanās aizliegumu vai iesaka attiecīgajā peldvietā nepeldēties, paziņojot par to plašsaziņas līdzekļos;

26.2. Valsts vides dienests nosaka piesārņojuma iemeslus;

26.3. peldvietas īpašnieks pēc piesārņojuma cēloņu likvidēšanas veic nepieciešamos pasākumus peldvietas ūdens attīrīšanai no piesārņojuma;

26.4. Veselības inspekcija veic ārpuskārtas peldvietas ūdens vizuālus novērojumus.

27. Pēc šo noteikumu 18.punktā minētās peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes Veselības inspekcija nosaka, vai peldēties ir atļauts, peldēties nav ieteicams vai peldēties ir aizliegts.

28. Ja peldvietas ūdens kvalitāti nosaka pārrobežu ietekme, Vides ministrija un Veselības ministrija atbilstoši likumam "Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību" sadarbojas ar iesaistītajām kaimiņvalsts kompetentajām iestādēm un koordinē pasākumus, lai novērstu nelabvēlīgo ietekmi uz peldvietu ūdeni, kā arī nodrošina atbilstošu informācijas apmaiņu.   

V. Prasības sabiedrības informēšanai par peldvietu ūdens kvalitāti un sabiedrības iesaistīšana

29. Veselības inspekcija pēc peldvietu ūdens kvalitātes rezultātu iegūšanas iespējami īsā laikposmā pārbaudes rezultātus publicē Veselības inspekcijas mājaslapā internetā, kā arī, ja peldvietu ūdens kvalitāte pasliktinājusies, sniedz plašsaziņas līdzekļiem un peldvietas īpašniekam šādas ziņas par peldvietu ūdens kvalitāti, kurās monitorings veikts par valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem:

29.1. katru gadu pirms peldsezonas sākuma – peldvietu sarakstu;

29.2. peldvietas ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas rezultātus, kā arī peldvietas ūdens aprakstu atbilstoši normatīvajiem aktiem par peldvietu ūdens aprakstiem;

29.3. katras peldvietas ūdens kvalitātes monitoringa rezultātus;

29.4. par zemas kvalitātes peldvietu ūdens piesārņojuma avotiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu peldvietu ūdens piesārņojumu un analizētu tā cēloņus;

29.5. par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, pamatojot tā iemeslus;

29.6. ja peldvietu ūdens ir pakļauts īstermiņa piesārņojumam:

29.6.1. brīdinājumu, ja paredzams īstermiņa piesārņojums vai iespējami tā draudi, un informāciju par tā paredzamo ilgumu;

29.6.2. paziņojumu, ka peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums;

29.6.3. informāciju par apstākļiem, kas varēja izraisīt īstermiņa piesārņojumu;

29.6.4. informāciju par īstermiņa piesārņojuma cēloņiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu peldvietu ūdens piesārņojumu un analizētu tā cēloņus;

29.6.5. informāciju par dienu skaitu iepriekšējā peldsezonā, kurās bija aizliegts peldēties vai bija ieteikts nepeldēties īstermiņa piesārņojuma dēļ;

29.7. par ārkārtas situācijas raksturu un paredzamo ilgumu;

29.8. par peldvietas svītrošanu no peldvietu saraksta un peldvietas svītrošanas iemesliem;

29.9. par peldēšanās pastāvīga aizlieguma noteikšanu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties un minētā aizlieguma vai ieteikuma iemesliem.

30. Peldvietas īpašnieks peldsezonas laikā nodrošina, lai viegli pamanāmā vietā būtu pieejama šāda informācija:

30.1. par pašreizējo peldvietas ūdens kvalitātes klasifikāciju;

30.2. par atļauju peldēties vai par peldēšanās aizliegumu, vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, norādot iemeslus. Šādu informāciju sniedz saprotami, izmantojot vienkāršas zīmes vai simbolus;

30.3. Veselības inspekcijas sagatavots peldvietas ūdens vispārīgs apraksts viegli uztveramā un saprotamā veidā, ņemot par pamatu peldvietu ūdens aprakstu, kas izveidots atbilstoši normatīvajiem aktiem par peldvietu ūdens aprakstiem;

30.4. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums:

30.4.1. paziņojumu, ka peldvietas ūdenī ir konstatēts īstermiņa piesārņojums;

30.4.2. informāciju par to dienu skaitu iepriekšējā peldsezonā, kurās bija aizliegts peldēties vai bija ieteikts nepeldēties īstermiņa piesārņojuma dēļ;

30.4.3. brīdinājumu, ja ir paredzams īstermiņa piesārņojums vai iespējami tā draudi;

30.5. par ārkārtas situācijas raksturu un paredzamo ilgumu;

30.6. par peldvietas svītrošanu no peldvietu saraksta un tās iemesliem;

30.7. par pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, kā arī minēto aizliegumu vai ieteikumu iemesliem;

30.8. norādi uz Veselības inspekcijas mājaslapu internetā un citiem avotiem, kur pieejama sīkāka informācija par peldvietu ūdens kvalitāti.

31. Veselības inspekcija mājaslapā internetā ievieto informāciju par sabiedrības iespējām brīvprātīgi iesaistīties peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa veikšanā, veicot vizuālus peldvietu ūdens kvalitātes novērojumus, kā arī par iespējām piedalīties no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem monitorējamo peldvietu saraksta izveidošanā, aktualizēšanā un atjaunošanā. Veselības inspekcija izvērtē iesniegtos priekšlikumus un, ja tie ir pamatoti, ņem vērā.

32. Veselības inspekcija mājaslapā internetā izveido vietni, kur sabiedrība var sniegt ierosinājumus, uzdot jautājumus, izteikt piezīmes vai sūdzības par šo noteikumu prasību izpildi.

VI. Eiropas Komisijai sniedzamā informācija

33. Veselības ministrija katru gadu pirms peldsezonas sākuma iesniedz Eiropas Komisijā šo noteikumu 3.punktā minēto peldvietu sarakstu, pamatojot jebkādas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

34. Veselības inspekcija katru gadu līdz 31.decembrim iesniedz Eiropas Komisijā šādu informāciju:

34.1. peldvietu ūdens monitoringa rezultātus un iepriekšējās peldsezonas novērtējumu;

34.2. par izmantotajām monitoringa rādītāju analīžu metodēm, kas atšķiras no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām metodēm, sniedzot attiecīgu pamatojumu;

34.3. par atkāpēm no šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām saistībā ar peldvietu ūdens paraugu ņemšanu, sniedzot attiecīgu pamatojumu;

34.4. par gadījumiem, kad monitoringa kalendāra plāna īstenošana iepriekšējā peldsezonā bija pārtraukta;

34.5. par veiktiem nozīmīgiem pārvaldības pasākumiem.

VII. Noslēguma jautājumi

35. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumus Nr.523 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 108.nr.).

36. Šo noteikumu 10.punktā, 12.1. un 29.2.apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz peldvietu ūdens aprakstiem, kā arī šo noteikumu 25.punkts un 17.3. un 30.3.apakšpunkts stājas spēkā 2011.gada 24.martā.

37. Šo noteikumu 29. un 30.punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties pēc tās iegūšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 15.maijam. Ja iespējams, informāciju sagatavo arī ģeotelpiskās informācijas formātā.

38. Šo noteikumu 3.punktā minētās peldvietas īpašnieks līdz 2015.gada 15.septembrim nodrošina, lai peldvietas ūdens atbilstu vismaz pietiekamas kvalitātes peldvietas ūdenim noteiktajām prasībām.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Direktīvas 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Veselības ministra vietā – iekšlietu ministre L.Mūrniece

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 6.jūlija
noteikumiem Nr.608

Peldvietu ūdens monitoringa rādītāji un kvalitātes kritēriji

I. Iekšzemes ūdeņi

Nr.p.k.

Rādītājs

Izcila kvalitāte

Laba kvalitāte

Pietiekama kvalitāte

Analīzes standartmetode

1.

Zarnu enterokoki (KVV3/100 ml)

2001

4001

3302

LVS EN ISO 7899-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Mikrometode (visiespējamākā skaita metode) virszemes ūdenim un notekūdenim"
vai
LVS EN ISO 7899-2:2006 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 2.daļa: Membrānfiltrācijas metode"

2.

Escherichia coli (KVV3/100 ml)

5001

10001

9002

LVS EN ISO 9308-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode" vai
LVS EN ISO 9308-3:2006 "Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 3.daļa: Mikrometode (visiespējamākais skaits), E.coli noteikšana un uzskaite virszemes ūdenī un notekūdenī"

Piezīmes.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 4.pielikumā noteikto 95.procentiles aprēķināšanas kārtību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 4.pielikumā noteikto 90.procentiles aprēķināšanas kārtību.

KVV – kolonijas veidojošās vienības.

II. Piekrastes un pārejas ūdeņi

Nr.p.k.

Rādītājs

Izcila kvalitāte

Laba kvalitāte

Pietiekama kvalitāte

Analīzes standartmetode

1.

Zarnu enterokoki (KVV3/100 ml)

1001

2001

1852

LVS EN ISO 7899-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Mikrometode (visiespējamākā skaita metode) virszemes ūdenim un notekūdenim"
vai
LVS EN ISO 7899-2:2006 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 2.daļa: Membrānfiltrācijas metode"

2.

Escherichia coli (KVV3/100 ml)

2501

5001

5002

LVS EN ISO 9308-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode" vai
LVS EN ISO 9308-3:2006 "Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 3.daļa: Mikrometode (visiespējamākais skaits), E.coli noteikšana un uzskaite virszemes ūdenī un notekūdenī"

Piezīmes.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 4.pielikumā noteikto 95.procentiles aprēķināšanas kārtību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 4.pielikumā noteikto 90.procentiles aprēķināšanas kārtību.

3 KVV – kolonijas veidojošās vienības.

Veselības ministra vietā – iekšlietu ministre L.Mūrniece

 

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 6.jūlija
noteikumiem Nr.608

Prasības ūdens paraugu ņemšanai peldvietās mikrobioloģiskajai analīzei

1. Ja iespējams, ūdens paraugu ņem 30 centimetru zem ūdens virsmas. Ūdens ir vismaz vienu metru dziļš. Ja nepieciešams, ūdens paraugu ņem no laivas.

2. Ūdens paraugu pudeles atbilst vienai no šādām prasībām:

2.1. tās sterilizētas autoklāvā ne mazāk kā 15 minūtes 121 ºC temperatūrā;

2.2. veikta sausā sterilizēšana 160 ºC līdz 170 ºC temperatūrā ne mazāk kā vienu stundu;

2.3. apstaroti ūdens paraugu trauki, kas saņemti sterilā iepakojumā tieši no ražotāja.

3. Ūdens paraugu ņemšana:

3.1. ūdens paraugu pudeles (trauka) apjoms ir atkarīgs no ūdens daudzuma, kas nepieciešams, lai pārbaudītu katru rādītāju. Minimālais pudeles (trauka) tilpums ir 250 ml;

3.2. ūdens paraugu pudeles (trauki) ir no caurspīdīga un bezkrāsaina materiāla (stikla vai plastmasas – polietēna vai polipropilēna);

3.3. lai ūdens paraugi būtu sterili, paraugu ņēmējs novērš nejaušu to piesārņošanu;

3.4. ūdens paraugu skaidri apzīmē ar neizdzēšamu tinti uz pudeles (trauka) un izdara atzīmi ūdens paraugu ņemšanas veidlapā.

4. Ūdens paraugu glabāšana un transportēšana pirms analīzes:

4.1. visos transportēšanas posmos ūdens paraugu aizsargā no gaismas (īpaši no tiešas saules gaismas);

4.2. ūdens paraugu līdz atvešanai uz laboratoriju glabā apmēram 4 ºC temperatūrā aukstuma kastē vai ledusskapī (atkarībā no laikapstākļiem). Ja transportēšana uz laboratoriju aizņem vairāk nekā četras stundas, ūdens paraugu transportē ledusskapī;

4.3. laikposmam starp ūdens paraugu ņemšanu un analīzes veikšanu jābūt iespējami īsam. Ieteicams ūdens paraugu analizēt tajā pašā darbdienā. Ja tas nav iespējams, ūdens paraugu analizē ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā ņemšanas. Līdz tam ūdens paraugus glabā tumsā 4 ºC ± 3 ºC temperatūrā.

Veselības ministra vietā – iekšlietu ministre L.Mūrniece

 

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 6.jūlija
noteikumiem Nr.608

Peldvietu ūdens kvalitātes tūlītējas novērtēšanas rādītāji, robežlielumi un analīzes standartmetodes

Nr.p.k.

Rādītājs

Robežlielums

Analīzes standartmetode

1.

Zarnu enterokoki (KVV/100 ml)

100

LVS EN ISO 7899-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Mikrometode (visiespējamākā skaita metode) virszemes ūdenim un notekūdenim" vai
LVS EN ISO 7899-2:2006 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 2.daļa: Membrānfiltrācijas metode"

2.

Escherichia coli (KVV/100 ml)

2000

LVS EN ISO 9308-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode"
vai
LVS EN ISO 9308-3:2006 "Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 3.daļa: Mikrometode (visiespējamākais skaits), E.coli noteikšana un uzskaite virszemes ūdenī un notekūdenī"

3.

Zilaļģu un citu fitoplanktona aļģu ziedēšana

Nedrīkst būt

Vizuāla pārbaude

4.

Naftas produkti

Nav raksturīgas smakas un peldošas plēves

Organoleptiska un vizuāla pārbaude

5.

Virsmas aktīvās vielas

Nav ilgnoturīgu putu

Vizuāla pārbaude

6.

Piesārņojums ar peldošiem un citiem atkritumiem

Nedrīkst būt

Vizuāla pārbaude

Piezīme. KVV – kolonijas veidojošās vienības.

Veselības ministra vietā – iekšlietu ministre L.Mūrniece

 

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 6.jūlija
noteikumiem Nr.608

Prasības peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanai un klasificēšanai

1. Peldvietas ūdeni klasificē kā zemas kvalitātes ūdeni, ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu (a) procentiles vērtība (b) mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir zemāka (c) nekā pietiekamas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 1.pielikumā.

2. Peldvietas ūdeni klasificē kā pietiekamas kvalitātes ūdeni:

2.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstāka (d) nekā pietiekamas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 1.pielikumā;

2.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:

2.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

2.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;

2.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 10.3.apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai arī nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.

3. Peldvietas ūdeni klasificē kā labas kvalitātes ūdeni:

3.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstāka nekā labas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai"1.pielikumā;

3.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:

3.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

3.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;

3.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 10.3.apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai arī nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.

4. Peldvietas ūdeni klasificē kā izcilas kvalitātes ūdeni:

4.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstāka nekā izcilas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 1.pielikumā;

4.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:

4.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

4.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;

4.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 10.3.apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai arī nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.

Piezīmes.

1. (a) Pēdējais novērtēšanas laikposms ir konkrētā peldsezona, pēdējās četras peldsezonas vai laikposms, kas ir mazāks par pēdējām četrām peldsezonām, ja tiek ievērotas Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 14.punktā noteiktās prasības.

2. (b) Procentili aprēķina, pamatojoties uz iespējamā normālā sadalījuma blīvuma funkciju visām konkrētās peldvietas ūdens mikrobioloģisko rādītāju vērtībām, kas izteiktas log10 formā:

1) aprēķina log10 vērtību visām mikrobioloģisko rādītāju vērtībām attiecīgajā datu rindā (ja kāda vērtība ir nulle, ņem log10 vērtību no izmantotās analītiskās metodes mazākās noteikšanas robežas);

2) aprēķina visu iegūto log10 vērtību aritmētisko vidējo vērtību (µ);

3) aprēķina visu iegūto log10 vērtību standartnovirzi (σ);

4) augšējās 90.procentiles vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu:

augšējā 90.procentile = antilog (µ + 1,282 σ);

5) augšējās 95.procentiles vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu:

augšējā 95.procentile = antilog (µ + 1,65 σ).

3. (c) Augstākas koncentrācijas vērtība, kas izteikta kā KVV/100 ml.

4. (d) Zemākas koncentrācijas vērtība, kas izteikta kā KVV/100 ml.

Veselības ministra vietā – iekšlietu ministre L.Mūrniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!