• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas Prezidija lēmums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.1999., Nr. 21/22 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21266

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Stenogramma

Vēl šajā numurā

26.01.1999., Nr. 21/22

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas Prezidija lēmums

Par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu

pēc Saeimas 1999. gada 21. janvāra sēdes

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumu, uz kuru tiks sniegta atbilde pēc Saeimas 1999. gada 21. janvāra sēdes.

Reģ. nr. 2

Deputātu E.Baldzēna, O.Zvejsalnieka, L.Bojāra, R.Labanovska, L.Staša, A.Barčas, A.Kalniņa, M.Mitrofanova, J.Lejas, I.Burvja steidzams jautājums

Latvijas Republikas satiksmes ministram A.Gorbunova kungam:

Par Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju atbilstību likuma "Par telekomunikācijām" prasībām (dok. nr. 221)

Atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumiem un sūdzībām, kurus saņem Saeimas deputāti, kā arī presē un citos masu saziņas līdzekļos izklāstītajai informācijai lūdzam informēt par savstarpējā līguma izpildi starp Latvijas valdību un "Tilts Communication" un to, kā SIA "Lattelekom" pilda likumu "Par telekomunikācijām" un kāda ir tarifu atbilstība faktiskajām izmaksām. Lūdzam informēt par izstrādātā pasākumu plāna izpildes gaitu, kurš paredz Latvijas iedzīvotāju nodrošināšanu ar kvalitatīviem sakariem, ņemot vērā arī to, ka maksa par telekomunikāciju pakalpojumiem paaugstinās, bet kvalitāte atpaliek.

Kā Jūs kā satiksmes ministrs vērtējat Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju atbilstību likuma "Par telekomunikācijām" prasībām?

Saskaņā ar plānotajām telekomunikāciju tarifu izmaiņām jautājumu lūdzam izskatīt kā steidzamu.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Saeimas sekretāres vietā Saeimas sekretāres

Rīgā 1999. gada 18. janvārī biedrs A.Bartaševičs

Uz Saeimas deputātu pieprasījumu un jautājumu iesniegtās atbildes

Uz piepras. nr.203 — dok.nr.203a

Par Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu palielināt telekomunikāciju tarifus

Kopš 1997.gada SIA "Lattelekom" 51% īpašuma turētāja ir Latvijas Privatizācijas aģentūra, līdz ar to LR valdība tai arī deleģēja sarunu veikšanu par izmaiņām jumta līgumā un jumta līguma izpildes novērtēšanu. Tādēļ uz deputātu pieprasījuma 4., 5. un 7. jautājumu atbildes sniegs ekonomikas ministrs A.Šlesers.

1. Saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifus nosaka Telekomunikāciju tarifu padome (TTP), kura ir patstāvīga valsts institūcija. Vienlaikus Ministru kabinets 1998.gada 18.augustā (protokols Nr.45, 45.§) ir akceptējis "Latvijas Republikas telekomunikāciju sektorpolitiku laika periodam no 1998. līdz 2003.gadam".

Priekšlikumu par tarifu izmaiņām izskatīšanu un apstiprināšanu TTP pamatā reglamentē likums "Par telekomunikācijām", iepriekšminētās valsts sektorpolitikas nostādnes, kā arī jumta līgums starp Latvijas Republiku, SIA "Lattelekom" un a/s "Tilts Communications" (jumta līgums).

Satiksmes ministrija ir izvērtējusi Telekomunikāciju tarifu padomes šā gada 6.janvāra lēmumu Nr.21 "Par telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifu apstiprināšanu". Rezultātā tika secināts, ka TTP, apstiprinot SIA "Lattelekom" iesniegtos pamatpakalpojumu tarifu aprēķinus, pilnībā nav ievērojusi likuma "Par telekomunikācijām" 11.panta prasības. Sīkāka informācija par analīzes rezultātiem ir redzama pievienotajā satiksmes ministra vēstulē TTP priekšsēdētājam R.Jonīša kungam.

2. Valdība saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" nedrīkst tieši ietekmēt telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifu izmaiņas. To nosaka arī TTP nolikums un jumta līgums (pielikums N "Vienošanās par tarifiem"). Valdības uzdevums ir sekot, lai tiktu pilnībā ievērotas likuma "Par telekomunikācijām" prasības, TTP nolikumā noteiktās tarifu apstiprināšanas procedūras, kā arī jumta līguma nosacījumi.

Jāatzīmē arī, ka līdz šim tarifu pieaugums ir bijis zemāks nekā jumta līgumā pieļautais. Jumta līguma N pielikumā ir paredzēts, ka tarifu groza vērtības izmaiņas drīkst pārsniegt patēriņa cenu indeksu jeb inflāciju par 17 līdz 22 procentiem gadā. Pašreizējā TTP pieņemtā SIA "Lattelekom" pamatpakalpojumu groza vērtība no 1997.gada oktobra līdz 1999.gada janvārim ir pieaugusi par 0,91%, savukārt patēriņa cenu indekss šajā laika posmā — 3,54% (Valsts statistikas komiteja).

3. Izvēloties TTP sastāvam neatkarīgos ekspertus, tiem ir pilnībā jāatbilst TTP nolikuma 5.punktā noteiktajām prasībām, kas saistītas ar interešu konflikta novēršanu. Savukārt, apstiprinot šo ekspertu kandidatūras valdībā, tiek vērtētas to profesionālās spējas un pieredze. Šobrīd nav iemeslu apšaubīt pašreizējā TTP sastāva kompetenci, jo šā gada 6.janvāra TTP lēmuma daļēja neatbilstība likuma prasībām radusies nepilnīgas SIA "Lattelekom" iesniegtās informācijas rezultātā.

6. Ministru kabineta deklarācijā Satiksmes ministrijai ir uzdots līdz 1999.gada 30.jūnijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā jaunu likumprojektu "Par telekomunikācijām". Jaunā likuma mērķis ir novērst pašreiz pastāvošās nepilnības ar telekomunikācijām saistītajos tiesību aktos. Satiksmes ministrija jau ir izveidojusi darba grupu, kura izstrādā šo likumprojektu. Šobrīd ir izstrādāts pirmais tā variants.

Jaunais likumprojekts atbildīs līgumam ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un ES direktīvām telekomunikāciju jomā. Likumā tiks ievērotas valsts intereses SIA "Lattelekom" monopola pārtraukšanas procesā.

Līdz ar jaunā likuma "Par telekomunikācijām" apstiprināšanu ir nepieciešams izstrādāt un Ministru kabinetā apstiprināt arī jaunu Telekomunikāciju tarifu padomes nolikumu. Šis uzdevums ir iekļauts Satiksmes ministrijas darba plānā.

1999.gada 20.janvārī Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Satiksmes ministra vēstule TTP priekšsēdētājam

Godātais Jonīša kungs!

Satiksmes ministrija ir izvērtējusi Telekomunikāciju tarifu padomes (TTP) šā gada 6.janvāra lēmumu Nr.21 "Par telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifu apstiprināšanu". Analīzes rezultātā ir radušies vairāki secinājumi un priekšlikumi.

Satiksmes ministrija pozitīvi novērtē SIA "Lattelekom" paveikto telekomunikāciju tīkla modernizācijā, ieviešot ciparu tehnoloģiju un līdz ar to būtiski paaugstinot šīs tīkla daļas darbības kvalitāti.

Atzinīgi tiek vērtēti arī uzņēmuma centieni objektīvi līdzsvarot tarifus dažādiem telekomunikāciju pakalpojumu veidiem, tādējādi maksu par tiem tuvinot faktiskajām izmaksām.

Pozitīvi jāatzīmē arī sarunas laika uzskaites sistēmas uzlabošana, kas ļauj fiksēt sarunas laiku atbilstoši faktiski notikušajai.

Atzinīgi jāvērtē arī klientu ērtībai piedāvātās dažādās tarifu paketes, kas ļauj pakalpojumu saņēmējam pašam izvēlēties faktiski izmantotiem pakalpojumiem visatbilstošāko un ekonomiskāko samaksas aprēķina metodi.

Tomēr vienlaikus nākas arī secināt, ka TTP šā gada 6.janvārī, apstiprinot "Lattelekom" iesniegtos pamatpakalpojumu tarifu aprēķinus, nav pilnībā izpildījusi likuma "Par telekomunikācijām" 11.panta prasības. Šis likums nosaka, ka:

1) Telekomunikāciju tarifu padomei jāņem vērā Latvijas Republikas ekonomiskais stāvoklis un investīciju efektivitāte telekomunikāciju organizācijā;

2) Telekomunikāciju tarifu padomes mērķis ir panākt, lai noteiktie pakalpojumu tarifi tuvinātos telekomunikāciju lietotājiem sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām.

Savukārt, analizējot TTP pieņemto lēmumu, jāsecina, ka padomei nebija iespējas pilnībā izvērtēt "Lattelekom" iesniegto pamatpakalpojumu tarifu pamatotību, jo uzņēmums padomei nebija iesniedzis: 1) 1998.gada ieņēmumu un izdevumu analīzi un izvērtējumu; 2) 1998.gada peļņas izlietojuma analīzi un izvērtējumu, tai skaitā telekomunikāciju attīstībai un modernizācijai izlietoto līdzekļu analīzi; 3) 1999.gada biznesa plānu.

Saskaņā ar Telekomunikāciju tarifu padomes nolikuma 6.punktu viens no galvenajiem šīs padomes uzdevumiem ir telekomunikāciju pamatpakalpojumu patērētāju interešu aizstāvība. Tas attiecas uz pakalpojumu cenām un to samērojamību ar kvalitāti. Vienlaikus Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas Telekomunikāciju kvalitātes kontroles centra 1998.gada beigās uzņēmumā "Lattelekom" veiktās eksperimentālās pārbaudes rezultāti liecina, ka pastāv ļoti ievērojamas pakalpojumu kvalitātes atšķirības starp analogo un ciparu tīklu. Lielas atšķirības analogajā un ciparu tīklā ir konstatētas gan attiecībā uz runas pārraides kvalitāti, gan savienojuma laiku, gan arī nesekmīgo savienojumu koeficientu. Diemžēl arī minētā pētījuma rezultāti TTP locekļiem nebija pieejami, nosakot abonēšanas maksas pieaugumu analogā tīkla lietotājiem.

Ņemot vērā, ka, apstiprinot "Lattelekom" iesniegtās tarifu izmaiņas, nav pilnībā ievērotas likuma "Par telekomunikācijām" prasības, lūdzu pieprasīt nepieciešamo papildu informāciju un atkārtoti lemt par "Lattelekom" iesniegto telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifu apstiprināšanu.

Vienlaikus Satiksmes ministrija ierosina, nosakot abonēšanas maksas palielinājumu analogās centrālēs ieslēgtajiem abonētājiem, ņemt vērā lielās atšķirības pakalpojumu kvalitātē, salīdzinot ar ciparu tīklu.

Ar cieņu,—

1999.gada 18.janvārī satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

Uz piepras. nr.203 — dok. nr.203 b

Par Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu palielināt telekomunikāciju tarifus

Atbilstīgi Latvijas Republikas Ministru prezidenta 1999.gada 18.janvāra uzdevumam Nr.48/176-k Ekonomikas ministrija savas kompetences ietvaros sniedz skaidrojumu par 7.Saeimas Tautas frakcijas 1999.gada 13.janvāra pieprasījumā minētajiem Telekomunikāciju tarifu padomes 1999.gada 6.janvāra pieņemtajiem lēmumiem.

Par ceturto jautājumu

Saskaņā ar 1997.gada 30.aprīļa Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu Nr.211 "Par Latvijas valtij piederošās kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Lattelekom" nodošanu Privatizācijas aģentūrai" valsts kapitāla daļa ir nodota VAS "Privatizācijas aģentūra". Privatizācijas aģentūra, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, ir apstiprinājusi trīs valsts pilnvarniekus, kuri nodrošina valsts kapitāla daļas pārvaldi SIA "Lattelekom", kā arī ir noslēgusi līgumu par audita veikšanu minētajā uzņēmējsabiedrībā. Jāatzīmē, ka SIA "Lattelekom" ir vienīgais monopoluzņēmums Latvijā, kura ziņojumu par gada darba rezultātiem pēc uzņēmuma audita pabeigšanas ik gadus uzklausa Latvijas Republikas Ministru kabinetā.

Par piekto jautājumu

Valsts a/s "Privatizācijas aģentūra" pasūtītais audits 1998.gadā konstatēja Latvijas valdības, akciju sabiedrības "Tilts Communications" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lattelekom" līguma (turpmāk tekstā — jumta līgums) saistību izpildes atsevišķas nozares. Lai izpētītu jumta līguma saistību izpildi, Privatizācijas aģentūra ir noslēgusi līgumus par neatkarīgu ekspertu piesaistīšanu šajā darbā, tai skaitā ar Anglijas sabiedrību "InterConnect Communications", kas specializējas konsultāciju sniegšanā telekomunikāciju jomā. Ekspertu vērtējumi pašlaik tiek apkopoti, un iegūtā informācija tiks izmantota turpmākajās sarunās ar a/s "Tilts Communications". Izvērtējot jumta līguma nosacījumu izpildi, nākas atzīt, ka abas puses ir pieļāvušas dažas novirzes no tā, taču tās nav tik būtiskas, lai būtu bijusi nepieciešama tiesu iejaukšanās un sankciju piemērošana.

Par septīto jautājumu

Akceptētajā telekomunikāciju sektorpolitikā un noslēgtajā līgumā ar Pasaules tirdzniecības organizāciju Latvijas puse noteikusi savu nostāju un vēlmi saīsināt "Lattelekom" monopolstāvokļa termiņu līdz 2003.gada 1.janvārim. VAS "Privatizācijas aģentūra" pašlaik intensīvi risina sarunas ar Somijas kompāniju "Sonera Ltd" par "Lattelekom" monopolstāvokļa samazināšanas un kompensācijas jautājumiem. No Privatizācijas aģentūras saņemtā informācija liecina, ka šobrīd sarunu turpināšanai Latvijas Republiku pārstāvošajai pusei ir nepieciešams izsmeļošs pamatojums kompensācijas lielumam.

Uz 1999.gada 13.janvāra deputātu pieprasījuma 1., 2., 3. un 6.punktu atbildi sniedz satiksmes ministrs A.Gorbunova kungs.

1999.gada 20.janvārī Ekonomikas ministrs A.Šlesers

 

Uz jaut. nr.221—dok.nr.221a

Par Telekomunikāciju tarifu padomes

pilnvaroto pārstāvju atbilstību likuma

"Par telekomunikācijām" prasībām

Saskaņā ar 1997.gada 30.aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr.211 "Par Latvijas valstij piederošās kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Lattelekom" nodošanu Privatizācijas aģentūrai" valsts kapitāla daļa nodota Latvijas Privatizācijas aģentūrai (LPA), kas arī nodrošina jumta līguma izpildes kontroli, ieceļot savus valsts pilnvarniekus. Tāpat jumta līguma izpildes kontroli veic SIA "Lattelekom" direktoru padomes Latvijas puses pārstāvji.

Jāpiezīmē, ka SIA "Lattelekom" ir vienīgais monopoluzņēmums Latvijā, kura ziņojumu par gada darba rezultātiem pēc uzņēmuma audita pabeigšanas ik gadus uzklausa Ministru kabinetā.

Privatizācijas aģentūra kā Latvijas pusei piederošas kapitāla daļas SIA "Lattelekom" turētāja tiesību īpašnieks veic sarunas ar a/s "Tilts Communications" par monopolstāvokļa termiņa saīsināšanu līdz 2003.gadam.

Pēc LPA pasūtījuma tika veikts detalizēts Latvijas valdības un a/s "Tilts Communications" noslēgta līguma audits, kas konstatēja abpusējas atsevišķas novirzes līguma izpildē. No a/s "Tilts Communications" puses tā notikusi vairākās kvantitatīvās pozīcijās, un dažas no šīm saistībām tika izpildītas ar nokavēšanos.

No Latvijas puses galvenā neizpilde bija tarifu nolīguma neievērošana, kas ļauj pamatot atsevišķu projektu savlaicīgu neizpildi vai modernizācijas aizkavēšanos ar prognozēto finansu līdzekļu trūkumu, bet tas attiecas tikai uz laika periodu no 1995.gada.

Saskaņā ar noslēgto jumta līgumu starp Latvijas Republiku SIA "Lattelekom" un a/s "Tilts Communications" Latvijas pusei ir saistoša pielikumā N "Vienošanās par tarifiem" ietvertā tarifu programma. Analizējot esošos tarifus, konstatēts, ka tarifi ir zemāki nekā jumta līgumā pieļautie. Paredzētas trīs fāzes tarifu izstrādāšanai: pirmā fāze — 1.–3.gads; otrā fāze — 4.–6.gads, trešā fāze —7.–10.gads un atlaides par pakalpojumiem.

Saskaņā ar LR likuma "Par telekomunikācijām" telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifus nosaka Latvijas valdības izveidota Telekomunikāciju tarifu padome (TTP), kuras sastāvā ir neatkarīgi eksperti. Sastāvs pilnībā atbilst TTP nolikuma 5.4. punkta prasībām, saskaņā ar kurām Ministru kabinets ieceļ padomes locekļus. Satiksmes ministrijai šobrīd nav informācijas, kas liecinātu par TTP nespēju pildīt savas funkcijas.

Par sakaru kvalitāti. Kaut gan ik gadus SIA "Lattelekom" izmanto ievērojamus līdzekļus analogā tīkla uzturēšanai, diemžēl jāatzīst, ka vairākās valsts vietās pakalpojumu kvalitāte joprojām nav apmierinoša.

Latvijas Republika kā 51% SIA "Lattelekom" īpašniece, noslēdzot līgumu, ir apņēmusies mainīt telekomunikāciju pamatpakalpojumu tarifus to izlīdzināšanas virzienā, ņemot vērā to, ka visa uzņēmuma peļņa tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā un modernizācijas programmas realizēšanā ar mērķi radīt nevainojamus telefona sakarus visiem "Lattelekom" klientiem. Sakaru tīkla modernizāciju ir paredzēts veikt astoņu gadu laikā. Modernizācijas projekta īstenošanas gaitā paredzēta visu novecojušo telefona centrāļu nomaiņa ar mūsdienīgu ciparu tehniku ar telefonsarunu laika uzskaiti, kā arī optiskās šķiedras tehnoloģijas izmantošana savienošanas līnijām. Pēc projekta pabeigšanas ievērojami paaugstināsies pakalpojumu kvalitāte un iespējas visā sakaru tīklā. Lai modernizētu tikai vienu abonenta līniju, ir nepieciešami apmēram Ls 700.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 1998.gada 12.marta rīkojumu Nr.31 pie BO VAS Latvijas valsts elektrosakaru inspekcijas tika izveidots Telekomunikāciju kvalitātes kontroles centrs (TKKC), kura darbu vada TKKC padome, kuras sastāvā ir pārstāvji no lielākajiem sakaru pakalpojumu sniedzējiem.

Sakaru departaments ir apstiprinājis TKKC Telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes kontroles sistēmas koncepciju un normatīvos dokumentus kvalitātes kontroles veikšanai.

1998.gada oktobrī, novembrī un decembrī TKKC veica SIA "Lattelekom" pakalpojumu kvalitātes eksperimentālo pārbaudi. Pēc pārbaudes rezultātiem redzams, ka kvalitātes ziņā ir liela atšķirība starp ciparu analogajiem tīkliem, sevišķi lauku rajonos. Lielas atšķirības analogajā un ciparu tīklā ir konstatētas gan attiecībā uz runas pārraides kvalitāti, gan savienojuma laiku, gan arī nesekmīgo savienojumu koeficientu.

Vēstulē TTP priekšsēdētājam R.Jonīša kungam tika vērsta uzmanība uz jautājumu par nepamatotu abonēšanas maksas palielināšanu analogās centrālēs ieslēgtajiem abonentiem, ņemot vērā lielās atšķirības pakalpojumu kvalitātē salīdzinot ar ciparu tīklu.

1999.gada 20.janvārī Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!