Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2010. gada 27. maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.05.2010., Nr. 83 https://www.vestnesis.lv/ta/id/210734

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lēmums par Saeimas 2010. gada 20. maija sēdes sasaukšanu un sēdes darba kārtību

Vēl šajā numurā

27.05.2010., Nr. 83

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2010. gada 27. maijā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2010.gada 27.maijā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Urbanoviča, V.Agešina, A.Klementjeva, N.Kabanova, V.Orlova, I.Ribakova, M.Zemļinska, I.Klementjeva, A.Vidavska un J.Tutina jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.216/J9)

“Par akciju sabiedrības “Parex banka” pārvaldi un restrukturizācijas plānu”  

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājums ārlietu ministram Aivim Ronim (jautājumu reģistra Nr.217/J9)

“Par bezvīzu režīmu ar Krieviju”  

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja vietā
 Saeimas priekšsēdētāja biedre S.Āboltiņa

Rīgā 2010.gada 24.maijā



Pielikums

Par akciju sabiedrības “Parex banka” pārvaldi un restrukturizācijas plānu

Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju 2010.gada 16. un 23.martā Ministru kabineta sēdēs tika izskatīti divi akciju sabiedrības “Parex banka” (turpmāk – Banka) restrukturizācijas plāna modeļi. Valdība akceptējusi tādu restrukturizācijas modeli, saskaņā ar kuru Banka tiks sadalīta divās bankās, no kurām vienā tiks izvietoti visi labie aktīvi (Jaunā banka), turpretim otrajā paliks visi problemātiskie aktīvi (Vecā banka).

Neskatoties uz to, ka informācijai par Bankas restrukturizāciju ir piešķirts valsts noslēpuma vai ierobežotas informācijas statuss, daļa no informācijas par šo restrukturizāciju ir publiski pieejama. Ņemot vērā minētās restrukturizācijas valstisko svarīgumu, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai starptautiskais finanšu konsultants “Nomura International” ir izstrādājis divus alternatīvus, līdzvērtīgi detalizētus un izstrādes mērķim atbilstošus Bankas restrukturizācijas plānus? Ar ko alternatīvie restrukturizācijas plāni atšķiras un kurš no plāniem būtu vienkāršāk realizējams un saturētu mazāku operacionālo un tiesisko risku?

2. Kad Saeima un Latvijas sabiedrība tiks pietiekami vispusīgi informēta par Bankas restrukturizācijas būtību?

3. Vai pēc 2010.gada 23.marta Ministru kabineta sēdēs akceptētajā un Eiropas Komisijai nosūtītajā restrukturizācijas plānā ir veiktas kādas izmaiņas, ja ir, tad kāda rakstura un kāpēc?

4. Uz pārņemšanas brīdi Bankai bija 19 meitas uzņēmumi ar 10 mazmeitas uzņēmumiem, starp tiem – divas bankas, 10 līzinga kompānijas, sešas ieguldījumu un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, viena apdrošināšanas sabiedrība, viens privātais pensiju fonds, viens finanšu uzņēmums, seši palīguzņēmumi. Visi šie uzņēmumi ir izvietoti un darbojas Latvijā un vēl deviņu citu valstu teritorijās, neskaitot Bankas piecas ārvalstu pārstāvniecības, četras ārvalstu filiāles, 19 Latvijas filiāles, trīs norēķinu grupas, 49 apkalpošanas centrus. Uz Bankas pārņemšanas brīdi to vērtība bija noteikta 51.442.000 LVL apmērā. Kā plānots rīkoties ar šiem uzņēmumiem?

5. Lūdzam paskaidrot, kā ar Banku ir saistīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību “NIF” un tās piecu meitas uzņēmumu (trīs Latvijā, viens Lietuvā, viens Igaunijā) izveidošana 2009.gada laikā? Kādi nekustamā īpašuma objekti ir jau nodoti šiem uzņēmumiem un cik liela ir šo nodoto objektu uzskaites un atbilstoši novērtējama tirgus vērtība?

6. Kāpēc pēc Bankas pārņemšanas nepilna pusotra gada laikā tik daudzas reizes bija jāizdara grozījumi Bankas padomes sastāvā? Kurš bija šo grozījumu iniciators?

7. Neatkarīgo revidentu ziņojumu par Bankas 2009.gada pārskatu parakstīja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Pricewaterhouse Coopers”, kurā ilgstoši no 1993.gada līdz 2002.gadam vadošā amatā (partneris) ar Baltijas valstu uzrauga funkcijām strādāja 2008.gada 5.decembrī Bankas valdē ievēlētais Nils Melngailis. Vai šāda sakarība starp pārbaudāmās Bankas vadību un revidentu var nodrošināt neatkarību un objektivitāti? Vai tādējādi nav pārkāptas ētikas normas?

Vai sabiedrībai var būt uzticība Bankas gada pārskatu datiem?

9.Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, V.Agešins, A.Klementjevs,
N.Kabanovs, V.Orlovs, I.Ribakovs, M.Zemļinskis,
 I.Klementjevs, A.Vidavskis, J.Tutins

Rīgā 2010.gada 18.maijā



Par bezvīzu režīmu ar Krieviju

Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem bezvīzu režīms ar Krieviju stājās spēkā no 2008.gada 25.jūnija. Latvijā un Igaunijā dzīvojoši bijušās PSRS pilsoņi, kuri nav ieguvuši citas valsts pilsonību, Krievijā var ieceļot bez vīzas, uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu.

Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, paužot Krievijas nostāju šajā jautājumā, ir paziņojis, ka Krievija iestājas par to, lai starp mūsu valstīm vispār tiktu atceltas vīzas. Apzinoties, ka vīzu režīms starp Latviju un Krieviju ir vīzu režīma starp Eiropas Savienību un Krieviju neatņemama daļa, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāda ir Latvijas pozīcija jautājumā par iespējamo bezvīzu režīmu ar Krieviju?

2. Vai Latvijas Ārlietu ministrija ir veikusi kādus pasākumus, lai veicinātu bezvīzu režīmu ar Krieviju gan divpusējās sarunās ar Krieviju, gan aktualizējot šo jautājumu Eiropas Savienības līmenī?

3. Kādus labumus, vai tieši otrādi – draudus Latvijai, Jūs saskatāt no bezvīzu režīma ieviešanas ar Krieviju?

9. Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs, V.Buzajevs

Rīgā 2010.gada 20.maijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!