Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2010. gada 20. maija sēdes stenogramma (sākums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.05.2010., Nr. 83 https://www.vestnesis.lv/ta/id/210731

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par ūdens trūkuma un sausuma problēmu

Vēl šajā numurā

27.05.2010., Nr. 83

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2010. gada 20. maija sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2010.gada 20.maija sēdi.

Godātie kolēģi! Šī sēde mums jāsāk ir ar skumju vēsti, jo vakar pēkšņi ir miris mūsu kolēģis Saeimas deputāts Aleksandrs Golubovs. Es aicinu godināt viņa piemiņu ar klusuma brīdi.

(Klusuma brīdis.)

Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis lūdz izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumus: apstiprinātās darba kārtības 14.jautājumu – lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei” (Nr.929/Lm9) – izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu. Pamatojums ir šāds: šodien Latvijā oficiālā vizītē uzturas Čehijas prezidents un vienkārši Ministru prezidentam... vai, pareizāk sakot, viņa vietas izpildītājam ir jāpiedalās Čehijas prezidenta sagaidīšanā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst... (No zāles: “Ir! Balsot!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šodienas sēdes darba kārtības grozījumiem, kas paredz apstiprinātās darba kārtības 14.jautājumu – “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei” – izskatīt kā pirmo. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 23, atturas – 21. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam “Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar “Parex bankas” aktīviem”. Iesniedzēji ir deputāti Krauklis, Urbanovičs, Ārbergs, Dalbiņš, Aizbalts, Segliņš, Dukšinskis, Valers, Mackevičs un Pimenovs, un iesniedzēji lūdz šo pieprasījumu atzīt par steidzamu. Pieprasījums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Deputātu pieprasījumi”.

Juridiskā komisija savukārt lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Sanitas Strakšes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu “Par Viestura Gaidukēviča apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei”. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt?

Iesniedzēju vārdā – deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Iesniedzēju vārdā pamatojot iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisijas pieprasījumu, kas izteikts Saeimas lēmuma projektā Nr.929, īsti vietā ir citēt valdības vadītāja Valda Dombrovska teikto par notikušo pirms nedēļas, sakarā ar Neo, Ilmāra Poikāna, apcietināšanu... un kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā. Citēju: “Mēģinājumi ietekmēt procesu politiski ir nepieļaujami.” Diemžēl tieši tā ir noticis, un, mūsuprāt, procesu nepieļaujami politiski ir ietekmējusi pati iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Gan Neo apcietināšana, gan steidzamā kratīšana žurnālistes Naglas dzīvesvietā sabiedrībā un politikas vērotājos uztvertas kā nesamērīgas darbības ar izteiktām preses brīvības ierobežošanas pazīmēm, taču sekoja ministres Lindas Mūrnieces, kas ir ministrijas politiskā vadība, nevis procesa virzītāja, šokējošs atklājums – Neo nav Poikāns, bet Nagla. Ministre, politiski ietekmējot procesu, turpināja, izrīkojot policiju, šādā veidā pasakot... atbrīvot Neo... lai gan to prasīja sabiedrība un to prasīja arī “krītiņu akcijas” dalībnieki. Tad sekoja mīklaini izteicieni par kaut kādām iespējamām žurnālistu sazvērestībām un tamlīdzīgi piemēri. Tādā veidā, ar haotiskiem komentāriem, neprasmi komunicēt ar sabiedrību un politiski ietekmējot procesu, cienījamā ministre nedēļas laikā veiksmīgi paguva gan ietekmēt policijas darbu, gan provocēt sliktu slavu Valsts policijai, gan diskreditēt žurnālisti, gan radīt nopietnas bažas par preses brīvības ierobežošanu Latvijā, gan apdraudēt žurnālistu avotu aizsardzību. Un tas nav vērtējams kā ministres veiksmes stāsts. Taču stāsts ir tik ļoti līdzīgs Bauskas notikumiem – “Omegas” specvienībām pret neapbruņotiem piketētājiem; tas arī tika realizēts ministres Lindas Mūrnieces vadības laikā ministrijā.

Pārmērības, haotiski komentāri, diskreditācijas, procesa politiska ietekmēšana acīmredzami ir iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces darba stils. Un tas ir pilnīgi skaidrs, ka procesa virzītāji, proti, policija, prokurori un advokāti, savu darbu padarīs paši arī bez politiskās vadības, jo īpaši bez ministres politiskā procesa ietekmēšanas. Ministrei Lindai Mūrniecei pēc labākajiem paraugiem nāktos atkāpties no amata pašai, taču, ja viņa to nedara, lūdzu iesniedzēju vārdā atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies Antai Rugātei.

Sākam debates.

Vārds iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (iekšlietu ministre).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tā kā mums nav prakses pieprasīt Saeimas deputātu demisiju, tad es vienkārši teikšu, ka man liekas, ka Rugātes kundzei vajadzētu atkāpties. Vakardienas samelošanās raidījumā “Kas notiek Latvijā?” bija... bija visai Latvijai tik uzskatāmi un tik nepareizi, ka man liekas, ka nu atbildību, politisko, par to vajadzētu uzņemties arī, godprātīgi pasakot, ka: “Es, Anta Rugāte, vakar sameloju visai Latvijai (No zāles dep. V.Muižniece: “Varbūt par sevi vajadzētu runāt!”), sakot, ka nobalsoju “par” likumprojektu, patiesībā nobalsojot “pret”.”

Bet tagad par manu demisiju.

Šajās nedēļās publiskajā telpā sadūrās likums un sabiedrības intereses. Kam dot priekšroku? Jums kā likumdevējiem vajadzētu nostāties likuma pusē, bet diemžēl priekšvēlēšanu laikā dažiem ir tik viegli padoties populisma vilinājumam. Visai mūsu sabiedrībai ir raksturīgi nosodīt, neiedziļinoties lietas būtībā, un uzreiz izteikt kategoriskus un nosodošus spriedumus. Pagājušās nedēļas populārākie saukļi, kam daudzi sekoja, bija: “Policija ir pārkāpusi robežas”, “Neo ir mūsu Robins Huds”, “Neo rīcība ir pilsoniskās līdzdalības paraugs”, “Tiesībsargājošo institūciju rīcība apdraud preses brīvību” un tā tālāk, un tā tālāk.

Organizācijas un partijas, biedrības un pulciņi, kam vien nebija slinkums, steidzās atbalstīt Neo. Kāpēc? Lai sevi pierādītu kā vienīgos un patiesos sabiedrības interešu aizstāvjus? Lai iegūtu vairāk krustiņu vēlēšanās?

Es nekad neesmu noliegusi sabiedrības intereses un ik dienas strādāju to vārdā. Bet visa pamatā mums ir jāievēro likums. Un arī Valsts policija savā darbībā vadās tikai un vienīgi pēc likuma.

Šodien nerunāšu par to, ko un cik daudz laba Neo ir vai nav izdarījis sabiedrības interesēs, jo katram par to ir savs viedoklis. Nekad nebiju domājusi, ka man kā iekšlietu ministrei jūsu priekšā nāksies taisnoties par labi padarītu policijas darbu.

Savā uzrunā pieskaršos šajās nedēļās visbiežāk paustajiem viedokļiem.

Plaši pārmetumi Valsts policijai ir izskanējuši par kratīšanu žurnālistes Naglas mājās un tādējādi it kā apdraudējumu preses brīvībai. Arī mani uztrauc preses brīvība – ne tikai kā pilsoni, bet arī žurnālisti pēc izglītības. Kopš brīža, kad uzzināju par kratīšanu žurnālistes dzīvoklī, publiski esmu solījusi aizstāvēt preses brīvību, un to arī daru. Tiktāl, cik to atļauj likums, es ik dienas sekoju līdzi izmeklēšanai. Vēlreiz gribu uzsvērt: kratīšanai žurnālistes Naglas dzīvoklī nav nekāda sakara ar preses brīvības ierobežošanu, jo tā notika pie procesā iesaistītas personas. Informācijas avotu neviens necentās noskaidrot, jo tas policijai jau bija zināms. Kratīšanas mērķis bija noskaidrot, kurš īsti ir Neo – Poikāns vai Nagla, vai kāds cits cilvēks. Izmeklēšanas laikā tiek pētīti Poikāna sakari arī ar citiem iespējamiem līdzdalībniekiem – šajā gadījumā žurnālisti Ilzi Naglu. Šobrīd jautājums nav tikai par to, kurš fiziski lejupielādēja datus no VID, bet arī par to, kurš izdomāja Neo tēlu un kurš tā vārdā darbojās. Tā var arī nebūt viena persona.

To, kā īstenībā viss notika, zināsim, noslēdzoties izmeklēšanai. Policija jau pagājušajā nedēļā mēģināja to atklāt sabiedrībai korektā veidā, taču neviens to nedzirdēja. Šonedēļ ir sadzirdējuši mani, un situācija krasi mainās.

Ir noteikta procedūra, kā un kāpēc tiek veikta kratīšana, un šī procedūra pilnībā tika ievērota. Bija prokurora sankcija un tiesas apstiprinājums tai. Vai jūs apšaubāt arī šo divu iestāžu profesionalitāti? Ja mums būtu tieslietu ministrs, jūs arī viņa demisiju pieprasītu par viņa pakļautībā esošo iestāžu nekompetenci un pilnvaru pārsniegšanu?

Ir izskanējuši arī vairāki minējumi par to, kāpēc kratīšana bija jāizdara Naglas mājās un steidzamības kārtā vēlā vakara stundā. Saistībā ar šo es varu uzdot jums tikai vienu jautājumu: ja jūsu iespējamais līdzdalībnieks noziegumā tiktu apcietināts, vai pirmais, ko jūs darītu, nebūtu visu pierādījumu iznīcināšana? Droši vien, ka jā. Policija kratīšanu steidzamības kārtā veica, jo pastāvēja tieši šādas pamatotas bažas par iespējamo pierādījumu iznīcināšanu.

Pagājušajā nedēļā saņēmu īsziņu no Ekonomikas policijas priekšnieka, kurā bija teikts: “Atvainojiet, ka labi veicam savu darbu.” Lai cik tas neiespējami liktos, šoreiz ir izveidojusies tieši tāda situācija. Policija ir labi paveikusi savu darbu un aizturējusi Ilmāru Poikānu, kurš atzinies VID datu lejupielādē. Kad policija nespēja noķert Neo, viņi bija sliktie un neprofesionālie. Kad policija ir noķērusi Neo, viņi vēl joprojām ir sliktie un neprofesionālie. Dubultmorāle, manuprāt!

Mītiņā, kas tika sarīkots Neo aizstāvībai, izskanēja paziņojumi, ka policija rīkojusies kā totalitārā valstī. Tāpat arī izskanējuši pārmetumi policijai, ka viņi pārāk cītīgi esot pievērsušies šīs lietas izmeklēšanai. Pēc manām domām, tikai totalitārās valstīs policija izmeklē tās lietas, kas augstākajai vadībai ir izdevīgas, un neērtām nepievērš uzmanību. Demokrātiskā valstī, tādā kā Latvija, policija izmeklē visas lietas, tās nešķirojot, un stingri vadās pēc likuma. Likumā nav un nevar būt ierakstīts, ka sabiedrības interešu vārdā izdarītus noziegumus neizmeklē. Nav un nevar būt labi noziegumi. Ir tikai noziegumi. Ir noziegums, un ir likuma pants, kurš ir pārkāpts. Ja tiek nogalināts slepkava, tad šī lieta nav jāizmeklē, jo ir izdarīts sabiedrībā labs darbs? Nē. Policijas uzdevums ir savākt visus pierādījumus, lai noskaidrotu visus lietas apstākļus un atrastu vainīgos. Tiesa tad tālāk arī lemj par nodarījuma smagumu, attaisnojošiem iemesliem un piespriež atbilstošu sodu.

Es aicinu jūs atļaut policijai darīt savu darbu un nepieļaut situāciju, ka Latvijā tagad noziegumi tiek izmeklēti nevis likuma ietvaros, bet gan pēc sabiedrības viedokļa par nozieguma labumu vai sliktumu. Lai arī policija šobrīd izjūt milzīgu sabiedrības spiedienu, darbs pie visa notikušā apstākļu noskaidrošanas turpinās. Piemēram, policija ekspertīzē noskaidrojusi, ka 14.februāra “De facto” parādītā it kā ekskluzīvā intervija ar Neo bija studijas montāža. Intervija, kas pieteikta kā ekskluzīva, bet beigās izrādījās studijas montāža, nav Krimināllikuma pārkāpums, bet sabiedrības maldināšana gan.

Kratīšanas laikā policija ir atklājusi arī vēl vairākas lietas, pie kurām pašlaik strādā. Ilmārs Poikāns kopumā no VID sistēmas ir ieguvis ap 7,5 miljoniem datu, kurus viņš viens pats vai kopā ar saviem līdzzinātājiem ir sistematizējis un apstrādājis. Starp Neo iegūtajiem dokumentiem nav amatpersonu algas vien. Tur ir privātie uzņēmumu dati, bankas konti un cita nepubliskojama informācija, kas skar, piemēram, tiesnešu ģimenes locekļus. Ir arī komercuzņēmumu PVN deklarācijas, kas nav domātas citu acīm. Policija šobrīd skaidro, kādam mērķim šie dati ir sistematizēti. Es domāju, ka man nav jums jāskaidro, ko šodien ir iespējams izdarīt, ja tavā rīcībā ir citas personas bankas konta numurs un personas kods. Uzņēmēji visu šo laiku dzīvo pastāvīgā uztraukumā, ka iegūtā informācija par viņu uzņēmumu var tikt izmantota negodīgai konkurencei vai krāpnieciskās interesēs. Vai pie šiem apstākļiem policijai bija pasīvi jāsēž malā un nebija jācenšas noskaidrot, kam ir pieejami privātpersonu un uzņēmumu dati? Vai tie jau nav bijuši izmantoti?

Kāpēc šajā situācijā, iestājoties par preses brīvību, jūs neaizstāvat uzņēmēju intereses, lai viņu dati tiktu aizsargāti? Liela daļa atsaukusies uz Neo paziņojumu, ka uzņēmumu un personu datus viņš nepubliskos. Bet kādas tam ir garantijas? Ja šos datus nebija paredzēts publiskot, tad kāpēc gan tie tika sasistematizēti un apstrādāti? Poikāns jau vismaz vienu reizi ir mainījis domas. Šī gada februārī intervijā Jānim Domburam Neo paziņoja, ka Ceturtās atmodas tautas armija, kura ieguvusi VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas datus, esot trīs spējīgi informācijas tehnoloģiju cilvēki. Šobrīd Poikāna kungs, kurš atzinies datu iegūšanā no VID, nebeidz apgalvot, ka visu paveicis viens. Tas pats Poikāna kungs, kurš iepriekš teica, ka aiz viņa stāv armija, pēc aizturēšanas apgalvo, ka tādas nav. Kuram viņa apgalvojumam ticēt?

Policija šobrīd izmeklē versiju, ka Neo ir bijuši līdzdalībnieki arī Valsts ieņēmumu dienestā un arī “Exigen Services”, kas izstrādāja sistēmu. Policija turpina pie tā strādāt, bet tas ir vēl viens piemērs tam, ka viss varbūt nav tik vienkārši, kā visu laiku tiek runāts. Pēc mūsu ziņām, šodien uz policiju nāks privātuzņēmēji, kas uzskata sevi par cietušajiem lietā, un rakstīs jaunus iesniegumus, pie kuriem mums būs jāstrādā un jāmeklē informācija.

Šonedēļ saņēmu pārmetumus, ka pārāk iejaucos izmeklēšanā. Kriminālprocesa likums nosaka, ka informāciju par izmeklēšanu var izpaust ar procesa virzītāja atļauju. Šādu atļauju es esmu saņēmusi. Zinot milzīgo sabiedrības interesi par izmeklēšanu, kā arī dažādās spekulācijas un versijas, kas izskan, uzskatu par savu un Valsts policijas pienākumu sniegt sabiedrībai informāciju par notiekošo tiktāl, cik tas nekaitē izmeklēšanai.

Un visbeidzot. Es aicinu opozīcijas deputātus nebūt liekuļiem un atzīt, kādi ir jūsu patiesie mērķi, pieprasot manu demisiju.

Kučinska kungs kopš Neo parādīšanās gandrīz katru otro nedēļu uz savas komisijas sēdi sauca kādu no mūsu dienestiem, no dienestu vadītājiem un pārmeta, ka joprojām nav atklāta Neo personība, un aicināja to pēc iespējas ātrāk darīt. Valsts policija atklāja personu, kas ieguva datus, un jau nākamajā rītā Tautas partija bija tā, kura ar steigu – par policijas padarītu darbu, ko iepriekš bija kategoriski pieprasījusi! – pieprasa manu demisiju.

Neskaidrību šajā lietā ir tik daudz, ka vienīgā iespēja, kā iegūt priekšstatu par lietas apstākļiem, ir uzdot jautājumus un runāt. Paldies kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības un “Vienotības” frakcijām, kas vienīgās mani uzaicināja uz sarunu un iztaujāja par šo gadījumu. Tautas partija pat nemēģināja izlikties, ka viņus interesē šis gadījums vai gadījuma apstākļi pēc būtības.

Līdz ar to arī ir pilnīgi skaidrs, ka atriebības alkas un vēlme pierādīt sevi kā patiesos sabiedrības interešu pārstāvjus priekšvēlēšanu laikā ir galvenie iemesli, kāpēc Tautas partijai tik ļoti vajag manu demisiju. Domāju, vienlaikus tā ir arī tāda neliela, bet histēriska atriebība par to, ko es pēdējos mēnešus darīju Veselības minis­trijā, – par apturētajiem miljonu vērtajiem iepirkumu konkursiem Veselības ministrijā, ko Tautas partija bija uzsākusi, iespējams, kā savus biznesa projektus. Tāpat Tautas partijas patiesā vēlme ir vienkārši iedragāt Valda Dombrovska valdību, lai laikā pirms vēlēšanām varētu turpināt darīt tikai to, ko dara, jo Tautas partija savus darbus nevar parādīt, viņi var parādīt tikai to, ka viņi prot pieprasīt kāda ministra demisiju, lai atriebtos un ieriebtu.

Un nobeigumā gribu piebilst vēl vienu lietu. Neo tika nodēvēts par Latvijas Robinu Hudu. Vēsturnieki ir izvirzījuši jaunas versijas par šīs vēsturiskās personas rīcības motīviem. Tās vēsta, ka Robins Huds zaga un deva nabadzīgajiem iedzīvotājiem sazagto mantu, lai viņi klusētu.

Tāpēc aicinu jūs neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, bet ļaut policijai darīt savu darbu, atklāt visa notikušā apstākļus, un pēc tam lai tiesa spriež, kas un par ko ir vainīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies iekšlietu ministrei.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, dāmas un kungi! Es domāju, ka šodien Saeimas deputātiem patiesībā ir daudz grūtāks uzdevums jāizvērtē nekā tas, ko ir likusi priekšā opozīcija, proti, balsot vai nebalsot par uzticību iekšlietu ministrei.

Es domāju, ka mums visiem vajadzētu nedaudz rūpīgāk padomāt par tām lietām, kas ir novedušas līdz šim balsojumam. Jo līdz šim balsojumam, manuprāt, ir novedusi vismaz viena svarīga atziņa, proti, dažreiz lietas var būt likumīgas, bet var būt netaisnīgas. Un, no otras puses skatoties, dažreiz šķiet taisnīgi tas, kas ne vienmēr ir likumīgi.

Mēs šeit neesam sanākuši un nekāpjam šeit tribīnē, lai pašreiz spriestu tiesu par to, vai Neo ir vainīgs vai nav vainīgs. Mēs neesam eksperti, lai spriestu par to, vai atsevišķas detaļas ir bijušas vairāk taisnīgas un mazāk likumīgas vai vairāk likumīgas un mazāk taisnīgas. Bet mums ir ļoti rūpīgi no šīs Neo sāgas vai Neo mācības jāizsecina viena svarīga lieta: ir skaidrs, ka mūsu sabiedrībā, mūsu politiskajā sistēmā un mūsu likumdošanā ir vairākas lietas un vairāki arī likumiski caurumi, kas ļauj izdarīt iespējamus pārkāpumus un tajā pašā laikā neapmierina sabiedrības prasības pēc pietiekamas atklātības, pēc pietiekamas informācijas un pēc pietiekamas drošības. No šāda aspekta skatoties, es domāju, ka mūsu parlamenta viens no galvenajiem un svarīgākajiem uzdevumiem pēc šī balsojuma būtu pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar tiem likuma labojumiem, par kuriem pēdējā nedēļā ir runājuši Latvijas žurnālisti. Nu, kaut vai, piemēram, tas, kas jau ir zināms un pieņemts mūsu, Baltijas jūras, reģionā, – proti, ka žurnālistam nav jāatklāj savi informācijas avoti. Šī lieta ir ļoti būtiska, un tā ir labāk un spēcīgāk jāiestrādā mūsu likumdošanā.

Kas attiecas uz Neo, mūsu partija “Sabiedrība citai politikai”, kas ir “Vienotības” sastāvā, jau pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, un mēs stāvam par šo paziņojumu. Mums nav svarīgi, vai Neo ir pilnīga taisnība vai nav. Mums nav svarīgi šajā mirklī, vai viņa pusē ir tikai taisnīgums vai arī likumība; mums ir svarīgi, ka arī viņam vai jebkuram citam šajā valstī ir pilnas tiesības uz godīgu, taisnīgu un atklātu aizstāvību. Un tas ir tas, ko jau Eiropas apgaismības laikmetā ir teicis Voltērs! Voltērs arī ir teicis, ka viņš ir gatavs atdot savu dzīvību par to, lai pat viņa pretiniekam būtu tiesības sevi aizstāvēt.

Un tieši tādēļ man ir personīgi prieks par to, ka tāds cilvēks kā Loskutovs ir uzņēmies atbildību aizstāvēt Neo.

Neo nestāvēs tiesas priekšā viens pats bez labas aizstāvības. Un es pilnībā paļaujos gan uz tiesas godaprātu, gan uz aizstāvības profesionalitāti, jo tas ir mūsu pienākums – garantēt to, ka šāda aizstāvība tiek nodrošināta. Tas arī ir pienākums mums – garantēt, ka šī tiesas prāva nebūs farss.

Tāpat, protams, es savai kolēģei Lindai Mūrniecei... arī aicinātu viņu ļoti rūpīgi, visās detaļās, izvērtēt policijas darbu šajā un iepriekšējos līdzīgos gadījumos, kad sabiedrībā ir bijis jautājums par to, vai pilnībā ir ievērotas aizturētā vai apcietinātā tiesības uz pilnu aizstāvību. Šeit es atgādināšu jums Smirnova kungu no Ventspils, kas, manuprāt, tika... nu, ne pilnībā, teiksim tā... attieksme pret viņu bija ne pilnībā tāda, kādai vajadzētu būt pilnīgi atklātā un demokrātiskā valstī. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pilnīgi pretēji tam!”) Un, no šāda viedokļa skatoties, iekšlietu ministre ir tā, kurai ir jāstāv par šiem principiem gan tieslietu sistēmā, gan pirms tieslietu izmeklēšanas, runājot tieši par policijas darbu. Bet šeit un šodien man nav nekāda pamata uzskatīt, ka man ir jābalso “pret” Mūrnieces kundzi, jo šis ir politisks jautājums, un es nekādā veidā neredzu... es nekādā veidā neredzu... un, manā izpratnē, tā balansa latiņa ir drusciņ tomēr par daudz saliekta, tieši runājot par politisko atbildību un runājot par policijas atbildību. Un, ņemot vērā mūsu valsts politiskās stabilitātes jautājumu, ņemot vērā mūsu valsts mazākumvaldības darbu pašreiz un tuvojošās vēlēšanas, es tomēr šo balsojumu vairāk uzskatu kā politisku izaicinājumu, ne tik daudz principa izaicinājumu. Bet... bet... tam nevajadzētu būt par iemeslu, lai mēs spriestu pāragru tiesu, lai mēs pāragri pateiktu, ka Neo ir vainīgs likuma vai taisnīguma priekšā. Es personīgi apšaubītu to. Bet es netaisos šeit iespaidot tieslietu sistēmu. Es vēlreiz gribu pateikt, ka es paļaujos uz advokatūru, paļaujos tomēr uz vērtību kritērijiem, kas valda mūsu valstī, un paļaujos uz Latvijas tiesu.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nebiju gatavojies šodien runāt, bet tieši ministres uzstāšanās tomēr neļauj klusēt, jo tā kārtējo reizi parādīja, ka faktiski ministre nesaprot politiku un nesaprot, kas ir politiskā atbildība, vai negrib saprast.

Tātad stāstīt izmeklēšanas... savā ziņā detaļas, meklēt dažādas sazvērestības teorijas, kāpēc tagad pret šo ministri politiķi vēršas... Es domāju, ka mums šī debate tomēr jāvērš par samērīgumu, par to, vai pārmērīga spēka lietošana, kas tik ļoti patīk šai ministrei, ir tas, kas Latvijas sabiedrībai ir vajadzīgs.

Šis jau nav vienīgais gadījums, tiešām! Atcerēsimies Bausku, atcerēsimies to pašu Pabrika piesaukto Smirnova gadījumu! Zivs pūst no galvas... Un nevajag te pārmest policijai! Policija dara to, ko politiskā vadība uzskata par labu. Un politiskā vadība uzskata par labu OMON. Tā ir tā problēma! Šādi ministri ir bīstami sabiedrībai.

Ja mēs savukārt runājam par insinuācijām par Veselības ministriju, tad te es gribu atsaukt atmiņā Austrumu robežu. Ar kādiem skaļiem paziņojumiem toreiz “Jaunā laika” pārstāvji apturēja Austrumu robežas būvniecību, apturēja iepirkumu konkursus! Un beigās izrādījās, ka valsts pazaudēja desmitus miljonu tikai tādēļ, lai īstermiņā politisku labumu iegūtu “Jaunais laiks”. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nožēlojami!”) Un tas pats stāsts ir arī par Veselības ministriju.

Aicinu atbalstīt demisiju.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tiešām mēģināšu tā lēnām un mierīgi iedziļināties jautājuma būtībā.

Šeit ir divas lietas. Pirmais – atbilst vai neatbilst ministra krēslam Linda Mūrniece vispārīgi vai mēs izmantojam vienu atsevišķu gadījumu, lai lemtu kopumā?

Tā kā es strādāju Saeimā divās komisijās, kuras abas ir saistītas ar Iekšlietu ministrijas darbu, es aicinu vairāk runāt tiešām tīri profesionāli par atbilstību vai neatbilstību. Šīs divas komisijas, kā jūs zināt, ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Nacionālās drošības komisija. Abās komisijās nu praktiski katru nedēļu iznāk runāt ar Iekšlietu ministrijas pārziņā esošām iestādēm, ar konkrētiem pārstāvjiem. Un līdz šim mans iespaids ir tāds, ka sarunas ir bijušas ļoti lietišķas un ir beigušās ar zināmiem pozitīviem rezultātiem. Kā pēdējo piemēru es varu minēt mūsu komisijas vizīti uz Latvijas un Krievijas robežu – interesanta robeža katrā ziņā! Iepazīstoties arī ar robežsargu darbu, kurš nebūt nav viegls, un labi saprotot, ko nozīmē algu samazināšana policistiem robežsargiem – tā nav joka lieta! –, redzot apstākļus, kādos viņi dzīvo un darbojas, kārtējo reizi nācās secināt – un tas bija pavisam nesen, tas bija šo pirmdien –, ka ir ieguldīts darbs, ir atbildīgi cilvēki, un līdz ar to darbs ministrijā notiek tā, kā tam ir jānotiek.

Ne tikai par robežsardzi runājām. Mēs esam vairākkārt runājuši ar Drošības policijas pārstāvjiem, ar citiem policijas institūciju pārstāvjiem. Un nav tādu īpašu pārmetumu no komisiju puses bijis – ne no vienas, ne no otras komisijas puses –, ka kaut kas nav kārtībā Iekšlietu ministrijā. Vienkārši nav! Un nav arī šeit publiski nekas tāds izskanējis. Līdz šim. Tagad viens pats gadījums ir uzjundījis tādas pamatīgas kaislības! Un, cilvēciski cienot visus kolēģus, es labi saprotu, kāpēc tās ir uzjundītas. Tas viss ir normāli. Tikai vajadzētu tiešām... Ja jau nu mēs šeit spriežam par tik nopietnu jautājumu kā iekšlietu ministres atbilstība vai neatbilstība, tad nu vajadzētu vairāk tomēr par to profesionālo pusi runāt. Nu, sievietes, protams, ir emocionālākas, un no viņu puses varētu arī skanēt kaut kādi liriskāki teikumi. Pie tā ir jāpierod. Bet pamatā tomēr jābūt ir runai par profesionalitāti, par atbilstību savam amatam. Nu, un ja mēs par to runājam, tad vajadzētu arī piemērus – kur ir šī neatbilstība. Arī pati ministre ir ar pieredzi Iekšlietu ministrijas darbā, ir ar pieredzi Saeimā, darbojoties tieši tajās komisijās, kuras ir saistītas ar Iekšlietu ministrijas darbu. Līdz ar to arī šī atbilstība šeit ir pilnā kārtībā un te nevajadzētu būt nekādām pretenzijām.

Nu tagad pieskaroties tam bēdīgi slavenajam notikumam, – vai tiešām šis notikums ir tāds, kuru vajadzētu izmantot šādai demisijas pieprasīšanai? Kurš tad ir tas, kas pieņem lēmumu kratīt? Kurš ir tas, kas apstiprina ar savu parakstu šo kratīšanas orderi un tā izmantošanu? Kurš? Vai tad tas ir Iekšlietu ministrijas pārstāvis? Nu nav taču! Ir divas citas institūcijas. Un to pārstāvji ir prokurori un tiesneši. Un par to varbūt vajadzētu vairāk runāt. Vai tur bija viss kārtībā? Zināmas nekārtības tur bija, pēc manām domām. Jo liekas, ka ir jāievēro zināma secība šāda ordera noformēšanai, kura netika ievērota līdz galam. Labi. Bet tam nav nekāda sakara ar Iekšlietu ministriju. Diemžēl. Ko tur var darīt? Lūk!

Tagad par tiem caurumiem likumā. Vairākkārt man ir jādzird tā – likums nav pilnīgs, likumā ir caurums, vainīgi ir tāpēc, ka ir tas caurums.

Nu es jums vienu tādu piemēru varētu pateikt, ja ir runa par to cilvēcīgumu un likumību. Nu iedomājieties, – viens vīrs ir drusku par daudz iedzēris iepriekšējā vakarā, un nākamā rītā viņš iet kaut kur pastaigāties, bet naudas viņam vairāk nav. Un galva drausmīgi sāp viņam. Viņš iet gar vienu logu garām, kurš ir vaļā. Un tur viens guļ, godīgi apsedzies, un uz galdiņa viņam stāv zināma summa naudas. Un cilvēciski šim vīram sāp galva. Viņš nezin ko var sastrādāt šādā stāvoklī. Un te gadās tāda iespēja – paņemt šo naudu un remdināt galvassāpes!

Tas, ka likumā ir caurumi (un diez vai kāds likums ir tik pilnīgs, ka tajā neko vairs nevar atrast, diez vai!), – tas jau neattaisno to, ka to vajag pārkāpt. Tās ir divas pavisam dažādas lietas. Tas ir, runājot principā. Tas nav, runājot par šo notikumu. Jo es atturēšos īpaši komentēt to, kas ir noticis ar to kapteini Nemo vai Neo, vai Robinu Hudu, vai... es nezinu, Kventinu Dorvardu... vēl tur visādus nosaukumus varētu izdomāt. Varoņu senatnē bijis ļoti daudz. Beigās aiziesim līdz Čingishanam vai līdz Tamerlanam. Lūk!

Tā ka, ja runā par to, kas tur ir noticis, es aicinātu kolēģus likt mierā izmeklētājus, likt mierā visu to, kas tur notiek, un ļaut profesionāļiem turpināt darīt savu darbu. Protams, cerot, ka šie profesionāļi, darot savu darbu, arī ievēros līdz pēdējam sīkumam likumu. Par to nav runa. Nekādā gadījumā.

Lūk! Nu visi šie mani secinājumi liek man it kā iekšēji uzdot jautājumu dažiem no tiem, kas it kā ir ar mieru pieprasīt šo demisiju, – profesionāļiem, cilvēkiem, kas strādā vairākās opozīcijas frakcijās, kas paši ir bijuši vai nu Iekšlietu ministrijas darbinieki, vai pat iekšlietu ministri. Būtu ļoti svētīgi šos cilvēkus palūgt tribīnē un parunāt tiešām par atbilstību vai neatbilstību. Tas būtu ļoti cilvēciski. Jo, ja nāk runāt... Mums vakar arī iznāca Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā dzirdēt tādus zilus brīnumus... Nu, man palika žēl tā cilvēka, kas skaidri parādīja, ka viņš neko nesaprot, izskatot doto likumu. Bet es atturēšos no uzvārda minēšanas. Nav tas vajadzīgs. Bet vajadzīgs ir runāt par būtību.

Un tāpēc, godātie opozīcijas pārstāvji, lūdzu!... Profesionāļi, bijušie Iekšlietu ministrijas darbinieki, bijušie iekšlietu ministri (No zāles dep. K.Leiškalns: “Viņš jau ir atnācis!”), nāciet un parunāsim tīri profesionāli par šiem jautājumiem! Vai šajā brīdī iekšlietu ministre ir kaut ko tādu izdarījusi, ka viņa ir jānostumj malā? Vai tas ir tikai tāpēc, ka to vajagot darīt? Tas arī ir saprotami. Ļoti cilvēciski, ka ir cilvēki, kas vienkārši šinī brīdī to grib izdarīt.

Tā ka neteikšu, ka man ir ļoti siltas attiecības ar visiem koalīcijas partneriem, bet nu tās ir tādas, kādas tās ir. Man ir jāievēro spēles nosacījumi. Neteikšu, ka man īpaši patīk tur visi šitie te populistiskie bļāvieni; reizēm tas arī man nav pie sirds gājis īpaši, bet... Nu laikam atkal ir cilvēki, kas nāks un bļaus populistiski, nāks cilvēki, kas mācīs citus, kā vajag ievērot to un vajag ievērot šito. Bet... cieniet, lūdzu, to darbu, ko šinī brīdī ir izdarījusi Iekšlietu ministrija, paanalizējiet, kā kāds cits būtu strādājis šinī brīdī Iekšlietu ministrijas vadībā šajos ļoti sarežģītajos finansiālajos apstākļos! Es vispār brīnos, kā mums vēl policija turas. Kā mums vēl robežsardze turas. Es tiešām par to brīnos. Pastāvot šādiem materiālajiem apstākļiem, pastāvot šādām algām, ir jābūt tiešām lielai prasmei šos cilvēkus noturēt, ir jābūt lielai prasmei pildīt tos pienākumus, kas ir nepieciešami Iekšlietu ministrijai visās tās institūcijās.

Un tāpēc... nu ļaujiet... ļaujiet vienai centīgai, enerģiskai sievietei... Nu lai viņa vēl pastrādā! Nu nav jau tik ilgi jāgaida nevienam... Ej tu sazini, kas te būs pēc tam. Varbūt dabūsim tādu iekšlietu ministru, ka sāksim pēc tam grozīt galvas.

Tā ka es, protams, neatbalstīšu šo demisiju. Mēģināju jums tīri cilvēciski, bez emocijām izteikt savas domas par šo procesu, un jāsaka tā: žēl, protams, ka jātērē laiks... Redziet, Vents Armands Krauklis skatās pulkstenī un brīnās, kāpēc es tik ilgi runāju... Bet jūs jau iesākāt šito tēmu. Mēs taču mierīgi varējām iztikt bez šī demisijas pieprasījuma. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nevarējām!”) Mums tāpat ir daudz darba, bet tagad diemžēl, ja jau jūs esat panākuši, lai kāds uzkāpj tribīnē, tad nebrīnieties, ka viņš te pietiekoši ilgi atrodas.

Tātad es balsošu “pret” šo demisijas pieprasījumu un aicinu vēl vienreiz profesionāli izvērtēt Lindas Mūrnieces darbu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Pirms es dodu vārdu nākamajam debatētājam, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu priekšlikumu samazināt debašu laiku līdz piecām minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti iebilst. Līdz ar to šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu saīsināt debašu laiku līdz piecām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 38, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tikko gan bija interesants balsojums. Circenes kundzei jāsteidzas projām droši vien, nevis... Nu, labi, viss kārtībā.

Es vakardien un šodien daudz dzirdēju, Mūrnieces kundze, no jūsu puses arī pieminam gan Nacionālās drošības komisiju, gan savu vārdu. Es izlasīju šodien arī, ka Tautas partijā... pēc jūsu domām, ja kāds balsos “pret” jūsu demisiju, viņš tikšot izslēgts no partijas. Es esmu ieradies šeit acīmredzot mazliet paskaidrot to, ko jūs vai nu negribat saprast, vai arī nesaprotat. Attiecībā uz partiju ticiet: kaut mazāk mēs esam, bet ar mums viss kārtībā; mēs varam arī balsot katrs, kā gribam.

Kas attiecas uz Nacionālās drošības komisiju, es nevienu brīdi neesmu taisījies noliegt un nenoliedzu arī šobrīd to, ka mēs esam aicinājuši atrast cilvēku, kurš ir ielauzies VID mājaslapā, VID datubāzē un to ir atradis. Vienīgā nianse ir, ka, ja kāds bez jums (ieskaitot) ir dzirdējis mani bļaujot, tad es gribētu ar viņu parunāt. Es nekad neesmu ne uz vienu pacēlis balsi.

Mani pārsteidz visā šajā stāstā, ko mēs dzirdam pēdējās dienās, tas, ka jūs vēlaties pavērst šo strīdu nevis par... kā strīdu starp opozīciju un ministri, bet kā strīdu starp opozīciju un policiju. Policija strādā, un es uzskatu, ka mums ir ļoti laba policija. Runa ir par politiku, runa ir par iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci un par to samērību, kāda katrā brīdī tiek piemērota vai ir jāpiemēro.

Es esmu bijis ministrs un esmu runājis arī ar daudziem citiem ministriem, un neviens nenoliegs, ka tie paņēmieni, kādi tiek pielietoti, stingrā mērā ir atkarīgi no tās atmosfēras, kādu katra pirmā persona rada katrā iestādē, un no tā, kā tas tiek interpretēts. Patiešām – ir viena taisnība acīmredzot. Šis demisijas pieprasījums nav vienīgais iemesls, šis ir ķēdes noslēguma posms. Vērojot jūsu darbu un vērojot to, kāda ir vēlēšanās, lai plūstu asinis, lai tiktu piemērots spēks... Un tas zināmā mērā mūs patiešām baida, un tieši tāpēc es arī esmu parakstījies. Tātad parakstījies ne jau pret policiju un ne jau pret to, ka būtu jāatrod, kurš ielaužas datubāzē, vienā vai otrā, bet par ministra politisko atbildību, par samērību.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Klausoties šodienas debates, man ir radies iespaids, ka mums šodien ir nevis viens temats, par ko mēs runājam, – par iekšlietu ministres demisiju –, bet ir vēl viens jautājums, ko mēs cenšamies šobrīd noskaidrot, un šis jautājums ir par Neo, par 21.gadsimta Robinu Hudu, kurš nolaupījis sliktajām valsts iestādēm informāciju, lai labo sabiedrību informētu par algām.

O.Kastēns.

Šobrīd, klausoties debatēs, man tā arī nekļūst skaidrs, vai Neo ir varonis vai noziedznieks. Ja es klausos iekšlietu minis­tri, man rodas iespaids, ka Neo ir parasts hakeris, kurš ir uzlauzis failus, izmantojot nepilnības aizsargsistēmā, un ir nolaupījis 7 miljonus failu, kuros ir informācija gandrīz par visiem Valsts ieņēmumu dienesta klientiem. No otras puses, klausoties dažas runas, es saprotu, ka Neo tomēr ir pelnījis godīgu tiesu, un ne velti tāpēc bijušais KNAB vadītājs arī ir uzņēmies viņa aizstāvību.

Un tagad es īsti nesaprotu: vai Neo ir varonis vai noziedznieks? Man personīgi šķiet, ka, no vienas puses raugoties, viņš ir gan varonis; no otras puses, viņš ir noziedznieks. Varonis, iespējams, tāpēc, ka viņš bija pirmais, kurš pacēla šo jautājumu. Bet es uzskatu, ka, piemēram, internetā publicēt Latvijas Aizsardzības ministrijas darbinieku vārdus un viņu atalgojumus – tas faktiski ir lielā mērā apdraudējums arī Latvijas drošībai. Es gribētu zināt, ko par šo jautājumu varētu teikt aizsardzības ministrs (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nav ko teikt nekā!”), kurš ierauga savu darbinieku atalgojumus internetā, kur, protams, jebkurā mirklī tālāk var notulkot un šo informāciju iegūst jebkurš interesents, kuru interesē militāra rakstura informācija.

Turklāt, kā teica iekšlietu ministre, man joprojām nav skaidrs, kas notiks ar tiem datiem par privātām kompānijām, kuri ir Neo rīcībā. Jā, varbūt viņš teica, ka šie dati paliks pie viņa; iespējams, ja uzradīsies kāds pircējs, kādiem konkurentiem ārpus Latvijas būs pieejama informācija par to, cik Latvijas uzņēmumi maksā nodokļos, kādas tur ir algas, kāds ir apgrozījums un tā tālāk.

Faktiski šobrīd mums ir arī runa par to, ka nesenais gadījums Neo jautājumā, respektīvi, kratīšana Ilzes Naglas mājās, faktiski arī lielā mērā ir iedragājis Latvijas starptautisko prestižu. Es nebiju pārsteigts, kad es ieraudzīju, ka Starptautiskais preses institūts ir paudis bažas par šo incidentu. Un šeit ir viennozīmīgi jārunā par to, ka policija ir apdraudējusi preses brīvību. Vai tas ir bijis samērīgi vai ne – es domāju, ka to parādīs laiks. Bet es sliecos domāt par to, ka šobrīd lielā mērā pārkāpēji ir visi šajā jautājumā – gan Neo, gan iekšlietu ministre, gan arī visi pārējie, kas tur ir iesaistīti. Un es domāju, ka es šodien... ja es balsošu “par” demisiju, tad es balsošu nevis “pret” Lindu Mūrnieci, bet gan “pret” tām nekonsekvencēm, kas mums šobrīd ir politikā, kad vienas partijas biedri nosoda noziedzniekus, bet citi savukārt uzņemas viņu aizstāvību. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Demokrātiski! Ļoti demokrātiski!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 48, atturas – 1. Lēmuma projekts noraidīts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Sadaļa “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kraukļa, Ārberga, Rugātes, Porieša un Valera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam. Viņš runās “pret”.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Cienītie kolēģi! Es gribu aicināt šo likumprojektu nenodot komisijai un neatbalstīt. Kolēģi! Šis likumprojekts nav pareizs. Tas nav pareizs tāpēc, ka aicina apstādināt nodokli, kas jau ir pieņemts un kas pašlaik tiek piemērots. Dažus vārdus pateikšu par šo nodokli.

Kolēģi, es gribu jums teikt, ka šis nodoklis faktiski ir taisnīgs nodoklis. Jo nav pareiza situācija, ka ir, piemēram, uzņēmumā viens darbinieks, kuram nav pieejama dienesta automašīna, kuram jāmaksā visi nodokļi un kurš tādēļ arī samaksā par savu privāto automašīnu. Turpretī ir cits darbinieks, kas saņem dienesta automašīnu un tādējādi dabū labumu, par kuru viņš agrāk nemaksāja nodokli, bet tagad viņam nodoklis ir jāmaksā.

Es piekrītu, ka šā nodokļa administrēšanā varētu ieviest uzlabojumus, un es domāju, ka šādi uzlabojumi arī tiks ieviesti, kamēr tiks pieņemts nākamais budžets. Bet, es domāju, mēs ļoti kļūdītos, ja atbalstītu šo likumprojektu un nodokli apstādinātu šajā brīdī, kā tas tiek prasīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Mārim Ārbergam. Viņš runās “par”.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Iesniegtā likumprojekta būtība ir pavisam vienkārša – izslēgt 8.panta 3.1 daļu, ņemot vērā to, ka papildu nodokļa piemērošana nav attaisnojusi savu mērķi un ieņēmumi valsts budžetā ir niecīgi. Savukārt administrēšanas pasākumi ir sarežģīti, un uzņēmējam ir uzlikts būtisks slogs, pildot dažādas atskaites.

Varbūt mazliet atskatīsimies vēsturē. Tad, kad veidojām 2010.gada budžetu, budžetā pietrūka naudas. Finanšu minis­trija meklēja, kur to dabūt. Paskatījās, kādi īpašumi vēl nav aplikti ar nodokļiem, un tad atrada, ka juridiskajām personām piederošās vieglās automašīnas ar nodokli nav apliktas, izrēķināja, ka summa varētu būt aptuveni 38 miljoni, un tā arī šis nodoklis radās. Mēs, Tautsaimniecības komisijā skatot šo budžeta projektu pirmajā lasījumā, norādījām, ka šā nodokļa iekasēšanas mehānisms nestrādās, ja nebūs pilnvērtīgi izstrādāti Ministru kabineta noteikumi. Uz to norādīja arī toreizējais mūsu pašvaldību lietu ministrs Zalāna kungs, uzskatot, ka vajag ieviest, bet, ja grib šādu nodokli ieviest, tad vajag noteikt vienkāršu, normālu normu, ka ikviens uzņēmējs, ja viņš grib automašīnu izmantot privātām vajadzībām, maksā fiksētu nodokli, aptuveni 10 līdz 15 lati mēnesī, kas, pēc viņa aprēķiniem, būtu devis budžetā 20,7 miljonus latu. Bet kas ir redzams pēc pirmā ceturkšņa? Pēc pirmā ceturkšņa: no 38 miljoniem, kas gada griezumā ir plānoti, pirmajā ceturksnī iekasēts 1,1 miljons. Ja tā turpināsies, tad mēs līdz gada beigām iekasēsim 4 līdz 5 miljonus. Tāpēc arī šinī likumprojektā papildus ir iekļauta norma, kas uzliek Ministru kabinetam par pienākumu līdz 2010.gada 1.augustam izstrādāt un iesniegt Saeimai šādus nepieciešamos likuma grozījumus. Bet kas notika tad, kad jaunais pieņemtais likums stājās spēkā? Gan lauksaimnieki, gan juridiskās personas... Tās vieglās automašīnas, kas bija reģistrētas uz juridisko personu vārda, tika veiksmīgi pārreģistrētas uz privātpersonu vārda. 2009.gada beigās uz juridisko personu vārda bija reģistrēts aptuveni 118 000 vieglo automašīnu, bet pēc pirmā ceturkšņa šajā gadā – vairs tikai 74 000 automašīnu. Un reāli nodokli maksā par 13 000 automašīnu.

Kolēģi! Nu nav pareizs šis nodoklis! Tas steidzamības kārtā ir jāpārskata.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kraukļa, Ārberga, Rugātes, Porieša un Valera iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 30, atturas – 11. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Piedāvāto grozījumu būtība ir ļoti vienkārša – likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” iekļaut pienākumu pašvaldībām un valstij atbalstīt nacionālo kultūru biedrības.

Atgādināšu, ka nacionālo minoritāšu kultūras attīstību un nacionālās identitātes visu izpausmju saglabāšanu garantē Satversme. Tomēr likuma – likuma par nacionālo minoritāšu kultūras autonomiju – spēkā esošajām normām piemīt tīri deklaratīvs raksturs un tās neparedz pienākumus pašvaldībām un valstij.

Ar šādu situāciju samierināties nekādi nevar. Nacionālās identitātes saglabāšanas konstitucionālās garantijas nacionālajām minoritātēm būtu jānostiprina ar saistošām likuma normām.

Sakarā ar to PCTVL frakcija piedāvā attiecīgo normu, kas noteic, ka valsts un pašvaldības kopīgi ar nacionālajām kultūras biedrībām veido un piešķir pietiekamu finansējumu kultūras pasākumiem.

Nacionālo minoritāšu kultūru saglabāšanas problēmu var atrisināt tikai piedaloties valstij un pašvaldībām. Diemžēl valsts palīdzība ir visai niecīga. Bet daudzas pašvaldības vispār nekādā veidā vai gandrīz nekādi nepalīdz nacionālo kultūru biedrībām.

Veselā virknē pilsētu un ciematu dzīvo nozīmīgs daudzums krievu iedzīvotāju, tomēr kultūras pasākumi krievu valodā mazajiem bērniem un skolu audzēkņiem, piedaloties šo pilsētu un ciematu pašvaldībām, gandrīz netiek rīkoti. Šāda prakse ir pretrunā Satversmes garam.

Tādēļ aicinu jūs atbalstīt mūsu grozījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 14, atturas – 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Agešina, Orlova, Ribakova un Deņisova iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Bērziņa kungs, jūs gribējāt kaut ko par procedūru teikt?

Mēs nupat nodevām komisijai likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”. Par to jūs gribējāt kaut ko teikt? Nu tad pagaidiet, kamēr tiek pieteikts nākamais jautājums.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Jaundžeikara, Agešina, Dalbiņa un Zommeres iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Guntim Bērziņam. Viņš runās “pret”. Bērziņa kungs, jums tiek dots vārds.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Mēs par šo jautājumu runājam jau trešo Saeimas sēdi pēc kārtas (No zāles dep. K.Leiškalns: “Būs vēl!”), un šīs debates sāk izskatīties gandrīz tā kā “Hameleonu rotaļas”. Es negribu atkārtot tos argumentus, kuri izskanējuši jau agrāk, bet es vēlreiz gribu teikt, ka šis priekšlikums, kas ir ietverts šajā likumprojektā, nav loģisks. Kolēģi, nav loģiski pieprasīt, ka budžets tiek sagatavots līdz 1.septembrim. Tas nozīmē, ka ļoti daudz darba ieguldītu gan Finanšu ministrija, gan daudzas citas ministrijas, bet šis darbs būs veltīgs. Tiks sagatavots likumprojekts, bet šis budžeta likumprojekts nebūs tas, kas beigās pēc vēlēšanām tiks pieņemts, jo pēc vēlēšanām pieņems to likumprojektu, to budžeta likumprojektu, ko izveidos partijas, kuras vēlēšanās ievēlēs un kuras pēc vēlēšanām izveidos valdību. Un es domāju, ka sabiedrība pirms vēlēšanām gribētu redzēt katras partijas nostāju attiecībā uz budžetu. Tas, ko mēs gribam redzēt, ir katras partijas nostāja attiecībā uz nodokļiem, attiecībā uz strukturālajam reformām, attiecībā uz to, kur vajag veikt samazinājumus. Mēs negribam redzēt jau sagatavotu budžetu, bet mēs gribam redzēt katras partijas nostāju, un tad, ņemot to vērā, vēlētāji varēs attiecīgi izvēlēties. Nav loģiski prasīt, lai šī koalīcija izveido budžetu, kuram faktiski tiks tērēts ļoti daudz līdzekļu, kas beigās būs tērēti veltīgi. Tādēļ es vēlreiz, jau trešo reizi pēc kārtas, aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Trešo reizi argumentējot par šo likumprojektu, trešo reizi Bērziņa kungs arī saka, ka šis budžeta projekts būs jāpieņem Saeimai, bet jautājuma būtība ir nevis par to, ka šis likumprojekts būtu jāpieņem šai Saeimai, būtība ir tā, ka budžeta projekts ir jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai. Protams, nākamā Saeima apstiprinās šo budžeta projektu, un, ja tas būs sakarīgs, tad varbūt būs jāveic tikai nelielas kosmētiskas izmaiņas, jo budžeta projekta sagatavošana tiešām prasa ilgu laiku. Ja budžeta projekts līdz 1.septembrim netiks iesniegts, tas nozīmē, ka visticamāk šajā smagajā ekonomiskajā situācijā budžets būs tikai pēc nākamā gada sākuma, bet tas ir absolūti nepieļaujami. Vēl vairāk. Šo ideju, ka budžeta projekts ir jāiesniedz tagad, lai gan sabiedrība saprastu, gan uzņēmumi saprastu, gan iestādes saprastu, kas tos sagaida, atbalsta arī Latvijas Banka un tās prezidents Rimšēviča kungs. Vakar mums bija tikšanās ar ievērojamiem kultūras darbiniekiem. Kultūras darbinieki grib zināt, kāda viņiem būs naudas pieejamība nākamajā gadā, viņi grib laikus zināt, kas ar viņiem notiks.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums “Par uzņēmējiem” parāda, ka uzņēmēji grib prognozējamību un vairāk nekā 80 procentu uzņēmēju nav apmierināti ar pašreizējo nodokļu sistēmu. Tātad – kādi būs šie piedāvājumi? Atcerēsimies tomēr, kādas pērles “Jaunais laiks” piedāvāja pirms iepriekšējiem... budžeta pieņemšanas laikā. Atcelt neapliekamo minimumu, atcelt atvieglojumus par apgādājamām personām, par dzīvokli maksāt 200, 300 latus gadā. Tādēļ ir svarīgi zināt, vai šādi piedāvājumi vēl tiks izteikti, vai tomēr atkal būs divas patiesības.

Īstenībā šīs bailes no tā, ka šo likumprojektu nodos komisijām, ir izskaidrojamas ļoti vienkārši. Tās norāda, ka valdošajai koalīcijai, it īpaši premjera partijai un finanšu ministra partijai, ir divas patiesības: viena patiesība pirms vēlēšanām un otra – pēc. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Ir ko slēpt!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces, Jaundžeikara, Agešina, Dalbiņa un Zommeres iesniegtā likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 34, atturas – 11. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pārejam pie darba kārtības nākamās apakšsadaļas – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Es informēju, ka deputāts Oskars Kastēns bija lūdzis piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.maijā, tas ir, pagājušajā ceturtdienā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un šim paziņojumam ir informatīva nozīme.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka 2010.gada 8.jūnijā izbeigsies Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina pilnvaras, un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 4.pantu, Saeimai ir jāapstiprina Satversmes tiesas tiesnesis.

Juridiskā komisija ir saņēmusi šādus amata kandidātus: Silvija Meijere un Vineta Muižniece. Komisija savā 12.maija sēdē izskatīja augstāk minētās kandidatūras un konstatēja, ka abas kandidatūras atbilst Satversmes tiesas tiesneša amata prasībām.

Lūdzam balsot.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs esam uzsākuši sliktu praksi, ka mēs baidāmies savus lēmumus pamatot un baidāmies savus lēmumus skaidrot. Prieks, ka Tautas partija vismaz šodien debatēja – ja nevar debatēt par kaut ko labu, tad vismaz tāpēc, lai pateiktu savam kolēģim kaut ko sliktu... Mana visdziļākā pārliecība ir tā, ka lielas problēmas un to, ka mums neuzticas no desmit cilvēkiem deviņi, rada fakts, ka mēs neskaidrojam savus lēmumus, ka mēs nemēģinām tos paskaidrot attiecībā uz vienu vai otru balsojumu, ka mēs baidāmies... ka mēs baidāmies pateikt, kāpēc mēs domājam tā vai citādi, jo nezinām, vai nesapratīs mūsu vēlētāji, vai nesapratīs prese.

Tieši tāpēc es šodien kāpu tribīnē, lai pateiktu, kāpēc mēs uzskatām Silvijas Meijeres kandidatūru par atbilstošāko un atbalstām to.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 4.pantu Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākas tiesas plēnuma priekšlikuma – no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

Satversmes tiesas tiesnesim Jurim Jelāginam, kuru pirms desmit gadiem izvirzīja Saeimas deputāti, pēc neilga laika beigsies likumā noteiktais desmit gadu termiņš. Tāpēc Saeimas deputātiem bija pienākums un vienlaikus arī tiesības izvirzīt jaunu tiesneša amata kandidātu. Dažkārt Satversmes tiesu sauc par likumu tiesu, jo saskaņā ar likumu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām. Šis amats prasa pieredzi un izcilas teorētiskas zināšanas. Saskaņā ar likumu tiesneša amata kandidātam jābūt vismaz desmit gadus ilgam darba stāžam juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā institūcijā vai augstākās izglītības iestādē.

Īpaši gribu uzsvērt, ka Satversmes tiesas tiesneša amats ir ļoti cieši saistīts ar zinātnisko un zinātniski pētniecisko darbu. Turklāt kandidātam jābūt vismaz 40 gadus vecam, Latvijas pilsonim ar nevainojamu reputāciju. Mūsu izvirzītā kandidāte Silvija Meijere pilnībā atbilst šiem minētajiem kritērijiem. Kā liecina viņas dzīves gājuma apraksts, sākotnēji viņa strādājusi jurista amatā valsts pārvaldē, pēc tam – kopš Satversmes tiesas izveidošanas – Satversmes tiesā. Sākotnēji par tiesneša palīgu, pēc tam pēdējos astoņus gadus – par Satversmes tiesas padomnieci. Vienlaikus viņai ir bagāta pedagoģiskā un zinātniskā darba pieredze. Viņai ir nopietnas zinātniskās publikācijas, un viņa ir piedalījusies zinātniskajās konferencēs. Pašlaik Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē viņa aizstāvēšanai ir iesniegusi savu disertāciju, kuru drīzumā aizstāvēs. Manuprāt, spīdošs un atbilstošs dzīves gājums cilvēkam, kas jebkurā Eiropas Savienības valstī radītu cieņu un gūtu arī parlamenta atbalstu. Bet mēs šodien droši vien kārtējo reizi pierādīsim to, ka mums ir pilnīgi vienalga, ko par mums domā sabiedrība, ka mēs melojam sabiedrībai un ka mums ir svarīgi tikai virzīt un aizstāvēt savējos. Un ka cilvēkam, kuram gluži vienkārši ir augsta profesionālā pieredze, bet nav politiskās aizmugures, nav arī nekādu iespēju ieņemt kādus amatus, kaut arī viņa profesionālā kvalifikācija tam ir izcili atbilstoša. Es esmu pārliecināta, ka tas ir turpinājums kādam procesam, kas iesākās pirms dažām nedēļām. Es esmu pārliecināta, ka pēc šī balsojuma arī visai sabiedrībai būs skaidrs. Šis balsojums ir slēgts. Katrs mēs balsosim pēc savas sirdsapziņas. Es aicinu katru padomāt par to, kāpēc mums neuzticas deviņi no desmit sabiedrības locekļiem. Un vai tas ir tā vērts – vai tie darījumi, kurus slēdz dažu partiju līderi aizmugurē, ir tā vērti, lai ikvienu no mums, no 100 deputātiem, uzskatītu par meļiem, kuri ir spējīgi tikai slēgt darījumus, domāt par sevi un savējo aizsargāšanu, kuriem nerūp tas, vai Latvija ir tiesiska valsts, vai Latvija ir demokrātiska valsts. Vai tas viss ir vajadzīgs kādam šeit zālē sēdošam, kādam šeit zālē neesošam vai sabiedrībai?

Es aicinu atbalstīt Silviju Meijeri kā profesionāli.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja.

Nākamajai debatēs vārds deputātei Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Šodien mums būtu jāapspriež divas, es varētu pat teikt, cienījamas kandidātes. Runājot par vienu no kandidātēm, par mūsu kolēģi Muižnieces kundzi, jāteic, ka mēs visi zinām: viņa ir viena no redzamākajām Latvijas politiķēm. Uz to, protams, var skatīties dažādi. No vienas puses, ilggadējam politiķim, nonākot tiesneša amatā un izskatot lietas, piemēram, par likumu atbilstību Satversmei, nevarētu rasties neskaidrības saistībā ar apstrīdēto normu pieņemšanas procesuālo pusi vai šo aktu vēsturisko interpretāciju.

Taču, no otras puses, nevajadzētu noliegt, ka šādos gadījumos var pastāvēt zināms interešu konflikts, ja bijušajam politiķim, kas ir kļuvis par tiesnesi, ir jāgatavo spriedums, teiksim, par paša izstrādātas un kvēli aizstāvētas tiesību normas atbilstību augstāk stāvošam tiesību aktam. Katrā ziņā būtu ļoti grūti pārliecināt sabiedrību par šāda tiesneša rakstīta sprieduma objektivitāti.

Turklāt Muižnieces kundzei varētu pietrūkt arī zinātniskā darba pieredzes, jo spriedumi būtībā ir salīdzināmi ar zinātniski pētniecisko darbību.

Taču vēl ir trešā problēma, par kuru mēs mazāk runājam. Es gribētu atgādināt Muižnieces kundzei un viņas kolēģiem, kas viņu izvirzīja, ka Satversmes likuma 34.pants noteic, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām. Formāli šīs saites, protams, var pārraut, taču – vai faktiski persona, kas ir tik ilgus gadus bijusi piederīga vienai partijai, to var izdarīt?

Otra kandidāte – Meijeres kundze – nekad nav bijusi nevienā partijā. Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi Satversmes tiesā par tiesneša palīgu un padomnieci un vienlaikus devusi arī zināmu ieguldījumu zinātniskajā darbā. Taču viņai nav praktiskas pieredzes Saeimas likumdošanas darbā, tik vien kā prakse iepazīties ar Saeimas stenogrammām un protokoliem.

Godātie kolēģi! Es esmu viena no mūsu Satversmes tiesas pirmajām tiesnesēm, un es gribu īpaši uzsvērt, ka Satversmes tiesā man nācās strādāt kopā ar ļoti augsti kvalificētiem tiesnešu palīgiem un padomniekiem, kas šodien Latvijā ir kļuvuši par pazīstamiem juristiem, zinātniekiem vai arī ieņem augstus administratīvos amatus. Es, piemēram, varu nosaukt Daigu Iļjanovu, kas šodien ir universitātē profesore, es varu minēt docenti Anitu Rodiņu, kas ir kļuvusi par Juridiskās fakultātes dekāna vietnieci, es varu nosaukt Inesi Lībiņu, kas ir Valsts prezidenta padomniece. Es domāju, ka jums visiem ir pazīstams Jānis Pleps un Edgars Pastars, kurš no Satversmes tiesas uz šejieni... kuru no Satversmes tiesas uz šejieni pārvilināja Saeimas Juridiskais birojs. Es lepojos ar šiem jaunajiem kolēģiem, jo kā augstskolas pasniedzēji, tā arī tiesnešu palīgi un padomnieki ir cilvēki, kuru vidū mēs varam meklēt tiesneša amata kandidātus.

Arī manis nosauktie cilvēki savas kvalifikācijas dēļ varētu tikt uzrunāti kā tiesneša amata kandidāti, diemžēl iepriekš minētajiem ir viens trūkums – tā ir viņu jaunība. Kā zināms, tiesnesim ir jābūt vismaz 40 gadus vecam. Es nenoliedzu, es esmu ieteikusi Āboltiņas kundzei un saviem kolēģiem – “Jaunajam laikam”, “Pilsoniskajai Savienībai” – savu bijušo palīdzi, kura man ir bijusi palīdze pirms 13 gadiem.

Es ļoti vēlos, lai jūs saprastu, ka Silvija Meijeres kundze, kuru mēs izvirzījām par tiesneša amata kandidāti, nav ne tiešā, ne arī netiešā veidā saistīta ar kādu no politiskajām partijām. Viņa ir kompetenta zinātniece, kas no politikas stāv ļoti tālu.

Un nobeigumā es gribētu runāt par draugu būšanu. Proti, ZZS frakcijas priekšsēdētājs Brigmaņa kungs, norādot, ka pirms 13 gadiem Meijere ir bijusi mana palīdze, šodienas “Latvijas Avīzē” ir teicis: “Nekādas draugu būšanas te nedrīkstētu būt.” Es personīgi, Brigmaņa kungs, to uztveru kā apvainojumu. Tiem, kas runā, nevajadzētu visus mērīt ar savu mērauklu. Mēs visi ļoti labi atceramies, kādi kandidāti un kādā veidā tika virzīti iepriekšējām Satversmes tiesas tiesnešu vakancēm. Atgādināšu, ka viena no ZZS kandidātēm bija Rīgas apgabaltiesas tiesnese, kas par neētisku un nelikumīgu rīcību tika saukta pie disciplināratbildības. Atgādināšu, ka Satversmes tiesas tiesneša amatā tika ievēlēts advokāts, kas savulaik bija ZZS potenciālā Ministru prezidenta amata kandidāta bijušais advokāts.

Es nerunāšu par draugu būšanām kapitālsabiedrību... un valdes locekļu iecelšanā. Es atkārtoju: nevajadzētu visus mērīt ar savu mērauklu. Satversmes tiesā gan tiesneši, gan darbinieki kalpo Satversmei, tur nav tādas draugu būšanas kā dažkārt Saeimā.

Es aicinu atbalstīt mūsu izvirzīto kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamajam vārds Andrim Bērziņam – LPP/LC.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Manuprāt, mūsu diskusija atkal ievirzās ne tajā virzienā, kādā tai vajadzētu noritēt. Mēs maz runājam par abu piedāvāto kandidātu profesionalitāti, mēs maz runājam par to, cik noderīgi un lietderīgi viņi varētu būt valstij, skatot daudzus un dažādus ar juridiskajiem jautājumiem, likumdošanu un citiem procesiem saistītus jautājumus.

Manuprāt, Solvita Āboltiņa, manis ļoti cienījamā kolēģe, izteikdamās, ka mēs esam uzsākuši sliktu praksi – neskaidrot savus lēmumus... Solvitai Āboltiņai var piekrist, bet tikai tajā sadaļā, kas atteicas uz valdošo koalīciju. Jūs tiešām pirms pašvaldību vēlēšanām stāstījāt, ka pensijas nesamazināsim, bet pēc pašvaldību vēlēšanām nākamajā dienā jūs to izdarījāt. Šāda prakse tiešām ir slikta. Tā ir nosodāma, un tā nevajadzētu rīkoties.

Godājamie kolēģi! Bet, pievēršoties abām piedāvātajām kandidatūrām, jāteic, ka, uzmanīgi izskatot abu piedāvāto kandidatūru dzīves gājumu, ir skaidri redzams, ka abas kandidātes ir ļoti cienīgas... cienījami, profesionāli cilvēki un abas divas ir cienīgas ieņemt šo vietu Satversmes tiesā.

Godājamie kolēģi! Taču, ja man ir jāizvēlas un jāizsaka savi argumenti, es tos gribu izteikt. Manuprāt, Satversmes tiesa ir tā institūcija, kurai vienīgajai Latvijā ir dotas tiesības pateikt, vai tā robeža starp likuma burtu un garu ir pareiza vai nav. Un neviena cita institūcija faktiski šādā veidā dažādus likumdošanas jautājumus traktēt nevar. Lai par šiem jautājumiem lemtu, manuprāt, ir jāpārzina visi varas zari un visu varas zaru darbība. Manuprāt, šajā jomā Vinetai Muižniecei ir zināmas priekšrocības. Ja jūs atceraties, viņa ir strādājusi par padomnieci Valsts prezidentam, tad Muižnieces kundze ir bijusi arī izpildvarā, viņa ir bijusi tieslietu ministre. Es gribu teikt, ka Muižnieces kundze tagad jau labu brīdi vada arī Juridisko komisiju un, manuprāt, nevienam Juridiskajā komisijā nav nekādu iebildumu pret viņas darbību un pret viņas vadības stilu. Manuprāt, viņa savu darbu dara profesionāli. Un es vismaz nezinu tādus piemērus, ka šis darbs Juridiskajā komisijā, strādājot pie likumprojektiem, būtu politizēts vai kaut kādā veidā būtu izpaudušies centieni to orientēt uz vienas vai citas partijas vēlmēm, gribēšanu vai negribēšanu.

Kolēģi, manuprāt, tā ir ļoti nopietna izšķiršanās, kas mums jāizdara katram. Es balsoju par šīs pieredzes daudzveidību, neviens man nevar pārmest, ka Muižnieces kundze būtu man kāda īpaša draudzene vai ceļa biedrene (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nu, to vēl nevar zināt!”) kādās politiskās batālijās, bet šajā gadījumā, man liekas, patiesība ir svarīgāka, un es aicinu arī jūs nobalsot par atbildīgu, gudru un pieredzējušu cilvēku.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamajam vārds deputātam Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, sēdes vadītājas kundze!

Dāmas un kungi! Es gribētu tikai par to vēsturisko patiesību. Es tik tiešām biju klāt, kad likumu par Satversmes tiesu, līdztekus izdarot pārgrozījumus Latvijas Republikas Satversmē, veidoja un pieņēma, turklāt man ir nelielas aizdomas, ka tieši tie politiķi, kuri veidoja, un neviens cits, labi apzinājās to sistēmu un bija jau noskatījuši vietu Satversmes tiesā, būdami politisko partiju biedri. Es nezinu, vai Čepānes kundze toreiz bija kādā politiskajā partijā, bet parlamentārā sekretāre Vilim Krištopanam viņa neapšaubāmi bija. Apsītis, Endziņš bija tieši “Latvijas Ceļa” biedri, un es zinu, ka jau tad, kad vēl likums nebija tapis un vēl nebija pārgrozīta Latvijas Republikas Satversme, bija skaidrs, ka Apsītis un Endziņš noteikti tur būs. Es atceros, kā “Latvijas Ceļš” bloķēja LNNK izvirzīto pārstāvi, kas, manuprāt, arī bija universitātes pasniedzējs, visnotaļ gudrs jurists ar zinātniskiem darbiem, bet viņš netika iebalsots šajā... Tā visa bija viena politiska darīšana, ietverot tajā arī politisku tirgu. Tā tas bija, un nav ko izlikties, ka nu pirmā politiskās partijas biedre būs Vineta Muižniece. Tā nu gan nav. Un es domāju, ka... Nu, labi, es negribu aizskart personālijas.

Vēl vairāk. Ja mēs runājam par Tautas partijas kreatūrām juridiskos un nejuridiskos amatos, viena no kreatūrām, ko es varētu nosaukt... Es gribu pateikt, ka viņi nekad nav kalpojuši konkrētai partijai, politiskajai partijai, Tautas partijai. Tai skaitā arī Vineta Muižniece to nedarīs. Mēs varam atcerēties Valsts prezidentu Zatleru. Vai jūs varat pārmest viņam īpašas simpātijas? Nekādā veidā. Kreatūra tomēr nāk no šejienes.

Valsts kontroliere Sudraba. Vai kāds var pārmest šai Tautas partijas izvirzītajai kandidātei koķetēšanu vai saspēlēšanos ar Tautas partiju? Nekādā veidā. Manuprāt, par Cimdaru... es neatceros... Cimdars arī acīmredzot. Ja mēs paskatāmies uz prokuroru, uz prokurora Maizīša vēsturi, tad, neapšaubāmi, viņa nonākšanai šajā amatā milzīgu roku ir pielikusi Tautas partija. Vai Maizīša kungs kaut reizi politiski ir koķetējis ar Tautas partiju? Nebūt ne. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ja mūsu izvēle būs par labu Vinetai Muižniecei, tad man žēl, bet, es domāju, viņa daudz striktāk nekā jebkurš cits diemžēl norobežosies no Tautas partijas.

Paldies par uzmanību.

Aicinu atbalstīt Tautas partijas izvirzīto kandidāti, kura ir tikpat cienīga pretendente kā “Vienotības” izvirzītā kandidāte. Saskaņā ar likumu visu nosaka balsojuma rezultāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzam.

Tagad, pirms sāksies balsojums, mēs strādāsim šādā kārtībā. Vispirms es došu vārdu balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam Pēterim Tabūnam, pēc tam mēs uzklausīsim paziņojumus un tikai tad dosimies balsot.

Vārds balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu nelielu uzmanību, jo bieži vien...

Sēdes vadītāja.

Uzmanību zālē!

P.Tabūns.

...viena daļa kļūdās tad, kad kandidātu skaits ir lielāks par vienu, kā tas ir tagad. Tādēļ, lūdzu, esiet uzmanīgi! Jo atzīmes jāizdara pret katru no kandidātiem. Tātad esiet uzmanīgi! Vēlreiz padomājiet, pirms balsojat, lai neiznāktu tā, ka jūsu vēlēšanu zīme ir nederīga. Un nederīgu vēlēšanu zīmju šādos gadījumos ir daudz.

Paldies.

Balsu skaitītāji! Lūdzu, dodieties uz Balsošanas zāli!

Sēdes vadītāja.

Jā. Pagaidām lūdzu uzmanību paziņojumiem.

Kā pirmā runās Ingrīda Circene – “Jaunais laiks”.

Vārds Ingrīdai Circenei.

Tā kā Circenes kundzes zālē nav, vārds Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pēc 10 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde! Tikko esat nobalsojuši, lūdzu doties uz 106.auditoriju.

Sēdes vadītāja.

Vārds Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc aptuveni 15 minūtēm. Bet, protams, vispirms nobalsojiet un tad nāciet uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja.

Nākamajam vārds Vitālijam Orlovam...

Kamēr gaidām Orlova kungu, vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs nobalsot un tad nākt uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Nākamajam vārds Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi Ārlietu komisijas locekļi tiek gaidīti Ārlietu komisijas sēžu zālē uz komisijas sēdi tūlīt pēc balsošanas.

Sēdes vadītāja.

Vārds Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde. Tikko esat nobalsojuši, tā nāciet uz komisijas telpām.

Sēdes vadītāja.

Nākamajai vārds Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Saeimas Juridiskajā komisijā! Tūdaļ pēc balsošanas beigām sēde Juridiskajā komisijā. Visi aicināti!

Sēdes vadītāja.

Vai Vitālijs Orlovs vēlas ko ziņot?

Kolēģi! Mēs uzmanīgi sekosim balsotāju darbam, un par atgriešanos zālē vēstīs zvans. Lūdzu, sekojam zvanam!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Sa­-eimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Atgādinu, ka mēs skatām lēmuma projektu “Par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu”.

Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepazīstinu jūs ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.33.

Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Satversmes tiesas tiesnesi. 2010.gada 20.maijā, Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr.30.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 94. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 26. No vēlēšanu kastes izņemtas 94 zīmes. Par derīgām atzītas 93 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām – viena.

Pret visiem kandidātiem balsots 13 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis:

Silvija Meijere: 28 – par, 65 – pret.

Vineta Muižniece: par – 52, pret – 41.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Satversmes tiesas tiesnesi ievēlēta Vineta Muižniece.

Un paraksti. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Apsveicam Muižnieces kundzi!

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kurā rakstīts: “Pamatojoties uz to, ka balsojumā par likumprojektu par iedzīvotāju nodokli...” Droši vien iesniedzēji domā iedzīvotāju ienākuma nodokli “...visi deputāti neatradās zālē (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nepareizi uzrakstīts iesniegums!”), lūdzam vēlreiz pārbalsot šo jautājumu, kā to paredz Saeimas kārtības ruļļa 142.pants.”

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” vajadzību pārbalsot. Ja neviens nevēlas pārbalsot, tādā gadījumā... Nu, numurs gan ir 1800/Lp9, kas ļauj identificēt... tad mums ir jāizšķiras, balsojot par to, vai mēs pārbalsojam par šī te likumprojekta nodošanu komisijai. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nekādā gadījumā!”)

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu pārbalsots vēlreiz balsojums par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 48, atturas – 1. Pārbalsojums tomēr noraidīts.

Un tagad turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Lēmuma projekts “Par Sanitas Strakšes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

Deputāts Reirs tiek aicināts tribīnē...

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi iesniegumu par Sanitas Strakšes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Komisija savā sēdē izskatīja iesniegtos dokumentus, aizklāti balsoja un atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sanitas Strakšes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Viestura Gaidukēviča apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja iesniegumu par Viestura Gaidukēviča apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un, aizklāti balsojot, atbalstīja šo lēmuma projektu. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Viestura Gaidukēviča apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pirms mēs pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas “Deputātu pieprasījumi”, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu šodienas sēdes darba kārtībā pēc 25.punkta (likumprojekts “Invaliditātes likums” iekļaut šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Es nesapratu... Nav iebildumu? Nav iebildumu. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Un tagad sākam izskatīt deputātu pieprasījumus.

Deputātu Vinetas Muižnieces, Venta Armanda Kraukļa, Māra Ārberga, Antas Rugātes, Raimonda Paula, Imanta Valera, Ulda Brieža, Ata Slaktera, Oskara Spurdziņa un Māra Kučinska pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu izskatīja un noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Porietim.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es nekritizēšu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanas sakarā paveikto, jo pieprasījums ir iesniegts, pamatojoties uz nepaveikto, bet kādreiz solīto. Jo, sastādot šā gada budžetu, Tautas partijas frakcijas deputāts Vents Armands Krauklis iesniedza priekšlikumu palielināt finansējumu šiem dziesmu svētkiem par 300 tūkstošiem latu. Un toreizējie koalīcijas partneri, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un arī izglītības ministre Tatjana Koķe lūdza frakciju šo priekšlikumu atsaukt, norādot un solot, ka finansiālu problēmu sakarā ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem nebūšot. Un Tautas partijas frakcija kā jau koleģiāls koalīcijas partneris savu priekšlikumu atsauca, balstoties uz šo solījumu.

Bet nu, redzot, kā attīstījušies notikumi, kļūst skaidrs, ka tā, maigi izsakoties, ir bijusi maldināšana, ka tika maldināti gan deputāti, koalīcijas partneri, gan arī visi dziesmu svētku dalībnieki un sagatavotāji, jo, kā redzat, dziesmu svētkiem ir finansiālas problēmas, kuru rezultātā par piecām dienām samazināts dziesmu svētku norises dienu skaits, atcelts dziesmu svētku atklāšanas pasākums 11.Novembra krastmalā un svētku pasākumi ir pārcelti uz daudz mazākām telpām.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bažījoties par šo dziesmu svētku norisi, jau 24.februāra sēdē aicināja izglītības ministri un svētku organizatorus sniegt informāciju par svētku rīkošanas problēmām un gaitu. Arī šajā sēdē mēs no ministres un izpilddirektores saņēmām apliecinājumu tam, ka papildlīdzekļi tikšot meklēti un problēmas risinātas, lai svētku kvalitāte neciestu.

Šajā pieprasījumā minētā Ministru kabineta rīkojuma projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumā Nr.560 “Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumu norises vietām”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma jeb anotācijas sadaļā “Sabiedrības mērķgrupa” teikts: “Rīkojuma projekts attiecas uz plašu Latvijas sabiedrības mērķgrupu, kas sevī iekļauj svētku dalībniekus, bērnus un jauniešus, pedagogus, kas pārstāv izglītības iestādes, kultūras iestādes, privātās studijas kultūras izglītības jomā, dalībnieku vecākus.” Un tālāk šajā pašā anotācijā, sadaļā “Citas sabiedrības grupas” papildus mērķgrupai ir norādītas vēl citas grupas, kuras attiecīgais tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt. Proti, ir teikts: “Rīkojuma projekts ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju un viesi, kam interesē svētki.” Tātad šīs izmaiņas teorētiski var skart ikvienu personu Latvijā un ne tikai.

Savukārt sadaļā “Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas” ir norādīts, ka šādu institūciju nav. Un sadaļā “Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība” ir ierakstīts – nav attiecināms.

Nu, te es saskatu ļoti būtisku pretrunu starp vēlamo un esošo.

Un papildus minētajam es gribētu citēt pagājušā nedēļā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā izvērtētā plāna projekta “Bērniem piemērota Latvija 2010.–2012.gadam” sadaļā “Kultūras pieejamība” teikto: “Bērnu tiesības uz kultūru ietver gan viņu tiesības piedalīties savas attīstības stadijai atbilstošos kultūras un mākslas pasākumos, gan arī viņu tiesības pašiem rīkot šādus pasākumus, gan kopā ar vecākiem piedalīties kultūras un mākslas pasākumos, gan arī pašiem izklaidēties.”

Gan finansiāli, gan sarīkojumu un telpu ziņā ļoti strupi apcērpot šos dziesmu svētkus, mēs nonākam pretrunā ar to, ko paši lemjam. Un, ja šāda attieksme pret Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem būs un paliks, tad, pieņemot, ka tie ir tāda kā lielo Dziesmu svētku sagatave, var paredzēt, ka arī lielo Dziesmu svētku liktenis tiks apdraudēts, kā parasti atsaucoties uz vispārējām finansiālajām grūtībām. Bet, kā mēs visi zinām, Dziesmu svētki tomēr ir viens no mūsu kultūras mantojuma stūrakmeņiem.

Gribētu teikt, ka šis pieprasījums nav izglītības ministres demisijas pieprasījums. Tas ir lūgums sniegt izvērstu atbildi uz svarīgiem jautājumiem, no kuriem par būtiskākajiem es uzskatu šādus.

Pirmais. Kāpēc ir ignorēts sociālo partneru, tas ir, kultūras darbinieku, pedagogu un sabiedrības viedoklis, veicot šos grozījumus, ja tie, kā minēts anotācijā, ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju un viesi?

Otrais. Kādēļ, apzinoties esošo situāciju, netika meklēti un piešķirti papildu līdzekļi dziesmu svētku pilnvērtīgai norisei?

Un trešais. Kādi steidzami pasākumi ir plānoti minētā Ministru kabineta 27.aprīļa lēmuma pārskatīšanai, lai nodrošinātu pilnvērtīgu iepriekš paredzēto dziesmu svētku norisi?

Šajā pieprasījumā nav iekļauti vēl šādi jautājumi, kas tomēr rodas papildus iekļautajiem.

Pirmkārt. Cik daudziem no paredzētajiem svētku dalībniekiem jāpaliek mājās šo samazinājumu un izmaiņu dēļ?

Otrais. Kāpēc Eiropas svētki var notikt 11.Novembra krastmalā, bet skolu jaunatnei tik būtiskā svētku atklāšana vispār nenotiek?

Un noslēgumā. Ja pavasara sēju paredzam atbalstīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tad tikpat loģiski, manuprāt, arī papildlīdzekļus Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem varētu rast šajā pašā budžeta sadaļā, jo kur gan vēl neparedzētāks gadījums kā skolēnu dziesmu svētku koncertu apjoma samazināšana, svētku norises ilguma saīsināšana un atkāpšanās no iepriekš pieņemtām prioritātēm!

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pareizi, Jāni!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.

R.Broks (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Par šo pieprasījumu es gribu paskaidrot, ka jautājums par dziesmu svētku norises ilgumu tika izlemts 2009.gada rudenī Dziesmu svētku mākslinieciskajā padomē, kuru vada maestro Raimonds Pauls, un atbilstoši pašvaldību lūgumiem šis laiks tika saīsināts. Dziesmu svētkiem Ministru kabinets piešķīra līdzekļus 1,5 miljonu latu apmērā, un šie līdzekļi tiek izmantoti dziesmu svētku organizēšanai. Līdz ar to nav nekāda apdraudējuma dziesmu svētkiem. Es lūdzu šo pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces, Kraukļa, Ārberga, Rugātes, Paula, Valera, Brieža, Slaktera, Spurdziņa un Kučinska pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 45, atturas – 7. Priekšlikums noraidīts.

Nākamais pieprasījums ir deputātu Venta Armanda Kraukļa, Jāņa Urbanoviča, Māra Ārberga, Jura Dalbiņa, Vitālija Aizbalta, Mareka Segliņa, Jāņa Dukšinska, Imanta Valera, Anatolija Mackeviča un Igora Pimenova pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam “Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar “Parex bankas” aktīviem”.

Pieprasījuma iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai. Viņi ir arī lūguši atzīt šo pieprasījumu par steidzamu.

Motivācijai vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! “Parex bankas” vārds tiešām tiek locīts daudz un dikti. Bet tie notikumi, kas noris “Parex bankas” iekšienē, ir tādi, kas tomēr rada ārkārtīgi lielas bažas, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos izskanējušais beidzamais darījums (šeit vārds “darījums” jāliek pēdiņās) – “Parex” līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošana. Pārdošana par 100 dolāriem un kādu mistisku summu pēc diviem gadiem, kuru būs ļoti grūti definēt un pārbaudīt. Turklāt ir runa par kompāniju, kura pagājušajā gadā nopelnīja 800 tūkstošus latu!

Skaidrs, ka šis gadījums, kā arī tas, ka, pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušām ziņām, simtiem tūkstošu latu tiek maksāts dažādiem konsultantiem, ka par jauna zīmola veidošanu tiek maksātas ārkārtīgi lielas naudas summas, nav pieņemami.

Tādēļ mēs aicinām atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, lai priekšlikumu atzītu par steidzamu, mums tas ir jāizšķir ar savu balsojumu. Es atgādinu: ja mēs pieprasījumu atzīstam par steidzamu, tad mēs to sākam izskatīt uzreiz, tagad, pēc būtības. Ja mēs neatzīstam steidzamību, tad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kraukļa, Urbanoviča, Ārberga, Dalbiņa, Aizbalta, Segliņa, Dukšinska, Valera, Mackeviča un Pimenova pieprasījuma ekonomikas ministram Artim Kamparam “Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar Parex bankas aktīviem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 45, atturas – 7. Priekšlikums nav atzīts par steidzamu un tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Pārejam pie šodienas darba kārtības nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija ir to izskatījusi un nolēmusi, ka likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” ir jāvirza skatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā, jo minētā likumprojekta otrajam lasījumam mēs komisijā neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu vai papildinājumu. Kā jau es ziņoju pirmajā lasījumā, šis dokuments ir klasisks divpusējs starpvaldību nolīgums par gaisa satiksmi. Aicinu par to nobalsot otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns... (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nē, nē, nē!”) Nē, deputāte Baiba Rivža. Atvainojos.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Tātad trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Šeit 11.pantā... tiek izslēgts no 11.panta otrās daļas... ka nav jāmaksā valsts nodeva... tātad filmu izplatīšana un vieta, kur tā filma tiek rādīta...

Sēdes vadītājs.

Mēs runājam par ko? Par 1.priekšlikumu?

B.Rivža.

Jā, par 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

B.Rivža.

Tālāk – papildināt šo pašu pantu “Valsts nodevu objekti” ar 107.punktu. Un tātad par speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai izsniegšanu un pārreģistrāciju valsts nodeva būtu jāmaksā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

B.Rivža.

18.pants. Nodokļu administrācijas pienākumi. Mēs papildinām 18.panta pirmo daļu ar to, ka nodokļu administrācijas pienākums ir apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju: “a” apakšpunkts – par iekšzemes nodokļu maksātāju – darba devēju – nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā, un “b” apakšpunkts – par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

Un tad ir pārejas noteikumi. Atbilstoši izmaiņām tad mēs izslēdzam 120.punktā skaitļus un zīmes “101.”, “102.” un... Tas ir pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos. “101.” un “102.” ir laimīgā kārtā izslēgts jau otrajā lasījumā. Rivžas kundze, mums ir jārunā par 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Par 121.punktu.

B.Rivža.

Jā, tātad 121.punkts.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts un paredz papildināt 121., 122.punktu ar tekstu šādā redakcijā...

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

B.Rivža.

Jā... Tak skaidrs tāpat ir viss...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu nesarunāties ar zāli!

B.Rivža.

Un 6.priekšlikums – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā ar 7.numuru.

Sēdes vadītājs.

Mēs izlaidām 5., kurš ir Juridiskā biroja priekšlikums.

B.Rivža.

Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

6. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā ar 7.numuru.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

B.Rivža.

7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

Nu ja... Tā, un es lūdzu tātad trešo balsojumu... galīgo balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

B.Rivža.

Liels paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites un uzraudzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1663. Trešajam lasījumam ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

3. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

5. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

Lūgtu likumu atbalstīt arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5945 – “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Izskatīšana trešajā lasījumā.

Juridiskā komisija ir saņēmusi piecpadsmit priekšlikumus.

1. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

3.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Juridiskā komisija to ir precizējusi un apstiprinājusi 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

5. – Raimona Vējoņa priekšlikums. Juridiskā komisija arī to ir precizējusi un formulējusi kā 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 7. ir vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Juridiskā komisija to ir iekļāvusi 8. un arī 15.priekšlikumā, bet šobrīd ir runa par 8. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iekļauts, kā es saprotu, priekšlikumos no 8. līdz 15.

Dz.Rasnačs.

Jā, līdz 15.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Bet deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Rasnačs.

Par 9.priekšlikumu – arī tāpat.

Sēdes vadītājs.

Par 9.priekšlikumu – nav tāpat. Tātad 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

9.priekšlikums.

Dz.Rasnačs.

9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Un arī 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Un visbeidzot pēdējais – 15.priekš-likums, ko formulējusi Juridiskā komisija. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1651 – “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Trešajam lasījumam saņemts 41 priekšlikums.

1. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts priekšlikumā numur 2.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

3. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

4. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, izteikts kā pārejas noteikumu 20.punkts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

5. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts priekšlikumā numur 6.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

15. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

18. – finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā numur 19.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Savukārt priekšlikums numur 19 ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

21. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

22. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

24. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā numur 25.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

26. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

28. – atbildīgās...

Sēdes vadītājs.

Vēl ir 27.priekšlikums.

V.A.Krauklis.

Jā, 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

30. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

36. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā numur 39.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Tāpat ir ar 37. – finanšu ministra Repšes priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā numur 39.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Un 38. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā numur 39.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Savukārt 39.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

40. – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5954 – “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi trīs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus, visus šos trīs priekšlikumus ir atbalstījusi un nolēmusi lūgt Saeimu šo dokumentu izskatīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Piedāvāju izskatīt visus šos trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums pēc būtības pasaka, kad Drošības policijai rodas tiesības izsniegt attiecībā uz stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētajām speciālajām ierīcēm speciālas atļaujas – tirdzniecības atļaujas (licences). Tās tiek noteiktas ar 2010.gada 1.oktobri. Ārlietu komisija šo grozījumu ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

2. un 3.priekšlikums – abi Juridiskā biroja priekšlikumi – ir savstarpēji saistīti. Atbilstoši juridiskajai tehnikai teksts sakārtots dažādos pārejas noteikumu punktos, vienu teikuma daļu izslēdzot un šo teikuma daļu pārceļot uz citu punktu. Un konkrēti: izslēgt likumprojekta 12.pantā piedāvātā pārejas noteikumu 8.punkta pirmo teikumu. Tātad tas tiek izslēgts, un šis 1.punkta teikums tiek pārcelts pēc tam uz 12.punktu 3.priekšlikumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Virtuozi, virtuozi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Bērziņš.

Un par 3.priekšlikumu. Tātad šis teikums, kas tiek izslēgts 12.punktā, tiek pārcelts uz 8.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Vairāk nekā labi!”) Un es vēlreiz Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo dokumentu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Trešajam lasījumam Ārlietu komisijā nav saņemts neviens priekšlikums, papildinājums. Ārlietu komisija vienbalsīgi nolēmusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”” virzīt trešajam, galīgajam, lasījumam.

Vienkārši zināšanai atgādināšu, ka šis ir dokuments par to, ka savstarpējās tiesiskajās darbībās starp Eiropas Kopienas dalībvalstu pilsoņiem to dokumentu skaits un uzskaitījums, kuri būs turpmāk jālegalizē attiecīgo valstu institūcijās, ir ievērojami samazināts. Tas atvieglos gan uzņēmēju dzīvi, gan jebkura vienkārša privāta cilvēka dzīvi un jebkādas darbības.

Aicinu balsot par šo dokumentu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5958.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi trīspadsmit priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

2. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir izstrādāts līdzīgs komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

Un 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Invaliditātes likums”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija šodien nodod jums izvērtējumam likumprojektu “Invaliditātes likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijas vārdā vēlos teikt, ka ceļš līdz trešajam lasījumam ir bijis visai sūrs, sadarbojoties gan ar nevalstiskajām organizācijām, kuras Latvijā pārstāv invalīdu tiesības, gan ar atsevišķām invalīdu organizācijām, tas ir, ar redzes invalīdiem, dzirdes invalīdiem, ar Latvijas invalīdu biedrību, ar invalīdu biedrībām “Apeirons” un “Sustento”, gan arī uzklausot atsevišķu invalīdu viedokļus. Un, lūk, trešajam lasījumam komisijai ir iesniegti trīsdesmit astoņi priekšlikumi.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Redakcionāli precizēta 3.panta pirmā daļa.

3.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 5. – atbildīgās komisijas, tas ir, Sociālo un darba lietu komisijas, priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

7. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Atbalstīts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

9. – atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Redakcionāli precizēta 8.panta otrā daļa.

10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Redakcionāli precizēts 8.panta otrās daļas 2.apakšpunkts.

11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Redakcionāls precizējums ir panta trešajā daļā, un, kolēģi, to jūs redzat kā pasvītrojumu.

12. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

13. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Atkal viens redakcionāls precizējums 3.apakšpunktā.

15. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

16.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Redakcionāli precizējumi, ko jūs redzat kā pasvītrojumu 10.panta otrajā un trešajā daļā.

17. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

18. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Tas ir atbalstīts, to redakcionāli precizējot, 19. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

20. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Redzat jūs, kolēģi, redakcionālus precizējumus, arī labajā pusē, kas ir izcelti ar pasvītrojumu.

21. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

22. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 23. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

24. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

25. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

26. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

27. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

28. – satiksmes ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

29. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

30. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

31. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādājot 32. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

33. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 34. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

35. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

36. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Staķa priekšlikums. Atbalstīts 33. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas jau ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

37. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Un pēdējais ir 38. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Invaliditātes likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības punktu, mums ir vēl jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi lūgumu papildināt šodienas sēdes darba kārtību ar lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 35.laidienā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!