Saeimas 2010. gada 6. maija sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Sa­-eimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 6.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, es informēju par to, ka Saeimas Prezidijā ir saņemti divi dokumenti par izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir vērsusies pie Saeimas Prezidija, un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.panta septīto daļu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atsauc komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Līdz ar to tas tiek izslēgts no darba kārtības – no sadaļas “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Savukārt pieci deputāti – Zaķis, Bendrāte, Circene, Reirs un Ziedone-Kantāne – lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” ziņojumu par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti iebilst. Līdz ar to ir vajadzīgs balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamām darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 13, atturas – 21. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Tradicionāli sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Rugātes, Leiškalna, Spurdziņa un Valera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim. Viņš runās “par”.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautājums par Valsts kancelejas pastāvēšanas lietderību īstenībā nav jauns. Par to diskusijas ir bijušas vairākus gadus – par šo funkciju dublēšanos. Un faktiski tas, ka gan Tieslietu ministrija, gan pēc tam Valsts kanceleja skata likumprojektus, šo procesu pagarina, padara sarežģītu, un bieži vien diemžēl šie viedokļi arī nav vienoti. Mēs zinām, cik izšķērdīgi Valsts kanceleja ir dzīvojusi un turpina dzīvot, kādus Eiropas fonda līdzekļus bezjēgā tur tiek paredzēts tērēt, un tādēļ būtu tikai gluži loģiski, ka būtu nevis runas par to, ka ir jāsakārto valsts pārvalde, bet būtu reāli darbi, jo citādāk kā par mīkstčaulību pašreizējo pozīciju attiecībā uz Valsts kanceleju nevar nosaukt.

Tādēļ mūsu likumprojekts paredz ļoti skaidru veidu, kā šo jautājumu risināt. Tātad līdz 2010.gada 1.septembrim tiek reorganizēta Valsts kanceleja, pievienojot to Tieslietu ministrijai un, protams, atbrīvojoties no tiem, kas faktiski dublē šo darbu. Un jāteic, ka pašlaik Valsts kancelejā strādā vairāk cilvēku nekā, piemēram, Veselības ministrijā. Par kādu samērīgumu, par kādu lietderīgu līdzekļu tērēšanu mēs te varam runāt?

Atcerēsimies stāstu par X Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Tad, kad bija budžeta sastādīšana, mēs aicinājām... ierosinājām par 300 000 latu samazināt Valsts kancelejas budžetu un novirzīt tos Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Arī toreiz Valsts kancelejas interešu aizstāvēšanā metās gan premjers, gan diemžēl arī citi politiķi. Tas ir vienkārši nesaprotami, kur tāda mīlestība, kur tāda reālā situācijas nenovērtēšana! Tādēļ aicinu atbalstīt mūsu likumprojektu kā pirmo reālo soli patiešām valsts pārvaldes funkciju dublēšanās mazināšanā un valsts pārvaldē tērēto līdzekļu taupīšanā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei. Viņa runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Par Valsts kanceleju Tautas partijas priekšlikuma sakarā es šodien runāšu tāpēc, ka esmu pētījusi šo jautājumu, vadot “Jaunā laika” darba grupu, kura strādāja pie Valsts kancelejas reformēšanas priekšlikumiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ilgi gan!”) Un, lai izdarītu savus secinājumus, mēs analizējām visus iespējamos normatīvos aktus, kas nosaka Valsts kancelejas uzdevumus, funkcijas, darbības regulējumu un struktūru. Mēs tāpat arī izpētījām likumus, nolikumus, reglamentus, stratēģiju, politiskos pārskatus un vēl 2000.gadā piedāvāto valsts administrācijas reformu.

Mēs arī uzklausījām Valsts kancelejas esošos un bijušos darbiniekus, tāpat arī Ministru prezidenta biroja un atsevišķu ministriju darbiniekus, kā arī esošos un bijušos ministrus, un, jāsaka, kolēģi, ka mēs nekur neatradām pamatojumu tam, ka Valsts kanceleja kā institūcija būtu pilnībā jālikvidē, kā to piedāvā Tautas partija savā priekšlikumā.

Priekšlikums likvidēt Valsts kanceleju pilnībā nav pietiekami izsvērts un nav profesionāli sagatavots, un tas ir pat absurds. Un es pateikšu, kāpēc tas ir absurds.

Iedomājieties, – ja mēs piedāvātu likvidēt, piemēram, Saeimas Kanceleju, vai tad spīkera birojs nodrošinātu Saeimas sēžu apskaņošanu, kārtīgu darbību visās šajās komisijās, dokumentu apriti, viesu uzņemšanu, sēžu tehnisko norisi, komunikāciju? Kas tad šīs funkcijas tādā gadījumā veiktu? Kaut ko tādu mēs pat iedomāties nevaram. Bet Valsts kancelejas likvidēšana ir tieši tas pats attiecībā uz Ministru kabineta, ministru un premjera darbu. Šāda Tautas partijas priekšlikuma dziļākā būtība ir nevis sakārtot lietas valstī, bet gan dezorganizēt valdības darbu. Tik primitīvs un prasts ir šis Tautas partijas priekšlikums! Pilnīgi bez izdomas, bez jebkādas izdomas, kā Dombrovska valdībai labāk ieriebt.

Valsts kancelejai ir sava vieta un loma valsts pārvaldē tāpat kā Saeimas Kancelejai, tāpat kā Valsts prezidenta kancelejai, bet tas nenozīmē, ka būtu liegts precīzāk definēt tās statusu – no pašpietiekamās savrupības tuvāk tiem uzdevumiem, kas Valsts kancelejai tieši būtu jānodrošina. Tas ir Ministru kabineta darbs. Tātad tas neliedz vēl vairāk samazināt tās darbinieku skaitu un optimizēt funkcijas. Un jāteic, ka Dombrovska valdības laikā tas jau ir darīts.

Iepriekš, Tautas partijas vadītās Kalvīša valdības laikā, Valsts kancelejā bija divdesmit piecas dažādas struktūrvienības, departamenti, nodaļas, turpretim šobrīd tās ir tikai divpadsmit, bet, protams, var samazināt vēl vairāk. Jā, es pat domāju, ka var samazināt, kā mēs izpētījām darba grupā, līdz divām galvenajām, līdz diviem galvenajiem departamentiem. Proti, ar Tiesību aktu aprites departamentu un Administratīvo departamentu būtu pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu Ministru kabineta darbu. Bet šis darbs vēl ir priekšā, un to ir arī apliecinājis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, īstenojot šo Valsts kancelejas pārveidi arī darbos. Un es atgādināšu, ka Kalvīša vadītās Tautas partijas valdības laikā Valsts kancelejas budžets bija turpat pieci miljoni latu gadā un tur strādāja vairāk nekā 200 cilvēku; šobrīd tās budžets ir samazināts par 3 miljoniem latu un darbinieku skaits – par vairāk nekā 80 cilvēkiem. Un šis darbs tiks turpināts valsts pārvaldes kopējās strukturālās reformas ietvaros. Kopā ar budžeta paketi tiks piedāvāts, kādai būtu jāizskatās valsts pārvaldei, cik tai būtu jātērē... tad, kad šī valdība beigs darbu.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt Tautas partijas vieglprātīgo priekšlikumu, kuram nav nekāda cita mērķa, kā tikai duļķot politiskos ūdeņus priekšvēlēšanu gaisotnē, kuram nav nekāda satvara un pamatojumu un nav nekāda lietderīgā atlikuma.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces, Rugātes, Leiškalna, Spurdziņa un Valera iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 42, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš runās “par”.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedāvāto grozījumu būtība tiek vērsta uz skolas izglītības kvalitātes celšanu un zinātniskās pieejas nostiprināšanu metodisko materiālu sagatavošanā.

Gribu atgādināt, ka izglītības sistēmai būtu jābalstās uz zinātniskajām teorijām un tehnoloģijām. Pašreiz ir jaušama nopietna plaisa starp zinātni un skolas izglītības praksi. Tieši lai novērstu šo plaisu, mēs arī piedāvājam izveidot Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē skolas pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtu.

Atgādināšu, ka padomju laikos šāds institūts sekmīgi darbojās Latvijas PSR Izglītības ministrijā. Visi jaunie mācību līdzekļi, mācību grāmatas tika radīti, obligāti piedaloties pedagogiem un zinātniekiem. Zinātnieki veica zinātniskos pētījumus skolās, sadarbojās ar skolotājiem, kas būtiski uzlaboja mācību un audzināšanas procesa rezultātus. Bērnu apmācībai zinātnēs un mākslās būtu jābalstās ne tikai uz mācību līdzekļiem, kurus raksta skolotāji, kā tas pie mums notiek jau daudzus gadus, bet arī uz tādiem mācību līdzekļiem, kas radīti, piedaloties zinātniekiem un speciālistiem attiecīgajos zinātņu virzienos.

Jā, šodien jau eksistē Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, bet šī augstākā mācību iestāde ir orientēta uz maģistru un doktoru zinātnisko darbību un sagatavošanu. Latvijas skolām ir nepieciešams speciāls zinātniskās pētniecības institūts, kas nodarbotos vienīgi ar skolas izglītības problēmām. Tas ir viens no priekšnosacījumiem, kas palīdzēs izvest skolas no krīzes, kurā tās pašreiz atrodas.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš runās “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Āža kāja ir un paliek āža kāja, un tik un tā tā izlien ārā no jebkuras vietas. Nav ko slēpties!

Priekšlikuma būtība ir skaidra. Tā runāšana par institūtu – tas ir tāds aizsegs. Lūk! Te ir atkal redzams – skaidri redzams, ja nopietni izlasa tekstu! – kārtējais mēģinājums klusītiņām ieslidināt krievu valodu tur, kur atrodas citas valodas. Ļoti skaidri un gaiši! Nav ko izlikties te!

Un tad man ir jautājums: kas tad Latvijas valstij ir tuvāks – Eiropas Savienība vai Krievija? Lai nu katrs uz to atbild pats.

Varbūt piemēra pēc nosaukšu dažas Eiropas Savienības oficiālās valodas: angļu, franču, spāņu, itāļu, vācu. Nav aizmirstas arī slāvu tautu valodas – čehu valoda, poļu valoda, slovāku, bulgāru... Kas vainas? Nē, nepatīk, redziet, šīs aptuveni 20 valodas! Vajag vēl vienu ieslidināt iekšā.

Līdz ar to skaidri un gaiši jāpasaka viens – būsim uzmanīgi, jo tiks izmantoti jebkuri paņēmieni, lai kaut kādā veidā atgādinātu tieši par krievu valodu! Šodien no rīta man nācās dzirdēt kolēģa no “Saskaņas Centra” vairākkārtēju apgalvojumu, ka viņš ir krievs. Nu, bet ko es tur varu izdarīt, ja viņš ir krievs? Ne es esmu tur kādu vainu uzņēmies, ne ko citu... Nav runa par tautībām.

J.Dobelis.

Runa ir par valsts attieksmi pret savu vietu Eiropas Savienībā. Runa ir par valsts attieksmi, par to, ka vispirms ir jādod iespēja Latvijā izglītību ieguvušajiem, studējušajiem sekmīgi konkurēt Eiropas Savienības darba tirgū. Un attiecībā uz citu valodu īpašu lietošanu, tātad uz svešvalodu lietošanu, mēs te jau vienu reizi gari un plaši izrunājāmies un pieņēmām attiecīgo priekšlikumu.

Tā ka es aicinu kolēģus: lūdzu, esiet uzmanīgi un šādos gadījumos iedziļinieties tekstā! Jo runa nupat bija par pavisam citu lietu. Bija runa par pārejas noteikumu 31.punkta redakciju. Faktiskā būtība, kas ir arī ar treknu druku izcelta, ir redzama, lasot 9.panta 3.¹ daļas 1.punkta pirmo teikumu. Un ar to vajadzētu sākt un ar to arī vajadzētu beigt, nobalsojot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 63, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pimenova, Agešina, Urbanoviča, Ribakova un Tutina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas un kungi! Rosinām izdarīt grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, lai atrisinātu trīs uzdevumus.

Pirmais – novērst nepilnības tarifu noteikšanas kārtībā, kuras konstatēja Valsts kontrole. Šā gada sākumā Valsts kontrole paziņoja par likumības revīziju, kuru Valsts kontrole veica sakarā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tarifu projektos iekļauto administratīvo izmaksu ekonomiskā pamatojuma izvērtējumu. Revīzija bija veikta par pusotru gadu, un rezultāts: tika konstatēts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot tarifu projektu, pats izvēlas izmaksu posteņus, ar kuriem pamatot tarifu. Šobrīd likums neprasa, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kontrolētu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju izdevumu nepieciešamību un pamatotību, un tā rezultāts ir tas, ka pakalpojumu sniedzēji var nekontrolēti palielināt savus administratīvos un investīciju izdevumus, pieprasot uz to pamata palielināt tarifus. Tādējādi netiek sasniegts, no patērētāja viedokļa, visbūtiskākais likuma mērķis – nodrošināt iespēju saņemt sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

Otrais likumprojekta uzdevums – panākt, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, iesniedzot Saeimā savas darbības gada pārskatu, pamatotu savus izdevumus un to nepieciešamību. Esošais komisijas finansēšanas modelis rada tiešu komisijas ieinteresētību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tarifu paaugstināšanā, jo komisija tiek finansēta no procentuālas daļas no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju apgrozījuma, kas, palielinot tarifus, arī automātiski palielinās.

Un trešais likumprojekta uzdevums – nodrošināt patiesi neatkarīgu sabiedrības uzraudzību pār komisijas pieņemtajiem lēmumiem, kā arī pilnvērtīgi realizēt likumā paredzēto sadarbību ar patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām. Šim nolūkam līdz ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kurš jau ir ietverts likumā, ierosinām patērētāju tiesību aizsardzībā iesaistīt arī Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociāciju.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas minis­trijas pārraudzībā, un tas kopā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju atrodas vienotā struktūrā, taču patērētāju interešu aizstāvības sabiedriskās organizācijas Eiropas Savienībā tiek uzskatītas par ne mazāk svarīgām kā valstiskās organizācijas; piemēram, Vācijā un Francijā patērētājus pārstāv tikai sabiedriskās organizācijas un to tiesības patērētāju interešu aizsardzības jomā aizstāv likums.

Mēs zinām arī Ekonomikas ministrijas argumentus, kas vērsti pret mūsu priekšlikumu, un līdz ar to es uzreiz gribu oponēt.

Mēs neuzstājamies pret regulatora neatkarību no pakalpojumu patērētāja. Mēs neiestājamies par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetences sašaurināšanu, jo mūsu uzdevums ir panākt, lai tiktu nodrošināta sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādīto izdevumu, īpaši investīciju un administratīvo izdevumu, pamatotība un nepieciešamā pārbaude, kuras kārtību noteiktu Ministru kabinets.

Dāmas un kungi! Aicinām atbalstīt šo likumprojektu, lai komisijā un Saeimas sēdēs diskusijās vienotos par tādiem grozījumiem, kuri veicinātu likuma mērķi, proti, nodrošinātu iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pret likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Minis­tru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Aizbalta, Leiškalna, Urbanoviča un Kraukļa iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš runās “par”.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Ja iepriekšējo likumprojektu Bendrātes kundze nosauca par ūdens duļķošanu, tad par šo likumprojektu es varu teikt, ka biju lepns, to parakstot. Tā ir tāda skaidrā ūdens svētība pār parlamenta deputātiem un politiskajām partijām priekšvēlēšanu gaisotnē.

Jā, es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu, jo kas gan var būt labāks valdībai par to, kā iesniegt budžetu mēnesi pirms vēlēšanām. Tiek novērstas visas pretrunas, vairs nevar izvērsties strīds starp Dombrovski un Kristovski, jo viens saka, ka pensijas aizvietos ar obligācijām, bet otrs kārtējo reizi apgalvo, ka pensijas nu nekādā gadījumā nemazinās. Nu nekā... Tā ka guliet mierīgi, jo pamodīsieties jūs jau 3.oktobrī, un tad mēs šķērēsim.

Šeit pazūd pretrunas arī starp trim Latvijas Bankas agrākajām augstajām valsts amatpersonām, kur viens saka: “Mēs griezīsim!” Es te domāju finanšu ministru, kas saka: “Jā, jāapgriež par 500 miljoniem nākamā gada budžets!” Savukārt premjers Dombrovskis, jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo atrod arvien mazāku summu. Šobrīd tā ir noslīdējusi līdz 250 miljoniem latu... (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Aizdomīgi!”) ka par tādu summu jāsamazina nākamā gada budžets. Tauta kļūst ar katru mēnesi laimīgāka. Nezinu, cik laimīga tā būs pēc tam, kad pamodīsies pēc vēlēšanām un valdība tikai sāks gatavot likumprojektu par valsts budžetu nākamajam gadam. To nu es nezinu. Jo politiķi jau ir par hrestomātisku padarījuši šo cienījamā, godājamā kunga Einara Repšes izteikumu: “Kā var nesolīt!” Nu kā var nesolīt un kā var nenogriezt pat tad, ja ir ierakstīts tāda likumprojekta anotācijā, kurš nāk no valdības, ka likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi! (No zāles dep. V.Agešins: “Kauns!”)

Paldies Dievam, ka Barčas kundze nebaidījās no valdības, tajā laikā kāpa tribīnē un pateica: “Šis likums ir pretrunā ar Satversmi, es par tādu nevaru balsot un neiesaku to darīt arī savam draugam Leiškalnam.” Un tā mēs abi izvairījāmies no šā kļūmīgā soļa.

Jā, dāmas un kungi, es tomēr rosinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, jo nav nekā skaidrāka, nav nekā labāka. Bērziņa kungs, es redzu, ka jūs esat pieteicies runāt “pret”, bet... Nav nekā labāka arī atbildīgās komisijas priekšsēdētājam – un es ceru, ka jūs tāds turpināsiet būt, – atbildīgās komisijas priekšsēdētājam nav nekā labāka, ja budžets ir iesniegts laikus, ja budžetam nav jāprasa steidzamība, ja priekšlikumu iesniegšanai par budžetu var noteikt pietiekami, saprātīgi garu termiņu, kurā var izvērsties kā pozīcija, tā opozīcija. Un, protams, jūs domājat, ka jūs būsiet pozīcijā, tas ir vēl labāk.

Es aicinu dāmas un kungus nobalsot vienbalsīgi. Bērziņa kungs, atsakieties no runāšanas “pret”! Nobalsosim vienbalsīgi un būsim līdz vēlēšanām laimīgi! Spēlēsim ar atklātām kārtīm! Ticiet man, sabiedrība ārkārtīgi ciena tieši tos politiķus, kas gatavi spēlēt ar atklātām kārtīm un pateikt: “Mēs domājam, ka tas tā izskatīsies.” Budžeta iesniegšana parlamentā jau nenozīmē, ka budžets tiks pieņemts tieši tāds un ka aizejošais parlaments to pieņems.

Nepieņemt – tas būtu nepareizi, jo tad nepieņemšanas gadījumā kristu arī aizejošā valdība. A kas grib nogāzt to, kas jau pats krīt? Neviens!

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. (Aplausi.)

Vārds deputātam Guntim Bērziņam. Viņš runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Es domāju, Leiškalna kungs ļoti pareizi teica, ka šis ir tiešām priekšvēlēšanu likums. Mēs varam skaidri redzēt, ka tas ir radīts tikai tādēļ, ka nāk vēlēšanas. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nē, nē, nē, ko jūs!”) Šis likumprojekts kā tāds nav loģisks. Kolēģi, tas nav loģisks likumprojekts! Un, es domāju, paša likumprojekta iesniedzēji, kā var redzēt, jūtas diezgan neērti, ka šāds likumprojekts vispār ir iesniegts.

Es gribu pateikt trīs argumentus, kādēļ šis likumprojekts nav loģisks.

Saprotiet taču, ka, lai radītu labu budžetu, vajag saņemt pēc iespējas vairāk informācijas par to, kas ekonomikā ir noticis! Ja mēs iesniedzam budžetu 1.septembrī, tad būs informācija tikai par pirmajiem diviem gada, aizgājušā gada, ceturkšņiem. Un tādēļ jau Likums par budžetu un finanšu vadību noteic, ka budžets vienmēr ir jāiesniedz 1.oktobrī, nevis 1.septembrī. Kolēģi, tas ir normāli! Lai budžets būtu pēc iespējas precīzs, mums vajag pēc iespējas daudz informācijas no tekošā gada.

Otrkārt. No pilnīgi politiska viedokļa, kolēģi, šis priekšlikums nav loģisks. Budžets ir galvenais valdības instruments, ar ko valdība, jaunā valdība, kas tagad nāks pie varas, veidos savu politiku. Budžets ir galvenais instruments šādā ziņā, un ir pilnīgi neloģiski, ka aizejošā valdība tagad iesniegs budžetu un jaunajai valdībai budžets būs jāpārgroza, lai tas atbilstu tām nostādnēm, kādas viņa vēlas.

Un trešais arguments ir pilnīgi praktisks. Budžeta sagatavošana prasa daudz laika, prasa daudz darba no ministrijām. Šeit, šajā likumprojektā, iesniedzēji grib vēl samazināt to laiku, kas ministrijām, it īpaši Finanšu ministrijai, būs atvēlēts, lai šo budžeta projektu sagatavotu. Un tas nemaz nav loģiski, kolēģi!

Šeit vēl būtu jāatceras, ka būs vēl... ka notiks vēl diskusijas ar mūsu starptautiskajiem aizdevējiem, un tādēļ ir nepieciešams, lai mēs turētos pie jau ierastās kārtības, kāda ir bijusi vairākos citos gadījumos pēc vēlēšanām un ko nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību. Tas paredz, ka jaunajai valdībai pēc tās sastādīšanas tiek doti četri mēneši, lai sagatavotu budžetu. Es domāju, tā ir loģiska kārtība, kolēģi, un mums pie šīs kārtības vajadzētu arī palikt.

Tādēļ es tikai uzsveru, ka šis priekšlikums ir pilnīgi neloģisks. (No zāles: “Poltergeists!”) Aicinu jūs to noraidīt un nenodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Muižnieces, Aizbalta, Leiškalna, Urbanoviča un Kraukļa iesniegtā likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 36, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Zaķa, Štokenberga, Seiles un Laicāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Mēs pēdējās nedēļās esam daudz laika pavadījuši ģenerālprokurora meklējumos (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Augstākās tiesas priekšsēdētājs, nevis mēs!”), un mēs esam šobrīd nonākuši tādā situācijā, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ja viņam būtu jāvadās pēc līdzšinējās ģenerālprokurora meklēšanas kārtības, atliktu vienīgi ievērot Prokuratūras likuma 41.² pantu un izvēlēties prokurora vietas izpildītāju no līdzšinējiem departamentu virsprokuroriem.

Ja mēs paskatāmies notikumu gaitu, tad redzam, ka cienījamais Augstākās tiesas priekšsēdētājs tomēr izvēlējās virzīt uz Saeimu nevis kādu no trim līdzšinējiem virsprokuroriem, bet tieši to cilvēku, kurš pašlaik pilda ģenerālprokurora pienākumus. Viņa pilnvaru termiņš beidzas 11.maijā, tas ir, pēc dažām dienām.

Manuprāt, šī notikumu gaita ir parādījusi, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir uzskatījis par piemērotāko kandidātu pienākumu pildīšanai līdz jauna prokurora ievēlēšanai Saeimā līdzšinējo ģenerālprokuroru. Un tam ir sava loģika. Kāda ir tā loģika, kurai mums vajadzētu pastāvēt valsts pārvaldē?

Un tie no jums, kas varbūt ir strādājuši valdībā, arī lieliski saprot, ka, piemēram, atkāpjoties visam Ministru kabinetam, līdzšinējie ministri tomēr turpina pildīt savus ministra pienākumus. Tā galvenais iemesls ir tāds, ka valstī tādējādi tiek nodrošināta stabilitāte un prognozējamība. Un, manuprāt, šis princips būtu jāattiecina arī uz Ģenerālprokuratūru, ka tikmēr, kamēr politiķi šeit, Saeimā, nav varējuši vienoties par kādas citas personas ievēlēšanu, pienākumi būtu jāpilda līdzšinējam amata pienākumu pildītājam.

Ja mēs ieskatāmies Satversmē, tad redzam, ka Satversmes 7.nodaļu Satversmes tēvi ir speciāli rakstījuši tolaik vienīgajai neatkarīgajai institūcijai, proti, Valsts kontrolei. Mums likumā “Par Valsts kontroli” ir ielikts šis princips, kas nosaka stabilitāti un prognozējamību, proti, līdz jauna valsts kontroliera ievēlēšanai pienākumus pilda līdzšinējais valsts kontrolieris.

Ja mēs paskatāmies uz to praktisko jēgu... Iedomāsimies situāciju, ka mums ir vairāki mēneši, lai ievēlētu jauno ģenerālprokuroru! Mums joprojām pastāv teorētiska iespēja, ka var tikt ievēlēts līdzšinējais ģenerālprokurors. Bet šajā laikā būs notikusi pienākumu nodošana vietas izpildītājam no virsprokuroriem; tas radīs papildu neskaidrības, tas radīs objektīvu pārtraukumu darbā, turklāt tas var pat radīt kuriozu situāciju, ka aizejošais ģenerālprokurors pieņems... piemēram, saņems atlaišanas pabalstu, un tad sabiedrība pamatoti būs sašutusi, ka mēs neesam taupījuši valsts līdzekļus, kā arī neesam nodrošinājuši stabilitāti un prognozējamību Prokuratūras darbā.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šos grozījumus Prokuratūras likumā un rīkoties arī pietiekami ātri komisijās, lai panāktu, ka šie grozījumi stājas spēkā vēl pirms 11.maija.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Līdz ar to likumprojekts... (No zāles: “Balsot!”) Ā, tomēr tiek prasīts balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Āboltiņas, Zaķa, Štokenberga, Seiles un Laicāna iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 12, atturas – 26. Likumprojekts komisijai nodots.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 31.laidienā