Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par piena izsniegšanu profilaktiskos nolūkos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.05.1997., Nr. 122/123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/208669-par-piena-izsniegsanu-profilaktiskos-nolukos

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts ieņēmuma dienesta vēstule Nr.15.1.1./5436

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Galvenās valsts finansu inspekcijas 1992.gada 28.augusta instrukcijā Nr.11-n "Par Latvijas Republikas likuma "Par akcīzes nodokli" piemērošanas kārtību"

Vēl šajā numurā

20.05.1997., Nr. 122/123

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Labklājības ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 189

Pieņemts: 12.05.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Labklājības ministrija

Rīkojums Nr. 189 Rīgā 1997.gada 12.maijā

Par piena izsniegšanu profilaktiskos nolūkos

Izdots saskaņā ar likuma "Par darba aizsardzību"' 23.pantu

Apstiprināt instrukciju `'Par kārtību, kādā profilaktiskos nolūkos izsniedzams piens vai skābpiena produkti darbiniekiem, kuri strādā darba vidē ar veselībai kaitīgiem faktoriem'' (pielikums).

Labklājības ministrs V.Makarovs

Apstiprināta ar Labklājības ministrijas

1997.gada 12.maija rīkojumu nr. 189

INSTRUKCIJA

Par kārtību, kādā profilaktiskos nolūkos izsniedzams piens vai skābpiena produkti darbiniekiem, kuri strādā darba vidē ar veselībai kaitīgiem faktoriem

Izdota saskaņā ar likuma "Par darba aizsardzību" 23. pantu

1. Šī instrukcija nosaka kārtību, kādā darba devējam profilaktiskos nolūkos jāizsniedz darbiniekam piens vai skābpiena produkti.

2. Piens vai skābpiena produkti - kefīrs, jogurts, lakto, rūgušpiens (turpmāk - piens) bez maksas jāizsniedz darbiniekiem, kuri strādā darba vidē ar veselībai kaitīgiem ķīmiskiem, fizikāliem vai bioloģiskiem faktoriem (saraksts - pielikumā).

3. Izsniedzot pienu darba devējam jāievēro sekojoši noteikumi:

3.1. pienu izsniedz 0,5 litrus maiņā (darba dienā) neatkarīgi no maiņas (darba dienas) ilguma:

3.2. pienu var izsniegt visas maiņas (darba dienas) laikā;

3.3. pienam jāatbilst kvalitātes prasībām;

3.4. piens tā derīguma termiņa laikā uzglabājams temperatūrā no +2° līdz +5°C.

4. Nav pieļaujama piena vērtības izmaksa naudā vai piena aizvietošana ar citiem pārtikas produktiem, tā izsniegšana vienu vai vairākas maiņas (darba dienas) uz priekšu, par pagājušajām maiņām (darba dienām) vai promnešanai.

5. Darbiniekiem, kuri kontaktē ar svinu un tā neorganiskiem savienojumiem jāizsniedz 0,5 litri skābpiena produktu un papildus 250 - 300 grami augļu dabīgās biezās sulas, kas pēc satura ir līdzvērtīgas diviem gramiem pektīna.

6. Darbiniekiem, kuri strādā antibiotiku ražošanā un pārstrādē, piena vietā jāizsniedz skābpiena produkti.

7. Visus izdevumus, kas saistīti ar piena vai citu šajā instrukcijā minēto pārtikas produktu izsniegšanu, sedz darba devējs. Šie izdevumi nav ieskaitāmi ienākumos, par kuriem ir jāizdara darba devēja vai darbinieka sociālā nodokļa maksājumi.

Darba departamenta direktors G.Kartenko

Pielikums

ar Labklājības ministrijas 1997.gada 12.maija

rīkojumu nr.189 apstiprinātajai instrukcijai

Veselībai kaitīgo darba vides faktoru saraksts, ar kuriem strādājot, profilaktiskos nolūkos jālieto piens vai skābpiena produkti

I. Ķīmiskie faktori

1. Alifātiskie un alicikliskie ogļūdeņraži (piesātinātie un nepiesātinātie):

1.1. metāna rindas ogļūdeņraži: metāns, etāns, propāns, butāns u.c. šajā rindā;

1.2. etilēna rindas ogļūdeņraži: etilēns, propilēns, butilēns, amilēns u.c.šājā rindā;

1.3. cikliskie nepiesātinātie ogļūdeņraži: ciklopentadiēns, diciklopentadiēns u.c.;

1.4. aromātiskie ogļūdeņraži ar vienu vai vairākiem benzola gredzeniem un to atvasinājumi: benzols, ksilols, toluols, stirols, naftalīns u.c. šajā grupā.

2. Alifātisko ogļūdeņražu mono- un polihalogēnatvasinājumi:

2.1. fluoratvasinājumi: fluoretilēns, difluoretilēns, difluoretāns, dekafluorbutāns u.c. šajā grupā;

2.2. hloratvasinājumi: metilhlorīds, dihlormetilēns, hloroforms, vinilhlorīds, u.c. šajā rindā;

2.3. bromatvasinājumi: dibrommetāns, metilbromīds, dibrompropāns, u.c. šajā rindā;

2.4. jodatvasinājumi: metiljodīts, jodoforms, etiljodīts un citi šajā grupā;

2.5. jauktie halogēnatvasinājumi: fluordihlormetāns u.c. šajā grupā;

3. Aromātisko ogļūdeņražu halogēnatvasinājumi: hlorbenzols, tetrahlorbenzols, benzilhlorīds, brombenzols u.c. šajā grupā.

4. Ogļūdeņražu ar vairākiem benzola gredzeniem hloratvasinājumi: hlorētie difenili, difenila oksihlorīds, DDT, polihlorkamfēns u.c. šajā grupā.

5. Spirti:

5.1. alifātiskās rindas piesātinātie un nepiesātinātie spirti un glikoli: metilspirts, alilspirts, un citi šajā grupā;

5.2. alifātisko spirtu halogēnatvasinājumi: oktafluoramilspirts, tetrafluorpropilspirts un citi šajā grupā;

5.3. alicikliskās un aromātiskās rindas spirti: benzilspirts, cikloheksanols un citi šajā grupā.

6. Fenoli: fenols, hlorfenoli, pentahlorfenols, krezoli un citi šajā grupā;

7. Alicikliskie un alifātiskie ēteri un to halogēnatvasinājumi: dimetil-, dietil-, divinil-, dihlordietilēteri u.c. šajā grupā.

8. Fenolu ēteri: gvajakols, hidrohinona monobenzilēteris, u.c šajā grupā.

9. Organiskie oksīdi un peroksīdi: etilēna oksīds, epihlorhidrīna oksīds, benzoila peroksīds, un pārējie šīs grupas savienojumi.

10. Tiospirti, tiofenoli, tioēsteri: metil- un etilmerkaptāni, trihlortiofenols u.c. šajā grupā.

11. Aldehīdi un ketoni aizvietotie un neaizvietotie: acetaldehīds,formaldehīds, pentahloracetons, hloracetons un pārējie šajā grupā.

12. Organiskās skābes, to anhidrīdi, amīdi, halogenanhidrīdi: maleīnskābes anhidrīds, ftālskābes anhidrīds, skudrskābe, etiķskābe, dimetilformamīds u.c. šajā grupā.

13. Ēsteri: slāpekļskābes, sērskābes, etiķskābes u.c. skābju ēsteri un to halogēnatvasinājumi.

14. Fosforskābes ēsteri un amīdi: trikrezilfosfāts, merkaptofoss, metilmerkaptofoss, fosfamīds, tabūns, zarīns un pārējie fosfororganiskie indīgie savienojumi.

15. Alifātiskās polimetilēna rindas nitro- un aminosavienojumi un to atvasinājumi: nitroolefīni, nitrometāns, etilamīns, hlorpikrīns, trimetilamīns, cikloheksilamīns un citi šajā grupā.

16. Aromātiskās rindas nitro- un aminosavienojumi un to atvasinājumi: nitrobenzoli, nitrotoluoli, fenilēndiamīni u.c. šajā grupā.

17. Benzohinoni, naftahinons, antrahinons, benzatrens, parabenzohinons un dihlornaftahinons.

18. Organiskās krāsvielas: nitro- un nitrozokrāsvielas, azokrāsvielas, azīnkrāsvielas, 2-metilflurāns.

19. Heterocikliskie savienojumi: furāns, tetrahidrofurāns, furfurols, tiofēns, indols, piridīns, pirazalāns, purīns, piridīna un purīna bāzes, pikolīni, nikotīnskābe, dioksāni, piperidīns, morfolīns, heksogēns, barbiturāti un to pusprodukti u.c. šo preparātu ražošanas starpprodukti.

20. Alkoloīdi: atropīns, kokaīns, opijs, morfīns, kodeīns, strihnīns, pilokarpīns, skopolamīns, salsolīns, omnopons, papaverīns, nikotīns, anatazīns un pārējie pie šo preparātu ražošanas, kā arī izejvielas un gatavā produkcija, kas satur šos alkaloīdus (tabaka - mahorka, cigaretes, cigarešu ražošana, tabakas fermentācija).

21. Borūdeņraži.

22. Halogēni - fluors, hlors, broms, jods un to savienojumi: fosgēns u.c. šajā grupā.

23. Sēra savienojumi: sērūdeņradis, sērogleklis, hlorsulfonskābe, sēra hloranhidrīdi, sēra dioksīds, sērskābes anhidrīds.

24. Selēns un tā savienojumi.

25. Telūrs un tā savienojumi.

26. Slāpekļa savienojumi: hidrazīns un tā atvasinājumi, slāpekļa oksīdi, slāpekļskābe, nātrija azīds, amonjaks, nātrija nitrīts, slāpekļa trihlorīds, nitrozilhlorīds, hidroksilamīns.

27. Baltais fosfors un tā savienojumi: fosfora pentoksīds, fosforskābe un tās sāļi.

28. Arsēns un tā savienojumi.

29. Antimons un tā savienojumi.

30. Cianīdi: cianīdūdeņradis, nātrija un kālija cianīdi, hlorciāns, benzilcianīds u.c. šajā grupā.

31. Nitrili: acetonnitrils, akrilnitrils, benzonitrils un citi šajā grupā.

32. Izocianāti: fenilizocianāts, heksametilendiizocianāts un citi šajā grupā.

33. Silīcija savienojumi aerosola veidā, kuros brīva, kristāliska silicija dioksīda saturs pārsniedz 10 %.

34. Dzīvsudrabs, tā neorganiskie un organiskie savienojumi.

35. Mangāns un tā savienojumi.

36. Berilijs un tā savienojumi.

37. Tallijs un tā savienojumi.

38. Titāns un tā savienojumi.

39. Vanādijs un tā savienojumi.

40. Hroms un tā savienojumi.

41. Molibdens un tā savienojumi.

42. Niķelis un tā savienojumi.

43. Alvas, bora un silīcija organiskie savienojumi.

44. Svins un tā savienojumi.

45. Metālu karbonili.

46. Litijs, cēzijs, rubīdijs, un citi sārzemju elementi un to savienojumi.

47. Retzemju elementi un to savienojumi.

48. Kadmijs un tā savienojumi.

49. Antibiotikas.

50. A un B saraksta stipras iedarbības indīgo vielu aerosoli.

51. Oglekļa un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, t.sk.: ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta.

52. Pesticīdi.

53. Radioaktīvās vielas.

II. Fizikālais faktors

54. Jonizējošais starojums.

III.Bioloģiskie faktori

55. Vīrusi.

56. Mikrobi.

57. Sēnes.

58. Helminti.

Darba departamenta direktors G.Kartenko

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!