Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 13.aprīlī

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu pedagogiem, mediķiem un ugunsdzēsējiem

13.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumus un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts: Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktora vietniecei mācību darbā Valentīnai Matrozei par mērķtiecīgu, kvalitatīvu, ilggadīgu un nesavtīgu pedagoģisko darbu un nozīmīgu ieguldījumu skolēnu audzināšanā; Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sākumskolas skolotājai Veltai Polei-Polītei par ilggadīgu un teicamu pedagoģisko darbu; Rīgas Centra humanitārās vidusskolas angļu valodas skolotājai Zaigai Čerkovskai par ilggadīgu un nesavtīgu pedagoģisko darbu; Rīgas Centra humanitārās vidusskolas angļu valodas skolotājai Anitai Bērtulei par ilggadīgu un teicamu pedagoģisko darbu.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts: Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītāja vietniecei Lidijai Muceniecei par ilggadīgu darbu un ieguldījumu invaliditātes ekspertīzes attīstībā; Rīgas apvienotās nodaļas ārstu komisijas priekšsēdētājam Leonīdam Minderam par ilggadīgu darbu un ieguldījumu invaliditātes ekspertīzes attīstībā; Valmieras starprajonu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas vadītājai Valdai Balodei par ilggadīgu darbu un ieguldījumu invaliditātes ekspertīzes attīstībā; Daugavpils starprajonu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas vadītājai Natālijai Rozei par ilggadīgu darbu un ieguldījumu invaliditātes ekspertīzes attīstībā.

MK Atzinības raksts piešķirts: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Limbažu daļas komandierim majoram Gvido Kīnam par nozīmīgu ieguldījumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības attīstībā; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas inspektoram dežurantam kapteinim Viktoram Žigulovam par nozīmīgu ieguldījumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības attīstībā; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Finanšu plānu pārvaldes priekšniekam Vladimiram Rožkinam par nozīmīgu ieguldījumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības attīstībā; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniecei pulkvežleitnantei Ingai Veterei par nozīmīgu ieguldījumu iedzīvotāju izglītošanā un informēšanā ugunsdrošības jautājumos, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta popularizēšanā un attīstībā.

Noteikts, ka MK Atzinības rakstus V.Matrozei, V.Polei-Polītei, Z.Čerkovskai un A.Bērtulei pasniedz izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, L.Muceniecei, L.Minderam, V.Balodei un N.Rozei – labklājības ministrs Uldis Augulis, bet G.Kīnam, V.Žigulovam, V.Rožkinam un I.Veterei – iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par jaunu programmu uzņēmējdarbības un zinātnieku sadarbības atbalstam

Valdība 13.aprīlī deva piekrišanu jaunas uzņēmējdarbības atbalsta programmas “Kompetences centri” sākšanai. Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsver, ka programmā paredzēts atbalstīt uzņēmēju un zinātnieku sadarbību rūpniecisku pētījumu un eksperimentālu izstrādņu īstenošanai.

“Minētā programma ir paredzēta sadarbības veicināšanai starp uzņēmējiem un zinātniekiem. Tieši sadarbības trūkums starp uzņēmējiem un zinātniekiem līdz šim ir minēts kā viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijas tautsaimniecībā trūkst inovatīvu, konkurētspējīgu augstas pievienotās vērtības produktu, ar ko lepoties starptautiskā mērogā. Cerams, ka šī programma būs tas iztrūkstošais ķēdes posms, kas beidzot dos impulsu daudz veiksmīgākai un produktīvākai sadarbībai starp uzņēmējiem un zinātniekiem Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei,” uzsver A.Kampars.

Atbilstoši valdības sēdē nolemtajam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 2010.gada jūnijā sāks projektu pieteikumu minētajā programmā. Uz pieteikumiem varēs pretendēt kompetences centri, kas apvieno zinātnisko institūciju un nozares komersantus (kompetences centrā jābūt vismaz vienai zinātniskai institūcijai un vismaz trīs savstarpēji nesaistītiem komersantiem).

Finansējums kompetences centriem tiks sniegts rūpnieciskiem pētījumiem, eksperimentālām izstrādnēm un pētniecības darbu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras iegādei, kas saistīti ar jaunas pētnieciskās darbības uzsākšanu vai esošas pētnieciskās darbības paplašināšanu kompetences centrā (t.sk. ēku rekonstrukcijai un būvniecībai, lai pielāgotu telpas laboratoriju iekārtu izmantošanai).

Īstenojot kompetenču centra atbalsta programmu, Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2015.gadam finansētos kompetences centros atbalstīs vismaz 50 pētniecības projektus, kas ietver sadarbību starp komersantiem un zinātniskajām institūcijām, radot vismaz 50 jaunas darbavietas kompetences centros un piesaistot privātā sektora finansējumu pētniecībai un attīstībai vismaz 23,4 miljonus eiro.

Programmas ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais programmas ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 36 320 910,72 lati.

Programmas īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase. Maksimāli pieļaujamais publiskā finansējuma apmērs vienam kompetences centram ir 6,25 miljoni latu, no kuriem ne vairāk kā 1,25 miljoni latu ir ilgtermiņa ieguldījumu iegādei.

Detalizēti kompetenču centru atbalsta programmas nosacījumi definēti 13.aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.1.1.apakšaktivitāti “Kompetences centri””.

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniedzējiem izvirzāmās prasības, atbalstāmās darbības, projektu iesniegumu atlases izsludināšanas, projektu iesniegumu iesniegšanas, projektu iesniegumu vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumus, kā arī atbildīgo iestādi, sadarbības iestādi un to funkcijas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par jauniem noteikumiem transportlīdzekļu vadītāju apmācībai

Valdība 13.aprīlī apstiprinājusi jaunus noteikumus transportlīdzekļu vadītāju apmācībai, kas precizē līdzšinējo kārtību un arī ievieš atsevišķus jauninājumus.

Piemēram, tiek precizēti periodiskās apmācības noteikumi transportlīdzekļu vadītājiem, kas pārvadā kravas un pasažierus.

Minēto periodisko apmācību varēs veikt autoskola vai komersanti, biedrības un mācību centri, kas var izpildīt Ministru kabineta noteikumos ietvertās prasības. Periodiskās apmācības veicējam CSDD būs jāiesniedz šādi dokumenti: apmācības programma, informācija par atbilstošas kvalifikācijas pasniedzējiem, telpām, kurās notiks mācības, attiecīgiem mācību uzskates līdzekļiem un izmantojamiem transportlīdzekļiem.

Ar jaunajiem noteikumiem tiek mazināti arī administratīvie un birokrātiskie šķēršļi autoskolas darbības uzsākšanai, atcelta nepieciešamība saņemt licenci. Darbības uzsākšanai vajadzīga tikai CSDD izsniegta mācību karte (mācību kartes, kas izdotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgs līdz tajās norādītajam termiņam). Noteikumi nostiprina arī autoskolas pilnīgu atbildību par teorētiskās un praktiskās apmācības norisi un rezultātiem.

Tiesību akts vienkāršo un padara ērtāku apmācības procesu – tiek ieviesta dalītā vadītāja tiesību iegūšanas eksāmena kārtība. Proti, persona, kura pabeigusi teorētisko apmācību, var kārtot attiecīgu teorijas eksāmenu. Un persona, kura beigusi transportlīdzekļa vadīšanas praktisko apmācību, var kārtot vadīšanas eksāmenu.

Lai uzlabotu motociklu vadītāju drošību un teorētisko zināšanu līmeni, ieviesta speciāla A un A1 kategoriju transportlīdzekļu vadītāju teorētiskā apmācība.

SM: Par satiksmes drošības uzlabošanu apdzīvotās vietās ārpus Rīgas

Apstiprināti noteikumu grozījumi, kas ļaus uzlabot satiksmes drošību apdzīvotās vietās ārpus Rīgas, piesaistot no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 6,6 miljonus latu. Noteikumu grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu turpmāku projektu iesniegumu atlasi, kur projekta iesniedzēji var būt pašvaldības, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību.

Pieejamais finansējums paredzēts satiksmes drošības uzlabošanai apdzīvotās vietās ārpus Rīgas, likvidējot “melnos punktus” jeb satiksmes drošībai bīstamās vietas, iekļaujot arī potenciāli bīstamas vietas. Projektos var paredzēt dažādus transporta infrastruktūras uzlabošanas un satiksmes organizācijas pasākumus, lai ar iespējami mazākiem līdzekļiem panāktu satiksmes drošības līmeņa uzlabošanos. Tā, piemēram, var būt krustojumu pārbūve, energoefektīva ielu apgaismošana, luksoforu uzstādīšana, gājēju celiņu un gājēju pāreju ierīkošana.

Ar grozījumiem mainīta projektu atlases kārtība, paredzot veikt projektu atlasi par visu pieejamo ERAF finansējumu. Projektu atlasei precizēti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, projektu izvērtēšanai iesniedzamo dokumentu saraksts un informācija, kas jānorāda projekta iesnieguma veidlapā.

Izmaiņās paredzēta arī iespēja iegādāties zemi projektu vajadzībām līdz 10 procentu apjomam no kopējām attiecināmajām izmaksām, kā arī tiek atbalstīta stāvlaukumu izbūve ielu malās, ja tā ir tieši saistīta ar satiksmes drošības uzlabošanu un paredzēta valsts un pašvaldību funkciju nodrošināšanai.

Projekta īstenošanu plānots pabeigt divu gadu laikā no vienošanās noslēgšanas brīža, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.augustam.

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumos Nr.426 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.3.1.apakšaktivitāti “Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas”” apstiprināti Ministru kabineta sēdē 13.aprīlī.

SM: Par zaudējumu kompensēšanu pasažieru pārvadājumiem republikas pilsētu maršrutos

Satiksmes ministrija rosinājusi valdību palielināt Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros pieejamos līdzekļus par 4,27 miljoniem latu. Papildu finansējums nepieciešams, lai kompensētu zaudējumus republikas pilsētu pašvaldību sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par cilvēku ar invaliditāti un viņu pavadošo personu pārvadājumiem.

Līdzekļi tiks piešķirti, ja šādu ierosinājumu atbalstīs starptautiskie aizdevēji.

Pašlaik pilsētas nozīmes maršrutos zaudējumi par šo pasažieru pārvadājumiem jāsedz no pašvaldību budžeta.

Ņemot vērā pašvaldību iesniegto informāciju, kopā republikas pilsētās šogad plānots nodrošināt vairāk nekā 10 miljonus invalīdu vai to pavadošo personu braucienu, līdz ar to zaudējumu segšanai pārvadātājiem būs nepieciešami aptuveni 4,27 miljoni latu.

Pašlaik līdzekļi par I un II grupas invalīdu, bērnu invalīdu un personu, kas pavada I grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, pārvadāšanu reģionālajos vietējās un starppilsētu nozīmes maršrutos tiek piešķirti no Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem. Tāpat šos līdzekļus piešķir arī par politiski represēto personu un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pārvadāšanu reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos. Šim mērķim 2010.gadā ir paredzēti 6,1 miljons latu.

Tāpat Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) sadarbībā ar Satiksmes un Izglītības un zinātnes ministriju līdz šā gada 15.maijam plāno izvērtēt iespējas Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros sniegt atbalstu skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai lauku apvidos.

To paredz SM un RAPLM izstrādātais informatīvais ziņojums par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu lauku apvidos un transporta kompensāciju nodrošināšanu invalīdu pārvadājumiem republikas pilsētu pašvaldībās, ko 13.aprīlī izskatīja valdība.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas programmas piešķirtie līdzekļi ir paredzēti pasākumiem, lai mazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas izveidojusies globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes, kā arī strukturālo reformu rezultātā. Viens no stratēģijā iekļautajiem pasākumiem ir arī zaudējumu kompensēšana sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem atsevišķām pasažieru kategorijām.

Republikas nozīmes pilsētas ir Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

SM: Par Kohēzijas fonda līdzekļu ieguldīšanu autoceļu uzlabošanā

Lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu finansējumu valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai, Satiksmes ministrija izstrādājusi grozījumus darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātei “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi”.

Grozījumi paredz, ka aktivitātes ietvaros atbildīgā iestāde – Satiksmes ministrija (SM) – rīkos vairākas projektu iesniegumu atlases kārtas, nevis vienu, kā bija paredzēts līdz šim.

Nākamā projektu iesniegumu atlases kārta tiks rīkota par visu aktivitātes ietvaros atlikušo Kohēzijas fonda finansējumu, kas nav apgūts iepriekšējā kārtā, tas ir, 80,3 miljoniem latu.

Aktivitātes pirmajā kārtā ES finansējums bija pieejams autoceļu Ludza–Terehova un Tīnūži–Koknese rekonstrukcijai un būvniecībai, bet otrajā kārtā ES līdzekļus varēs novirzīt valsts galveno autoceļu seguma uzlabošanai visā valsts autoceļu tīklā.

Aktivitāti īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Tas nozīmē: lai apgūtu pēc projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas atlikušo Kohēzijas fonda finansējumu, valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” iesniegs projektu pieteikumus apstiprināšanai Satiksmes ministrijā.

Valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanas darbus paredzēts uzsākt jau šajā būvniecības sezonā.

Ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta “Noteikumos par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.1.aktivitāti “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi”” 13.aprīlī apstiprināja valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Kriminālprocesa likuma grozīšanu attiecībā uz rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem

13.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas kopīgi ar Iekšlietu ministriju izstrādāto informatīvo ziņojumu par nepieciešamību izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai kriminālprocesā veicinātu lēmumu par lietisko pierādījumu un arestētās mantas nodošanu realizācijai un iznīcināšanai pieņemšanu.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, gan lietiskie pierādījumi, gan arestētā manta pārsvarā tiek glabāta visa kriminālprocesa laikā, tādējādi radot ievērojamas finansiālās izmaksas. Iemesli mantas glabāšanai ir dažādi, proti, tā var būt pamatota ar objektīvu nepieciešamību, piemēram, lietiskais pierādījums jāglabā, jo tas var tikt izmantots kā pierādījums tiesā lietas izskatīšanas laikā. Savukārt arestētā manta jāglabā, jo tikai galīgajā nolēmumā kriminālprocesā tiek izlemta galīgā rīcība ar to. Savukārt pie subjektīvajiem faktoriem pieskaitāmi tādi apstākļi kā, piemēram, tas, ka procesa virzītāji neizvērtē lietisko pierādījumu glabāšanas lietderību, baidās uzņemties atbildību un pieņemt lēmumu par lietisko pierādījumu atgriešanu īpašniekam vai iznīcināšanu.

Saskaņā ar tiesībaizsardzības iestāžu sniegto informāciju praksē nepabeigtos kriminālprocesos procesa virzītāji lēmumus par lietisko pierādījumu iznīcināšanu vai nodošanu glabāšanā atbildīgajai personai pieņem reti.

Lai veicinātu procesa virzītāju aktīvāku rīcību jautājuma izlemšanai par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, jāmaina pamatprincips Kriminālprocesa likumā (KPL) lietisko pierādījumu glabāšanai, paredzot procesa virzītājiem aktīvāku rīcību nepieciešamo darbību veikšanai ar lietām, vai nu tos atdodot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai laikus pieņemot citu atbilstošu lēmumu.

KPL nosaka, ka lietiskie pierādījumi, kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, glabājami īpaši šim nolūkam paredzētās telpās. Tālāk ne KPL, ne citi ārējie normatīvie akti nenosaka vienotu kārtību šādu lietisko pierādījumu glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai. Līdz ar to, lai aizpildītu tiesiskā regulējuma trūkumu, izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā un tiesās, izdoti iekšējie normatīvie akti. Taču glabāšanas kārtība ir atšķirīga, kas neveicina vienotu, efektīvu un pārskatāmu lietisko pierādījumu glabāšanas kārtību. Lai atrisinātu problēmas saistībā ar to lietisko pierādījumu glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu, kuri nav nodoti glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai, būtu jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka saskaņā ar tiesībaizsardzības iestāžu sniegto informāciju kriminālprocesa ietvaros tiek izņemti un atzīti par lietiskajiem pierādījumiem dažāda veida lietas un priekšmeti, piemēram, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rīki – laužņi, cirvji, lietas, kas saglabājušas noziedzīgā nodarījuma pēdas, piemēram, šļirces, izņemtie vielu paraugi un pēdas, piemēram, DNS paraugi, kā arī citi priekšmeti un lietas, kas tiek nodoti glabāšanā tiesībaizsardzības iestāžu lietisko pierādījumu glabātuvē.

Lai praksē uzlabotu izpratni par to, kas ir lietiskie pierādījumi, un novērstu nepamatotu un nevajadzīgu dažādu lietu un priekšmetu, kas pēc būtības nav lietiskie pierādījumi, izņemšanu un glabāšanu, informatīvajā ziņojumā norādīts, ka jāapmāca procesa virzītāji.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VesM: Par izmaiņām Latvijas Infektoloģijas centra maksas pakalpojumu cenrādī

13.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprinātas izmaiņas Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) cenrādī, papildinot tos ar jauniem maksas pakalpojumiem un samazinot vai palielinot līdzšinējo izcenojumu atbilstoši faktiskajām pakalpojumu izmaksām.

Saistībā ar to, ka LIC no 1.janvāra pārņēma Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra funkciju izpildi, LIC cenrādis ir jāpapildina ar jauniem maksas pakalpojumiem. Cenas lielākajai daļai pakalpojumu noteiktas tādā pašā apmērā. Atsevišķiem pakalpojumiem noteiktas zemākas cenas nekā iepriekš, jo ir samazinājušās izmaksas pakalpojuma veikšanai – 2009.gadā samazinājies atalgojums medicīniskajam personālam, atsevišķiem laboratorijas reaģentiem, medikamentiem un medicīnas precēm. Savukārt citiem pakalpojumiem cenas ir palielinātas, lai segtu ar pakalpojuma sniegšanu saistītās faktiskās izmaksas.

Tāpat LIC cenrādis ir jāpapildina ar jauniem maksas pakalpojumiem, jo ir notikušas būtiskas izmaiņas laboratoriju izmeklējumu metodēs. Jauno tehnoloģiju un diagnostikas metožu ieviešana ļauj nedaudz samazināt izmeklējumu cenas, jo tās ir lētākas un efektīvākas par iepriekšējām.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību

13.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.404 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju””.

Noteikumi tiek papildināti attiecībā uz nodokļa maksāšanu par iznomātu atkārtoti lietojamu iepakojumu, kā arī precizēti iepakojuma, trauku un videi kaitīgo preču svaru uzskaiti pamatojošie dokumenti, vienkāršojot šo dokumentu aizpildīšanu.

No noteikumiem tiek svītrotas normas attiecībā uz deklarācijas C kategorijas piesārņojošai darbībai aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, jo deklarācija, saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumā 2009.gadā izdarītajiem grozījumiem, vairs nav jāiesniedz. Tāpat tiek precizēti dokumenti, kas jāiesniedz dabas resursu lietošanas atļaujas saņemšanai, ja paredzēta darbība publiskajos ūdeņos.

VidM: Par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu

13.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1059 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.2.aktivitāti “Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās””.

Noteikumu projektu Vides ministrija kā atbildīgā iestāde izstrādāja, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumu Nr.1059 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.2.aktivitāti “Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās”” atbilstību grozījumiem darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā, kur noteikts, ka aktivitāte 100% apmērā tiks finansēta no Kohēzijas fonda līdzekļiem, līdz ar to samazinot pieejamo publisko finansējumu.

Noteikumu projektā precizētas projektu iesniegumu attiecināmās izmaksas, projektu iesniegumu atlases kārtām pieejamais finansējums, kā arī precizētas finanšu rezervju neparedzētajiem izdevumiem izmantošanas iespējas.

Lai novērstu, ka nelietderīgi tiek izmantoti pieejamie finanšu līdzekļi, noteikts, ka netiešās attiecināmās izmaksas ir attiecināmas, ja tās pamato pakalpojumu vai būvdarbu līgumi. Tā kā no aktivitātes “Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās” projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem svītroti kritēriji, kas attiecas uz Eiropas Savienības fonda atbalsta intensitāti un neattiecināmo izmaksu iekļaušanu projekta izmaksās (Uzraudzības komitejas 06.04.2010. lēmums L-2010/10), veikti atbilstoši grozījumi MK noteikumos Nr.1059.

Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz projektiem, par kuru apstiprināšanu lēmumi ir pieņemti līdz noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdim, noteikumu projektā paredzēts, ka pirms vienošanās par projektu īstenošanu noslēgšanas projektu iesniegums tiek aktualizēts atbilstoši jaunajiem aktivitātes īstenošanas noteikumiem.

Īstenojot 3.4.1.2.aktivitāti “Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās”, tiek atbalstīta infrastruktūras izveide intensīvi apmeklētās Natura 2000 teritorijās, kurām izstrādāts dabas aizsardzības plāns, lai samazinātu antropogēno slodzi un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vienlaikus radot priekšnoteikumus tūrisma attīstībai.

VidM: Par nacionālas nozīmes augu kolekciju saglabāšanu

13.aprīlī Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1465 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.3.aktivitāti “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide””.

Noteikumu projektu Vides ministrija kā atbildīgā iestāde izstrādāja, lai nodrošinātu noteikumu atbilstību grozījumiem darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā.

Saskaņā ar šiem grozījumiem aktivitāti 100% apmērā finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu izlietojumu aktivitātes mērķu sasniegšanai, precizēts, ka finanšu rezervi var izmantot tikai tiešo attiecināmo izmaksu – būvdarbu un piegāžu – neparedzēto izdevumu segšanai.

Lai novērstu, ka nelietderīgi tiek izmantoti pieejamie finanšu līdzekļi, noteikts, ka netiešās attiecināmās izmaksas ir attiecināmas, ja tās pamato pakalpojumu vai būvdarbu līgumi.

Īstenojot aktivitāti 3.4.1.3. “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide” tiks atbalstītas darbības nacionālas nozīmes augu sugu kolekciju apstākļu uzlabošanai un attīstībai, tā tiks īstenota, piemērojot ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora iecelšanu

Valdība 13.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) rīkojumu “Par M.Baloža pārcelšanu”. Rīkojums paredz iecelt līdzšinējo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Māri Balodi PVD ģenerāldirektora amatā.

Saskaņā ar rīkojumu paredzēts apstiprināt PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieka M.Baloža kandidatūru pārcelšanai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora amatā ar 2010.gada 15.aprīli uz laiku līdz 2015.gada 14.aprīlim.

M.Balodis par PVD ģenerāldirektoru iecelts, jo ir pierādījis savas spējas vadīt PVD, kā arī ir nepieciešams nodrošināt pilnvērtīgu dienesta vadību, ieceļot ģenerāldirektoru.

Rīkojums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai

Valdība 13.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka lauksaimniecības primārajiem produktu ražotājiem (saimnieciskās darbības veicējiem), atzītām lauksaimniecības pakalpojumu sabiedrībām, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupām būs iespēja pretendēt uz apgrozāmo līdzekļu iegādei paredzētu aizdevumu.

Aizdevumus izsniegs valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Lēmums par aizdevuma piešķiršanu būs jāpieņem trīs nedēļu laikā pēc tam, kad banka saņēmusi iesniegumu, kas ietver plānoto pasākumu aprakstu attīstības veicināšanai un apgrozāmo līdzekļu aizdevuma atmaksas nodrošināšanai, kā arī produktu aprakstu, plānoto naudas plūsmu un informāciju par jebkuru atbalstu, kas saņemts.

Kopējā apgrozāmo līdzekļu kredītlīnija būs 26 miljoni latu. Aizdevumi tiks izsniegti līdz 2011.gada 31.decembrim.

Vienam lauksaimniecības produktu ražošanas uzņēmumam (saimnieciskās darbības veicējam), atzītai lauksaimniecības pakalpojumu sabiedrībai, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupām pieejamā aizdevuma summa būs no 5000 līdz 2 000 000 latu. Aizdevuma termiņš – līdz vienam gadam.

Aizdevumu nepiešķirs, ja saimnieciskās darbības veicējam ir nodokļu parāds un nav noslēgta vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu parāda atmaksas grafiku.

Līdz šim jau īstenotajās Ekonomikas ministrijas un Hipotēku bankas kreditēšanas programmās aizdevumu apgrozāmo līdzekļu iegādei nebija atļauts piešķirt primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, kā arī būtiski tika ierobežotas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un augļu un dārzeņu ražotāju grupu iespējas saņemt aizdevumu.

Tā kā jautājums skar finanšu konsolidāciju, noteikumu projekts nedēļas laikā Finanšu ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju jāsaskaņo ar Starptautisko Valūtas fondu, ja saskaņojums netiek panākts, jautājums atkārtoti tiek skatīts valdībā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa