Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts valodas risinājuma atslēga rodama Rīgā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.01.1999., Nr. 8/9 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20777

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Draudzības kamolā - vēl 400 pavedienu 17 nokrāsās

Vēl šajā numurā

13.01.1999., Nr. 8/9

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts valodas risinājuma atslēga rodama Rīgā

Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Pašlaik latviešu valodu un citus mācību priekšmetus valsts valodā krievu skolās pasniedz apmēram 800 pedagogu. Tie ir dažādu tautību skolotāji, kuri perfekti pārvalda valsts valodu. Tomēr vajadzīgi šim darbam būtu vismaz 3000 līdz 4000 pedagogu, lai nosegtu kadru deficītu un palielinātu latviešu valodas stundu skaitu, arī citu valsts valodā apgūstamo mācību priekšmetu skaitu. Jācer, ka pēc pieciem gadiem tāds pedagogu daudzums tiks sasniegts.

— Kādus mācību priekšmetus krievu skolās pasniedz valsts valodā?

— Prasības ir, ka vismaz trīs mācību priekšmeti jāpasniedz latviešu valodā, un to nosaka Izglītības likums. Mācību priekšmetus var izvēlēties skolas vadība. IZM uzdevums ir izstrādāt paraugprogrammas vai ieteikumus. Konkrētu mācīšanas metodiku ar varu neuzspiežam. Vecie laiki jāaizmirst, jāorientējas uz mērķi, nevis uz procesu vispār. Un mērķis ir tāds, lai katrs bērns, kurš krievu skolā pabeidz 9. klasi, pilnībā prastu latviešu valodu. Svarīgi ir apgūt sarunu valodu. Krievu skolu asociācija izstrādāja priekšlikumus, ka latviešu valodā jāmāca vēsture, kultūras vēsture, kā arī daži citi mācību priekšmeti, lai valsts valodas zināšanas apgūtu vienotā blokā. Mēs varēsim ieteikt arī citām skolām rīkoties tāpat.

— Krievu skolu vairāk ir lielās pilsētās, arī Latgalē, laukos to ir mazāk. Kāda ir cilvēku attieksme pret valsts valodas apguvi?

— Rudenī bijām liecinieki tam, kā daži centās jautājumu politizēt. Pie mūsu ministrijas rīkoja pavārgus un neizteiksmīgus piketus. Skolotāji tajos nepiedalījās, toties politisko partiju pārstāvji gan. Pārzinot situāciju kopumā valstī, atļaušos apgalvot, ka tā nav Latvijas kā valsts problēma. Situācija Latvijā tomēr ir pozitīva, īpaši laukos un mazpilsētās. Vairāk problēmu pavīd lielpilsētās, īpaši Rīgā, Liepājā un Daugavpilī, kur ir atlikts termiņš par valsts valodas zināšanu apguvi augstākajā pakāpē. Risinājuma atslēga tomēr ir Rīga, jo no dažādiem viedokļiem galvaspilsētā situācija ir visnelabvēlīgākā. Tomēr vienošanās par kopēju sadarbību Rīgā ir noslēgta. IZM ietekmē Rīgas pilsētas Skolu valdi un Rīgas domes Izglītības komisiju. Izvirzām savas prasības un izstrādājam konkrētus priekšlikumus, koordinēsim darbību. Domāju, ka dažos gados situācija arī Rīgā mainīsies, jo viss atkarīgs no efektīva, mērķtiecīga un neatlaidīga darba. Rīgas pilsēta tam ir gatava, arī lielākajā daļā krievu skolu attieksme ir pozitīva.

— Tā ir sena patiesība, ka svešvalodu visvieglāk apgūt bērnībā un jaunībā, nevis sirmā vecumā.

— Tas tiesa, jo gados jaunākiem, īpaši pirmsskolas vecuma bērniem, apgūt latviešu valodu nav sarežģījumu. Tas notiek dabiski, ja vien to vispār dara. Tādēļ liela vērība jāvelta latviešu valodas mācībām bērnudārzos. Daudzi vecāki savus mazuļus iekārto latviešu bērnudārzos, arī latviešu skolās. Studenti centīgi mācās valsts valodu, tādēļ pēc studiju beigšanas viņi runā labā latviešu valodā. Uzskatu, ka attieksme pret latviešu valodas apgūšanu saistīta ar paaudžu maiņu. Esmu pārliecināts, ka pēc desmit gadiem šis jautājums jau būs atrisināts un nekādu problēmu nebūs. Patiesība jau ir arī tāda, ka ikvienam lēmumam un likumam blakus nepieciešams sargs, lai to izpildi sabiedrība neignorētu.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!