Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par ES dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2010., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/207206

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par darba laika noteikumu pārskatīšanu

Vēl šajā numurā

26.03.2010., Nr. 49

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par ES dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmām

24.martā Komisija izvērtēja Čehijas, Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Ungārijas atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas (Saskaņā ar Padomes regulu Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu dalībvalstīm katru gadu jāiesniedz atjauninātas makroekonomiskās un budžeta prognozes.

Šādas atjauninātas prognozes sauc par stabilitātes programmu, ja valstī jau ir ieviests eiro, un par konverģences programmu, ja valstī eiro vēl nav ieviests. Šo regulu dēvē arī par Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu.). Tāpat kā vērtējumi par pirmajām 14 valstīm, ar kuriem Komisija nāca klajā marta vidū, arī šie novērtējumi ir jāskata saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi, kas izraisīja krasu valstu finanšu pasliktināšanos kopš 2009.gada un bija par iemeslu tam, ka Padome pieņēma lēmumu sākt pārmērīga deficīta novēršanas procedūru vairumā dalībvalstu. 24.martā izvērtēto valstu grupā tikai Dānijai un Luksemburgai 2009.gadā bija izdevies panākt, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3%, lai gan paredzams, ka 2010.gadā šo valstu fiskālais stāvoklis stipri pasliktināsies. Vairumā valstu šis gads aizritēs fiskālās konsolidācijas zīmē atbilstoši ieteikumiem lēmumos par pārmērīga deficīta novēršanas procedūru, bet Latvijas, Ungārijas un Rumānijas gadījumā – starptautiskās finanšu palīdzības programmu nosacījumiem.

Runājot par programmās noteiktajiem budžeta mērķiem, vairākos gadījumos izaugsmes prognožu pamatā ir pārlieku optimistiski pieņēmumi (īpaši attiecībā uz programmas pēdējiem gadiem), savukārt budžeta konsolidācijas stratēģija laikam no 2011.gada bieži nav balstīta uz konkrētiem pasākumiem.

Valstu finanses ir krietni cietušas ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Fiskālo stimulu pasākumi bija nepieciešami, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos, tomēr pēdējos divos gados ir sagrauts tas, kas panākts 20 fiskālās konsolidācijas gados. Tas nozīmē, ka, vēlākais, nākamgad mums ir jāatgriežas pie stingra budžeta,” sacīja ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Latvija

Pēc ekonomikas pārkaršanas perioda nāca pasaules finanšu krīze, kas izraisīja iekšzemes ekonomiskā cikla strauju pāreju jaunā fāzē un grūtības finanšu sektorā, tāpēc valstij nācās lūgt starptautisko finanšu palīdzību. Pēc gadiem ilgušas procikliskas politikas bija nepieciešamas būtiskas fiskālās korekcijas: 2009.gada papildu budžets paredzēja konsolidāciju 4,4% apmērā no IKP, savukārt 2010.gada budžetā paredzēta konsolidācija vēl par vairāk nekā 4,2%.

Tas nepieciešams, lai varētu sasniegt 2010.gadam izvirzīto deficīta mērķi, par ko iepriekš panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī programmā plānoto deficītu 2011. un 2012.gadā. Programmas īstenošanu apdraud visai lieli, tomēr kopumā līdzsvaroti riski, kas saistīti ar ekonomiskajām norisēm un nepieciešamo konsolidācijas vērienu.

Ņemot vērā šo novērtējumu, Latvija tiek aicināta veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārmērīgu deficītu saskaņā ar Padomes 2009.gada 7.jūlija ieteikumu un nosacījumiem, kas izvirzīti, piešķirot Latvijai Eiropas Savienības maksājumu bilances palīdzību. Proti, Latvijai ir pilnībā jāīsteno 2010.gada budžets un jāsagatavo iespējamie varianti konsolidācijas pasākumiem, kas iekļaujami 2011.gada budžetā.

Latvija arī aicināta veikt citus politikas pasākumus tādās jomās kā fiskālā pārvaldība un pārredzamība, sociālās nodrošināšanas sistēmas reforma un pasākumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!