• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 23.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2010., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/207195

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zemkopības ministrs: Tiekoties ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministru

Vēl šajā numurā

26.03.2010., Nr. 49

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 23.martā

IZM: Par skolēnu profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību skolās

Lai operatīvāk reaģētu uz narkotisko un alkoholisko vielu lietošanu skolās, nodrošinātu atkarību profilaksi un saskaņoti rīkotos gadījumos, kad izglītības iestādē konstatēta atkarību izraisošu vielu lietošana, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs”.

Noteikumi paredz, ka izglītības iestādei ir jāizstrādā kārtība (atsevišķs rīcības plāns vai sadaļa izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos), kā rīkoties, ja izglītības iestādē ir notikusi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu lietošana, glabāšana vai izplatīšana. MK noteikumu pielikumā ir IZM izstrādātais ieteicamais paraugplāns, kurā noteikta konkrēta rīcība un atbildīgās personas, kā arī aprakstīta visu iesaistīto institūciju sadarbība atkarības vielu lietošanas apkarošanā.

Tāpat ir noteikta izglītības iestādes vadītāja atbildība attiecībā uz skolēnu profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības pieejamības nodrošināšanu izglītības iestādēs, tostarp veselīga uztura principu īstenošanu un kontroli, kā arī konsultācijas pedagogiem veselīga dzīvesveida un veselību veicinošu un higiēnas pasākumu popularizēšanā.

Gatavojot normatīvā akta projektu, notikušas konsultācijas ar sadarbības un sociālajiem partneriem, tai skaitā Veselības ministriju, Skolu un pirmsskolu māsu biedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas vecāku apvienību “VISI”.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs” 23.martā apstiprināts Ministru kabinetā.


 

IZM: Par profesionālās izglītības iestāžu dienesta viesnīcu infrastruktūras sakārtošanu

Īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitāti “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”, profesionālās izglītības iestādes varēs uzlabot ne tikai izglītības iestādes ēku, būvju un telpu, bet arī dienesta viesnīcu infrastruktūru – to paredz 23.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi 2008.gada 11.novembra MK noteikumos Nr.939 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.1.1.aktivitāti “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai””.

Līdz ar to šajā Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātē pieejamais finansējums tiek palielināts par vairāk nekā 6,8 miljoniem latu (ERAF finansējums – 6 699 154 lati, nacionālais publiskais finansējums – 123 379 lati). Papildus piešķirtais finansējums tiks novirzīts dienesta viesnīcu uzlabošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā situāciju, ka reģionos, salīdzinot ar Rīgu un Rīgas apkārtni, ir daudz vājāk attīstīts sabiedriskā transporta pakalpojumu piedāvājums, līdz ar to audzēkņiem ir ierobežotas iespējas ikdienā nokļūt līdz izglītības iestādei un atpakaļ mājās.

Grozījumi nosaka, ka profesionālās izglītības iestāde varēs projektā paredzēt arī jaunas ēkas būvniecību dienesta viesnīcas vajadzībām, bet tas būs atbalstāms tikai tad, ja būs pievienots attiecīgās pašvaldības un Valsts nekustamo īpašumu aģentūras apliecinājums, ka attiecīgajā administratīvajā teritorijā nav tādas ēkas, kas var tikt izmantota kā profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīca.

23.martā pieņemtie grozījumi MK noteikumos paredz arī veikt vairākus precizējumus, kas atvieglos prasību slogu finansējuma saņēmējam projekta iesnieguma sagatavošanā.

Latvijā šobrīd profesionālo izglītību nodrošina 84 profesionālās izglītības iestādes, no kurām 75 jeb 95% ir valsts dibinātas profesionālās izglītības iestādes, piecas – pašvaldību dibinātas un četras – privātās profesionālās izglītības iestādes. Lielākā daļa valsts profesionālo izglītības iestāžu ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā (59).

Dienesta viesnīcu sakārtošana ir nepieciešama, lai varētu īstenot plānotās reformas profesionālajā izglītībā, optimizējot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un izvietojumu reģionos.


 

IZM: Par naudas balvām Latvijas sportistiem par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs

23.martā valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”.

Latvijas medaļnieki, viņu treneri un attiecīgās sporta federācijas kopumā saņems 455 275 latus.

26.martā plānota izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes tikšanās ar olimpisko spēļu medaļniekiem, viņu treneriem un federāciju pārstāvjiem, kuras laikā tiks pasniegti čeki par apliecinājumu valsts atbalstam saviem izcilākajiem atlētiem.

2010.gadā XXI Ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā Latvijas sportisti parādīja teicamu sniegumu, izcīnot divas sudraba medaļas un vienu ceturto vietu, par ko MK noteikumi paredz naudas balvas sportistiem, viņu treneriem un attiecīgo sporta veidu federācijām sporta veida un jaunatnes programmu attīstībai. Tāpat izcils sasniegums ir Latvijas hokeja nacionālās izlases piedalīšanās Vankūveras spēlēs, turklāt Latvijas hokeja izlase tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs ieguvusi jau trīs reizes pēc kārtas.

Saskaņā ar MK noteikumiem “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru” Latvijas Bobsleja federācijas sportistam Martinam Dukuram par XXI Ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā izcīnīto 2.vietu skeletonā piešķirti 67 217 lati (šeit un turpmāk minētās ir summas pirms nodokļu nomaksas), bet viņa trenerim Dainim Dukuram – 33 433 lati.

Latvijas Bobsleja federācijas sportistam Tomasam Dukuram par olimpiskajās spēlēs izcīnīto 4.vietu skeletonā piešķirti 19 919 lati, bet viņa trenerim Dainim Dukuram – 10 135 lati.

Latvijas Kamaniņu sporta federācijas sportistiem Andrim Šicam un Jurim Šicam par izcīnīto otro vietu kamaniņu divniekā katram piešķirti 50 325 lati, bet viņu treneriem Jānim Liepam – 19 244 lati, Pēterim Cīmanim – 12 487 lati, Sandrim Bērziņam – 12 487 lati, Aivaram Kalniņam – 3027 lati un Jānim Ozoliņam – 1676 lati.

Latvijas Bobsleja federācijai par Martina Dukura izcīnīto otro vietu XXI Ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā piešķirti 25 000 latu un par Tomasa Dukura izcīnīto ceturto vietu – 25 000 latu. Federācijai šie līdzekļi paredzēti skeletona sporta veida un jaunatnes sporta programmu attīstībai.

Latvijas Kamaniņu sporta federācijai par Andra Šica un Jura Šica izcīnīto otro vietu XXI Ziemas olimpiskajās spēlēs kamaniņu divniekā piešķirti 25 000 latu, kas izlietojami kamaniņu sporta un jaunatnes sporta programmu attīstībai.

Savukārt Latvijas Hokeja federācija par nacionālās izlases piedalīšanos XXI Ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā saņem 100 000 latu hokeja un jaunatnes sporta programmu attīstībai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa


 

IZM: Par Valsts izglītības satura centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

23.martā Ministru kabinetā tika izskatīts noteikumu projekts “Noteikumi par Valsts izglītības satura centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”. Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka tos maksas pakalpojumus, kurus sniedz Valsts izglītības satura centrs (VISC).

Noteikumu projekts paredz, ka VISC ir tiesīgs organizēt informatīvos kursus un sniegt informāciju interesentiem par valsts valodas prasmes pārbaudi.

Pēc privāto tiesību juridiskas personas (to apvienības) vai publiskas personas rakstveida pieprasījuma VISC apņemas organizēt valsts valodas prasmes nobeiguma pārbaudi grupām, kurās ir ne mazāk kā 10 cilvēki. Šādos gadījumos saskaņā ar cenrādi pieprasījuma iesniedzējs apņemas samaksāt noteiktu naudas summu par minēto pakalpojumu.

VISC sagatavo arī dažādu pārbaudes darbu (kontroldarba, ieskaites, eksāmena) saturu, kā arī nodrošina valsts pārbaudes darbu materiālus augstskolām. Par samaksu tiek sniegta arī informācija par valsts pārbaudes darbu rezultātiem, augstskolām tiek sagatavotas pārbaudes darbu rezultātu datubāzes studentu atlasei studiju programmās.

Par noteiktu samaksu VISC atkārtoti izsniedz vairāku dokumentu dublikātus un organizē kursus nometņu vadītājiem, interešu izglītības pedagogiem un audzināšanas darba vadītājiem.

Valsts izglītības satura centrs


 

KM: Par līdzekļu piešķiršanu kultūras pieejamības veicināšanai reģionos

23.martā Ministru kabineta (MK) sēdē konceptuāli atbalstīts jautājums par papildu finansējuma piešķīrumu līdz 200 000 latu Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), lai nodrošinātu kultūras pieejamību un mākslas nozaru jaunrades attīstību valstī.

Ministru kabineta sēdē tika nolemts, ka papildu līdzekļi tiks piešķirti, izvērtējot detalizētu to izlietošanas pamatojumu un aprēķinu, ko sagatavos un izskatīšanai MK sēdē iesniegs Kultūras ministrija, pamatojoties uz VKKF projektu konkursu rezultātiem.

Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu Valsts kultūrkapitāla fondam tika izvirzīts ar mērķi uzlabot kultūras pieejamību Latvijas reģionos, kā arī nodrošināt nekomerciālās kultūras izplatību un līdz ar to kultūras pakalpojumu pieejamību mazturīgajiem iedzīvotājiem, kas samazinātā VKKF finansējuma ietvaros šobrīd ir ļoti ierobežota.

Par šāda jautājuma virzību tika lemts jau 2010.gada budžeta veidošanas laikā, kad valdība pauda apņemšanos pēc likuma “Par valsts budžetu 2010.gadam” pieņemšanas rast risinājumu jautājumā par papildu finansējuma piešķiršanu Valsts kultūrkapitāla fondam kultūras un jaunrades procesu turpmākai saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Kultūras ministrs Ints Dālderis uzsver, ka papildu finansējums VKKF ļautu turpināt finansēt līdz šim iesāktās aktivitātes, piemēram, finansējot visu Latvijas reģionu programmas, kurās finansējums tiešā veidā aizplūst uz reģioniem un lēmumi tiek pieņemti ar aktīvu reģionu ekspertu līdzdalību.

Tādējādi tiks nodrošināta daudz plašāka kultūras pasākumu pieejamība visā Latvijas teritorijā, atbalstot gan bērnu un jauniešu iesaistīšanos kultūras dzīves organizēšanā, gan arī nodrošinot pasākumu etnisko dažādību.

I.Dālderis norāda, ka “papildu budžeta finansējums ļautu fonda padomei neatgriezties pie jautājuma par atkārtotu mūža stipendijas apmēra samazināšanu, tādējādi apliecinot cieņu un pateicību mūža stipendiātiem par viņu mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā”.

2010.gada valsts budžetā finansējums Valsts kultūrkapitāla fondam ir 1 876 623 lati, kas ir par 73,4% mazāks nekā 2008.gadā, un līdz ar to līdzekļu samazinājums skāris visas VKKF finansētās aktivitātes. Savukārt finansējums mērķprogrammām un kultūras programmām 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājies par 99,1%, un tādējādi pašlaik bez finansējuma ir vairākas mērķprogrammas un kultūras programmas, piemēram, literatūras nozarē – mērķprogramma “Bērnu literatūras tapšana un izdošana”, teātra mākslas nozarē – mērķprogramma “Bērnu un jauniešu teātra attīstība”, vizuālās mākslas nozarē – mērķprogramma “Vizuālās mākslas centru, galeriju un izstāžu zāļu nekomerciālas darbības atbalsts”, starpnozarē – kultūras programma “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām” un citas.

Mērķprogrammu un kultūras programmu nerealizēšana būtiski apdraud kultūras pieejamību Latvijas reģionos, kā arī rada negatīvu ietekmi uz mazturīgo iedzīvotāju iespējām izmantot kultūras pakalpojumus.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste


 

LM: Par grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”

Lai nodrošinātu atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri, būdami bez darba, ir nodibinājuši mikrouzņēmumus, noteikts, ka viņi varēs saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Tas nozīmē, ka bezdarbniekam, kurš ieguvis mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu kā mikrouzņēmuma īpašnieks, bezdarbnieka pabalstu izmaksās sešus mēnešus.

Ja bezdarbnieka pabalsta izmaksas periodā bezdarbnieks mikrouzņēmuma īpašnieka statusu zaudēs, bezdarbnieka pabalsta izmaksu izbeigs ar šā statusa zaudēšanas dienu.

Gadījumos, kad bezdarbnieka pabalsta izmaksa būs apturēta tāpēc, ka bezdarbnieks ir noslēdzis darba līgumu par algotu pagaidu darbu veikšanu vai noslēdzis darba līgumu dalībai citos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, vai arī uz laiku līdz diviem mēnešiem (ieskaitot) ir ieguvis darba ņēmēja statusu, bezdarbnieka pabalstu atjaunos no dienas, kad bezdarbnieka pabalsta saņēmējs būs ieguvis mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu kā mikrouzņēmuma īpašnieks.

Bezdarbnieka pabalstu nepiešķirs un neizmaksās tam bezdarbniekam, kurš būs ieguvis mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu kā mikrouzņēmuma īpašnieks, neizveidojot mikrouzņēmumu no jauna vai pārņemot mikrouzņēmumu no cita īpašnieka.

Tāpat minēto pabalstu izbeigs gadījumā, ja persona sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, kā arī ja personai piešķirta valsts vecuma pensija pēc atvieglotiem noteikumiem vai speciālā valsts vecuma pensija invalīdam.

Iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu bezdarbnieki, kuri nodibinājuši mikrouzņēmumu un kļuvuši par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, tāpat kā pārējie šā pabalsta pieprasītāji iesniegs jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā. Pabalstu piešķirs no dienas, kad bezdarbnieks būs iesniedzis iesniegumu par tā piešķiršanu.

Informāciju par mikrouzņēmuma īpašnieka darba ņēmēja statusa iegūšanu un šā statusa zaudēšanu VSAA iegūs no Valsts ieņēmumu dienesta.

Bezdarbnieka pabalstu paredzēts izmaksāt no valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem.

To paredz 23.martā valdībā apstiprinātie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” izstrādāti saskaņā ar valdībā 2009.gada 30.oktobrī apstiprināto Koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments


 

LM: Par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Lai mudinātu bezdarbniekus sākt uzņēmējdarbību, vienkāršotas administratīvās procedūras, t.sk. paplašināts to personu loks, kuras valsts sociālajai apdrošināšanai varēs pievienoties brīvprātīgi.

Turpmāk pašnodarbinātā pirmās pakāpes radiniekiem, mikrouzņēmuma īpašnieka laulātajiem vai mikrouzņēmuma pirmās pakāpes radiniekiem būs tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šie cilvēki no pašu brīvi izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, laulātā ienākumiem, mantojumā gūtā ienākuma, varēs veikt iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2010.gadā pašnodarbinātā laulātajam, kas veic iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, ir 28,99%. 2010.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta minimālais apmērs personām, kuras sociālajai apdrošināšanai pievienojas brīvprātīgi, ir 180 lati mēnesī jeb 2160 lati gadā.

Savukārt mikrouzņēmuma darbinieki – tā īpašnieks un uz darba līguma nodarbinātas personas – būs pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai kā darba ņēmēji saskaņā ar likumu “Par mikrouzņēmuma nodokli”.

Šis likumprojekts paredz visu mikrouzņēmumu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta aprēķināšanu neatkarīgi no personai noteiktās darba samaksas apmēra, piemērojot vienotu likmi 33,09% apmērā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas personām tiks reģistrētas par tiem mēnešiem, kuros tās ir nodarbinātas pilnu mēnesi.

Iepriekšminēto paredz 23.martā valdībā apstiprinātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izstrādāti saskaņā ar 2009.gada 30.oktobrī valdībā apstiprināto Koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments


 

RAPLM: Par pasākumiem ekonomikas izaugsmes atjaunošanai

Ministru kabinets 23.martā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) piedāvātos prioritāros attīstības virzienus un veicamos pasākumus ekonomikas izaugsmes atjaunošanai, kuri izstrādāti sadarbībā ar nozaru ministrijām un iekļauti Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.–2013.gadam.

Plānā iekļauti uzdevumi, par kuru izpildi ir panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, aizstājot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu, un iestrādāti konkrēti uzdevumi ar termiņiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Plānā arī apkopoti vidēja termiņa rīcības virzieni ekonomikas izaugsmes, sociālās drošības un publiskās pārvaldes efektivitātes veicināšanai.

Plāna mērķis ir kāpināt valsts konkurētspēju, sasniedzot pozitīvu izaugsmi, kā arī līdz 2013.gadam samazināt bezdarba līmeni līdz 13 procentiem. Plāna prioritātes ir veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo drošību un publiskās pārvaldes reformas.

Plānā noteikti Latvijas galvenie izaicinājumi valsts turpmākai attīstībai, pielāgojoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Iepriekšējos gados galvenais attīstības stimuls bija spēcīgs iekšējais patēriņš, kas balstīts uz apjomīgu ārējā kapitāla ieplūdi, turpmāk noteicošā loma būs valstu konkurētspējai atvērtos preču un pakalpojumu tirgos. Tātad galvenais izaugsmes stimuls būs eksporta iespēju paplašināšanās.

Tāpat jānodrošina efektīva ekonomiskā struktūrpolitika, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondus stingras fiskālās politikas apstākļos, jānodrošina makroekonomiskie apstākļi, kas ļautu iestāties eirozonā jau 2014.gadā, kā arī ar mērķtiecīgu nodarbinātības politiku pārvarēt ilgstošo saspringto situāciju darba tirgū.

Šābrīža sociālekonomiskajos apstākļos izšķiroša loma ir valsts pārvaldes efektivitātei un spējai īstenot nepieciešamās reformas, tāpēc jāpārskata budžeta izdevumi atbilstoši ekonomiskajai realitātei. Jāuzlabo valsts pārvaldes darba efektivitāte un pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, tādējādi pārskatot administratīvās procedūras valsts pārvaldē, IKT risinājumus un e-pakalpojumus.

Apstiprinot plānu, Ministru kabinets lēma, ka valsts budžeta 2011., 2012. un 2013.gadam izstrādes procesā jāņem vērā plānā noteiktais, iekļaujot ikgadējā valsts budžeta sagatavošanas laika grafikā plānā paredzētās un valsts budžetam būtiskākās reformas.

Tāpat tika noteiktas par plāna īstenošanu atbildīgās nozaru ministrijas. Turpmāk Finanšu ministrijai reizi ceturksnī jāinformē Ministru kabinets par plāna uzdevumu īstenošanu, vienlaikus nozaru ministrijām sniedzot priekšlikumus plāna uzdevumu aktualizācijai atbilstoši izmaiņām ministriju rīcībpolitikās. Savukārt RAPLM reizi gadā jāinformē valdība par kopējo plāna īstenošanas gaitu.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam tapis pēc Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iniciatīvas, un pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā plāns tiks iesniegts komisijai.


 

RAPLM: Par elektroniskās pārvaldes attīstības programmas 2005.–2009.gada izpildi

23.martā Ministru kabinets tika iepazīstināts ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par elektroniskās pārvaldes attīstības programmas 2005.–2009.gadam ieviešanu un izpildi.

Īstenojot e-pārvaldes attīstības programmu, ir izstrādāti politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības jomā. Sakārtots arī tiesiskais regulējums elektronisko dokumentu aprites jomā, kā arī iestrādāti labas pārvaldības principi citu institūciju politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktu projektos, tādējādi nodrošinot administratīvā sloga samazināšanu uz sabiedrību, nepieprasot iesniegt informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā.

Kopš 2006.gada oktobra ieviests drošs e-paraksts, izveidota e-iepirkumu sistēma, pilnveidotas esošās un izveidotas jaunas valsts un pašvaldību informācijas sistēmas. Programmas darbības periodā ir izveidots Valsts informācijas sistēmu savietotājs, Valsts informācijas sistēmu reģistrs un pakalpojumu portāls www.latvija.lv, kurā pieejams publisko pakalpojumu katalogs un elektroniskie pakalpojumi. Savukārt Valsts kancelejā un nozaru ministrijās ieviesta integrēta dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēma.

Kā būtisku sasniegumu ministrijas speciālisti akcentē iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas regulāri izmanto datoru. Salīdzinot ar 2005.gadu, datorlietotāju skaits Latvijā ir pieaudzis par 19,5 procentiem, bet iedzīvotāju skaits, kas regulāri izmanto internetu, ir pieaudzis par 24,6 procentiem. Tāpat programmas darbības periodā par desmit procentiem palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas izmanto internetu, lai iegūtu informāciju no sabiedrisko iestāžu mājaslapām, savukārt par gandrīz četriem procentiem, lai lejupielādētu sabiedrisko iestāžu veidlapas.

Kopumā Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas rādītāji ir paaugstinājušies, taču nepieciešams turpināt iesāktos pasākumus, kā arī veikt jaunas aktivitātes, lai sasniegtu vidējo ES līmeni, akcentē RAPLM speciālisti.

Patlaban ministrijas speciālisti strādā pie jauna e-pārvaldes attīstības programmas projekta 2010.–2013.gadam, lai turpinātu darbu pie valsts pārvaldes un pašvaldību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanas, veidot efektīvu un ekonomisku valsts pārvaldi.

Šobrīd tiek apkopota ministriju un to padotības iestāžu sniegtā informācija par jaunajā programmā izvirzāmajiem uzdevumiem. No programmas īstenošanā iesaistītajām institūcijām ir saņemti ieteikumi tālākai e-pārvaldes un e-pakalpojumu attīstībai, tādējādi apliecinot, ka programmā dotie uzdevumi ir svarīgi un aktuāli un to turpināšana nodrošinātu valsts līdzekļu efektīvāku izmantošanu ilgtermiņā.

Elektroniskās pārvaldes attīstības programma 2005.–2009.gadam tika izstrādāta saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) rīcības plānos “eEurope 2002” un “eEurope 2005” noteiktajiem mērķiem un pasākumiem, tai skaitā nodrošināt pieeju valsts pārvaldes infor­mācijai, elektroniski nodrošināt 20 pamatpakalpojumus iedzīvotājiem un komer­santiem, kā arī nodrošināt elektronisku datu apmaiņu starp iestādēm un to procesu pārkārtošanu efektīvākam darbam.

Programmas uzstādītais mērķis bija uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī samazināt administratīvo un finansiālo slogu uz sabiedrību, ieviešot informācijas tehnoloģijas un optimizējot procesus publiskajā pārvaldē.


 

RAPLM: Par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Ministru kabinets 23.martā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas regulē prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un samazinātos pašvaldību budžetus, grozījumi noteikumos paredz pašvaldībām pašām lemt par noteikumu prasību elastīgāku izpildi pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros.

Patlaban noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, vispārīgās prasības sociālo pakalpojumu sniedzēju darbībai, prasības, kas sociālo pakalpojumu sniedzējiem jāievēro sociālo pakalpojumu sniegšanas procesā, kā arī prasības, kas noteiktas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietai, ja attiecīgais sociālais pakalpojums netiek sniegts klienta dzīvesvietā.

Sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir noteiktas arī prasības, kādām jāatbilst sociālo pakalpojumu sniedzēju tehniskajam un materiālajam nodrošinājumam. Tāpat noteikumos iestrādātas prasības sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu kvalifikācijai.

RAPLM izstrādātie grozījumi noteikumos “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” paredz, ka pašvaldība kā sociālo pakalpojumu sniedzējs līdz 2012.gada 31.decembrim šos noteikumus piemēro atbilstoši pašvaldības budžetā paredzētajiem finanšu līdzekļiem.

Tādējādi pašvaldībām būs iespēja šābrīža ekonomiskajā situācijā lemt par savu budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un novirzīšanu, pirmkārt, kur tas visvairāk ir nepieciešams un lai tiktu apmierinātas iedzīvotāju pamatvajadzības.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa


 

VidM: Par grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”

23.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””.

Likumprojektā precizēti zemes dzīļu izmantošanas veidi un noteikti zemes dzīļu izmantošanas termiņi. Tas paredz, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sastāda derīgo izrakteņu atradņu reģistru un derīgo izrakteņu krājumu bilanci, iegūst, apkopo un uzglabā ģeoloģisko informāciju Valsts ģeoloģijas fondā, veic valsts teritorijas ģeoloģisko kartēšanu.

Ir dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” akceptē derīgo izrakteņu krājumus un saskaņo ūdens ieguves urbuma un avota pasi, kā arī apstiprināt maksas pakalpojumu cenrādi par derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu un ūdens ieguves urbuma un avota pases saskaņošanu.

Likums papildināts ar nosacījumiem attiecībā uz iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, teritoriālo jūru un ekskluzīvo ekonomisko zonu, ka zemes dzīļu izmantotājs ir persona, kas saņēmusi nepieciešamo licenci vai atļauju.

Noteikts, ja derīgos izrakteņus vēlas iegūt pašvaldība, tai jāsaņem licence. Precizēti nosacījumi par konkursu valsts un pašvaldību zemes izmantošanai, sasaistot konkursu par zemes nomas tiesībām ar licences izsniegšanu. Ir izslēgta prasība rīkot konkursu licences saņemšanai valsts nozīmes atradnēs, bet paredzēts deleģēt Ministru kabinetam noteikt nosacījumus valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izmantošanai.

Lai nodrošinātu valsts īpašumā esošo resursu saimniecisku izmantošanu, noteikts, ka par derīgo izrakteņu ieguvi publiskajos ūdeņos ieguvējs maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Tiek precizētas prasības attiecībā uz ogļūdeņražu izmantošanas licencēm.

Precizētas normas par zemes dzīļu izmantošanu, nosakot kritērijus, kad zemes īpašnieks var izmantot zemes dzīles bez licences vai atļaujas. Noteikti gadījumi, kad jāsaņem licence, ja ierīko, tīra vai padziļina virszemes ūdens objektu.

Likums papildināts ar norām, kas vienkāršos valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs. Pārstrādāti nosacījumi par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu, apturēšanu, atļaujas vai licences anulēšanu.


 

VidM: Par prasībām, darbojoties ar biocīdiem

23.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem””.

Turpmāk atbildīgā institūcija, kas Latvijā reģistrē biocīdu, izsniedz lietošanas atļauju, pagaidu lietošanas atļauju un inventarizācijas numuru ir Valsts vides dienests. Ministru kabineta noteikumu projekts paredz kārtību, ka darbību veicējs, kurš vēlas ražot vai importēt biocīdu vai aktīvo vielu vēršas ar iesniegumu (iespējams arī elektroniskā formā) Valsts vides dienestā, kurš pēc atzinuma saņemšanas no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra lemj par biocīda reģistrācijas numura, pagaidu reģistrācijas vai atļaujas piešķiršanu, kā arī veic biocīdu inventarizāciju.

Līdz šim MK noteikumu Nr.184 aktīvo vielu sarakstā ir iekļautas 12 aktīvās vielas un viena zema riska aktīvā viela, savukārt pēc grozījumu pieņemšanas, šis saraksts būs papildināts ar 16 jaunām aktīvajām vielām. Nacionālās inventarizācijas numurs esošajām biocīdu aktīvajām vielām, kam nav pabeigts Kopienas riska novērtējums, tiks piemērots līdz 2014.gada 14.maijam. Noteikumu projekta pielikumā, kas attiecas uz aktīvo vielu sarakstu ir iekļautas tikai tās aktīvās vielas, kuras ir novērtētas Kopienas līmenī. Līdz ar to tirgū tiks laisti biocīdi, kuru ietekme uz cilvēku veselību un vidi ir izpētīta.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā, tie būs saistoši komersantiem, kuru darbības joma ietver biocīdu laišanu tirgū un izplatīšanu, kā arī lietotājiem, kuri izmanto biocīdus, lai apkarotu cilvēku vai dzīvnieku veselībai kaitīgus organismus. Pašlaik sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” datubāzē ir reģistrēti aptuveni 220 uzņēmumi, kas Latvijā ražo un ieved biocīdus. Savukārt inventarizācijas numuri ir izsniegti vairāk nekā 1000 biocīdiem.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa


 

VidM: Par grozījumiem Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā

23.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”.

Likumprojekts nosaka transportlīdzekļu ražotājiem pēc iespējas palielināt pārstrādātu materiālu izmantošanu transportlīdzekļu un citu produktu ražošanā.

Likumprojekts nosaka arī veidu, kā jaunu transportlīdzekļu pircēji saņem informāciju par transportlīdzekļa ražošanas vides aizsardzības aspektiem, kā arī par transportlīdzekļa apsaimniekošanu pēc tā nolietošanas.

Vairāki grozījumi veikti, lai novērstu Nolietoto transportlīdzekļu un Dabas resursu nodokļa likuma normu dublēšanos, piemēram, nosakot, ka ražotāja atbildību, dabas resursu nodokļa samaksu un atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa samaksas piešķiršanas kārtību regulē Dabas resursu nodokļa likums.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa


 

ZM: Par atbalsta piešķiršanas kārtību vides un lauku ainavas uzlabošanai

Valdība 23.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība vides un lauku ainavas uzlabošanai”.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, lai aktualizētu līdz šim spēkā esošo noteikumu administrēšanas, uzraudzības kārtības un īstenošanas prasības tādos Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plānā 2007.–2013.gadam (LAP) 2.ass pasākumu apakšpasākumos kā maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas, “Natura 2000” maksājumi (lauksaimniekiem un meža īpašniekiem), kā arī vairāki agrovides maksājumu apakšpasākumi.

Šajos noteikumos minēto pasākumu ietvaros atbalstu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi var saņemt atbalsta pretendents, kurš apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ir šīs atbalstam pieteiktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks, izņemot “Natura 2000” maksājumus meža īpašniekiem pasākumos, kur atbalsts tiek piešķirts par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža zemēs.

Noteikumos iestrādāta arī norma, kas paredz, ka, pretendējot uz atbalstu LAP 2004.–2006.gadam vai LAP 2007.–2013.gadam pasākumos un apakšpasākumos, atbalsta pretendents gada laikā var iesniegt tikai vienu iesniegumu saistībā ar attiecīgo pasākumu vai apakšpasākumu. Tāds nosacījums izvirzīts, jo par vienu un to pašu platību nedrīkst saņemt dubultu atbalstu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.


 

ZM: Par lauksaimnieku zaudējumu kompensēšanu, kas radušies, apkarojot dzīvnieku infekcijas slimības

Valdība 23.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

MK rīkojuma projekts paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” izmaksāt pieciem lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem 58 133 latu kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies, apkarojot epizootijas vai valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības.

2009.gada pēdējā ceturksnī piecās lauku saimniecībās, apkarojot epizootijas vai valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības, piespiedu kārtā tika nokautas piecas govis un 26 367 vistas, kā arī iznīcinātas 43 920 olas.

Lauku atbalsta dienests (LAD) atbilstoši Veterinārmedicīnas likumam un MK 2005.gada 15.marta noteikumiem Nr.177 “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā” nodrošinās kompensāciju izmaksu.

Katru gadu no Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem valstij tiek pārskaitīti vismaz 50% no iztērētajiem līdzekļiem kompensāciju izmaksai dzīvnieku īpašniekiem.

Rīkojums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.


 

ZM: Par veterinārās aptiekas darbības licencēšanas kārtību

Valdība 23.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Veterinārās aptiekas darbības licencēšanas kārtība”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) veterinārās aptiekas darbībai. Kārtība arī paredz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetenci, tam izsniedzot, apturot, pārreģistrējot un anulējot speciālo atļauju (licenci) veterinārfarmaceitiskajai darbībai.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2004.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.229 “Kārtība, kādā izsniedz aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai”, kas nosaka, ka veterinārās aptiekas darbībai nepieciešamas divas licences – veterināro zāļu izplatīšanai un veterinārās aptiekas atvēršanai (darbībai).

Lai samazinātu administratīvo slogu, turpmāk personām, kas ir atbildīgas par veterināro zāļu izplatīšanu veterinārajā aptiekā, nebūs vairs nepieciešama atsevišķa speciālā atļauja (licence) veterināro zāļu izplatīšanai. Jaunie noteikumi paredz, ka, sākot darbību, jaunai aptiekai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) izsniedz tikai vienu licenci – veterinārfarmaceitiskajai darbībai, kas vienlaikus atļauj arī nodarboties ar veterināro zāļu izplatīšanu.

Tāpat aptiekas licences pārreģistrēšanas gadījumā PVD izsniedz vienu speciālo atļauju (licenci) veterinārfarmaceitiskajai darbībai. Noteikumu projekta pārejas noteikumi paredz, ka speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā.

Līdz ar jauno noteikumu apstiprināšanu spēku zaudē MK 2004.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.229 “Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai”.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!