Saeimas 2010. gada 18. marta sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 18.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par vienu iespējamu grozījumu tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zaķa, Čepānes, Āboltiņas, Šadurska un Reira priekšlikumu veikt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un svītrot no darba kārtības 13.jautājumu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav! Nav iebildumu!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Sākam tradicionāli ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Mitrofanova, Buhvalova un Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim. Viņš runās “par”.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir sekojoša.

Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.panta trešā daļa paredz, ka regulators nodrošina tās informācijas aizsardzību, kas ir tā rīcībā par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un to darbību. Šī norma neļauj izpaust tarifu aprēķinu projektā iekļauto informāciju, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteicis tai komercnoslēpuma statusu. Kā rāda prakse, monopolists, kas sniedz sabiedrisko pakalpojumu, izmanto šo likumā doto iespēju ļaunprātīgi, un tā rezultātā sabiedrībai nav iespējams projekta stadijā saņemt pilnīgu informāciju par tādu aktuālu jautājumu kā sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķini.

Mēs piedāvājam noteikt, ka tarifu aprēķinu projektā iekļautā informācija uzskatāma par vispārpieejamu Informācijas atklātības likuma izpratnē. Šis priekšlikums ļaus sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem pilnā apmērā iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem tarifu projektiem un to pamatojumu, izvērtēt šo informāciju un realizēt sabiedrisko kontroli.

Godātie kolēģi! Kāpēc tas ir svarīgi? Liela daļa no Latvijas iedzīvotāju izdevumiem... diezgan liela daļa ir komunālo pakalpojumu maksa. Tagad izveidojas tāda absurda situācija, ka Latvijas iedzīvotāji, patērētāji, principā nesaņem informāciju par to, par ko viņi maksā, jo pakalpojumu sniedzēji principā... Ja viņi prasa sabiedrisko pakalpojumu regulatoram noteikt, ka tarifā iekļautajai informācijai ir komercnoslēpuma statuss, tad principā patērētājam nav iespēju uzzināt, vai, piemēram, šis tarifu paaugstinājums ir pamatots vai ne.

Ir bijušas tādas absurdas situācijas. Kad vienā pilsētā, kad vēl bija vietējie regulatori, vietējais regulators izsludināja, ka paredzētas tarifu izmaiņas siltumapgādē, un aicināja iedzīvotājus piedalīties šo tarifu projekta apspriešanā, iedzīvotāju pārstāvji atnāca pie regulatora, bet regulators deva atbildi: “Diemžēl nekādu informāciju mēs nevaram jums dot, jo tai ir noteikts komercnoslēpuma statuss.”

Godātie kolēģi! Parasti dzīvē ir tā, ka tad, kad, pieņemsim, mūsu dzīvoklī ir remonts, nav pieļaujams, ka darbinieki pateiktu mums: “Mēs jums nepateiksim, cik izmaksāja, piemēram, remontdarbu materiāli.” Protams, tāda situācija nav pieļaujama. Bet šodien šāda situācija ir ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem! Manuprāt, ļoti svarīgi noteikt ne tikai profesionālu kontroli no sabiedriskā regulatora puses, bet arī noteikt sabiedrības kontroli pār tarifiem un sniegt cilvēkiem vispusīgu informāciju par to, par ko viņi maksā, kāpēc tarifi tiek paaugstināti, kas viņus sagaida un tā tālāk, un tā joprojām.

Godātie kolēģi! Pirms trim nedēļām šeit, Saeimā, divas komisijas iepazinās ar Valsts kontroles ziņojumu, un šā Valsts kontroles ziņojuma būtība bija tāda: cik lielā mērā uzņēmumu administratīvie izdevumi ietekmē galīgo tarifu. Un bija atklāti daudzi pārkāpumi. Sabiedrisko pakalpojumu regulators apsolīja, ka šie pārkāpumi būs novērsti, bet, godātie kolēģi, mēs kā patērētāji joprojām nezinām, kāpēc veidojas šis tarifs, kādi cipari bija par pamatu tarifa izmaiņām un kāpēc tarifs ir tāds un ne šitāds.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un noteikt, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, par ko tā maksā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Mitrofanova, Buhvalova un Buzajeva iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 38, atturas – 33. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Valsts prezidents ir nosūtījis otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, un mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un tas, kad mēs atkārtoti izskatīsim šo likumprojektu galīgajā lasījumā Saeimas sēdē.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vēlētos, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 7.aprīlis un izskatīšana – 22.aprīlī.

Sēdes vadītājs.

7.aprīlis – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un 22.aprīlī – izskatīšana Saeimas sēdē.

Deputātam Šadurskim, kā es saprotu, ir alternatīvs priekšlikums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šadurskim!

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums ir nepieciešama diskusija par šo likumprojektu, lai beidzot to pieņemtu galīgajā lasījumā. Es iesaku nedaudz garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu – vienu mēnesi no šodienas, tātad 19.aprīli, bet izskatīšanu atbilstoši nedēļu vēlāk – 29.aprīlī.

Sēdes vadītājs.

Tātad jūs teicāt... Vēl vienreiz, Šadurska kungs! Ieslēdziet, lūdzu, vēl reizi mikrofonu deputātam Šadurskim! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kāpēc vilkt garumā?”)

K.Šadurskis.

Tātad priekšlikumu iesniegšana līdz 19.aprīlim, izskatīšana – Saeimas 29.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītājs.

19.aprīlis un 29.aprīlis... Jā, paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dobelim!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir tomēr viens arguments par labu 7. un 22.aprīlim. Un tas ir tāds, ka šajā Imigrācijas likumā ir vairākas normas, kurām jāsāk darboties pēc iespējas drīzāk. Un par to strīdīgo... tajā strīdīgajā jautājumā var arī atrast kompromisu. Bet ir jābūt virzībai uz priekšu. Tāpēc, lūdzu, atbalstiet 7. un 22.aprīļa datumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms... Vai Šadurska kungs neatkāpjas no sava priekšlikuma? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Nu nobalsosim!”) Tātad mums ir jāizšķiras par to balsojot. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par tālāko piedāvāto termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim tātad par deputāta Šadurska ieteikto termiņu – noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 19.aprīli, bet izskatīšanu Saeimas sēdē 29.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 47, atturas – 16. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Līdz ar to paliek spēkā deputāta Dalbiņa priekšlikums: 7.aprīlis – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 22.aprīlī – izskatīšana Saeimas sēdē.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma – pie deputātu pieprasījuma.

Izskatīsim deputātu Bērziņa (LPP/LC), Dukšinska, Aizbalta, Klementjeva, Pimenova, Mirska, Feldmanes, Jaundžeikara, Rubika un Baštika pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Šis pieprasījums ir izskatīts komisijas sēdē un ar balsu vairākumu noraidīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Kauns! Kauns!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Šis LPP/LC frakcijas deputātu ar “Saskaņas Centra” frakcijas deputātu atbalstu iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim tapis, reaģējot uz paradoksālo situāciju veselības aprūpē, kur, no vienas puses, daudzas slimnīcas atrodas bankrota priekšā un jau 2010.gada pirmajos mēnešos ir būtiski pārtērējušas atvēlēto finansējumu, bet, no otras puses, atsevišķas Veselības ministrijas padotībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības tik brīvi rīkojas ar naudu, ka rada iespaidu, it kā tām, atšķirībā no pārējās Latvijas, “treknie gadi” turpinās...

Pareizi, šis Valsts kontroles ziņojums bija par 2008.gadu un 2009.gada pirmajiem četriem mēnešiem. Pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas trijās Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās un vienā Veselības ministrijas padotības iestādē atklājies, ka nelietderīgi un neefektīvi izlietoti 2,7 miljoni latu. Kāda gan būtu kopējā summa, ja revīzija būtu veikta visās Veselības ministrijas padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās?

Pie mūsu deputātiem ir vērsušies vairāki pašvaldību vadītāji, kuru teritorijās atrodas reģionālās slimnīcas, kā arī reģionālo slimnīcu administrācijas pārstāvji un informējuši mūs par kritisko situāciju, kāda tā pašreiz ir saistībā ar slimnīcu finansējumu. Slimnīcas grimst aizvien dziļākos parādos, tās ir parādā gan zāļu piegādātājiem, gan dažādiem sadzīves pakalpojumu nodrošinātājiem, gan valstij. Un, ja kreditori vērsīsies pret slimnīcām un iesniegs maksātnespējas pieteikumu, slimnīcas var bankrotēt.

Informācija liecina, ka jau 2010.gada janvārī slimnīcas būtiski pārtērējušas atvēlētos līdzekļus. Vissarežģītākā situācija ir reģionos. Piemēram, Krāslavas slimnīcā pārtērēts sešas reizes vairāk līdzekļu, nekā bija mēnesim ieplānots, vismaz uz pusi vairāk naudas iztērēts Madonas, Balvu, Preiļu, Jēkabpils un Cēsu slimnīcās. Turklāt būtiski pārsniegts arī ieplānotais hospitalizēto pacientu skaits: plānots bija, ka būs nedaudz vairāk nekā 16 tūkstoši, bet janvārī slimnīcās tika hospitalizēti vairāk nekā 26 tūkstoši pacientu. Savukārt stacionārajā aprūpē visā 2010.gadā plānots par 100 tūkstošiem pacientu mazāk nekā 2009.gadā: 2009.gadā plānoti bija 300 tūkstoši, 2010.gadā – tikai 200 tūkstoši. Tātad Veselības ministrija neprecīzi saplānojusi pacientu skaitu.

Statistika liecina, ka pacientu skaits pieaug, nevis samazinās. Janvārī aptuveni puse no Latvijā sniegtajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem nav apmaksāta. Bet Rēzeknē slimnīcas pārstrāde neatliekamās palīdzības jomā ir bijusi 85 procenti. Daugavpils reģionālajā slimnīcā par janvāri izveidojies 250 tūkstošus liels parāds. Tas – tikai par janvāri! Februārī un martā situācija nav uzlabojusies. Bet “Stradiņos” – jau aptuveni 4 miljonus liels parāds. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka neatliekamās palīdzības apmaksa tika katrai slimnīcai rēķināta, ņemot vērā pērn sniegto pakalpojumu skaitu. Taču 2009.gada otrajā pusgadā vairākas slimnīcas Latvijā tika slēgtas vai reorganizētas, tās pārtrauca neatliekamās palīdzības sniegšanu. Līdz ar to pieauga pakalpojumu apjoms palikušajiem pakalpojumu sniedzējiem, bet finansējums tiem netika palielināts.

Kopumā janvārī sniegto neatliekamās palīdzības pakalpojumu reālais apjoms pārsniedz plānoto vienam mēnesim par vairāk nekā 4,3 miljoniem latu. Slimnīcu pārstāvji apstiprina, ka Latvijā plānveida medicīniskie pakalpojumi jau ir gandrīz kļuvuši par maksas pakalpojumiem. Jau tagad ir redzams, cik traģiski šis fakts ietekmē iedzīvotājus. Strauji palielinās savlaicīgi neārstētu pacientu skaits, no kuriem daudziem jau iestājušās neatgriezeniskas sekas. Kā izteicās kāds ārsts, tagad mēs neoperējam vēnas, bet amputējam kājas. Strauji pieaug arī invalīdu skaits. Skan gluži kā teksts no kinofilmas par karu, vai ne? Kaut gan ir 21.gadsimts un Latvija ir Eiropas Savienībā, mūsu cilvēki dzīvo gandrīz vai kara laika apstākļos. Latvijā ir jau fiksēts tāds nāves iemesls kā bada nāve! Vai valdība nav pāršāvusi pār strīpu, gribēdama izpatikt Pasau­les Bankas naudas aizdevējiem?

Pirms 2010.gada budžeta pieņemšanas pagājušā gada 9.septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis televīzijas pārraidē “900 sekundes” paziņoja, ka veselības nozarei finansējums netiks samazināts. Izrādās, atkal samelojās. Tomēr, veicot kārtējo saskaitīšanu un atņemšanu uz papīra, Ministru prezidents un finanšu ministrs nosprieda, ka veselības nozarei lieki ir 70 miljoni latu. Tagad acīm redzams, ka saskaitīšana un atņemšana uz papīra ir bezjēdzīga, jo tā neatspoguļo reālo situāciju. Tagad šie “nogrieztie” 70 miljoni ir tie, kas Latvijas veselības aprūpes sistēmu strauji tuvina sabrukumam.

Vēlos valdošajai koalīcijai atgādināt iepriekšējā veselības ministra Ivara Eglīša brīdinājumu par to, ka, vēl vairāk samazinot finansējumu veselības aprūpes nozarei, valsts vairs nespēs nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Eglīša kungs, nespēdams ietekmēt situāciju un gūt sapratni valdībā, rīkojās godprātīgi un atkāpās no ministra posteņa.

Šā gada 10.martā mūsu pieprasījums tika skatīts Saeimas Pieprasījumu komisijā, kurā piedalījās Veselības ministrijas valsts sekretārs un sekretāra vietnieks. Deputāti saņēma izsmeļošas atbildes uz jautājumiem, kā arī apstiprinājumu, ka situācija veselības nozarē ir ļoti kritiska. Turklāt medicīnas tēma šajā dienā tika apspriesta arī vēl divās citās komisijās, un tas ir samērā apsveicami.

Tomēr, atbildot uz deputātu jautājumu saistībā ar Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultātiem, Veselības ministrijas ierēdņi nesaskatīja neko nosodāmu minētajos faktos par negūto peļņu 1 miljona latu apmērā, par nesamērīgi lielām algām vairāku slimnīcu administrācijas darbiniekiem, par dārgu reklāmas rakstu publicēšanu un alkoholisko dzērienu pirkšanu par valsts naudu.

LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka situācijā, kad ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji nevar saņemt pienācīgu veselības aprūpi, nav pieļaujams nelietderīgs un neefektīvs valsts finanšu līdzekļu izlietojums. Valdībai ir jāspēj nodrošināt īpaši stingru valsts finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību un jārada efektīvi kontroles mehānismi.

Vēlos norādīt, ka mērķtiecīgs budžeta līdzekļu izlietojums nav iespējams bez veiksmīgas komunikācijas starp Ministru prezidentu, finanšu ministru un veselības ministru. Masu mediji ziņo, ka pēdējo trīs mēnešu laikā Valdis Dombrovskis pieprasījis veselības ministrei Baibai Rozentālei četrus paskaidrojumus – gan par zāļu cenu atšķirībām Baltijas valstīs, gan par slimnīcu maksātnespēju, gan par ātrās palīdzības transporta pakalpojumu iepirkuma būtisku sadārdzināšanos, gan arī par rehabilitācijas centra “Vaivari” finansējuma izlietojumu. Paskaidrojumi tiek pieprasīti un sniegti, bet reālā rīcība un situācijas stabilizācija neseko. Rodas iespaids, ka kāds visu laiku rausta premjeru aiz piedurknes un nepārtraukti konsultē.

Aiz šā paskaidrojuma pieprasīšanas ārā spraucas “Jaunā laika” un Tautas partijas nesaskaņas, kas nu ir izvērtušās Tautas partijas aiziešanā no valdības. Katrā ziņā šīs politiskās peripetijas slimniekiem, kuri gaida no valsts kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi, nekādu labumu nedos. Lēmumu pieņemšana aizkavēsies, un slimnīcu finansēšanas problēmas turpinās samilzt.

Nedēļas sākumā Veselības ministrijai un Finanšu ministrijai izdevās vienoties par Veselības ministrijas iekšējo līdzekļu pārdali, veicot budžeta apropriāciju, kad 4,3 miljoni latu tiks paņemti no Valsts zāļu aģentūras peļņas un arī no Valsts infektoloģijas centra un novirzīti slimnīcām. Pirmkārt, tas ir tikai neliels ielāpiņš, lai nosegtu slimnīcu jau radušos parādus. Otrkārt, pamatoti rodas jautājums: no kurienes gan šīm minētajām iestādēm tik liela peļņa? Taču galvenais jautājums paliek: kas sagaida veselības aprūpi turpmāk? Šis jautājums nav risināms vien Veselības ministrijas gaiteņos. Latvijas sabiedrība gaida, ka valdība būs izlēmīga, ka tā pieņems konceptuālus lēmumus un nekavējoties risinās akūtos jautājumus veselības aprūpes jomā, ka valdība sniegs veselības aprūpes sistēmai ne tikai neatliekamo palīdzību, bet arī veiks mērķtiecīgu tās atveseļošanas un rehabilitācijas kursu.

LPP/LC frakcijas deputāti aicina valdību aktīvāk risināt jautājumu par Pasaules Bankas piešķirtās tā sauktās sociālā spilvena naudas novirzīšanu veselības aprūpei. Šogad sociālajam spilvenam paredzēti 24 miljoni latu. Tas nozīmē, ka mēnesī pieejami vidēji 2 miljoni latu. Taču līdzšinējie rādītāji liecina, ka netiek apgūta pat desmitā daļa no tiem.

Valdībai nav pamata lepoties ar šīs naudas apgūšanu. Arī iedzīvotājiem ir daudz neskaidrību. Šajā joma ir vērojama pilnīga valdības un Veselības ministrijas reorganizatoriskā mazspēja. Valdībai steidzami jāpaplašina to personu loks, kas var izmantot šo naudu, kā arī jāmazina birokrātiskais slogs šīs naudas izmantošanā, jāvienkāršo pacientu iemaksas kompensēšanas kārtība trūcīgām un maznodrošinātām personām, lai atvieglotu darbu jau tā noslogotajiem un pārslogotajiem sociālajiem dienestiem. Varbūt valdībai, lai glābtu slimnīcas no bankrota, ir jāizskata jautājums par slimnīcu nacionalizāciju, kā tas notika Norvēģijā?

Visas Latvijas medicīnas iestādes pieprasa steidzamu risinājumu. Risinājumu prasa arī mediķu profesionālās asociācijas, jo pieaug to ārstu skaits, kuri izbrauc no Latvijas. Pēc izskanējušās informācijas masu medijos, apmēram 50 mediķi katru mēnesi pamet Latviju. Šādā situācijā var kristies arī sniegto pakalpojumu kvalitāte.

Vēlreiz vēlos valdošajai koalīcijai atgādināt, ka veselības aprūpē darbojas likums: ja slimība netiek savlaicīgi ārstēta, tad hroniskas, ielaistas slimības ārstēšana valstij izmaksā daudzkārt dārgāk. Daudz dārgāk izmaksā arī invaliditātes pensijas maksāšana personām, kuras slimības dēļ zaudējušas darbaspējas. Dārgi valstij izmaksās arī letālie gadījumi. Nerunājot jau par morālo aspektu, tie ir zaudējumi, kas radušies no negūtās peļņas un nemaksātajiem nodokļiem.

LPP/LC frakcijas deputāti, kuri arvien ir uzsvēruši to, cik svarīgi Latvijai ir veicināt dzimstību un atbalstīt ģimenes ar bērniem, aicina valdību mainīt savu politiku un tā vietā, lai pasīvi veicinātu iedzīvotāju mirstību, aktīvi veicināt dzimstību. Nevajag izpatikt tikai naudas aizdevējiem, ir jādomā par Latvijas iedzīvotājiem.

Lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas un frakcijas “Saskaņas Centrs” pieprasījumā lasāmā, kā arī Dukšinska kunga tikko publiskotā informācija patiešām ir ļoti satraucoša, jo šajā jomā izveidojusies kritiska situācija. Analizējot Valsts kontroles pagājušā gada decembrī publiskotos revīzijas materiālus, pieprasījumā tiek norādīts uz ļoti lielu finanšu līdzekļu izšķērdību veselības aizsardzības jomā. Un tas ir laikā, kad tiek runāts par sarkanajām līnijām, par valsts finansējuma palielināšanas nepieciešamību ārstniecības iestādēm.

Kolēģi, pievērsiet uzmanību tam, ka Valsts kontroles revīzijas materiālos ir izvērtēta trīs ārstniecības iestāžu saimnieciskā darbība laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.aprīlim. To vidū ir arī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, kuras medicīniskajam personālam es varu izteikt vislielāko pateicību, un tāpēc turpmāk teiktais lai nekādā gadījumā netiktu saprasts tā, ka es vēršos pret medicīnisko personālu!

Gan pieprasījumā, gan Valsts kontroles slēdzienā par šo iestādi, runājot pieprasījuma iesniedzēju vārdiem, ir vesela rinda kliedzošu, kā viņi saka, faktu.

Daži no tiem.

Slimnīcas reklāmas un informatīvo pasākumu izdevumiem, kā norādīts pieprasījumā un arī Valsts kontroles atzinumā, ir tērēti 83 720 latu. No šiem līdzekļiem par divām A4 lapaspusēm slimnīca ir iztērējusi 39 495 latus, ievietojot vienu reklāmas sludinājumu vienā ārvalstu žurnālā.

Tālāk. Slimnīcas reprezentācijas izdevumiem, konferencēm un semināriem ir tērēti aptuveni 40 tūkstoši latu, tostarp dāvanu karšu iegādei — 600 latu, Jāņu ielīgošanai – aptuveni 4,5 tūkstoši. Valsts kontrole ir secinājusi, ka vairāk nekā 27 tūkstoši ir izlietoti neefektīvi.

Tālāk. Valsts kontrole ir secinājusi, ka mēbeļu iegādes jomā nav ievērota kārtība, kas regulē iepirkuma veikšanu. Proti, ir notikusi izvairīšanās no iepirkuma procedūras, sadalot daļās paredzamo piegādi. Piemēram, no SIA “Daiļkrāsotāji” divu mēnešu laikā bez iepirkuma procedūras slimnīca ir iegādājusies piecus āra solus 2416 latu apmērā.

Godātie kolēģi! Es nezinu... man intereses pēc gribas aizbraukt uz šo slimnīcu un paskatīties, kāds izskatās viens āra sols par 500 latiem.

Bez tam vadošās amatpersonas ir braukušas arī komandējumos, piemēram, uz Berni Šveicē, Parīzi un Arasu Francijā, Sitardu Nīderlandē. Pēc tam, pēc šiem komandējumiem, atskaitēs ir norādīts (citēju): “Stradiņa slimnīcas koncepcija atbilst vadošajām Eiropas slimnīcām.” Citāta beigas.

Un beidzot, kolēģi, jāmin viena lieta, kurā arī Bērziņa kungs būtu ieinteresēts un uz kuru mēs, deputāti, varētu lūkoties ar baltu skaudību. Proti, slimnīca ir noslēgusi līgumus ar SIA, ka 30 vadošie darbinieki tiks apmācīti komunikācijā ar medijiem – par 4 tūkstošiem. Tātad tur būs tēlu veidojošie faktori – kā uzvesties saskarsmē ar žurnālistiem –, būs organizēti praktiskie uzdevumi (citēju): “kā sagatavoties uzstāties, kā izskatīties un justies pārliecinoši, kā ar balsi un runas paņēmieniem, un neverbālo komunikāciju ietekmēt klausītājus un skatītājus”. Tas ir sirdi plosoši, jo dažkārt, es domāju, mums, deputātiem, šīs prasmes pietrūkst.

I.Čepāne.

Otrs jautājums, par ko es gribu runāt. Man ir jautājums Latvijas Pirmajai partijai un partijai “Latvijas Ceļš”: kāpēc pieprasījums tiek adresēts Dombrovskim, nevis, teiksim, veselības ministrei? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Tāpēc ka viņš vada valdību!”) Tad, kad jūs rakstījāt šo pieprasījumu, nekādas valdības nestabilitātes nebija un veselības ministre bija savā amatā. Godmaņa kungam un Eglīša kungam... tās valdības laikā... Kad jūs bijāt valdībā, tieši tad šie notikumi risinājās, un zināmu iemeslu dēļ nevar adresēt viņiem šo pieprasījumu.

Kā es jau teicu, Valsts kontrole ir veikusi revīziju tieši par to laiku, kad valdību vadīja Godmaņa kungs, – no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.aprīlim. Nu jūs taču bijāt valdībā, nevis atlidojāt no kādas planētas vai atgriezāties no kāda ilgstoša komandējuma ārzemēs! Jo tajā laikā, kad saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2006.gadam” 16.pielikumu un likuma “Par valsts budžetu 2007.gadam” 15.pielikumu desmit veselības aprūpes iestādēm infrastruktūras pilnveidošanai tika izsniegti valsts galvotie aizdevumi par kopējo summu 155 miljoni 480 tūkstoši... godātā Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”, acīmredzot jūsu ministri tajā laikā rušinājās savā lauciņā un izlikās absolūti neredzam, kas notiek Veselības ministrijas lauciņā. Vai jūs patiešām neko nedzirdējāt vai negribējāt redzēt par šiem pieprasījumā minētajiem, kā jūs sakāt, dīvainajiem līgumiem, kuri šodien jums šķiet nepatīkami, pārsteidzoši vai kliedzoši?

Un es gribu teikt, ka Dombrovska valdība sāka strādāt tikai pagājušā gada 12.martā un ka faktiski Dombrovska valdība bija jau noslēgto – jūso valdības laikā noslēgto! – līgumu ķīlniece, ja mēs runājam par šiem ļoti... par 155,5 miljonu lielajiem valsts galvojumiem. Un tas viss būs jūtams vēl vairākus gadus.

Tāpēc es aicinu šo pieprasījumu neatbalstīt.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” pieprasījums varētu tikt uztverts kā neizpratne vai pat nekompetence veselības aprūpes nozarē. Salīdzinot ar 2009.gadu, budžets veselības aprūpei ir samazinājies tikai par 13 procentiem, kas reālas problēmas nozarei neradītu, ja finanses tiktu izlietotas iedzīvotāju interesēs. Ambulatorajai aprūpei finansējums šogad, salīdzinot ar pērno gadu, ir pat pieaudzis. Tad ir jājautā: kādēļ, spriežot pēc Veselības ministrijas publiskās informācijas, katastrofāli būtu jāpieaug neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai? Vai skaidrojums būtu tāds, ka ambulatorā palīdzība netiek sniegta, taču nauda tiek tērēta? Pieņemu, ka tas tā nav, jo ārsti godprātīgi veic savus pienākumus. Un šie 3,4 procenti no IKP, kuri tika apsolīti Rozentāles kundzei, arī šogad tika nodrošināti. Tātad premjers savu solījumu ir pildījis.

Parunāsim dažus vārdus par to, kā tad šī nauda tiek tērēta (un par to ir atbildīga Veselības ministrija, nevis premjers). Pil­nīgi uzskatāms piemērs ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kur pērn vārda tiešā nozīmē tika izšķērdēti turpat vai 2,4 miljoni. Un visas šīs fikcijas, shēmas un darbības bija ļoti labi zināmas gan šīs slimnīcas vadībai, gan arī veselības ministrei.

Kā piemēru, kā nauda tika izlietota, varu minēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs un brūču klīnika”. Par tās sniegtajiem mikroķirurģijas un mikroķirurģiskās izgulējumu ārstēšanas pakalpojumiem naudas summa bija nepilni 2,4 miljoni. Šo darbu varēja veikt arī pati slimnīca, bet tā nodeva šo pakalpojumu privātās rokās.

Ja nu reiz ir tāds katastrofāls naudas trūkums, ka ir jāvēršas pie Dombrovska kunga, tad es jums minēšu dažas algas, kuras saņem veselības aprūpes nozarē strādājošie. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājas vidējā darba samaksa mēnesī 2008.gadā ir bijusi 4472 lati, 2009.gadā – nedaudz samazināta – 4377 lati (no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma). Valdes locekļiem vidējā darba samaksa ir bijusi virs 3000. Nevarētu teikt, ka šī nozare sevišķi cieš no naudas trūkuma. Galvenajam grāmatvedim – virs 2000 latu, projektu finanšu vadības nodaļas vadītājam šajā pašā slimnīcā darba alga ir 2627 lati.

Vai jūs domājat, ka sliktāk ir citās slimnīcās? Nebūt ne! Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja alga ir bijusi virs 5000 latu 2008.gadā, bet, to samazinot, 2009.gadā – 4500 lati. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes rektora vidējā darba samaksa 2008.gadā ir bijusi 11 543 lati mēnesī. Gandrīz vai konkurētspējīga ar Flika kunga algu! 2009.gadā, nedaudz samazinot, tā, pēc šā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma, 2009.gada pir­majā pusē bija 7735 lati. Par kādu veselības aprūpes budžeta trūkumu te var būt runa?

Par slimnīcām, kas ir minētas šajā pieprasījumā. Te nu būtu derējis iepazīties ar faktiem, ko sniedz Veselības ministrija, jo sakarā ar to, ka slimnīcu skaits ir samazināts vairāk nekā par 20 procentiem, atlikušajām slimnīcām finansējumam vajadzēja būt lielākam nekā iepriekšējā gadā.

Vēl par to, kā tiek maldināta sabiedrība par pakalpojumu sniegšanu. Gan veselības ministre Rozentāles kundze, gan Veselības ministrijas ierēdņi ir ne vienā vien sanāksmē uzsvēruši to, ka mēs esam palikuši tikai uz neatliekamo palīdzību, kura katastrofāli pieaug. Joprojām strādādama veselības aprūpē gan ambulatori, gan stacionārā, es pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka šī neatliekamā palīdzība tiek radīta mākslīgi, pie hroniskas slimības pieliekot vārdu “paasinājums”. Un tādā veidā joprojām plānveida palīdzība tiek nodrošināta šajās slimnīcās. Ja mainītu sistēmu un maksātu par pakalpojumu, nevis par nogulētajām gultas dienām, kuras gan, jāatzīmē, ir skaitliski samazinājušās... Taču, kā iepriekš, tomēr joprojām tiek maksāts par laiku, kas tiek pavadīts slimnīcā.

Un vēl pēdējais – par konkursiem. Šis pēdējais konkurss par neatliekamās palīdzības mašīnu iepirkumu, kas pēkšņi tika sadārdzināts par 30 procentiem – 10 miljoniem –, nekādā veidā nav saistīts ar premjeru. Premjers ir uzdevis jautājumu veselības ministrei Rozentāles kundzei: kādēļ tas tā ir noticis šajos apstākļos, kad ļoti būtiski būtu bijis 10 miljonus novirzīt ārstniecībai, nevis mašīnu iepirkumam?

Par izšķērdēšanu varētu turpināt tajā ziņā, ka tas, kas notika Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur gandrīz miljons tika nozagts... Sauksim lietas īstos vārdos! Tika konstatēti 900 tūkstoši, vienkārši 100 tūkstoši netika atrasti; 10 procenti ir tipiskā summa, par ko ir runa šajos projektos. Var būt, ka Rozentāles kundze kā nozares atbildīgā ministre iedzīvotāju intereses vērtēja zemāk nekā celtniecību vai mašīnu iepirkumus; acīmredzot tā tas varētu būt bijis, bet par to vajadzētu nākties atbildēt viņai, nevis premjeram.

Tāpēc pilnīgi noteikti es varu teikt, ka šis pieprasījums ir vienkārši nepamatots ne no viena skatu punkta – ne no budžeta, ne no budžeta samazinājuma, ne no pakalpojumu sniegšanas. Ir tikai viens vienīgs atbildīgais – šīs nozares ministrs, kurš zina, kā šī nauda tiek izlietota.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim, otro reizi.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit tika izteikti pārmetumi pieprasījuma iesniedzējiem par to, ka šis pieprasījums esot nekompetents, neesot iesniegts īstajam adresātam un tā tālāk. Atvainojiet! Izskatās, ka jūsu traktējums šai problēmai ir tāds, ka par visu valstī atbild tikai konkrētās nozares ministrs vai arī pat konkrēta partija un ka neviens cits valstī par to neatbild. Izskatās tā, ka valsti nevada premjers, bet valsti vada tikai ministrijas. Atvainojiet, bet arī šie cipari, ko jūs minējāt, kad teicāt, ka veselības nozarei finansējums samazināts pavisam nedaudz... Bet arī šī “nedaudzā” summa ir kopumā tomēr 70 miljoni! Un bija brīdinājums arī no Veselības ministrijas puses, no veselības aprūpes iestāžu administrācijas puses, ka jebkurš finansējuma samazinājums 2010.gadā izmaksās divtik, jo nabagais maksā vienmēr vairāk. Mēs ekonomējam veselības aprūpes jomā – ne tur, kur vajag. Pieaug letālo gadījumu skaits...

Pēc pēdējo aptauju datiem, ko mediji sniedz, ir trīs galvenie aspekti sakarā ar šo samazinājumu.

Pirmais aspekts – pieaug letālu gadījumu skaits.

Otrais aspekts – pieaug to pacientu skaits, kas nāk ar ļoti ielaistām slimībām, kuras ārstēt gandrīz nav iespējams vai kuru ārstēšana ir ļoti, ļoti dārga. Lēta tā ir tikai tad, kad mēs vispār neārstējam, un tas ir letāls gadījums.

Un trešais aspekts – slimnīcu bankrots.

Es nedomāju, ka Veselības ministrijai vienai pašai jāuzņemas šī atbildība, ja situācija ir kritiska, ja komunikācija nenotiek. Komunikācija tomēr jāveido Ministru prezidentam. Mēs redzam, ka šī komunikācija... Un mēs arī šodien redzam, kas konsultē premjeru arī veselības jautājumos un cik šīs konsultācijas ir jēdzīgas.

Valsts kontroles ziņojumu mēs nesākām plaši diskutēt šajā pieprasījumā, jo tas ir pieejams visiem deputātiem. Arī attiecīgās komisijas to analizēja: kāpēc un kad. Tas bija 2008.gads un 2009.gada pirmie mēneši, kā jau es minēju.

Latvijā ir pietiekami daudz slimnīcu, kur tiešām slimnīcu administrācija ļoti apzinīgi strādā. Un arī galvojumi un remontdarbi, kas tika minēti... Līdzekļi ir ieguldīti tiešām iestāžu struktūrā un reformās. Jā, ne visas reformas ir izdevušās varbūt tādā veidā, kā vēlējāmies mēs, kā varbūt vēlējās Veselības ministrija, tāpēc daudz kas vēl ir jādara tālāk. Bet visumā, es domāju, mūsu pieprasījums akcentē nevis Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, kā daži deputāti grib jautājumu atkal šeit pagriezt, ka nu, lūk, nebūs neviena santīma, ka, ja būs reforma, – būs nauda... vai arī tā, ka, ja nav kārtības, tad nesaņemsiet... Bet jautājums ir cits – cietēji taču šajā brīdī ir pacienti, Latvijas iedzīvotāji.

Tāpēc mūsu pieprasījums aicina pēc iespējas ātrāk sakārtot un izlīdzināt šīs attiecības, komunikācijas un iedalīt nepieciešamo finansējumu, lai no tā visa neciestu Latvijas iedzīvotāji.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei, otro reizi.

I.Circene.

Cienījamie kolēģi! Es vērsīšos konkrēti pie Dukšinska kunga. Jūs varētu runāt par izglītību, bet, es atvainojos, tas, ko jūs teicāt par veselības aprūpi, tiešām ir absolūti nekompetenti. Tas, ko jūs teicāt par ielaistiem gadījumiem... Ielaistie gadījumi ir saistīti ar ambulatoro aprūpi, kurai naudas šogad ir vairāk nekā pagājušajā gadā. Vienkārši jūs šīs lietas acīmredzot pietiekami labi neizprotat.

Otrkārt, ko es nepieminēju, – par neizlietoto vai izšķērdēto naudu. Mēs varam runāt par 8 miljoniem, kurus premjers pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos novirzīja veselības aprūpei, lai sniegtu palīdzību šiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Kā jūs domājat, cik Veselības minis­trija no šiem līdzekļiem iztērēja? No 8 miljoniem – 220 tūkstošus. Tātad – 7,8 miljoni veselības aprūpei netika izlietoti.

Nākamais. Kas notiek ar valsts galvojumiem? Tagad no Veselības ministrijas budžeta ir jāmaksā 4 miljoni par tukšo Ludzas slimnīcu, jo tas ir valsts galvojums. Kas notiek tālāk ar valsts galvojumiem? Ploriņa kungs un Rozentāles kundze uzņemas atbildību par to, ka Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca turpmāk varēs samaksāt valsts galvoto naudu jauna korpusa celtniecībai. Ja jūs esat iepazinies ar šiem Valsts kontroles revīzijas datiem, tad redzat, ka kopējā summa būs 296 miljoni. Un kurš to maksās? Vai šī slimnīca, kurai tagad ir miljoniem lieli parādi? Ticiet man, ka ne. Nodokļu maksātāji!

Tā ka šis jūsu pieprasījums vienkārši parāda to, ka, pirms gatavojat pieprasījumu, ir jāiepazīstas ar visiem faktiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es par šo pieprasījumu nebūtu runājis, ja Dukšinska kungs tik karstasinīgi nebūtu te uzstājies un runājis par trūkumiem medicīnā. Man tā vien šķiet, ka Dukšinska kungs un Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” tikko ir nokrituši no mākoņa un nesaprot, kas valstī notiek un kurš ir vainīgs pie visa tā. Jums nav saprāta? Jums nav sapratnes? It kā Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” ar Godmani priekšgalā nebūtu vadījusi valdību un it kā tanī laikā būtu bijusi ideāla kārtība veselības aprūpē.

Kur tad jūs bijāt toreiz, Dukšinska kungs un visi pārējie? (No zāles dep. V.Aizbalts: “Kur biji tu, Pēter?”) Tur kārtības nebija arī tanī laikā, kad Tautas partija daudzu, daudzu, daudzu gadu garumā vadīja šo nozari. Un Circenes kundzei ir taisnība: jums vajadzēja rakstīt šo pieprasījumu, ja jūs to gribējāt, veselības ministrei, nevis Dombrovska kungam, kurš tikai pirms gada uzņēmās valdības vadību, lai nevis vienkārši ar karotītēm izstrebtu, bet gan ar ekskavatoru izmēstu to, ko iepriekšējās valdības bija sastrādājušas. Vai patiešām jums, deputātiem no Latvijas Pirmās partijas, nav izpratnes šajā lietā, kurš te ir vainīgs?

Tāpat kā Tautas partija vakar iebēga krūmos. Vakar iebēga krūmos, atsakoties no jebkādas atbildības arī par šo – arī par veselības sfēru, kura ir ārkārtīgi svarīga un kurā viņi valdījuši vienpersoniski, nelaizdami tuvumā nevienu citu: “Mēs te tiksim galā!” Atcerēsimies Bērziņa kungu un visus citus ministrus. Kā tad nu bija? Kas tad ir vainīgs? Vajag taču vienkārši kritiski padomāt! Es saprotu, ka jāspodrina spalvas, kuras patiešām ir pelēkas palikušas, noplukušas pirms vēlēšanām, bet – ar saprātu, tomēr cienot citus, cienot citas partijas un valdības vadītāju.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs arī turpmāk padomāt, ko jūs runājat, un uzņemties atbildību, pilnīgu atbildību, uz sevi, nenovelt to uz citiem, kuri patiešām nav vainīgi. Patiešām nav vainīgi! Jūsu vaina tur ir daudz lielāka. Un kur nu vēl runāt par Tautas partijas vainu! Viņu vaina tur ir milzīga, tāpēc viņi iebēga krūmos. Iebēga krūmos! Jūs domājat, ka valsts būs laimīgāka tagad, kad jūs esat iebēguši krūmos un vairs negribat strādāt valdībā? (No zāles dep. V.Muižniece: “Pilnīgi noteikti! Piespiedīsim jūs strādāt!”) Jūs domājat, ka jūs kaut kā līdzēsiet valstij un tautai ar to? Vai jūs palīdzēsiet tikt laukā no šā purva, kurā, kā jūs sakāt, tagad esam iebraukuši? Jūs jau tur iestūrējāt iekšā, bet tagad jūs bēgat krūmos.

Tāpēc man ļoti kauns par šādām runām. Un, Dukšinska kungs, padomājiet, pirms jūs šādi runājat!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis mūsu pieprasījums ir par konkrētām lietām – par konkrētām lietām, kuras ir atklājusi Valsts kontrole un kuras es nekomentēšu. Manuprāt, Jānis Dukšinskis ļoti precīzi izklāstīja mūsu frakcijas pozīciju šajā jomā.

Mani, protams, nu jau vairākas reizes pēc kārtas uz uzstāšanos uzvedināja Pētera Tabūna izteikumi. (No zāles dep. P.Tabūns: “Kā tad, jā!”)

Pēteris Tabūns (No zāles dep. P.Tabūns: “Viņam plakanā pēda!”)... Pēterim Tabūnam pilnībā... Respektējot to, ko viņš teica, es skaidri saskatu, ka viņam ir kaut kādas problēmas ar atmiņu radušās. Viņš veselības aprūpes jomā neatrisinātos jautājumus mēģina pārcelt uz LPP/LC frakcijas atbildību un pleciem, kaut gan faktiski apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vairāk nekā 10 gadus Latvijā ir vadījusi veselības aprūpi. (No zāles dep. P.Tabūns: “Tad bija kārtība!”) Es gribu teikt, kolēģi, to, ka tas, ko šodien vajadzēja darīt Valda Dombrovska valdībai, veicot strukturālus pārkārtojumus veselības aprūpes sistēmā, ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nepadarītais darbs. Un ar pilnu atbildību es varu jums, kolēģi, pateikt, ka jau 2002.gada vidū tā sauktais māsterplāns jeb veselības aprūpes sistēmas sakārtošanas plāns bija gatavs, bet tālaika ministrs Andrejs Požarnovs šo plānu nevirzīja realizācijai tāpēc, ka “Tēvzemei un Brīvībai” valde un frakcija iebilda pret to, sakot, ka pirms vēlēšanām tas viņiem nebūšot izdevīgi. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Re, kur tas sāls!”)

Godājamie kolēģi! Un godājamais, augsti cienījamais Tabūna kungs! Es aicinu atsvaidzināt drusciņ atmiņu vai varbūt kādus vitamīnus iedzert vai
vēl kaut ko, lai vienkārši nemaldinātu sabiedrību, nemaldinātu deputātus, nemaldinātu arī tos daudzos cilvēkus, kuriem šodien ir grūtības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus vienkārši tā iemesla dēļ, ka savlaicīgi netika veiktas strukturālas reformas un strukturāli pārkārtojumi.

Aicinu atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa (LPP/LC), Dukšinska, Aizbalta, Klementjeva, Pimenova, Mirska, Feldmanes, Jaundžeikara, Rubika un Baštika pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par veselības nozarei atvēlētā finansējuma izšķērdēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 58, atturas – 5. Pieprasījums noraidīts.