Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības un zinātnes ministrija: Par ministrijas paveikto gada laikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2010., Nr. 46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/206944

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izglītības un zinātnes ministrija: Par olimpiešu naudas balvām

Vēl šajā numurā

23.03.2010., Nr. 46

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības un zinātnes ministrija: Par ministrijas paveikto gada laikā

Gada laikā, kopš strādā esošais Ministru kabinets, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajās jomās kopumā nodrošināts darbs pie valdības deklarācijā noteiktajiem uzdevumiem. Tas atspoguļojas 2009.gadā paveiktajā un tiek turpināts 2010.gada budžetā izvirzīto mērķu un darbības kontekstā: 1) izmaksu efektivitātes paaugstināšana vispārējā un profesionālajā izglītībā vienlaikus ar kvalitātes un pieejamības nodrošināšanu; 2) eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē tautsaimniecības atveseļošanas īstenošanai; 3) nacionālo vērtību stiprināšana un popularizēšana (X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki).

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe norāda: “Samazināto un ierobežoto finanšu resursu apstākļos tiek turpināts īstenot kardinālas un sarežģītas pārmaiņas. Uzskatu, ka šajā situācijā spējām rast atbilstošākos risinājumus, cenšoties sabalansēt vajadzības un iespējas.” Ministre pauž viedokli, ka kopumā, pateicoties konsekventajam darbam un sociālajam dialogam, izdevies ne tikai gluži vienkārši nodrošināt izglītības procesu visās tā pakāpēs, bet, pateicoties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumam, turpināt uzlabot mācību vidi, skolotājiem profesionāli pilnveidoties, kā arī turpināt augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūras sakārtošanu. Tāpat spoži bija Latvijas sportistu sasniegumi Vankūveras olimpiskajās spēlēs.

“Šādiem darbības rezultātiem pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt, uzsāktās pārmaiņas efektīvas resursu izmantošanas sekmēšanai, kas gadiem bija atliktas; otrkārt, mērķtiecīga esošās valsts budžeta naudas un ES struktūrfondu līdzekļu plānošana, apvienošana un izlietošana, t.sk. secīgi turpinot iepriekšējā ES struktūrfondu plānošanas periodā uzsākto,” uzskata T.Koķe.

Lai sekmētu kvalitatīvu, pieejamu un resursefektīvu izglītību, nodrošinot darbību krīzes apstākļos, 2009.gada 1.septembrī vispārējā izglītībā sākta finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” īstenošana, kas ir strukturāli jauna pieeja un kas dažādu iemeslu dēļ netika ieviesta iepriekš. Pagājušajā vasarā pašvaldības ar IZM atbalstu veica nozīmīgu darbu, sākot skolu tīkla sakārtošanu. Tā rezultātā paaugstināta izglītības procesa resursefektivitāte, kā arī notiek citas pozitīvas pārmaiņas, piemēram, tiek dažādots izglītības programmu piedāvājums, bet izglītībā iesaistītie atzīst, ka vērojama konkurence starp skolām, kas veicina izglītības kvalitāti, no kā ieguvēji ir skolēni.

Uzsāktais ļāva no 1.janvāra par aptuveni 37% palielināt naudas apjomu, kas “seko” skolēnam pedagogu atalgojumam, no vidēji 450 latiem uz vidēji 650 latiem gadā. Pateicoties principa “nauda seko skolēnam” ieviešanai, pašvaldības, kuras spēja demonstrēt saimniecisku pieeju skolu tīkla sakārtošanas uzsākšanai, t.sk. izveidojot skolu filiāles un mazinot administratīvās izmaksas, jau šobrīd nodrošina konkurētspējīgāku skolotāju atalgojumu.

Lai modernizētu mācību saturu un veidotu to atbilstoši skolēnu vajadzībām, spējām un interesēm, izstrādāts jauns pamata un vispārējās vidējās izglītības standarts un mācību priekšmetu programmu paraugi 1.–12.klasei visos mācību priekšmetos. Savukārt, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, tiek turpinātas iepriekšējā ES struktūrfondu periodā sāktās sistēmiskās pārmaiņas, t.sk. dabaszinātņu un matemātikas mācību priekšmetos; tiek pilnveidots mācību saturs un tā apguves kvalitāte matemātikā, valsts valodas un dabaszinātņu priekšmetos 7.–9.klasē, veidojot arī elektroniskos mācību resursus un modernizētu mācību vidi. Vienlaikus tiek strādāts pie satura pilnveides, t.sk. Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros izglītības sākumposmā notiek darbs pie mācību satura pārskatīšanas un atbilstošas skolotāju profesionālās pilnveides nodrošināšanas. Savukārt, lai izglītībā plašāk un efektīvāk izmantotu modernās tehnoloģijas, tādējādi uzlabojot izglītības kvalitāti un efektivitāti, par ES struktūrfondu līdzekļiem uzsākta izglītības iestāžu nodrošināšana ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru.

Šobrīd skolotāja profesijā ienāk tāda darba kvalitāti ietekmējoša kategorija kā konkurence, un šis ir piemērots laiks, lai akcentētu pedagogu darba kvalitātes saistību ar konkurētspēju, atalgojumu un karjeras attīstību. Tādēļ tiek turpināts iepriekšējā ES struktūrfondu periodā uzsāktais darbs pie skolotāju karjeras sistēmas; kā arī tiek īstenots dažāda veida atbalsts skolotājiem: tālākizglītība, lai pilnveidotu profesionālo kompetenci par mūsdienīgām mācību metodēm; tiek maksātas mērķstipendijas; sniegts atbalsts profesionālās meistarības paplašināšanai un konkurētspējas veicināšanai. Saistībā ar jauno skolotāju piesaisti skolai sākts darbs pie pedagogu cilvēkresursu attīstības jautājumiem un studiju programmu pilnveides.

Uzklausot izglītībā iesaistīto viedokli un lai nodrošinātu efektīvāku izglītības procesa pārvaldību, mazinātu administratīvo slogu un birokrātiskos šķēršļus, tika turpināts īstenot vairākus pasākumus. Piemēram, izstrādāta jauna pieeja izglītības iestāžu un programmu akreditācijai; samazināts obligāto valsts pārbaudījumu skaits, vienlaikus palielinot skolēnu iespējas un atbildību, paplašinot iespēju izvēlēties kārtojamos eksāmenus. Tāpat sekmīgi noslēdzies darbs pie skolēnu pienākumu un pedagogu tiesību nostiprināšanas, ko kā grozījumus Izglītības likumā IZM, konsultējoties ar partneriem, iniciēja pirms gandrīz četriem gadiem, un Saeima tos apstiprināja šā gada marta sākumā. Turklāt minēto grozījumu izstrāde un virzības nodrošināšana bija viens no pirmajiem darbiem, kurus T.Koķe sāka 2006.gadā, kļūstot par IZM parlamentāro sekretāri.

Sadarbībā ar partneriem veikts nozīmīgs darbs profesionālajā izglītībā – izvērtēts iestāžu tīkls un saturiskais piedāvājums. Tā rezultātā, ievērojot tautsaimniecības un nozaru, kā arī reģionu attīstības vajadzības un demogrāfiskās tendences, valdībā apstiprinātas profesionālās izglītības attīstības plāns pieciem gadiem, paredzot 14 kompetenču centru izveidi, 14 skolu ar specializāciju izveidi un 10 profesionālo izglītības iestāžu nodošanu pašvaldībām. Šis plāns ir pamats arī efektīvām ES struktūrfondu līdzekļu investīcijām profesionālajā izglītībā, lai veidotu to atbilstošu mūsdienu prasībām, sagatavojot darba tirgum nepieciešamos speciālistus un nodrošinot audzēkņiem kvalitatīvus mācību un sadzīves apstākļus. Turklāt, neskatoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem, panākts, ka dienesta viesnīcu sakārtošanai gūts Eiropas Komisijas atbalsts un būs iespēja šiem mērķiem izmantot ES struktūrfondu līdzekļus.

Apzinoties augstākās izglītības un zinātnes nozīmi, t.sk. ekonomikas atveseļošanā, kas ir viena no aktualitātēm arī ES un pasaulē, vēl pēdējās 2010.gada budžeta veidošanas dienās šīm abām jomām tika rasts papildu finansējums – aptuveni 9 miljoni latu, kā rezultātā bāzes finansējums zinātnei saglabāts teju 2009.gada līmenī. Savukārt, lai efektīvāk izmantotu budžeta līdzekļus augstākajā izglītībā, tiek mazināta programmu dublēšanās; veikta budžeta vietu sadalījuma analīze, 2010.gadā tās piešķirot pēc jauniem principiem; optimizēta studiju vietas izmaksa; uzsākta koledžu tīkla sakārtošana. Tā rezultātā šogad gandrīz iepriekšējā līmenī nodrošinātas valsts budžeta finansētās vietas augstskolās (samazinājums, salīdzinot ar 2009.gadu, – 3%).

Savukārt zinātnē notiek darbs pie sistēmas efektivizācijas, nosakot galvenos valsts nozīmes pētniecības centrus, lai, vienlaikus sekmējot pētniecības un tautsaimniecības sasaisti, nodrošinātu arī atbilstošu vairāk nekā 100 miljonus latu ES struktūrfondu līdzekļu ieguldījumu. Saistībā ar zinātni būtiski arī IZM izstrādātie un marta sākumā Saeimā apstiprinātie grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz jauninājumus zinātniskā personāla darba samaksas un darba laika uzskaites noteikšanā; kā arī intelektuālā, kustamā, nekustamā īpašuma jomā; kā arī paplašina Latvijas Zinātnes padomes sastāvu, iekļaujot tajā gan jauno zinātnieku pārstāvi, gan paplašinot ar zinātni saistīto jomu pārstāvniecību.

Lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju un augstākās izglītības eksportspēju, izstrādāts un valdībā apstiprināts informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”, šobrīd tiek izstrādāts pasākumu plāns veicamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē.

Rūpējoties par augstākās izglītības eksportspēju un konkurētspēju, jau 2008.gadā valdībā apstiprināts Augstākās izglītības likumprojekts, šobrīd IZM intensīvi strādā ar Saeimu, lai sekmētu tā pieņemšanu šajā sesijā. Vienlaikus, lai stiprinātu Latvijas pozīciju kā līdzvērtīgiem starptautiskās sadarbības partneriem, notiek citas aktivitātes, piemēram, ārvalstu studentiem tiek veicinātas iespējas mācībām Latvijā, jo, esot starptautiskajā apritē un rosinot citu valstu interesi par sevi, spēsim mērķtiecīgi un efektīvi attīstīties. Latvijai svarīgi savus sasniegumus popularizēt starptautiskā līmenī, tādēļ notiek sadarbība gan ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, gan ar citu valstu vēstniecībām Latvijā.

Arī augstākajā izglītībā un zinātnē nodrošināta ES struktūrfondu projektu īstenošana. Piemēram, stipendijas maģistrantūras un doktorantūras studentiem; atbalsts cilvēkresursu piesaistei zinātnei, īpaši veicinot jauno speciālistu iesaisti pētniecībā (40 miljoni latu); nodrošināta iespēja uzsākt izmantot vairāk nekā 100 miljonu latu un īstenot ES struktūrfondu projektus augstskolu modernizācijai un iekārtu iegādei, kas palielinās augstākās izglītības konkurētspēju, gan īstenojot infrastruktūras projektus, gan dodot iespēju pašmāju un citu valstu studentiem iegūt izglītību modernā vidē.

Kopš vasaras vidus IZM pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal ir atbildīga par jaunatnes politiku, kas ļauj mērķtiecīgāk plānot un organizēt darbu, jo jaunatnes lietas ir cieši saistītas ar formālo izglītību, interešu izglītību, sportu u.c. Tādēļ būtiski arī akcentēt, ka saglabātas interešu izglītības un profesionālās ievirzes sporta izglītības iespējas jauniešiem, nodrošinot valsts budžeta mērķdotācijas pedagogiem. Savukārt, pateicoties Sociālās drošības tīkla stratēģijai, atjaunota piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā sagatavošana skolai un no valsts budžeta mērķdotācijas tiek maksāts pedagogu atalgojums. Tāpat notiek sagatavošanās darbi X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuru rīkošanai no valdības nodrošināti 1,5 miljoni latu. UNESCO šos svētkus kopā ar citiem pasaules kultūras šedevriem iekļāvis savā svinamo dienu kalendārā 2010.–2011.gadam, pievēršot tiem plašu starptautisku uzmanību.

2009.gadā noslēdzās IZM un tās padotībā esošo iestāžu reorganizācija, lai sekmētu līdzekļu optimālu izlietojumu, nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus, vienotu skatījumu uz nozares politikas jautājumiem un atteiktos no funkciju mikromenedžmenta. Tāpat nozīmīgas pārmaiņas īstenotas sporta jomā, kā rezultātā veikti uzlabojumi gan saistībā ar sporta iestāžu pārvaldību, gan līdzekļu novirzīšanu sportam, mazinot administratīvos tēriņus, kā arī sekmēta finansējuma piešķiršanas, sadales un kontroles kārtības pilnveide sportā.

Kopumā IZM veikusi virkni pasākumu atbilstoši valdības deklarācijā minētajam, kas tiek turpināti, gan veicot sistēmas efektivizāciju, gan paaugstinot izglītības efektivitāti un kvalitāti. IZM turpina darbu pie pārmaiņu īstenošanas profesionālajā izglītībā, sekmējot teorētisko zināšanu praktisku pielietošanu. Tāpat tiek turpināts darbs pie pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, lai uzlabotu studiju un zinātniskās darbības kvalitāti, modernizētu materiāli tehnisko bāzi un veicinātu resursu izmantošanas efektivitāti, nolūkā paaugstināt augstākās izglītības eksportspēju un pētniecības sasaisti ar tautsaimniecību.

Svarīgs aspekts ir dialogs ar partneriem, kas sniedz priekšlikumus un sadarbojas IZM plānoto aktivitāšu izvērtēšanā, lai nodrošinātu sekmīgu attīstību un virzītos uz mērķu sasniegšanu. Kā aktīvākie partneri minami Latvijas Rektoru padome, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, mācību priekšmetu pedagogu asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Profesionālo izglītības iestāžu direktoru padome, programma “Iespējamā misija”, Augstākās izglītības padome, Latvijas sporta izglītības iestāžu direktoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Olimpiskā komiteja un vēl daudzi citi.

Agnese Korbe, Izglītības un zinātnes ministres padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!