• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Veselības ministre: Par kompensējamo medikamentu saraksta papildināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2010., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/205226

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

16.02.2010., Nr. 26

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Veselības ministre: Par kompensējamo medikamentu saraksta papildināšanu

“Nepieciešamie medikamenti ir jāsaņem ikvienam pacientam neatkarīgi no viņa materiālā stāvokļa, tādēļ uzskatu, ka jāturpina kompensējamo medikamentu saraksta papildināšana, lai tur būtu pieejami pēc iespējas vairāk un lētāki medikamenti, un pacientiem būtu lielākas izvēles iespējas. Turklāt kompensējamo zāļu pieejamība ambulatorā līmenī samazina nepieciešamību pacientiem ārstēties slimnīcā. Šobrīd Latvijā tiek kompensēti aptuveni 40% no ārsta izrakstītajiem medikamentiem, taču citās Eiropas Savienības valstīs līdz pat 90%. Protams, tam ir nepieciešams atbilstošs finansējums, tomēr arī likumdošanas ietvaros ir iespējams paredzēt stingrus noteikumus farmācijas biznesa kontrolei. Esmu lūgusi Ekonomikas un Finanšu ministrijām iesniegt priekšlikumus likumdošanas un uzraudzības mehānismu pilnveidošanai, lai nodrošinātu zāļu cenu caurspīdīgumu un izslēgtu aizliegtu vienošanos starp zāļu izplatītājiem. Personīgi arī uzdevu Veselības inspekcijai regulāri kontrolēt noteikumu ievērošanu zāļu lieltirgotavās un aptiekās, lai cenas nebūtu nepamatoti augstas un iedzīvotājiem medikamenti būtu pieejami,” norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Eiropas Savienībā medikamentu cenām nav vienota regulējuma, un viena ražotāja medikamentu cenas dažādās valstīs var būt atšķirīgas. Tādēļ Veselības ministrija izstrādājusi stingrus noteikumus, lai sadārdzinājums uz vairumtirgotāju un mazumtirgotāju uzcenojuma rēķina nebūtu nesamērīgs.

Tāpat, lai pārrunātu zāļu kompensācijas sistēmas attīstību un citus ar farmācijas jomu saistītus aktuālus jautājumus, veselības ministre 18.februārī tiksies ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas jaunievēlētajiem valdes locekļiem.

Kā zināms, nosacījumi paredz, ka kompensējamo medikamentu cenai, salīdzinot ar cenām citās Eiropas Savienības valstīs, jābūt vismaz trešajai zemākajai un ne augstākai kā Igaunijā un Lietuvā. Veselības ministrija un Veselības ekonomikas centrs, kas ir atbildīgā iestāde par kompensējamo medikamentu saraksta veidošanu, rūpīgi izvērtē ne tikai zinātniski pierādīto zāļu efektivitāti, bet arī sarunās ar ražotājiem cenšas panākt maksimāli zemāku cenu. Katru gadu vairākiem kompensējamajiem medikamentiem cenas tikušas samazinātas. Jau ziņots, ka no 2010.gada 1.janvāra aptuveni desmitajai daļai no esošajiem kompensējamajiem medikamentiem samazinātas cenas, kas nozīmē, ka arī pacientu maksājums būs mazāks. Cenu samazinājums sastāda no 4% līdz pat 39%.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur 2009.gadā palielinājās ģenērisko (generic) medikamentu pārdošanas apjomi, kas nozīmē, ka dārgie oriģinālmedikamenti tiek aizstāti ar identiska ķīmiskā sastāva lētākiem citu ražotāju medikamentiem.

Savukārt medikamentiem, kas nav iekļauti kompensējamo medikamentu sistēmā, valsts nevar ietekmēt ražotāju noteiktās cenas, un tās sastāda 60–70% no zāļu cenas aptiekās. Likumdošana paredz, ka, reģistrējot medikamentu Latvijas tirgū, ražotājam jādeklarē zāļu realizācijas cena. Ministru kabineta noteikumi nosaka maksimāli pieļaujamos zāļu lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus, ko var piemērot ražotāja cenai, tādēļ aptiekas nevar piemērot uzcenojumu pēc saviem ieskatiem. Statistika liecina, ka vidēji bezrecepšu medikamenti Latvijā ir vislētākie Baltijas valstīs.

Hroniskiem un smagiem slimniekiem medikamenti, kuru izmaksas pilnā apmērā vai daļēji sedz valsts, ļauj ārstēties mājas apstākļos un ārstus apmeklēt ambulatori. Pasaules pieredze liecina, ka tas ir pamatoti ne tikai no medicīniskā viedokļa, bet arī ekonomiskā. Nesaņemot medikamentus, šie pacienti veselības problēmu saasinājuma rezultātā nokļūtu slimnīcā, kur viņu ārstēšana izmaksātu ievērojami dārgāk, nerunājot nemaz par veselībai nodarīto kaitējumu.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!