Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vides ministrija: Par paveikto 2009.gadā un plānoto 2010.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.01.2010., Nr. 4 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203409

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pilnu pensiju izmaksu un ieturēto pensijas daļu atmaksu

Vēl šajā numurā

08.01.2010., Nr. 4

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vides ministrija: Par paveikto 2009.gadā un plānoto 2010.gadā

“2009.gads bijis aktīvs un vides aizsardzībā nesis daudz pozitīvu pārmaiņu,” uzver vides ministrs Raimonds Vējonis. “Tādēļ vēlamies vēlreiz sabiedrībai pastāstīt par vismaz dažiem labajiem Vides ministrijas paveiktajiem darbiem.”

Jau 2009.gada janvārī noslēdzās Vides ministrijas rīkotā aptauja par ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO). Balsojums notika elektroniski, un tajā piedalījās 37 440 respondentu. Aptaujas rezultāti liecina, ka 95% balsotāju ir pret ĢMO audzēšanu Latvijā, 94% iebilst pret to izmantošanu lopbarībā, 96% ir pret ĢMO izmantošanu pārtikā un 91% uzskata, ka Latvijai jābūt no ĢMO brīvai zonai. Tādēļ jau jūnijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas nosaka, ka pašvaldības varēs veidot savas teritorijas kā vietas, kurās nevarēs audzēt ĢMO, un pircēji būs labāk informēti par ĢMO produktiem tirdzniecības vietās. Jau daudzi Latvijas novadi ir izsludinājuši, ka vēlas būt brīvi no ĢMO.

Šajā gadā Vides ministrijā notikušas arī institucionālas pārmaiņas: ar 1.jūniju darbu sāka Dabas aizsardzības pārvalde, kurā tika apvienotas līdzšinējās Vides ministrijas padotības iestādes – Dabas aizsardzības pārvalde, Rāznas nacionālā parka administrācija, Ķemeru nacionālā parka administrācija, Gaujas nacionālā parka administrācija, Slīteres nacionālā parka administrācija, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija un Teiču dabas rezervāta administrācija, lai vienoti īstenotu dabas aizsardzības politiku visā Latvijas teritorijā un efektīvi veiktu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu.

Vides politikas likumdošanas jomā šogad Ministru kabinets pieņēma Vides ministrijas izstrādātās Vides politikas pamatnostādnes 2009.–2015.gadam, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā atspoguļota esošā situācija, formulēti vides politikas mērķi, risināmās problēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, kā arī rīcības virzieni politikas mērķu sasniegšanai.

Dabas aizsardzības jomā būtiski ir 2009.gadā pieņemtie Vides ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām”. Tie paredz, ka Latvijā tiks izveidotas septiņas aizsargājamās jūras teritorijas ar kopējo platību 436 662 ha īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai.

Šogad izveidots arī unikāls dabas liegums “Lubāna mitrājs”, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību. Lubāna mitrājs ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai. Dabas lieguma kopējā platība ir 51 632 ha, un tajā apvienoti 12 jau esoši dabas liegumi.

2009.gadā Vides ministrija lielu uzmanību pievērsa klimata pārmaiņu jautājumiem. Viens no svarīgākajiem pasākumiem bija Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) izveidošana. KPFI ir Latvijas Republikas valsts budžeta programma ar mērķi veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, piemēram, īstenojot pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, attīstīšanu un ieviešanu, kā arī īstenojot integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai. KPFI finansē no valstij piederošo noteiktā daudzuma vienību (NDV) pārdošanas, ko veic starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros atbilstoši Kioto protokola nosacījumiem.

Šogad Vides ministrija ir noslēgusi līgumus par noteiktā daudzuma vienību pārdošanu par vairāk nekā 180 miljoniem eiro, iegūstot naudu energoefektivitātes projektu finansēšanai, kas palīdzēs sildīt valsts ekonomiku, nodrošinot darbu būvniekiem, zinātniekiem un tehnologiem, un šādi vienlaikus palīdzēs dzesēt globālo sasilšanu. Vasarā tika izsludināts pirmais atklātais projektu iesniegumu konkurss “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās” ar kopējo finansējumu 26,19 miljoni latu, un jau novembrī tika noslēgti pirmie līgumi ar pašvaldībām, kas uzvarējušas atklātā projektu konkursā par energoefektivitātes paaugstināšanu pašvaldību ēkās un saņems finansējumu skolu, bērnudārzu un citu sociāli nozīmīgu ēku siltināšanai.

Vides ministrija šā gada laikā ir turpinājusi uzsākto darbu pie administratīvā sloga mazināšanas uzņēmējdarbībai. Lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu, ir veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē atļauju/licenču saņemšanu.

Vides ministrija sadarbībā ar citām ministrijām, SIA “Lattelecom”, AS “Latvijas Gāze”, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju un Latvijas Dabas fondu izstrādāja likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kas Saeimā tika pieņemts 2009.gada 14.maijā. Atsevišķas Aizsargjoslu likuma normas attiecībā uz ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām bija novecojušas un nepamatoti kavēja infrastruktūras ekspluatāciju un attīstību.

Vides ministrija veiksmīgi darbojusies arī starptautiski. Lai pārbaudītu un pilnveidotu valstu sadarbību naftas produktu piesārņojuma likvidēšanā jūrā, 2009.gada augustā Rīgas jūras līcī notika 20.starptautiskās naftas savākšanas mācības “BALEX DELTA 2009”. Mācības organizēja Vides ministrija, Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardze sadarbībā ar Helsinku komisiju (HELCOM). Mācībās pavisam piedalījās desmit kuģi ar naftas savākšanas aprīkojumu no piecām HELCOM dalībvalstīm.

2009.gadā tika pabeigts darbs pie pirmo Daugavas, Lielupes, Ventas un Gaujas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrādes. Plānu mērķis ir uzlabot virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, veicinot to laba stāvokļa sasniegšanu. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos atspoguļots ūdens objektu pašreizējais stāvoklis, izvirzīti to kvalitātes mērķi un pasākumi mērķu sasniegšanai.

Vēlamies uzsvērt veiksmīgo sadarbību ar Latvijas Vides investīciju fondu un ANO Attīstības programmas pārstāvniecību Latvijā. 2009.gada 30.martā tika noslēgta ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda finansētā projekta “PHB saturošu iekārtu savākšana un iznīcināšana videi draudzīgā veidā” īstenošana. Projekta ietvaros, sadarbojoties ar Valsts vides dienestu, 111 uzņēmumi Latvijā izmantoja iespēju iznīcināt to rīcībā esošās 595 tonnas polihlorētos bifenilus (PHB) saturošās iekārtas, vienlaikus nodrošinot uzņēmuma pāreju uz videi draudzīgāku iekārtu lietošanu.

Pateicoties pieņemtajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ir būtiski palielināts administratīvo sodu apmērs par vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, piemēram, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšana, meža zemju patvaļīga apbūvēšana, sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanās pašvaldības organizētā sadzīves atkritumu savākšanā, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana, piesārņojošas darbības veikšana bez attiecīgas atļaujas un darbības neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanas noteikumu pārkāpšana.

Runājot par padarīto vides infrastruktūras jomā, šogad atklāts pirmais un vienīgais bīstamo atkritumu poligons Dobeles rajona Zebrenē. Poligons uzbūvēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu projekta “Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā, 1.kārta” ietvaros. Ar visu projekta ietvaros noslēgto līgumu izpildi projekts īstenots.

Pilnībā pabeigta 2004.–2006.gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto 150 projektu ieviešana, tai skaitā izveidotas vai rekonstruētas 128 ūdenssaimniecības sistēmas un rekultivētas 47 izgāztuves, kā arī ir saņemti visi noslēguma maksājumi projektu īstenotājiem.

2007.–2013.gada plānošanas periodā 2009.gada otrajā ceturksnī izvērtēti un pieņemti atbildīgās iestādes vadītāja lēmumi par 75 projektu iesniegumiem ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000. Kopējā apstiprināto projektu vērtība jau tagad sastāda vairāk nekā 33% no visiem pieejamiem ES fondu līdzekļiem vides sektorā, bet Kohēzijas fonda projektiem – jau 42%. Veiktas atmaksas finansējuma saņēmējiem par 99% no likumā par valsts budžetu attiecīgajā laika posmā plānotajiem līdzekļiem (12,7 miljoni latu). Turpinot plānveidīgo procedūru vienkāršošanu, izstrādāti grozījumu priekšlikumi Ministru kabineta noteikumiem par triju aktivitāšu ieviešanu un vienas valsts atbalsta programmas projektu paziņojuma iesniegšanai Eiropas Komisijai, lai saņemtu lēmumu par to, ka valsts atbalsta programma ir saderīga ar Eiropas Kopienas Dibināšanas līgumu. Saņemot lēmumu no Eiropas Komisijas, varēs sākt aktivitātes īstenošanu, komersantiem būs pieejams Kohēzijas fonda līdzfinansējums 49 miljoni latu dalītās atkritumu savākšanas sistēmas attīstībai Latvijā.

2007.–2013.gada Eiropas Savienības finanšu plānošanas perioda finanšu līdzekļu apgūšanai izstrādāti un Ministru kabinetā apstiprināti visu 11 aktivitāšu īstenošanas noteikumi, tai skaitā Eiropas Komisija apstiprinājusi valsts atbalsta programmu komersantiem dalītās atkritumu savākšanas sistēmas attīstībai, kuras īstenošanai būs pieejams Kohēzijas fonda līdzfinansējums 49 miljoni latu. Vairāku aktivitāšu ietvaros jau sākta projektu īstenošana.

Tāpat visa gada laikā notika vērienīgu projektu īstenošana darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” šādās aktivitātēs un apakšaktivitātēs:

• “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000” ietvaros veiksmīgi norit 48 ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošana. Aktivitātes mērķis ir ūdenssaimniecības pakalpojumu – ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas – kvalitātes uzlabošana un ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības paplašināšana, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazinot vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju un sekmējot ūdens resursu un energoresursu racionālu izmantošanu;

• “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība” ietvaros sākta divu projektu īstenošana par atkritumu apsaimniekošanas poligonu būvniecību un infrastruktūras pilnveidošanu ar mērķi izveidot ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, nodrošināt atkritumu apglabāšanu un apstrādi cilvēku veselībai un videi drošā veidā un nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību pilsētās 100 procentiem un lauku teritorijās 80 procentiem iedzīvotāju. Aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, komersanta un pašvaldības budžeta līdzekļiem. Aktivitātes ietvaros pieejamais Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 28 182 440 lati, nacionālais finansējums – 4 973 372 lati;

• “Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija” ietvaros sākta 27 projektu īstenošana par vides aizsardzības prasībām neatbilstošo atkritumu izgāztuvju rekultivāciju ar mērķi samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, ko rada atkritumi un vides aizsardzības prasībām neatbilstošās izgāztuves. Aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem, un pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 13 774 958 lati un nacionālais publiskais finansējums – 6 482 332 lati.

Arī 2010.gadā Vides ministrija plāno aktīvu darbību gan sabiedrības informēšanas un līdzdalības jomā, gan likumdošanas izstrādē.

2010.gadā Latvijā tiks izveidotas septiņas aizsargājamās jūras teritorijas ar kopējo platību 436 662 ha īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai. Aizsargājamo teritoriju robežas noteiktas, balstoties uz ES programmas LIFE – Daba finansētā projekta “Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” ietvaros laikā no 2005. līdz 2009.gadam veiktajiem biotopu un putnu izpētes rezultātiem, kā arī agrāk veikto pētījumu rezultātiem. Aizsargājamās jūras teritorijās netiks iekļautas lielo ostu teritorijas, kā arī mazo ostu teritorijas, izņemot Mērsraga ostas ārējo reidu, kas iekļauts aizsargājamajā jūras teritorijā, pamatojoties uz īpaši aizsargājamo putnu sugu izplatību, kā arī lai nodrošinātu teritorijas vienotu aizsardzību.

Tiks mainīti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, lai veiksmīgāk saudzētu aizsargājamās sugas un biotopus. Tiks precizētas prasības aizsargājamās teritorijās, vienlaikus pieļaujot pārdomātu un atbildīgu saimniecisko darbību tajās. Plānotās izmaiņas attiecas uz ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, mežsaimniecisko darbību putnu ligzdošanas periodā, vēja elektrostaciju uzstādīšanu, ainavas saglabāšanu un citiem pasākumiem aizsargājamo teritoriju ietvaros.

Tāpat 2010.gadā plānots paplašināt par putniem nozīmīgām noteiktās “Natura 2000” vietas, kas izveidotas Eiropas Komisijas direktīvā “Par savvaļas putnu aizsardzību” minēto putnu sugu aizsardzībai. Teritoriju robežu izvērtējums tiks pabeigts līdz 2010.gada 1.februārim un atbilstoši robežu izvērtējuma rezultātiem līdz 2011.gada 1.februārim tiks sagatavoti normatīvo aktu grozījumi.

2010.gada laikā Vides ministrija izstrādās jauno Jūras vides aizsardzības likumu. Tā mērķis ir izveidot jūras vides aizsardzības un pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu Latvijas jūras ūdeņu aizsardzību laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai un saglabāšanai šajos ūdeņos, kā arī lai nodrošinātu jūras ekosistēmas un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Likumu piemēros visiem Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajiem jūras ūdeņiem, jūras dibena virsmai un dzīlēm zem šiem ūdeņiem, tostarp kontinentālajam šelfam.

Līdz 2010.gada beigām Latvijai jānodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu prasību pārņemšana Latvijas normatīvajos aktos. Tā kā minētā direktīva satur būtiskas jaunas prasības un nostādnes atkritumu apsaimniekošanas jomā (piemēram, prasības izstrādāt un ieviest atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas, nodrošināt atkritumu dalītās savākšanas sistēmas izveidi, kā arī nodrošināt atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanu), šajā gadā tiks izstrādāts jauns Atkritumu apsaimniekošanas likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Tāpat 2010.gada laikā tiks precizētas prasības nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanai, izdarot grozījumus Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā.

2010.gads vides investīciju jomā solās būt ļoti aktīvs – noslēgsies projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” īstenošana. Tāpat tiks pabeigts īstenot ūdenssaimniecības attīstības projektu II kārtu Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī, kā arī ūdenssaimniecības attīstības projekta III kārtu Rīgā.

Arī 2010.gadā viena no Vides ministrijas prioritātēm būs jautājumi saistībā ar klimata pārmaiņām un kompleksiem risinājumiem emisiju samazināšanā. Attiecībā uz plānotajiem Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansētajiem projektiem 2010.gadā Vides ministrija plāno izsludināt vēl 15 konkursus, kur uz finansējumu energoefektivitātes projektiem varēs pretendēt dažādas valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un pat individuālas mājsaimniecības. Tostarp tiks finansēta augstāko un profesionālo ēku, kā arī veselības aprūpes iestāžu siltināšana, atsevišķu katlumāju pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu tehnoloģiju ieviešana, atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecībās, piemēram, patstāvīga elektroenerģijas ražošana savām vajadzībām, kā arī citi projekti.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!