Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mīlestības slavinājumam rozes un sveču liesmas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.2001., Nr. 74 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20330

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēstule Mātei

Vēl šajā numurā

15.05.2001., Nr. 74

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mīlestības slavinājumam rozes un sveču liesmas

10.maijā Maijas svētkos tika svinēta Turaidas Rozes 400.dzimšanas diena

27S.JPG (54687 BYTES) 19S.JPG (95292 BYTES) Ceturtdien, 10.maijā, Turaidas Rozes 400. dzimšanas dienas svinībās: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Somijas prezidente Tarja Kārina Halonena Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Meitenīti, ko Turaidas rakstvedis Greifs pēc zviedru karaspēka uzbrukuma atrada kaujas laukā kā dažus mēnešus vecu, bada novārdzinātu zīdainīti, nokristīja par Maiju, jo tas bija ziedu mēnesis. Viņa auga daiļa un piemīlīga, iemantodama Rozes vārdu. Bet cauri gadsimtiem viņa ļaužu prātos un sirdīs dzīvo ar savu mīlestību, kas bija stiprāka par viltu, ļaunumu un nāvi.

Jau dziļos padomju laikos, kad Turaidas muzejrezervāts tikko veidojās un Baznīckalns ar veco liepu un Maijas kapu bija brikšņiem aizaudzis, ļaudis meklēja ceļu uz šo svēto vietu, bet pēdējos gadu desmitos te mūžīgu mīlestību zvērējuši simtiem jaunlaulāto. Ik gadus notiek Turaidas Rozei veltīti rožu un rudens ziedu svētki. Tagad pirmo reizi — Maijas dzimšanas diena.

Svētkus pagodināja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar augsto viešņu — Somijas Valsts prezidenti Tarju Kārinu Halonenu.

Ieradās Maijas no malu malām, un katra saņēma sarkanu rozi. Un katra Maija Baznīckalna nogāzē varēja iestādīt pa baltai rozei. Kad baltā ievziedu diena gāja uz vakaru, ceļu uz Rozes kapu izgaismoja 400 sveču liesmiņas un leģendu par Turaidas Rozi krāsās, skaņās un kustību dailē izdzīvoja Siguldas “Gundega” kopā ar Rīgas dziedoņiem un muzikantiem.

Visu dienu Turaidas pakalnos ziedēja ievas, pils pagalmos strādāja rotkaļi un dažādu amatu pratēji. Torņa galerijā varēja apskatīt Maijas jubilejai darinātās sudraba rotas, bet atjaunotajā pārvaldnieka mājā — Jāņa Anmaņa akvareļu izstādi. Te notika arī divu jaunu grāmatu atvēršanas svētki. Tautā tika laists kultūrvēsturisks izdevums “Leģenda par Maiju — Turaidas Rozi” latviešu, krievu, angļu un vācu valodā ar krāšņām Jāņa Anmaņa ilustrācijām un Turaidas muzejrezervāta sagatavotais ilustrētais buklets “Stāsts par Turaidas Rozi”. Te var izlasīt arī Turaidas pils pārvaldnieka Šildhelma sievas Hedvigas ziņojumu par slepkavību pie Gūtmaņa alas un ar 1620.gada 15.decembri datēto tiesas protokolu, kas Rīgas pils pārbūves laikā tika atrasti 19.gadsimta vidū un deva liecību, ka Turaidas Rozes leģendai pamatā bijis kāds patiess notikums. Skaistā leģenda gadu ritumā iedvesmoja daudzus dzejniekus un stāstniekus, bet vislielāko popularitāti ieguva 1927.gadā, kad Dailes teātris Eduarda Smiļģa režijā sāka izrādīt Raiņa lugu “Mīla stiprāka par nāvi”. Rainis teikas patiesumu neapšaubīja un bija pārliecināts, ka Maija ar savu varonīgo nāvi ir ieņēmusi spilgtu, noteiktu vietu mūsu kultūras vēsturē, tikai uz laiku aizmirstu, kad mēs paši sevi bijām aizmirsuši: “Maijas personā ikdienas cilvēks paceļas līdz varonībai, rādīdams, ka tautas pamatā ir visi augstie garīgie spēki, tikai bieži latentā apslēptā stāvoklī. Ar šādu personu savā vēsturē mēs varētu lepoties.”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

09S.JPG (110509 BYTES) 12S.JPG (112152 BYTES)
Augstās viešņas Turaidas parkā ar dziesmu sagaidīja “Senlejiņas” bērni

01S.JPG (106324 BYTES) 13S.JPG (104968 BYTES)
Ziedi, kas nesti Turaidas Rozei, ilgi nenovīst. Somijas prezidente Tarja Kārina Halonena un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, noliekot ziedus pie Turaidas Rozes kapa

15S.JPG (91715 BYTES)
Somijas prezidente Tarja Halonena dalās iespaidos ar Turaidas muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni

18S.JPG (102948 BYTES)
Pie rotkaļa Vitauta Straupes savu laimes naudiņu lej arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

24S.JPG (114387 BYTES)
Augstos viesus sagaidot, svētkus pavadot …

04S.JPG (71825 BYTES)
Siguldiešus Ievu un Egilu Kvālus kāzu dienā tieši pirms trīsdesmit gadiem šurp atveda viņu skolotāji Ilga un Antons Skutāni, kas leģendai ticēja arī toreiz, kad tā bija pusaizmirsta. Kopš tā laika viņi te atnāk ik gadus, tagad jau kopā ar bērniem un mazbērniem

03S.JPG (100350 BYTES)
Līdz ar citām vārdamāsām baltu rozi Turaidas Rozes godam stāda arī rīdziniece Maija Kalnkaziņa kopā ar savu dzīvesbiedru Agni. Viņa saka tā: “Vārdu izvēlējās mamma. Un es par to saku paldies, jo nevienu sliktu Maiju dzīvē neesmu sastapusi.”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!