I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka atbilstības novērtēšanas kārtību mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, autobusiem, kravas automobiļiem un šo transportlīdzekļu piekabēm (puspiekabēm) (turpmāk – transportlīdzekļi), kā arī transportlīdzekļu sastāvdaļām, kas tiek piedāvātas tirgū vai ko paredzēts ekspluatēt Latvijā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apstiprinātāja iestāde – dalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšana, transportlīdzekļa individuāla apstiprināšana, atļauju piešķiršana, apstiprinājuma sertifikātu izsniegšana un anulēšana, sadarbība ar citu dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm, tehnisku dienestu norīkošana, kā arī izgatavotāja uzraudzība, lai tas pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;

2.2. atbilstības sertifikāts – dokuments, ko izsniedz izgatavotājs un ar ko apliecina, ka attiecīgas sērijas transportlīdzeklis, kas pieder pie tipa, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ražošanas laikā atbilst normatīvajiem aktiem par ceļu satiksmi;

2.3. bāzes transportlīdzeklis – jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa pirmajā posmā;

2.4. EK tipa apstiprinājuma sertifikāts – šajos noteikumos vai arī direktīvas vai regulas attiecīgajā pielikumā paredzēts sertifikāts – paziņojuma veidlapa, kas ietverta minētajā pielikumā kādā no noteikumiem, kas pievienoti Ženēvā 1958.gada 20.martā ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas ietvaros noslēgtajam Nolīgumam "Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem" (turpmāk – ANO noteikumi) un ko atzīst par tam līdzvērtīgu;

2.5. hibrīda elektrotransportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas par mehānisku dzinējspēku izmanto enerģiju no abiem transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas (jaudas) avotiem – no patērētās degvielas un elektroenerģijas (dzinējspēka) glabāšanas iekārtas (piemēram, akumulatora, kondensatora, spararata (ģeneratora));

2.6. hibrīda mehāniskais transportlīdzeklis – transportlīdzeklis ar vismaz diviem dažādiem enerģijas pārveidotājiem un divām dažādām enerģijas glabāšanas sistēmām, kas kalpo par transportlīdzekļa dzinējspēku;

2.7. individuālas apstiprināšanas sertifikāts – dokuments, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka konkrētais transportlīdzeklis ir apstiprināts;

2.8. informācijas mape – pieteikuma iesniedzēja iesniegtie dokumenti – tehniskais apraksts kopā ar transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu datiem, rasējumiem vai fotogrāfijām –, ko izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz sertificēšanas institūcijā vai testēšanas laboratorijā, lai veiktu transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļas atbilstības novērtēšanu. Informācijas mapi atļauts iesniegt elektroniski;

2.9. informācijas pakete – informācijas mape, kurai pievienoti testu ziņojumi un citi tehniskā dienesta vai apstiprinātājas iestādes dokumenti. Informācijas paketi atļauts iesniegt elektroniski;

2.10. izgatavotājs – persona vai struktūra, kas apstiprinātājai iestādei atbild par visiem tipa apstiprināšanas vai atļauju piešķiršanas procesa aspektiem un par ražošanas atbilstības nodrošināšanu. Šī persona vai struktūra var nebūt tieši iesaistīta visos apstiprināšanas procesā iesaistītā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos;

2.11. izgatavotāja pārstāvis – jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic komercdarbību Kopienā un ko izgatavotājs ir pilnvarojis, lai tā viņu pārstāvētu apstiprinātājā iestādē un viņa vārdā darbotos jomās, uz ko attiecas šie noteikumi. Atsauci uz terminu "izgatavotājs" uzskata par norādi uz izgatavotāju vai viņa pārstāvi;

2.12. jauns transportlīdzekļa vai sastāvdaļu tips – transportlīdzekļa vai sastāvdaļu tips, kam nav veikta atbilstības novērtēšana atbilstoši attiecīgām tehnisko normatīvu prasībām;

2.13. kompetentā iestāde – apstiprinātāja iestāde vai atbildīgā iestāde, vai akreditācijas struktūra, kas darbojas to vārdā. Šo noteikumu izpratnē pilnvarotā Latvijas apstiprinātāja iestāde ir Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk – CSDD);

2.14. lietots transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas iepriekš ir bijis pastāvīgi reģistrēts un kam izsniegts reģistrācijas dokuments;

2.15. lietota transportlīdzekļa sastāvdaļa – transportlīdzekļa sastāvdaļa, kas ir bijusi ekspluatācijā;

2.16. nepabeigts transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas ir jāpabeidz vēl vismaz vienā posmā, lai tas atbilstu šo noteikumu attiecīgajām tehnisko normatīvu prasībām;

2.17. sērijas beigu transportlīdzeklis – jebkurš transportlīdzeklis no tādiem krājumiem, ko nevar reģistrēt vai pārdot, vai nodot ekspluatācijā, jo spēkā stājušās jaunas tehniskās prasības, attiecībā uz kurām šis transportlīdzeklis nav apstiprināts;

2.18. tehniskais dienests – organizācija vai struktūra, ko apstiprinātāja iestāde ir norīkojusi par testu laboratoriju vai atbilstības izvērtētāju struktūru, lai apstiprinātājas iestādes uzdevumā veiktu pirmo izvērtēšanu un citus testus vai pārbaudes, pastāvot iespējai, ka apstiprinātāja iestāde pati var veikt šīs funkcijas;

2.19. tehniskais normatīvs – Eiropas Savienības direktīva, Eiropas Savienības regula, ANO noteikumi, standarti, kas attiecas uz šo noteikumu darbības sfēru un kas iekļauti šo noteikumu pielikumos;

2.20. tipa apstiprināšana – procedūra, ar ko dalībvalsts apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgiem tehniskiem normatīviem un šo noteikumu prasībām;

2.21. tipa apstiprinājuma marķējums – piešķirtā tipa apstiprinājuma apzīmējums, kas ir daļa no tipa apstiprinājuma numura un kas sastāv no tipa apstiprinājuma zīmes un papildu apzīmējumiem atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām;

2.22. tipa apstiprinājuma numurs – piešķirtā tipa apstiprinājuma apzīmējums, kas sastāv no tipa apstiprinājuma zīmes, tehnisko normatīvu numura(-iem), tipa apstiprinājuma kārtas numura un, ja piemērojams, tipa apstiprinājuma pagarinājuma numura un papildu apzīmējumiem atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām;

2.23. tipa apstiprinājuma sertifikāts – dokuments, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka transportlīdzekļa tips, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība ir apstiprināta;

2.24. tipa apstiprinājuma turētājs – izgatavotājs vai tā pārstāvis, kuram pēc atbilstības novērtēšanas izsniegts tipa apstiprinājuma sertifikāts;

2.25. transportlīdzekļa individuāla apstiprināšana – procedūra, ar ko dalībvalsts apliecina, ka konkrēts transportlīdzeklis atbilst attiecīgiem tehniskiem normatīviem un šo noteikumu prasībām;

2.26. transportlīdzekļa sastāvdaļa – ierīce, uz ko attiecas normatīvā akta prasības un ko paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu, un kam tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa, ja tas tieši paredzēts normatīvajā aktā;

2.27. transportlīdzekļa tips – noteiktas kategorijas transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām būtiskajām pazīmēm. Transportlīdzekļa tipam var būt varianti un versijas (2.pielikums);

2.28. transportlīdzekļa vai sastāvdaļas prototips – transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipa paraugs, kuru izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz testēšanai;

2.29. transportlīdzekļa vairākposmu tipa apstiprināšana – procedūra, ar ko viena vai vairākas dalībvalstis apliecina, ka atkarībā no pabeigšanas pakāpes nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tips atbilst attiecīgiem tehniskajiem normatīviem un šo noteikumu prasībām;

2.30. vairākos posmos pabeigts transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas iegūts vairākposmu tipa apstiprināšanas procesā un kas atbilst šo noteikumu attiecīgajām tehniskajām prasībām;

2.31. valsts tipa apstiprināšana – tipa apstiprināšanas procedūra, kas noteikta ar attiecīgas valsts tiesību aktiem un kas ir spēkā vienīgi šīs valsts teritorijā;

2.32. vienā posmā pabeigts transportlīdzeklis – jebkurš transportlīdzeklis, kas nav jāpabeidz, lai tas atbilstu šo noteikumu attiecīgajām tehniskajām prasībām;

2.33. M, M1, M2, M3, N, N1, N2, N3, O, O1, O2, O3, O4, L, L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e, L7e kategorijas transportlīdzeklis – minēto kategoriju transportlīdzekļu definīcijas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. sniega motocikliem;

3.2. sporta mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kam veikta homologācija atbilstoši Starptautiskās motociklistu federācijas prasībām un kas ir vai tiks reģistrēti uz Latvijas Motosporta federācijas licencētu sportistu vai Latvijas Motosporta federācijas biedru (piemēram, sporta kluba) vārda, kā arī minēto transportlīdzekļu sastāvdaļām;

3.3. vieglajiem sporta automobiļiem, kam veikta homologācija atbilstoši Starptautiskās automobiļu federācijas prasībām un kas reģistrēti uz Latvijas Automobiļu federācijas licencētu sportistu vai Latvijas Automobiļu federācijas biedru (piemēram, sporta kluba) vārda, kā arī minēto automobiļu sastāvdaļām;

3.4. velosipēdiem ar pedāļu piedziņu, kas aprīkoti ar piekaramu (uzkabināmu) palīgmotoru, kura maksimālā nominālā jauda nepārsniedz 0,25 kW un, palīgmotoram darbojoties, tiek pakāpeniski samazināta un izslēgta, ja velosipēds sasniedz ātrumu 25 km/h vai arī agrāk, ja velosipēdists pārtrauc mīt pedāļus;

3.5. transportlīdzekļiem, kas normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā pastāvīgi reģistrēti Latvijā;

3.6. transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim;

3.7. no ārvalstīm uz laiku ievestiem transportlīdzekļiem;

3.8. transportlīdzekļiem, kuru pamatfunkcija nav saistīta ar piedalīšanos ceļu satiksmē (piemēram, tricikliem un kvadricikliem, kurus paredzēts lietot izklaidei vai sacensībām slēgtās teritorijās un ārpus koplietošanas ceļiem), un minēto transportlīdzekļu sastāvdaļām;

3.9. transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 25 km/h, un minēto transportlīdzekļu sastāvdaļām;

3.10. transportlīdzekļu sastāvdaļām, kas nav minētas šo noteikumu 3.pielikumā;

3.11. transportlīdzekļu sastāvdaļām, kas tika ievestas Latvijā līdz 2001.gada 31.decembrim;

3.12. transportlīdzekļu sastāvdaļām, kas izgatavotas Latvijā līdz 2002.gada 31.decembrim;

3.13. lietotām transportlīdzekļu sastāvdaļām;

3.14. traktortehniku, tās piekabēm un šo transportlīdzekļu sastāvdaļām;

3.15. speciālajiem militārajiem transportlīdzekļiem;

3.16. trolejbusiem.

4. Tirgū atļauts piedāvāt tikai tādus transportlīdzekļus un to sastāvdaļas, kam veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar šo noteikumu prasībām un kas atbilst attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām, un kas ir atbilstoši marķēti.

5. Transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu veic CSDD. Transportlīdzekļu un to sastāvdaļu testēšanu veic CSDD vai testēšanas laboratorijas, kas akreditētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības".

6. Gadījumos, kad transportlīdzekli nav iespējams identificēt vai tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrāciju pamatojošos dokumentos vai tipa apstiprinājuma dokumentos, CSDD rīcību nosaka CSDD un Valsts policijas vienošanās.

II. Transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprināšanas kārtība

7. Izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz CSDD iesniegumu transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprināšanai. Iesniegumam noteiktā secībā pievieno:

7.1. informācijas paketi, kas ietver:

7.1.1. dokumentu, kurā norādīts informācijas paketes saturs un tajā izdarītās izmaiņas (turpmāk - informācijas paketes satura rādītājs);

7.1.2. informācijas mapi, kas satur attiecīgu šo noteikumu 4.pielikuma I, II un III sadaļā minēto informāciju un transportlīdzekļa prototipa rasējumus vai fotogrāfijas (uz A4 formāta lapām vai salocītus šādā formātā, izņemot, ja informācijas mapi iesniedz elektroniski) tādā mērogā un kvalitātē, lai sniegtu pietiekami detalizētu informāciju (transportlīdzekļa tipam);

7.1.3. informācijas mapi atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām (transportlīdzekļa sastāvdaļu tipam);

7.2. testēšanas laboratoriju ziņojumus par M un N kategorijas transportlīdzekļiem atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma prasībām;

7.3. citus testēšanas laboratoriju ziņojumus vai sertificēšanas institūciju izsniegtos atbilstības apliecinājumus par transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu (pēc CSDD pieprasījuma);

7.4. ja paredzēta transportlīdzekļa vairākposmu tipa apstiprināšana:

7.4.1. EK tipa apstiprinājumam:

7.4.1.1. pirmajā posmā – tās informācijas mapes daļas un atbilstības apliecinājumus, kas raksturo nepabeigta transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;

7.4.1.2. otrajā un nākamajos posmos – informācijas mapes daļas un atbilstības apliecinājumus, kas atbilst attiecīgajam izgatavošanas posmam, kā arī iepriekšējos tipa apstiprināšanas posmos piešķirto transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikātu kopijas;

7.4.2. valsts tipa apstiprinājumam:

7.4.2.1. pirmajā posmā – tās informācijas mapes daļas un atbilstības apliecinājumus, kas raksturo nepabeigta transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;

7.4.2.2. otrajā un nākamajos posmos – informācijas mapes daļas un atbilstības apliecinājumus, kas atbilst attiecīgajam izgatavošanas posmam, kā arī iepriekšējos tipa apstiprināšanas posmos piešķirto transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātu kopijas;

7.5. izgatavotāja pilnvaru, kurā norādītas personas (vārds, uzvārds un amats), kas būs tiesīgas parakstīt atbilstības sertifikātus, kā arī šo personu parakstu paraugus;

7.6. izgatavotāja pilnvaru tā pārstāvim, ja izgatavotājs pārstāvi pilnvaro izsniegt šo noteikumu 7.5.apakšpunktā minēto dokumentu;

7.7. atbilstības sertifikāta paraugu atbilstoši šo noteikumu 6.pielikuma prasībām;

7.8. CSDD var lūgt izgatavotāju iesniegt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu par veicamajiem testiem. Izgatavotājs CSDD dara pieejamus tik daudzus transportlīdzekļus, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, cik nepieciešams saskaņā ar atsevišķiem tehniskiem normatīviem, lai veiktu attiecīgus testus.

8. Pēc izgatavotāja lūguma apstiprinātāja iestāde piešķir EK tipa apstiprinājumu mazās sērijās izgatavotiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem, ievērojot kvantitātes ierobežojumus viena tipa transportlīdzekļu skaitam, ko gadā reģistrē, pārdod vai pieļauj lietošanai Kopienā (nepārsniedzot 1 000 vienības). Apstiprinātāja iestāde saskaņā ar šo noteikumu 6.punktā noteiktajām prasībām piešķir EK tipa apstiprinājumus tādu tipu transportlīdzekļiem, kas atbilst vismaz šo noteikumu 7.pielikuma VI sadaļā minētajām prasībām.

9. Mazās sērijas EK tipa apstiprināšanu nepiemēro speciālajiem transportlīdzekļiem. EK tipa apstiprinājuma sertifikātus (8.pielikums) numurē saskaņā ar 9.pielikumu.

10. Par katru transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu izgatavotājs vai tā pārstāvis CSDD iesniedz atsevišķu iesniegumu.

11. CSDD mēneša laikā izskata izgatavotāja vai tā pārstāvja iesniegtos dokumentus, veicot šo noteikumu 10.pielikumā noteiktās darbības, un pieņem lēmumu par tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt tipa apstiprinājumu. Ja iesniegtā dokumentācija ir neprecīza vai nepilnīga, lēmumu par tipa apstiprinājuma piešķiršanu atliek uz laiku līdz dokumentācijas precizēšanai vai pilnveidošanai, bet ne ilgāk kā uz četriem mēnešiem.

12. CSDD pēc iesniegtās dokumentācijas, kā arī atbilstības novērtēšanas institūciju ziņojumu un atbilstības apliecinājumu izvērtēšanas piešķir:

12.1. transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu:

12.1.1. transportlīdzekļu tipam, kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 11.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām;

12.1.2. speciālo transportlīdzekļu tipam, kas minēts šo noteikumu 11.pielikuma I un II sadaļā un kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 11.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ievērojot šo noteikumu 7.pielikumā paredzētos atvieglojumus;

12.1.3. specifiskam transportlīdzeklim vai sastāvdaļai, kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam, taču tā konceptuālo, tehnoloģisko vai specifisko īpašību dēļ nevar nodrošināt atbilstību šo noteikumu 11.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu (viena vai vairāku) prasībām. Šādā gadījumā atvieglojumi nav attiecināmi uz tehnisko normatīvu prasībām, kuru izpilde nav saistīta ar transportlīdzekļa specifiskajām ekspluatācijas īpašībām;

12.2. vairākposmu tipa apstiprinājumu nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzekļu tipam, kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 11.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ņemot vērā transportlīdzekļa tipa pabeigtības pakāpi un ievērojot šo noteikumu 11.pielikumā paredzētos atvieglojumus;

12.3. tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz sastāvdaļu uzstādīšanu, ja tas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 11.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ievērojot šo noteikumu 7.pielikumā paredzētos atvieglojumus;

12.4. tipa apstiprinājumu transportlīdzekļu sastāvdaļu tipam, ja tas atbilst informācijas mapē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 3. un 11.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ievērojot šo noteikumu 7.pielikuma I un II sadaļā paredzētos atvieglojumus.

13. CSDD, pamatojoties uz izgatavotāja vai tā pārstāvja rakstisku iesniegumu, šo noteikumu 12.punktā minētos apstiprinājumus piešķir uz laiku līdz 12 mēnešiem, ja atbilstība attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām tiek pierādīta nevis ar tipa apstiprinājuma sertifikātu vai marķējumu, bet ar cita veida atbilstības apliecinājumu (piemēram, testēšanas laboratorijas ziņojumu, kas neietver visas tehniskā normatīva prasības, inspicēšanas protokolu).

14. Ja CSDD konstatē, ka transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tips neatbilst šo noteikumu prasībām, tā pieņem lēmumu nepiešķirt tipa apstiprinājumu un 15 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē iesniedzēju, norādot atteikuma iemeslu.

15. Par katru transportlīdzekļa tipu, ko CSDD apstiprinājusi, piešķirot EK tipa apstiprinājumu, tā 20 darbdienu laikā nosūta pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem. Papīra versiju var aizstāt ar elektronisku kopiju.

16. CSDD 20 dienu laikā informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes par jebkādu EK transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu, norādot lēmuma pamatojumu.

17. CSDD reizi trijos mēnešos pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm nosūta sarakstu ar sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību EK tipa apstiprinājumiem, ko tā iepriekšējā posmā piešķīrusi, grozījusi, atteikusi vai anulējusi (12.pielikums).

18. CSDD pēc citas dalībvalsts apstiprinātājas iestādes lūguma 20 darbdienu laikā pēc lūguma saņemšanas nosūta EK tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem.

19. Ja transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipam piešķirts apstiprinājums, CSDD apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu atbilstoši šo noteikumu 8.pielikuma prasībām, bet apstiprinātajam sastāvdaļu tipam – atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām. Izsniedzot attiecīgi aizpildītu tipa apstiprināšanas sertifikātu, CSDD piešķir tipa apstiprinājuma numuru atbilstoši šo noteikumu 9.pielikuma prasībām.

20. Ja izgatavotājs vai tā pārstāvis lūdz piešķirt atvieglojumus transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipam saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikuma prasībām, iesniegtajā informācijas mapē jābūt attiecīgām norādēm. Piešķirot tipa apstiprinājumu, CSDD tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda šāda tipa transportlīdzekļu vai sastāvdaļu lietošanas ierobežojumus un piemērotos atvieglojumus, kā arī piešķir speciālu tipa apstiprinājuma numuru atbilstoši šo noteikumu 9.pielikuma prasībām.

21. Ja apstiprināmā tipa sastāvdaļas attiecīgās funkcijas var veikt tikai savienojumā ar citām transportlīdzekļa daļām, izgatavotājs vai tā pārstāvis to norāda informācijas mapē, bet CSDD – tipa apstiprinājuma sertifikātā.

22. CSDD, ievērojot transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi, var aizliegt nepabeigta transportlīdzekļa pastāvīgu reģistrāciju un ekspluatācijas uzsākšanu līdz laikam, kad tas tiks pabeigts.

23. Tipa apstiprināšanas izdevumus, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātajām pakalpojuma izmaksām, sedz persona, kas iesniegusi CSDD iesniegumu par attiecīgā transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprināšanu.

24. Pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai 1958.gada Nolīguma līgumslēdzējpuses sertificēšanas institūcijas pieprasījuma CSDD nosūta tai informāciju par piešķirtajiem un atteiktajiem tipa apstiprinājumiem.

25. Par konkrēta tipa sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs var iesniegt tikai vienu pieteikumu apstiprinātājai iestādei EK tipa apstiprināšanai, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī. EK tipa apstiprināšana ir procedūra, ar ko dalībvalsts apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgajiem tehniskajiem normatīviem, šo noteikumu prasībām un 8. vai 11.pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.

III. Tipa apstiprinājuma derīgums

26. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma derīgums beidzas šādos gadījumos:

26.1. ir stājušās spēkā jaunas, obligātas prasības jaunu transportlīdzekļu reģistrācijai, pārdošanai vai nodošanai ekspluatācijā, un transportlīdzekļa apstiprinājumu nevar attiecīgi atjaunināt;

26.2. apstiprināto transportlīdzekli beidz izgatavot;

26.3. apstiprinājuma derīgums beidzas īpaša ierobežojuma dēļ, kad CSDD piešķīrusi tipa apstiprinājumu atbilstoši šo noteikumu 13.punkta prasībām.

27. Ja no visa tipa apstiprinājuma anulē tikai vienu variantu vai vienu kāda varianta versiju, attiecīgā transportlīdzekļa tipa apstiprinājums vairs nav derīgs tikai attiecībā uz konkrēto variantu vai versiju.

28. Ja beidz izgatavot konkrēta tipa transportlīdzekli, izgatavotājs informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi attiecīgā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Ja ticis piešķirts EK tipa apstiprinājums, apstiprinātāja iestāde 20 darbdienu laikā informē apstiprinātājas iestādes citās dalībvalstīs.

29. Ja transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma derīgums tuvojas beigām, izgatavotājs vai tā pārstāvis par to informē apstiprinātāju iestādi, kas izsniegusi EK tipa apstiprinājumu. Apstiprinātāja iestāde attiecīgo informāciju bez liekas kavēšanās dara zināmu apstiprinātājām iestādēm pārējās dalībvalstīs, lai piemērotu šo noteikumu 41.punkta prasības (ja nepieciešams).

IV. Tipa apstiprinājuma grozījumu izdarīšana

30. Iesniegumu grozījumu izdarīšanai tipa apstiprinājumā tipa apstiprinājuma turētājs iesniedz apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi sākotnējo tipa apstiprinājumu. Iesniegumā tipa apstiprinājuma turētājs norāda grozījumu izdarīšanas iemeslu.

31. Iesniegumu grozījumu izdarīšanai tipa apstiprinājumā iesniedz:

31.1. ja tipa apstiprinājuma turētājs lūdz pagarināt tipa apstiprinājuma derīguma termiņu un saņemt jaunu tipa apstiprinājuma sertifikātu;

31.2. ja tipa apstiprinājuma turētājs lūdz veikt CSDD apstiprinātā tipa izmaiņas.

32. Tipa apstiprinājuma grozījumus uzskata par pagarinājumu, ja:

32.1. nepieciešamas jaunas pārbaudes vai jauni testi;

32.2. grozīta informācija apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;

32.3. kādam apstiprinātā transportlīdzekļa tipam stājas spēkā jaunas prasības atbilstoši piemērojamiem normatīvajiem aktiem;

32.4. kādam normatīvajam aktam, ko piemēro apstiprinātajai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, stājas spēkā jaunas prasības.

33. Šo noteikumu 32.punktā minētajos gadījumos apstiprinātāja iestāde izsniedz pārskatītu tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts pagarinājuma numurs, to papildinot saskaņā ar jau piešķirto secīgo pagarinājumu skaitu. Apstiprinājuma sertifikātā norāda pagarinājuma iemeslu un atkārtotas izsniegšanas dienu.

34. Ja mainās dati informācijas paketē, tipa apstiprinājuma turētājs CSDD iesniedz jaunu informācijas paketes satura rādītāju un to informācijas paketes daļu, kurā ir izmaiņas, norādot izdarītos grozījumus. Ja grozījumu dēļ rodas būtiskas izmaiņas informācijas paketē, kā arī ja grozījumi ir izdarīti vairākkārt un informācijas pakete kļuvusi nepārskatāma, tipa apstiprinājuma turētājs iesniedz visus grozījumus apkopojošu (konsolidējošu) informācijas paketi.

35. Ja CSDD konstatē, ka grozījumu dēļ ir nepieciešams veikt papildu testus vai pārbaudes, tā informē par to tipa apstiprinājuma turētāju un jaunu tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniedz tikai pēc sekmīgas papildu testu vai pārbaužu veikšanas.

36. Pēc citas dalībvalsts sertificēšanas institūcijas pieprasījuma CSDD nosūta tai informāciju par izmaiņām tipa apstiprinājumā.

V. Tipa apstiprinājumu atzīšana un reģistrēšanas kārtība

37. Latvijā tiek atzīti dalībvalstu sertificēšanas institūciju piešķirtie tipa apstiprinājumi:

37.1. M1 kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kas piešķirti atbilstoši Padomes 1970.gada 6.februāra Direktīvai 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju modeļa apstiprinājumu (turpmāk – Direktīva 70/156/EEK) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 01.05.2004., L 042, 1.- 15.lpp.), ievērojot grozījumus, kas izdarīti ar Komisijas 1998.gada 6.februāra Direktīvu 98/14/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (turpmāk – Direktīva 98/14/EK) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 01.05.2004., L 091, 1.- 61.lpp.), un Komisijas 2001.gada 20.decembra Direktīvu 2001/116/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (turpmāk – Direktīva 2001/116/EK) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 01.05.2004., L 018, 1.- 115.lpp.);

37.2. M, N, O kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kas piešķirti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 5.septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (turpmāk – Direktīva 2007/46/EK) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 09.10.2007., L 263, 1.- 160.lpp.);

37.3. L kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kas piešķirti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 18.marta Direktīvai 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK (turpmāk – Direktīva 2002/24/EK) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 01.05.2004., L 124, 1.- 44.lpp.), vai Direktīvai 2002/24/EK, ievērojot grozījumus, kas izdarīti ar Komisijas 2005.gada 22.aprīļa Direktīvu 2005/30/EK, ar ko tehniskā progresa piemērošanas nolūkos groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/24/EK un 2002/24/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (turpmāk – Direktīva 2005/30/EK) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 27.04.2005., L 106, 17.- 31.lpp.);

37.4. sastāvdaļu tipiem, kas piešķirti atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām;

37.5. transportlīdzekļu tipiem attiecībā uz apstiprināta tipa sastāvdaļu uzstādīšanu, kas piešķirti atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām.

38. Atzītos transportlīdzekļa tipa apstiprinājumus importētājs, izgatavotājs vai tā pārstāvis reģistrē CSDD. Importētājs, izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz CSDD iesniegumu, kuram noteiktā secībā pievieno šādus dokumentus, ja tie nav pieejami vienotajā apstiprinātāju iestāžu elektroniskajā datu apmaiņas sistēmā:

38.1. transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tā kopiju;

38.2. informācijas paketi, kas ietver:

38.2.1. informācijas paketes satura rādītāju;

38.2.2. informācijas mapi, kas satur šo noteikumu 4.pielikuma I, II un III sadaļā minēto informāciju un transportlīdzekļa prototipa rasējumus vai fotogrāfijas (uz A4 formāta lapām vai salocītus šādā formātā, izņemot, ja informācijas mapi iesniedz elektroniski) tādā mērogā un kvalitātē, lai sniegtu pietiekami detalizētu informāciju (transportlīdzekļa tipam);

38.2.3. informācijas mapi atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām (transportlīdzekļa sastāvdaļu tipam);

38.2.4. testēšanas laboratoriju ziņojumus par M vai N kategorijas transportlīdzekļiem atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma prasībām;

38.2.5. citus testēšanas laboratoriju ziņojumus vai sertificēšanas institūciju izsniegtos atbilstības apliecinājumus par transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu (pēc CSDD pieprasījuma);

38.3. attiecīgā atbilstības sertifikāta paraugu atbilstoši šo noteikumu 6.pielikuma prasībām;

38.4. M, N, O kategorijas transportlīdzekļiem – izgatavotāja pilnvaru, kurā norādītas personas (vārds, uzvārds un amats), kuras būs tiesīgas parakstīt atbilstības sertifikātus, kā arī šo personu parakstu paraugus.

39. Par katru transportlīdzekļu tipu persona, kura lūdz veikt tipa apstiprinājuma atzīšanu un reģistrēšanu, iesniedz atsevišķu iesniegumu.

40. Ja šo noteikumu 38.punktā minētie dokumenti tiek iesniegti svešvalodā, izņemot angļu un krievu valodu, CSDD, ja nepieciešams, var pieprasīt tiem pievienot šo dokumentu tulkojumu valsts valodā.

41. Ja M, N vai O kategorijas transportlīdzekļa tips dalībvalstīs ir apstiprināts atbilstoši Direktīvai 70/156/EEK, ievērojot grozījumus, kas izdarīti ar Direktīvu 98/14/EK un Direktīvu 2001/116/EK, vai atbilstoši Direktīvai 2007/46/EK, dalībvalstīs izsniegtās attiecīgās informācijas paketes tiek uzskatītas par atbilstošām šo noteikumu prasībām. Ja L kategorijas transportlīdzekļa tips dalībvalstīs ir apstiprināts atbilstoši Direktīvai 2002/24/EK vai Direktīvai 2002/24/EK, ievērojot grozījumus, kas izdarīti ar Direktīvu 2005/30/EK, dalībvalstīs izsniegtās attiecīgās informācijas paketes tiek uzskatītas par atbilstošām šo noteikumu prasībām.

42. Tipa apstiprinājumu reģistrēšanas izdevumus, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātajām pakalpojuma izmaksām, sedz tā persona, kas CSDD iesniegusi iesniegumu transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma reģistrēšanai.

43. CSDD 10 darbdienu laikā izskata izgatavotāja vai tā pārstāvja iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma reģistrēšanu vai atteikumu.

44. Ja izgatavotāja vai tā pārstāvja iesniegtā dokumentācija neatbilst šo noteikumu 38.punktā noteiktajām prasībām, CSDD pieņem lēmumu neatzīt transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu un 15 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski informē iesniedzēju, norādot iesniegtās dokumentācijas nepilnības vai trūkumus.

45. Ja CSDD konstatē, ka transportlīdzeklis vai tā sastāvdaļa, kam piešķirts tipa apstiprinājums, var radīt draudus satiksmes drošībai, cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi, tā pieņem lēmumu nereģistrēt tipa apstiprinājumu un 30 darbdienu laikā par to informē iesniedzēju un citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijas, pamatojot lēmumu.

46. Transportlīdzekļa tipam attiecībā uz apstiprināta tipa sastāvdaļu uzstādīšanu piešķirtos apstiprinājumus un transportlīdzekļu sastāvdaļu tipa apstiprinājumus nereģistrē.

VI. Atbilstības sertifikāts un tipa apstiprinājuma marķējums

47. Transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pārstāvis katra transportlīdzekļa atbilstību apstiprinātajam vai atzītajam tipam apliecina ar atbilstības sertifikātu (6.pielikums). Atbilstību EK apstiprinātajam (atzītajam) transportlīdzekļa tipam izgatavotājs papildus apliecina ar tipa apstiprinājuma marķējumu (9.pielikums).

48. Ja atbilstības apliecinājums nepieciešams nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim, izgatavotājs vai tā pārstāvis, izsniedzot atbilstības sertifikātu, apliecina tikai to parametru atbilstību apstiprinātajam tipam, kas attiecas uz attiecīgo izgatavošanas posmu, kā arī pievieno iepriekšējos posmos izsniegtos atbilstības apliecinājumus.

49. Otrajā un nākamajos izgatavošanas posmos papildus obligātajai izgatavotāja plāksnītei katrs izgatavotājs labi redzamā un pieejamā vietā uz transportlīdzekļa daļas, kas nav paredzēta nomaiņai visā tā ekspluatācijas laikā, noturīgi piestiprina papildu plāksnīti, kas atbilst šo noteikumu 13.pielikumā noteiktajām prasībām.

50. Transportlīdzekļu sastāvdaļu izgatavotājs katras transportlīdzekļa sastāvdaļas atbilstību apstiprinātajam tipam apliecina ar tipa apstiprinājuma marķējumu, ja tas noteikts attiecīgajos tehniskajos normatīvos. Tipa apstiprinājuma marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšami iestrādātam uz transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītes vai katras sastāvdaļas ārējās virsmas. Turklāt sastāvdaļu marķējumam jāatrodas tādā vietā, kas viegli saredzama arī tad, ja sastāvdaļa uzstādīta transportlīdzeklī.

51. Atbilstības sertifikāts (6.pielikums) ir derīgs līdz tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām. Tas neattiecas uz sēriju beigu transportlīdzekļiem, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

51.1. izgatavotājs vai tā pārstāvis līdz tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām ir iesniedzis CSDD sarakstu, norādot sēriju beigu transportlīdzekļu marku, modeli, tipa apstiprinājuma numuru, transportlīdzekļa identifikācijas numuru un ražošanas datumu, minot iemeslu, kāpēc minētie transportlīdzekļi netika realizēti līdz tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām;

51.2. šo noteikumu 51.1.apakšpunktā minētie transportlīdzekļi saraksta iesniegšanas dienā atrodas Eiropas Savienības teritorijā;

51.3. atbilstības sertifikāts izsniegts pirms tipa apstiprinājuma termiņa beigām;

51.4. šo noteikumu 51.1.apakšpunktā minētajā sarakstā iekļauto M₁ kategorijas vienas markas transportlīdzekļu skaits nepārsniedz 10 % un citu kategoriju transportlīdzekļu skaits – 30 % no iepriekšējā kalendāra gadā reģistrēto šīs pašas markas transportlīdzekļu skaita. Ja šie 10 % (vai attiecīgi 30 %) nepārsniedz 100 transportlīdzekļus, tad maksimālais pieļaujamais skaits var tikt palielināts līdz 100 transportlīdzekļiem;

51.5. šo noteikumu 51.1.apakšpunktā minētajā sarakstā norādītie sēriju beigu transportlīdzekļi tiek reģistrēti:

51.5.1. 12 mēnešu laikā pēc tipa apstiprinājuma termiņa beigām, ja tas ir pabeigts transportlīdzeklis;

51.5.2. 18 mēnešu laikā pēc tipa apstiprinājuma termiņa beigām, ja tas ir nepabeigts transportlīdzeklis.

52. Atbilstības sertifikāts tiek izgatavots no papīra, kas aizsargāts ar krāsu grafiku vai ūdenszīmēm, kurās atspoguļota izgatavotāju raksturojoša simbolika. Latvijā piešķirtajiem tipa apstiprinājumiem tiek izmantota vienota simbolika.

53. Transportlīdzekļu sastāvdaļu izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs glabā transportlīdzekļu sastāvdaļu tipa apstiprinājuma dokumentāciju un nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības institūcijas darbiniekiem pēc viņu pieprasījuma.

54. Vienīgi izgatavotājs vai tipa apstiprinājuma turētājs var izsniegt tipa apstiprinājuma atbilstības sertifikāta dublikātus. Katra dublikāta pirmajā lappusē jābūt skaidri salasāmam vārdam "dublikāts".

VII. Ražošanas atbilstības nodrošināšana

55. CSDD pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, vai izgatavotājs var veikt nepieciešamos pasākumus un procedūras, lai kontrolētu ražošanā esošo transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu atbilstību apstiprinātajam tipam. CSDD nav jāpārliecinās par izgatavotāja gatavību veikt šādus pasākumus un procedūras attiecībā uz sastāvdaļām, kam piešķirts tipa apstiprinājums citas dalībvalsts sertificēšanas institūcijā.

56. Pēc tipa apstiprinājuma saņemšanas izgatavotājs:

56.1. nodrošina katra transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļas atbilstību apstiprinātajam tipam;

56.2. kontrolē ražošanas procesā esošo transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu atbilstību apstiprinātajam tipam;

56.3. nodrošina pieejamību testēšanas aprīkojumam, lai varētu periodiski pārbaudīt ražošanā esošo transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu atbilstību apstiprinātajam tipam;

56.4. nodrošina testu rezultātu reģistrāciju un pieejamību laikposmā, kas saskaņots ar CSDD;

56.5. pastāvīgi analizē testu rezultātus, lai pārbaudītu un nodrošinātu transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu parametru stabilitāti;

56.6. nodrošina, lai katra parauga vai paraugu sērijas testiem, kuros konstatēta neatbilstība apstiprinātajam tipam, sekotu jaunu paraugu atkārtoti testi līdz neatbilstības novēršanai;

56.7. iespējami īsā laikā nodrošina visu trūkumu novēršanu un ražošanas atbilstības atjaunošanu apstiprinātajam tipam.

57. Izgatavotājs nav atbildīgs par transportlīdzekļa vairākposmu tipa apstiprināšanas iepriekšējos posmos apstiprināto transportlīdzekļa sastāvdaļu un parametru atbilstību apstiprinātajam tipam, izņemot gadījumus, ja izgatavotājs attiecīgajā izgatavošanas posmā ir veicis tādas izmaiņas, ka iepriekšējie tipa apstiprinājumi kļuvuši nederīgi.

58. CSDD periodiski pārbauda izgatavotāju noteiktās atbilstības kontroles metodes, ko izgatavotājs piemēro attiecībā uz katru apstiprinātā tipa transportlīdzekli vai tā sastāvdaļu, un, izmantojot nejaušās atlases paņēmienu, izvēlas paraugus, kuru atbilstību apstiprinātajam tipam pārbauda izgatavotāja vai testēšanas laboratorijā.

59. Pārbaudes laikā izgatavotājs nodrošina pieejamību dokumentācijai attiecībā uz testu rezultātiem un ražošanu, kā arī iespēju veikt ražošanas kontroli.

VIII. Rīcība neatbilstības gadījumos

60. Ja CSDD konstatē transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu neatbilstību tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē norādītajiem datiem, uzskatāms, ka atbilstība apstiprinātajam tipam nav ievērota, izņemot gadījumus, ja atsevišķie tehniskie normatīvi pieļauj atkāpes un tās ir ievērotas.

61. Ja CSDD konstatē vai saņem informāciju par transportlīdzekļa neatbilstību valsts tipa apstiprinājumam, tā atkarībā no neatbilstības rakstura veic kādu no šādām darbībām:

61.1. izsaka mutisku vai rakstisku aizrādījumu izgatavotājam vai tā pārstāvim par konstatētajiem pārkāpumiem un nosaka laiku, līdz kuram šī neatbilstība jānovērš;

61.2. atzīst par nederīgiem atsevišķu transportlīdzekļu atbilstības sertifikātus, kamēr izgatavotājs vai tā pārstāvis pierāda transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām;

61.3. atzīst par nederīgiem visu attiecīgā tipa transportlīdzekļu atbilstības sertifikātus, kamēr izgatavotājs vai tā pārstāvis pierāda transportlīdzekļu atbilstību šo noteikumu prasībām;

61.4. atzīst par nederīgu CSDD izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību līdz neatbilstības novēršanai;

61.5. anulē CSDD izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību.

62. Ja CSDD konstatē vai saņem informāciju par transportlīdzekļa sastāvdaļu neatbilstību valsts tipa apstiprinājumam, tā atkarībā no neatbilstības rakstura veic kādu no šādām darbībām:

62.1. izsaka mutisku vai rakstisku aizrādījumu izgatavotājam vai tā pārstāvim par konstatētajiem pārkāpumiem un nosaka laiku, līdz kuram šī neatbilstība jānovērš;

62.2. atzīst par nederīgu CSDD izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību līdz neatbilstības novēršanai;

62.3. anulē CSDD izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību.

63. Šo noteikumu 60., 61. un 62.punktā minētajos gadījumos CSDD par pieņemto lēmumu informē izgatavotāju vai tā pārstāvi. Pēc informācijas saņemšanas izgatavotājs vai tā pārstāvis veic šo noteikumu 56.6. un 56.7.apakšpunktā minētos pasākumus.

64. Ja citas dalībvalsts sertificēšanas institūcija norāda, ka Latvijā apstiprinātā tipa transportlīdzekļi vai to sastāvdaļas, kam ir atbilstības sertifikāts vai kas ir atbilstoši marķēti, neatbilst apstiprinātajam tipam, CSDD veic nepieciešamās pārbaudes. Ja tiek konstatēta neatbilstība, CSDD informē izgatavotāju, kurš iespējami īsā laikā, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc informācijas saņemšanas veic pasākumus, lai atjaunotu atbilstību apstiprinātajam tipam.

65. Ja CSDD konstatē, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst spēkā esošām prasībām un ir atbilstoši marķētas, tomēr var radīt draudus satiksmes drošībai, cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi, CSDD var sešus mēnešus atteikties tos reģistrēt, atļaut pārdot vai nodot ekspluatācijā. Tādos gadījumos CSDD 10 dienu laikā dara zināmu minēto lēmumu izgatavotājam, citām dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, pamatojot lēmumu.

IX. Valsts tipa apstiprinājums mazām sērijām

66. Valsts tipa apstiprinājumu mazām sērijām nosaka ražošanas kvantitātes ierobežojumi viena tipa transportlīdzekļiem, ko gadā dalībvalstī reģistrē, pārdod vai pieļauj lietošanai, bet nepārsniedzot šādu skaitu attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai:

66.1. M1 kategorijas transportlīdzekļi – 75 vienības;

66.2. M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi – 250 vienības;

66.3. N1 kategorijas transportlīdzekļi – 500 vienības;

66.4. N2, N3 kategorijas transportlīdzekļi – 250 vienības;

66.5. O1, O2 kategorijas transportlīdzekļi – 500 vienības;

66.6. O3, O4 kategorijas transportlīdzekļi – 250 vienības.

67. Šo noteikumu 66.punktā minētajiem transportlīdzekļiem nepiemēro vienu vai vairākas prasības, kas ietvertas vienā vai vairākos 7. vai 11.pielikumā minētajos normatīvos aktos, ja ir paredzētas attiecīgas alternatīvas prasības.

68. Valsts mazo sēriju tipa apstiprināšanai pieņem arī sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar 11.pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.

69. Tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda, kādi atbrīvojumi ir piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 66.punktu. Tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu.

70. Latvijā piešķirto valsts mazo sēriju tipa apstiprinājuma derīgums attiecas uz Latvijas teritoriju. Citu valstu piešķirtie valsts mazo sēriju tipa apstiprinājumi Latvijā nav derīgi.

71. Pēc izgatavotāja vai tā pārstāvja lūguma CSDD ierakstītā vēstulē vai elektroniskā pasta vēstulē nosūta tipa apstiprinājuma sertifikāta un tā pielikumu kopijas izgatavotāja norādītām apstiprinātājām iestādēm. CSDD pēc citas apstiprinātājas iestādes nosūtīto tipa apstiprinājuma sertifikāta un tā pielikumu kopiju saņemšanas 60 dienu laikā pieņem lēmumu par tipa apstiprinājuma atzīšanu vai atteikšanu. Ja CSDD pieņēmusi lēmumu atteikt tipa apstiprinājumu, tā minēto lēmumu nosūta tipa apstiprinājuma piešķīrējai apstiprinātājai iestādei. CSDD neatsaka tipa apstiprinājumu, ja nav pamatotu iemeslu uzskatīt, ka tehniskie noteikumi, saskaņā ar kuriem transportlīdzeklis apstiprināts, nav līdzvērtīgi šo noteikumu prasībām.

X. Transportlīdzekļu individuālā apstiprināšana

72. Transportlīdzekļa individuālo apstiprināšanu veic no ārvalstīm ievestam vai Latvijā izgatavotam transportlīdzeklim, ja transportlīdzeklim nav veikta EK tipa apstiprināšana.

73. Transportlīdzekļa individuālo apstiprināšanu veic individuāli katram transportlīdzeklim.

74. Transportlīdzekļa īpašnieks, izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz CSDD (noteiktā secībā) šādus dokumentus:

74.1. iesniegumu transportlīdzekļa individuālai apstiprināšanai;

74.2. informācijas paketi, kas ietver:

74.2.1. informācijas paketes satura rādītāju;

74.2.2. informācijas mapi, kas satur šo noteikumu 4.pielikuma IV sadaļā minēto informāciju, transportlīdzekļa rasējumus un fotogrāfijas (uz A4 formāta lapām vai salocītus šādā formātā, izņemot, ja informācijas mapi iesniedz elektroniski) tādā mērogā un kvalitātē, lai sniegtu pietiekami detalizētu informāciju par transportlīdzekli;

74.3. testēšanas laboratoriju vai sertificēšanas institūciju izsniegto atbilstības apliecinājumu kopijas par transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu 11.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ievērojot šo noteikumu 7.pielikumā noteiktos atvieglojumus;

74.4. citus testēšanas laboratoriju vai sertificēšanas institūciju izsniegtos atbilstības apliecinājumus par transportlīdzekli (pēc CSDD pieprasījuma).

75. CSDD 10 darbdienu laikā izskata transportlīdzekļa īpašnieka iesniegto dokumentāciju un pieņem lēmumu par tās atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja iesniegtā dokumentācija ir neprecīza, nepilnīga vai CSDD uzskata, ka nepieciešams iesniegt papildu dokumentāciju, lēmuma pieņemšana par dokumentācijas atbilstību tiek atlikta līdz dokumentācijas precizēšanai un pilnveidošanai, bet ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem.

76. Ja iesniegtā dokumentācija atbilst šo noteikumu prasībām, transportlīdzeklim tiek veikta pārbaude CSDD noteiktajā tehniskās apskates stacijā. Par veikto pārbaudi tiek sastādīts pārbaudes protokols atbilstoši šo noteikumu 14.pielikumam.

77. Ja transportlīdzeklis atbilst iesniegtajai dokumentācijai un šo noteikumu 11.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, transportlīdzeklim, ievērojot 7.pielikumā noteiktos atvieglojumus, tiek piešķirts individuālais apstiprinājums.

78. Ja transportlīdzeklim tiek piešķirts individuālais apstiprinājums, CSDD izsniedz individuālās apstiprināšanas sertifikātu atbilstoši šo noteikumu 6.pielikuma III sadaļas prasībām. CSDD piešķir individuālā apstiprinājuma numuru atbilstoši šo noteikumu 9.pielikuma prasībām.

79. Transportlīdzekļa individuālo apstiprinājumu nepiešķir, ja:

79.1. transportlīdzeklis pēc tā konstrukcijas nav paredzēts izmantošanai ceļu satiksmē;

79.2. transportlīdzekļa izgatavotājam nav piešķirts starptautiskais izgatavotāja identifikācijas kods (WMI). Šī prasība neattiecas uz iepriekš ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem un tehnoloģiskajiem agregātiem;

79.3. transportlīdzeklis pēc tā konstrukcijas ir paredzēts braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Šī prasība neattiecas uz specializētajiem pasta, kā arī ceļu dienesta transportlīdzekļiem;

79.4. transportlīdzeklis neatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati vai transportlīdzekļu pārbūvi.

XI. Lietotu transportlīdzekļu atbilstības novērtēšana

80. Lietotam transportlīdzeklim, ņemot vērā tā izgatavošanas datumu, jāatbilst šo noteikumu 7. un 11.pielikumā noteiktajām prasībām un prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati.

81. Lietotam L, M1, N vai O kategorijas transportlīdzeklim par atbilstības apliecinājumu tiek uzskatīta transportlīdzekļa pastāvīgās reģistrācijas apliecība, ja tā izdota kādā no šīm valstīm:

81.1. Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Īslandē, Itālijā, Īrijā, Lielbritānijā, Lihtenšteinā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Portugālē, Somijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā vai Zviedrijā pēc 2001.gada 1.janvāra;

81.2. Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā, Bulgārijā vai Rumānijā pēc 2011.gada 31.decembra.

82. Lietotam M₂ un M₃ kategorijas transportlīdzeklim, ja tas iepriekš reģistrēts kādā no šo noteikumu 81.1.apakšpunktā minētajām valstīm, atbilstības novērtēšana tiek veikta individuāli saskaņā ar šo noteikumu X nodaļā noteikto kārtību, piemērojot šādus atvieglojumus:

82.1. šo noteikumu 4.pielikuma IV sadaļas 3.nodaļas informatīvā dokumenta iesniegšana ir brīvprātīga;

82.2. atsevišķo atbilstības apliecinājumu kopijas iesniedzamas tikai pēc CSDD pieprasījuma, ja rodas šaubas par transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu 7. un 11.pielikumā noteiktajām prasībām.

83. Ja lietots L, M, N vai O kategorijas transportlīdzeklis iepriekš bijis pastāvīgi reģistrēts valstī, kas nav minēta šo noteikumu 81.punktā, tā atbilstības novērtēšana tiek veikta:

83.1. saskaņā ar šo noteikumu II nodaļā noteikto kārtību, ja transportlīdzeklis atbilst CSDD apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam, kam ir derīgs tipa apstiprinājuma sertifikāts, vai tipam, kuram bija derīgs tipa apstiprinājuma sertifikāts transportlīdzekļa izgatavošanas dienā. Izsniedzot šādam transportlīdzeklim atbilstības sertifikātu, tā izsniedzējs atbilstības sertifikāta daļā "Piezīmes" norāda – "Lietots transportlīdzeklis. Iepriekšējā reģistrācijas valsts: ...";

83.2. individuāli saskaņā ar šo noteikumu X nodaļā noteikto kārtību, ja transportlīdzeklis neatbilst CSDD apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, kam ir derīgs tipa apstiprinājuma sertifikāts, vai tipam, kuram bija derīgs tipa apstiprinājuma sertifikāts transportlīdzekļa izgatavošanas dienā.

XII. Tirgus uzraudzība

84. Tirgus uzraudzības institūcijas funkcijas veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – centrs) likumā par valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros.

85. Latvijā atļauts piedāvāt tirgū (pārdot, dāvināt, nodot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās) vai pastāvīgi reģistrēt transportlīdzekli, ja tam ir derīgs atbilstības sertifikāts, kas apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst Latvijā apstiprinātam transportlīdzekļa tipam vai transportlīdzekļa tipam, kura apstiprinājuma sertifikāts ir reģistrēts CSDD, kā arī ja tam ir CSDD izsniegts individuālas apstiprināšanas sertifikāts. Individuālas apstiprināšanas sertifikāts ir dokuments, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka konkrēts transportlīdzeklis ir apstiprināts.

86. Latvijā atļauts piedāvāt tirgū transportlīdzekļu sastāvdaļas vai sākt to ekspluatāciju, ja attiecīgās sastāvdaļas atbilst apstiprinātam transportlīdzekļa sastāvdaļu tipam un ir marķētas atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu vai šo noteikumu noteiktajām prasībām.

87. Ja centrs konstatē, ka tirgū piedāvātie transportlīdzekļi, kam ir atbilstības sertifikāts, vai to sastāvdaļas neatbilst apstiprinātajam vai atzītajam transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipam, centrs par to informē CSDD. Minēto transportlīdzekļu piedāvāšana tirgū, reģistrācija vai ekspluatācija, kā arī transportlīdzekļu sastāvdaļu piedāvāšana tirgū vai ekspluatācija Latvijā tiek aizliegta līdz neatbilstības novēršanai.

88. Ja centrs konstatē, ka tirgū piedāvātie transportlīdzekļi, kam ir atbilstības sertifikāts, vai to sastāvdaļas var radīt nopietnus draudus satiksmes drošībai, centrs par to informē CSDD. Minēto transportlīdzekļu piedāvāšana tirgū, reģistrācija vai ekspluatācija, kā arī transportlīdzekļu sastāvdaļu piedāvāšana tirgū vai ekspluatācija Latvijā ir aizliegta.

XIII. Lēmumu pieņemšana izņēmuma gadījumos un lēmumu apstrīdēšana

89. CSDD lēmumu par tipa apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu, tipa atzīšanas atteikumu vai transportlīdzekļa individuālās apstiprināšanas atteikumu sniedz rakstiski, pamatojot atteikumu un norādot kārtību, kādā pieņemto lēmumu iespējams apstrīdēt. CSDD pieņemto lēmumu personai ir tiesības mēneša laikā apstrīdēt Satiksmes ministrijā.

XIV. Atbrīvojumi jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām, kas nav saderīgas ar atsevišķām direktīvām

90. Apstiprinātāja iestāde, saņēmusi izgatavotāja pieteikumu, piešķir EK tipa apstiprinājumu noteikta tipa sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, kurā ir izmantotas tehnoloģijas vai koncepcijas, kas ir videi drošas un ekoloģiskas un kas nav saderīgas ar vienu vai vairākiem šo noteikumu 11.pielikuma I sadaļā minētajiem normatīviem aktiem, ja Eiropas Komisija to atļauj saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK noteikto komitoloģijas procedūru.

91. Līdz Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanai, apstiprinātāja iestāde piešķir provizorisku, tās teritorijā derīgu apstiprinājumu tā tipa transportlīdzekļiem, uz ko attiecas izgatavotāja pieteikums, un par to informē Eiropas Komisiju un citu dalībvalstu apstiprinātājas iestādes, dokumentā norādot:

91.1. iemeslus, kāpēc attiecīgas tehnoloģijas vai koncepcijas dēļ sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība nesader ar prasībām;

91.2. attiecīgu drošības un vides apsvērumu, kā arī veikto pasākumu aprakstu;

91.3. testu, arī to rezultātu aprakstu, kas rāda, ka, salīdzinot ar prasībām, uz ko attiecas paredzētais atbrīvojums, ir nodrošināta vismaz tikpat augsta līmeņa drošība un vides aizsardzība.

92. CSDD var pieņemt lēmumu Latvijā atzīt šo noteikumu 91.punktā minēto citu dalībvalstu provizorisko apstiprinājumu.

93. Eiropas Komisija saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK noteikto komitoloģijas procedūru pieņem lēmumu, vai ļaut apstiprinātājai iestādei piešķirt EK tipa apstiprinājumu attiecīgā tipa transportlīdzeklim. Lēmumā norāda, vai uz tipa apstiprinājuma derīgumu attiecina kādus ierobežojumus, piemēram, termiņus. Apstiprinājuma derīguma termiņš nav īsāks par 36 mēnešiem. Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu nepiešķirt atļauju, apstiprinātāja iestāde šo noteikumu 91.punktā minētā provizoriskā tipa apstiprinājuma turētājam dara zināmu, ka provizorisko apstiprinājumu atcels sešus mēnešus pēc dienas, kad Eiropas Komisijas pieņēmusi lēmumu. Ja CSDD ir atzinusi provizorisko apstiprinājumu, Latvijā drīkst reģistrēt, pārdot vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuri pirms provizoriskā tipa apstiprinājuma atcelšanas ir izgatavoti atbilstoši provizoriskajam apstiprinājumam.

94. Šo sadaļu nepiemēro, ja sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst ANO EEK noteikumiem, kuriem Latvija ir pievienojusies.

XV. Tehnisko dienestu paziņošana

95. Tehniskais dienests, kam piešķirta akreditācija un kas vēlas apstiprinātājas iestādes pilnvarojumu, iesniedz pieteikumu, kurā iekļauta šāda informācija:

95.1. tehniskā dienesta vispārējs apraksts, korporatīvā struktūra, nosaukums, adrese, juridiskais statuss, kā arī cilvēkresursi un tehniskie resursi;

95.2. vispārēja informācija par tehnisko dienestu (informācija par tā darbību, stāvokli lielākā korporatīvā struktūrā, ja tāda ir, kā arī adreses visiem fiziskiem objektiem, uz ko attiecas pilnvarojums);

95.3. piekrišana ievērot pilnvarojuma uzliktās prasības un citas tehniskā dienesta prasības, ko piemēro saskaņā ar attiecīgiem tehniskiem normatīviem;

95.4. par atbilstības izvērtējuma pakalpojumiem, ko tehniskais dienests veic saskaņā ar attiecīgiem tehniskiem normatīviem, kā arī šo normatīvu saraksts, uz ko attieksies pilnvarojuma pieteikums;

95.5. tehniskā dienesta kvalitātes rokasgrāmatas eksemplārs.

96. CSDD izskata tehniskā dienesta iesniegto informāciju un izvērtē tehnisko dienestu atbilstoši kompetencei no pārbaudītāju un ekspertu piemērotības viedokļa.

97. CSDD paziņo Eiropas Komisijai katra pilnvarota tehniskā dienesta nosaukumu, adresi, arī elektroniskā pasta adresi, atbildīgo personu vārdus un uzvārdus, darbības kategoriju, kā arī visas turpmākās izmaiņas šajos datos. Paziņojuma aktā norāda, attiecībā uz kuriem normatīvajiem aktiem ir pilnvaroti tehniskie dienesti.

98. Tehniskais dienests veic aprakstītās tipa apstiprināšanas darbības tikai tad, ja par to iepriekš ir paziņots Eiropas Komisijai.

99. Vienu un to pašu tehnisko dienestu var paziņot (pilnvarot) vairākas apstiprinātājas iestādes neatkarīgi no tehniskā dienesta darbību kategorijas.

100. Visi akreditētie un paziņotie tehniskie dienesti ir publicēti Eiropas Komisijas interneta vietnē (http://ec.europa.eu/enterprise/automotive/ pagesbackground/technical_services.htm).

XVI. Noslēguma jautājumi

101. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumus Nr.505 "Riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 104.nr.).

102. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piešķirtie tipa apstiprinājumi ir derīgi līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk par šo noteikumu 15.pielikuma 4.ailē norādītajiem termiņiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1970.gada 6.februāra Direktīvas 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu;

2) Padomes 1970.gada 6.februāra Direktīvas 70/157/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu;

3) Padomes 1970.gada 20.marta Direktīvas 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem;

4) Padomes 1970.gada 20.marta Direktīvas 70/221/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju šķidrās degvielas tvertnēm un pakaļējām drošības konstrukcijām;

5) Padomes 1970.gada 20.marta Direktīvas 70/222/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz vietu pakaļējo numura zīmju uzstādīšanai un piestiprināšanai mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm;

6) Padomes 1970.gada 8.jūnija Direktīvas 70/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu;

7) Padomes 1970.gada 27.jūlija Direktīvas 70/387/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju durvīm;

8) Padomes 1970.gada 27.jūlija Direktīvas 70/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu skaņas signālierīcēm;

9) Padomes 1971.gada 1.marta Direktīvas 71/127/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļiem;

10) Padomes 1971.gada 26.jūlija Direktīvas 71/320/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām;

11) Padomes 1972.gada 20.jūnija Direktīvas 72/245/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz to, kā novērst radiotraucējumus, ko rada mehāniskiem transportlīdzekļiem paredzēti dzirksteļaizdedzes dzinēji;

12) Padomes 1972.gada 2.augusta Direktīvas 72/306/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem;

13) Padomes 1973.gada 17.decembra Direktīvas 74/60/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (pasažieru salona iekšējām detaļām, kas nav iekšējie atpakaļskata spoguļi, vadības ierīču izvietojumu, jumtu vai atbīdāmu jumtu, sēdekļu atzveltnēm un pakaļējām daļām);

14) Padomes 1973.gada 17.decembra Direktīvas 74/61/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pretaizbraukšanas ierīcēm;

15) Padomes 1974.gada 4.jūnija Direktīvas 74/297/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (stūres mehānisma reakcija uz triecienu);

16) Padomes 1974.gada 22.jūlija Direktīvas 74/408/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (sēdekļiem un to stiprinājumiem);

17) Padomes 1974.gada 17.septembra Direktīvas 74/483/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem;

18) Padomes 1975.gada 26.jūnija Direktīvas 75/443/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu atpakaļgaitu un spidometra ierīci;

19) Padomes 1975.gada 18.decembra Direktīvas 76/114/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātajām izgatavotāja plāksnēm un marķējumu, kā arī to novietojumu un piestiprināšanas metodi;

20) Padomes 1975.gada 18.decembra Direktīvas 76/115/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem;

21) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/756/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm;

22) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/757/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atstarotājiem;

23) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/758/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kontūrgaismu lukturiem, priekšējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, pakaļējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem un bremžu signāllukturiem;

24) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/759/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītājiem;

25) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/760/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem;

26) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/761/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem galvenajiem lukturiem, kas darbojas kā tālās un/vai tuvās gaismas lukturi, un attiecībā uz elektriskajām kvēlspuldzēm, kuras paredzētas izmantošanai šādos galvenajos lukturos;

27) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/762/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem miglas lukturiem un kvēlspuldzēm, kas paredzētas izmantošanai šādos lukturos;

28) Padomes 1977.gada 17.maija Direktīvas 77/389/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu jūgierīcēm;

29) Padomes 1977.gada 28.jūnija Direktīvas 77/538/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējiem miglas lukturiem;

30) Padomes 1977.gada 28.jūnija Direktīvas 77/539/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturiem;

31) Padomes 1977.gada 28.jūnija Direktīvas 77/540/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturiem;

32) Padomes 1977.gada 28.jūnija Direktīvas 77/541/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām;

33) Padomes 1977.gada 27.septembra Direktīvas 77/649/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vadītāju redzamības lauku;

34) Padomes 1977.gada 21.decembra Direktīvas 78/316/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija);

35) Padomes 1977.gada 21.decembra Direktīvas 78/317/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stiklotu virsmu pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm;

36) Padomes 1977.gada 21.decembra Direktīvas 78/318/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stiklu tīrīšanas un apskalošanas ierīcēm;

37) Komisijas 1978.gada 19.maija Direktīvas 78/507/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/114/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātajām izgatavotāja plāksnēm un marķējumu, kā arī to novietojumu un piestiprināšanas metodi;

38) Padomes 1978.gada 12.jūnija Direktīvas 78/548/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pasažieru salona apsildīšanas ierīcēm;

39) Padomes 1978.gada 12.jūnija Direktīvas 78/549/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu dubļusargiem;

40) Komisijas 1978.gada 19.maija Direktīvas 78/632/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 74/60/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (pasažieru salona iekšējām detaļām, kas nav iekšējie atpakaļskata spoguļi, vadības ierīču izvietojumu, jumtu vai atbīdāmu jumtu, sēdekļu atzveltnēm un pakaļējām daļām);

41) Padomes 1978.gada 16.oktobra Direktīvas 78/932/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu sēdekļu pagalvjiem;

42) Komisijas 1979.gada 18.aprīļa Direktīvas 79/488/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 74/483/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem;

43) Padomes 1980.gada 16.decembra Direktīvas 80/1268/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņu;

44) Padomes 1980.gada 16.decembra Direktīvas 80/1269/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu motora jaudu;

45) Komisijas 1981.gada 13.aprīļa Direktīvas 81/333/EEK, ar kuru groza Direktīvu 79/490/EEK ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/221/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju šķidrās degvielas tvertnēm un pakaļējām drošības konstrukcijām;

46) Padomes 1981.gada 20.jūlija Direktīvas 81/577/EEK, ar ko groza Padomes Direktīvu 74/408/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (sēdekļiem un to stiprinājumiem);

47) Padomes 1987.gada 25.jūnija Direktīvas 87/354/EEK, ar ko groza dažas direktīvas par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz rūpniecības ražojumiem saistībā ar dalībvalstu atšķirības zīmēm;

48) Padomes 1987.gada 3.decembra Direktīvas 88/77/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida piesārņojuma emisiju no dīzeļmotoriem, kurus izmanto transportlīdzekļos;

49) Komisijas 1988.gada 24.marta Direktīvas 88/195/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 80/1269/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu motora jaudu;

50) Komisijas 1988.gada 16.maija Direktīvas 88/321/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 71/127/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļiem;

51) Komisijas 1988.gada 17.maija Direktīvas 88/366/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/649/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vadītāju redzamības lauku;

52) Komisijas 1989.gada 28.marta Direktīvas 89/277/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/759/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītājiem;

53) Padomes 1989.gada 13.aprīļa Direktīvas 89/297/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu aizsardzību (ar sānu aizsargplāksnēm);

54) Komisijas 1989.gada 17.jūlija Direktīvas 89/491/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvas 70/157/EEK, 70/220/EEK, 72/245/EEK, 72/306/EEK, 80/1268/EEK un 80/1269/EEK attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

55) Komisijas 1989.gada 1.augusta Direktīvas 89/516/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/758/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kontūrgaismu lukturiem, priekšējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, pakaļējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, bremžu signāllukturiem, dienas gaitas gaismas lukturiem un sānu gabarītgaismas lukturiem;

56) Komisijas 1989.gada 1.augusta Direktīvas 89/517/EEK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/761/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem galvenajiem lukturiem, kas darbojas kā tālās un/vai tuvās gaismas lukturi, un attiecībā uz elektriskajām kvēlspuldzēm, kuras paredzētas izmantošanai šādos galvenajos lukturos;

57) Komisijas 1989.gada 1.augusta Direktīvas 89/518/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/538/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējiem miglas lukturiem;

58) Komisijas 1990.gada 30.oktobra Direktīvas 90/628/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/541/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām;

59) Komisijas 1990.gada 30.oktobra Direktīvas 90/629/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/115/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem;

60) Komisijas 1990.gada 30.oktobra Direktīvas 90/630/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/649/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vadītāju redzamības lauku;

61) Padomes 1991.gada 27.marta Direktīvas 91/226/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pretšļakatu ierīcēm;

62) Komisijas 1991.gada 15.jūlija Direktīvas 91/422/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 71/320/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām;

63) Padomes 1991.gada 1.oktobra Direktīvas 91/542/EEK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Direktīvu 88/77/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gāzveida izmešu emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem;

64) Komisijas 1991.gada 6.decembra Direktīvas 91/662/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 74/297/EEK attiecībā uz stūres rata un statņa reakciju uz triecienu;

65) Komisijas 1991.gada 10.decembra Direktīvas 91/663/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/756/EEK attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm;

66) Padomes 1992.gada 31.marta Direktīvas 92/21/EEK par M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem;

67) Padomes 1992.gada 31.marta Direktīvas 92/22/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju neplīstošo stiklojumu un stiklojuma materiāliem;

68) Padomes 1992.gada 31.marta Direktīvas 92/23/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju riepām un riepu montāžām;

69) Padomes 1992.gada 31.marta Direktīvas 92/24/EEK par ātruma ierobežošanas ierīcēm vai līdzīgām uzstādītām ātruma ierobežošanas sistēmām dažu kategoriju mehāniskos transportlīdzekļos;

70) Padomes 1992.gada 30.jūnija Direktīvas 92/61/EEK par divriteņu vai trīsriteņu motorizēto transportlīdzekļu tipveida apstiprināšanu;

71) Komisijas 1992.gada 2.jūlija Direktīvas 92/62/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/311/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu;

72) Padomes 1992.gada 10.novembra Direktīvas 92/97/EEK, ar ko groza Direktīvu 70/157/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu;

73) Padomes 1992.gada 17.decembra Direktīvas 92/114/EEK par ārējiem izvirzījumiem N kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa;

74) Komisijas 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/91/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 78/316/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija);

75) Komisijas 1993.gada 17.decembra Direktīvas 93/116/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 80/1268/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņu;

76) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.maija Direktīvas 94/20/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju mehāniskajām sakabes ierīcēm un to uzstādīšanu;

77) Komisijas 1994.gada 15.novembra Direktīvas 94/53/EK, ar kuru groza 2.pantu Komisijas Direktīvā 93/91/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 78/316/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija);

78) Padomes 1994.gada 21.novembra Direktīvas 94/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem;

79) Komisijas 1994.gada 16.decembra Direktīvas 94/68/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 78/318/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stiklu tīrīšanas un apskalošanas ierīcēm;

80) Komisijas 1994.gada 21.decembra Direktīvas 94/78/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 78/549/EEK par mehānisko transportlīdzekļu dubļu sargiem;

81) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvas 95/28/EK par dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturību;

82) Komisijas 1995.gada 20.septembra Direktīvas 95/48/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 92/21/EEK attiecībā uz M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem (teksts attiecas uz EEZ);

83) Komisijas 1995.gada 31.oktobra Direktīvas 95/54/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 72/245/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz to, kā novērst radiotraucējumus, kurus rada mehāniskiem transportlīdzekļiem paredzēti dzirksteļaizdedzes dzinēji, un ar kuru groza Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu;

84) Komisijas 1995.gada 8.novembra Direktīvas 95/56/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 74/61/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pretaizbraukšanas ierīcēm (dokuments attiecas uz EEZ);

85) Eiropas Parlamenta 1996.gada 22.janvāra Direktīvas 96/1/EK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz pasākumiem, kuri jāveic, lai novērstu gāzveida un daļiņveida piesārņotājvielu izmešus no kompresijas aizdedzes motoriem, kas paredzēti transportlīdzekļiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 88/77/EEK;

86) Komisijas 1996.gada 27.marta Direktīvas 96/20/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/157/EEK par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes sistēmu (teksts attiecas uz EEZ);

87) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 20.maija Direktīvas 96/27/EK, kas attiecas uz mehāniskajā transportlīdzeklī esošo personu aizsardzību sānu trieciena gadījumā un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK;

88) Komisijas 1996.gada 17.jūnija Direktīvas 96/36/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/541/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām (dokuments attiecas uz EEZ);

89) Komisijas 1996.gada 17.jūnija Direktīvas 96/37/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 74/408/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (sēdekļiem un to stiprinājumiem) (dokuments attiecas uz EEZ);

90) Komisijas 1996.gada 17.jūnija Direktīvas 96/38/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/115/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem (dokuments attiecas uz EEZ);

91) Komisijas 1996.gada 2.oktobra Direktīvas 96/64/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/389/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu jūgierīcēm (dokuments attiecas uz EEZ);

92) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 8.oktobra Direktīvas 96/69/EK, ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu motorizēto transportlīdzekļu radīto gaisa piesārņojumu;

93) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/79/EK, kas attiecas uz mehāniskajā transportlīdzeklī esošo personu aizsardzību frontālas sadursmes gadījumā un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK;

94) Komisijas 1997.gada 18.aprīļa Direktīvas 97/19/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/221/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju šķidrās degvielas tvertnēm un pakaļējām drošības konstrukcijām (dokuments attiecas uz EEZ);

95) Komisijas 1997.gada 18.aprīļa Direktīvas 97/20/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 72/306/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem (dokuments attiecas uz EEZ);

96) Komisijas 1997.gada 18.aprīļa Direktīvas 97/21/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 80/1269/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu motora jaudu (dokuments attiecas uz EEZ);

97) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 22.jūlija Direktīvas 97/27/EK, kas attiecas uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kategoriju masu un gabarītiem un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK;

98) Komisijas 1997.gada 11.jūnija Direktīvas 97/28/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/756/EEK attiecībā uz apgaismes un gaismas signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (dokuments attiecas uz EEZ);

99) Komisijas 1997.gada 11.jūnija Direktīvas 97/29/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/757/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atstarotājiem (dokuments attiecas uz EEZ);

100) Komisijas 1997.gada 11.jūnija Direktīvas 97/30/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/758/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kontūrgaismu lukturiem, priekšējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, pakaļējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem un bremžu signāllukturiem (dokuments attiecas uz EEZ);

101) Komisijas 1997.gada 11.jūnija Direktīvas 97/31/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/760/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem (dokuments attiecas uz EEZ);

102) Komisijas 1997.gada 11.jūnija Direktīvas 97/32/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/539/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturiem (dokuments attiecas uz EEZ);

103) Komisijas 1997.gada 24.jūnija Direktīvas 97/39/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes 1975.gada 26.jūnija Direktīvu 75/443/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu atpakaļgaitu un spidometra ierīci (dokuments attiecas uz EEZ);

104) Komisijas 1998.gada 27.janvāra Direktīvas 98/12/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 71/320/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām (dokuments attiecas uz EEZ);

105) Komisijas 1998.gada 6.februāra Direktīvas 98/14/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (dokuments attiecas uz EEZ);

106) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra Direktīvas 98/69/EK, kas attiecas uz pasākumiem pret gaisa piesārņošanu, kuru rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK;

107) Komisijas 1998.gada 2.oktobra Direktīvas 98/77/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

108) Komisijas 1998.gada 30.novembra Direktīvas 98/90/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/387/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju durvīm (dokuments attiecas uz EEZ);

109) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 14.decembra Direktīvas 98/91/EK, kas attiecas uz mehāniskiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, kuri paredzēti bīstamo kravu pārvadāšanai pa autoceļiem, un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanu;

110) Komisijas 1999.gada 26.janvāra Direktīvas 1999/7/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/311/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu (dokuments attiecas uz EEZ);

111) Komisijas 1999.gada 16.marta Direktīvas 1999/14/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/538/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējiem miglas lukturiem (dokuments attiecas uz EEZ);

112) Komisijas 1999.gada 16.marta Direktīvas 1999/15/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/759/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītājiem (dokuments attiecas uz EEZ);

113) Komisijas 1999.gada 16.marta Direktīvas 1999/16/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/540/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturiem (dokuments attiecas uz EEZ);

114) Komisijas 1999.gada 18.marta Direktīvas 1999/17/EK, kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/761/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem galvenajiem lukturiem, kas darbojas kā tālās un/vai tuvās gaismas lukturi, un atiecībā uz elektriskajām kvēlspuldzēm, kuras paredzētas izmantošanai šādos galvenajos lukturos (dokuments attiecas uz EEZ);

115) Komisijas 1999.gada 18.marta Direktīvas 1999/18/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/762/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem miglas lukturiem un kvēlspuldzēm, kas paredzētas izmantošanai šādos lukturos (dokuments attiecas uz EEZ);

116) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra Direktīvas 1999/96/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem, un par grozījumiem Padomes Direktīvā 88/77/EEK (dokuments attiecas uz EEZ);

117) Komisijas 1999.gada 15.decembra Direktīvas 1999/98/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/79/EK, kas attiecas uz mehāniskajā transportlīdzeklī esošo personu aizsardzību frontālas sadursmes gadījumā (dokuments attiecas uz EEZ);

118) Komisijas 1999.gada 15.decembra Direktīvas 1999/99/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 80/1269/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu motora jaudu (dokuments attiecas uz EEZ);

119) Komisijas 1999.gada 15.decembra Direktīvas 1999/100/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 80/1268/EEK par oglekļa dioksīda emisiju no mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to degvielas patēriņu (dokuments attiecas uz EEZ);

120) Komisijas 1999.gada 15.decembra Direktīvas 1999/101/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/157/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu (teksts attiecas uz EEZ);

121) Komisijas 1999.gada 15.decembra Direktīvas 1999/102/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/220/EEK attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

122) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 28.februāra Direktīvas 2000/4/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 74/60/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (pasažieru salona iekšējām detaļām, kas nav iekšējie atpakaļskata spoguļi, vadības ierīču izvietojumu, jumtu vai atbīdāmu jumtu, sēdekļu atzveltnēm un pakaļējām daļām);

123) Komisijas 2000.gada 22.februāra Direktīvas 2000/3/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/541/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām (dokuments attiecas uz EEZ);

124) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta Direktīvas 2000/8/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 70/221/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju šķidrās degvielas tvertnēm un pakaļējām drošības konstrukcijām;

125) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 26.jūnija Direktīvas 2000/40/EK, ar kuru paredz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējām drošības konstrukcijām un ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK;

126) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.janvāra Direktīvas 2001/1/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

127) Komisijas 2001.gada 10.aprīļa Direktīvas 2001/27/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 88/77/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

128) Komisijas 2001.gada 8.maija Direktīvas 2001/31/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/387/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju durvīm (dokuments attiecas uz EEZ);

129) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.jūnija Direktīvas 2001/43/EK ar ko groza Padomes Direktīvu 92/23/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju riepām un riepu montāžu;

130) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra Direktīvas 2001/56/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju apsildīšanas ierīcēm, ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 78/548/EEK;

131) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 20.novembra Direktīvas 2001/85/EK, kas attiecas uz īpašiem noteikumiem transportlīdzekļiem, kurus lieto pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus autovadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas, un ar ko groza Padomes Direktīvas 70/156/EEK un 97/27/EEK;

132) Komisijas 2001.gada 30.oktobra Direktīvas 2001/92/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 92/22/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabes neplīstošo stiklojumu un stiklojuma materiāliem un Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (dokuments attiecas uz EEZ);

133) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 7.decembra Direktīvas 2001/100/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar emisijām no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

134) Komisijas 2001.gada 20.decembra Direktīvas 2001/116/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (dokuments attiecas uz EEZ);

135) Komisijas 2002.gada 1.oktobra Direktīvas 2002/78/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 71/320/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām;

136) Komisijas 2002.gada 3.oktobra Direktīvas 2002/80/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/220/EEK attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

137) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 18.marta Direktīvas 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK (dokuments attiecas uz EEZ);

138) Komisijas 2003.gada 21.marta Direktīvas 2003/19/EK, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/27/EK, kas attiecas uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kategoriju masu un gabarītiem, lai pielāgotu to tehnikas attīstībai (dokuments attiecas uz EEZ);

139) Komisijas 2003.gada 11.augusta Direktīvas 2003/76/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

140) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 10.novembra Direktīvas 2003/97/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz netiešās redzamības ierīču un ar tām aprīkotu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, ar kuru groza Direktīvu 70/156/EEK un atceļ Direktīvu 71/127/EEK (dokuments attiecas uz EEZ);

141) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/102/EK par gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību pirms sadursmes ar transportlīdzekli un sadursmes gadījumā un par Padomes Direktīvas 70/156/EEK grozījumiem;

142) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Direktīvas 2004/3/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK un 80/1268/EEK attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijas mērījumiem un degvielas patēriņu N1 kategorijas transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

143) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Direktīvas 2004/11/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/24/EEK par ātruma ierobežošanas ierīcēm vai līdzīgām uzstādītām ātruma ierobežošanas sistēmām dažu kategoriju mehāniskos transportlīdzekļos;

144) Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/78/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/56/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sildierīcēm, kā arī Padomes Direktīvu 70/156/EEK ar nolūku tās pielāgot tehnikas attīstībai (dokuments attiecas uz EEZ);

145) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 2.februāra Direktīvas 95/1/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un motora maksimālo lietderīgo jaudu;

146) Komisijas 2002.gada 17.maija Direktīvas 2002/41/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/1/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un motora maksimālo lietderīgo jaudu;

147) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 17.jūnija Direktīvas 97/24/EK par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem;

148) Padomes 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/93/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem;

149) Komisijas 2004.gada 5.jūlija Direktīvas 2004/86/EK, ar ko, nolūkā sekot tehnikas progresam, groza Padomes Direktīvu 93/93/EEK par divu vai trīs riteņu motorizēto transportlīdzekļu masu un izmēriem;

150) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija Direktīvas 2002/51/EK par divriteņu un trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu radīto piesārņojošo vielu emisijas līmeņa samazināšanu, ar ko groza Direktīvu 97/24/EK (dokuments attiecas uz EEZ);

151) Komisijas 2003.gada 11.augusta Direktīvas 2003/77/EK, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/24/EK un 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (dokuments attiecas uz EEZ);

152) Padomes 1993.gada 5.aprīļa Direktīvas 93/14/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm;

153) Padomes 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/92/EEK par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

154) Komisijas 2000.gada 22.novembra Direktīvas 2000/73/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/92/EEK par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

155) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/30/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu skaņas signālierīcēm;

156) Padomes 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/94/EEK par piestiprinājuma vietu pakaļējās numura zīmes uzstādīšanai divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

157) Komisijas 1999.gada 20.aprīļa Direktīvas 1999/26/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/94/EEK par piestiprinājuma vietu pakaļējās numura zīmes uzstādīšanai divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

158) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/31/EEK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu atbalsta kājiņām;

159) Komisijas 2000.gada 22.novembra Direktīvas 2000/72/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/31/EEK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu atbalsta kājiņām (dokuments attiecas uz EEZ);

160) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/33/EEK par pretaizdzīšanas ierīcēm, kas paredzētas tam, lai novērstu divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu neatļautu izmantošanu;

161) Komisijas 1999.gada 9.aprīļa Direktīvas 1999/23/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/33/EEK par pretaizdzīšanas ierīcēm, kas paredzētas tam, lai novērstu divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu neatļautu izmantošanu (dokuments attiecas uz EEZ);

162) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/32/EEK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu līdzbraucēja roku turekļiem;

163) Komisijas 1999.gada 9.aprīļa Direktīvas 1999/24/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/32/EEK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu līdzbraucēja roku turekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

164) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20. marta Direktīvas 2000/7/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētiem spidometriem un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/61/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu;

165) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/29/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju;

166) Komisijas 2000.gada 22.novembra Direktīvas 2000/74/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/29/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju (dokuments attiecas uz EEZ);

167) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/34/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu;

168) Komisijas 1999.gada 9.aprīļa Direktīvas 1999/25/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/34/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu (dokuments attiecas uz EEZ);

169) Komisijas 2004.gada 14.oktobra Direktīvas 2004/104/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 72/245/EEK par radio traucējumiem (elektromagnētiskā saderība) autotransportā un ar ko izdara grozījumus Padomes Direktīvā 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz autotransporta un tā piekabju tipizāciju (dokuments attiecas uz EEZ);

170) Komisijas 2005.gada 16.februāra Direktīvas 2005/11/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/23/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju riepām un riepu montāžu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai (dokuments attiecas uz EEZ);

171) Komisijas 2005.gada 7.marta Direktīvas 2005/21/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 72/306/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem (dokuments attiecas uz EEZ);

172) Komisijas 2005.gada 29.marta Direktīvas 2005/27/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/97/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz netiešās redzamības ierīču un ar tām aprīkotu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, lai pielāgotu to tehnikas attīstībai (dokuments attiecas uz EEZ);

173) Komisijas 2005.gada 22.aprīļa Direktīvas 2005/30/EK, ar ko tehniskā progresa piemērošanas nolūkos groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/24/EK un 2002/24/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (dokuments attiecas uz EEZ);

174) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/39/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 74/408/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu sēdekļiem, to stiprinājumiem un pagalvjiem (dokuments attiecas uz EEZ);

175) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/40/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/541/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām (dokuments attiecas uz EEZ);

176) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/41/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/115/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem (dokuments attiecas uz EEZ);

177) Komisijas 2005.gada 25.jūlija Direktīvas 2005/49/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 72/245/EEK par radio traucējumiem (elektromagnētiskā saderība) autotransportā un Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu, lai tās pielāgotu tehnikas progresam (dokuments attiecas uz EEZ);

178) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 28.septembra Direktīvas 2005/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

179) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Direktīvas 2005/66/EK, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu frontālās aizsardzības sistēmu izmantošanu un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK;

180) Komisijas 2005.gada 14.novembra Direktīvas 2005/78/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem, kā arī ar ko groza tās I, II, III, IV un VI pielikumu (dokuments attiecas uz EEZ);

181) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Direktīvas 2005/64/EK par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību, un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK;

182) Komisijas 2005.gada 23.novembra Direktīvas 2005/83/EK, ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Padomes Direktīvas 72/245/EEK I, VI, VII, VIII, IX un X pielikumu attiecībā uz transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētisko saderību) (dokuments attiecas uz EEZ);

183) Komisijas 2006.gada 17.februāra Direktīvas 2006/20/EK, ar ko groza, pielāgojot tehnikas attīstībai, Padomes Direktīvu 70/221/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju degvielas tvertnēm un pakaļējām drošības konstrukcijām (dokuments attiecas uz EEZ);

184) Komisijas 2006.gada 3.marta Direktīvas 2006/27/EK, ar ko, pielāgojoties tehnikas sasniegumiem, groza Padomes Direktīvu 93/14/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm un Padomes Direktīvu 93/34/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/1/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un motora maksimālo lietderīgo jaudu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/24/EK par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem (dokuments attiecas uz EEZ);

185) Komisijas 2006.gada 6.marta Direktīvas 2006/28/EK, ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Padomes Direktīvu 72/245/EEK par transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētisko saderību) un Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (dokuments attiecas uz EEZ);

186) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvas 2006/40/EK par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa un kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK;

187) Komisijas 2006.gada 6.jūnija Direktīvas 2006/51/EK, ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/55/EK I pielikumu un Direktīvas 2005/78/EK IV un V pielikumu attiecībā uz prasībām emisijas kontroles pārraudzības sistēmai, kura izmantojama transportlīdzekļos, un izņēmumiem gāzes motoriem;

188) Komisijas 2006.gada 18.augusta Direktīvas 2006/72/EK par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/24/EK par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem, pielāgojoties tehnikas attīstībai;

189) Komisijas 2006.gada 27.novembra Direktīvas 2006/119/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/56/EK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju apsildīšanas ierīcēm, lai pielāgotu minēto direktīvu tehnikas attīstībai;

190) Komisijas 2006.gada 27.novembra Direktīvas 2006/120/EK par labojumiem un grozījumiem Direktīvā 2005/30/EK, ar ko tehniskā progresa piemērošanas nolūkos groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/24/EK un 2002/24/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu;

191) Komisijas 2007.gada 18.jūnija Direktīvas 2007/35/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/756/EEK attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, lai pielāgotu minēto direktīvu tehnikas attīstībai;

192) Komisijas 2007.gada 14.marta Direktīvas 2007/15/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 74/483/EEK I pielikumu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem, lai pielāgotu minēto direktīvu tehnikas attīstībai;

193) Komisijas 2007.gada 14.jūnija Direktīvas 2007/34/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 70/157/EEK par dalīvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai;

194) Komisijas 2007.gada 21.jūnija Direktīvas 2007/37/EK, ar ko groza I un III pielikumu Padomes Direktīvā 70/156/EEK par dalīvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu;

195) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 5.septembra Direktīvas 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (Dokuments attiecas uz EEZ);

196) Komisijas 2008.gada 24.septembra Direktīvas 2008/89/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/756/EEK attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, lai pielāgotu minēto direktīvu tehnikas attīstībai (Dokuments attiecas uz EEZ);

197) Komisijas 2008.gada 18.jūlija Direktīvas 2008/74/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/55/EK un Direktīvu 2005/78/EK attiecībā uz tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (Dokuments attiecas uz EEZ);

198) Komisijas 2009.gada 7.janvāra Direktīvas 2009/1/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/64/EK par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību, lai pielāgotu minēto direktīvu tehnikas sasniegumiem (Dokuments attiecas uz EEZ);

199) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/62/EK par stiprinājuma vietu pakaļējās numura zīmes uzstādīšanai divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (Kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ);

200) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/67/EK par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (Dokuments attiecas uz EEZ);

201) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija 2009/79/EK Direktīvas par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu līdzbraucēja roku turekļiem (kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ);

202) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/80/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju (kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ);

203) Komisijas 2009.gada 17.augusta Direktīvas 2009/108/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/24/EK par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem, pielāgojot to tehnikas attīstībai (Dokuments attiecas uz EEZ);

204) Komisijas 2009.gada 12.marta Direktīvas 2009/19/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 72/245/EEK par transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētiskā savietojamība), lai pielāgotu minēto direktīvu tehnikas sasniegumiem (Dokuments attiecas uz EEZ);

205) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/78/EK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu atbalsta kājiņām (kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1494

Riteņu transportlīdzekļu klasifikācija, kategoriju definīcijas un noteikšanas kritēriji

I. Riteņu transportlīdzekļu kategorijas, to definīcijas un noteikšanas kritēriji

1. L kategorija - divu, trīs vai četru riteņu transportlīdzekļi:

1.1. L1e kategorija - divriteņu transportlīdzekļi (divriteņu mopēdi) ar maksimālo konstruktīvo ātrumu ne lielāku par 45 km/h un motora darba tilpumu ne lielāku par 50 cm³ (iekšdedzes tipa motoriem) vai maksimālo nominālo jaudu ne lielāku par 4 kW (elektromotoriem);

1.2. L2e kategorija - trīsriteņu transportlīdzekļi (trīsriteņu mopēdi) ar maksimālo konstruktīvo ātrumu ne lielāku par 45 km/h un motora darba tilpumu ne lielāku par 50 cm³ (dzirksteļaizdedzes tipa motoriem) vai maksimālo lietderīgo jaudu ne lielāku par 4 kW (cita veida iekšdedzes tipa motoriem) vai maksimālo nominālo jaudu ne lielāku par 4 kW (elektromotoriem);

1.3. L3e kategorija - divriteņu transportlīdzekļi (solo motocikli), kuru motora darba tilpums (iekšdedzes tipa motoriem) ir lielāks par 50 cm³ vai kuru maksimālais konstruktīvais ātrums ir lielāks par 45 km/h;

1.4. L4e kategorija - trīsriteņu transportlīdzekļi (motocikli ar blakus vāģi), kuru motora darba tilpums (iekšdedzes tipa motoriem) ir lielāks par 50 cm³ vai kuru maksimālais konstruktīvais ātrums ir lielāks par 45 km/h;

1.5. L5e kategorija - trīsriteņu transportlīdzekļi (tricikli) ar simetrisku riteņu izvietojumu, kuru motora darba tilpums (iekšdedzes tipa motoriem) ir lielāks par 50 cm³ vai kuru maksimālais konstruktīvais ātrums ir lielāks par 45 km/h;

1.6. L6e kategorija - četrriteņu transportlīdzekļi (vieglie kvadricikli), kuru nenokomplektētā masa nepārsniedz 350kg (neskaitot elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru bateriju masu) ar maksimālo konstruktīvo ātrumu ne lielāku par 45 km/h un motora darba tilpumu ne lielāku par 50 cm³ (dzirksteļaizdedzes tipa motoriem) vai maksimālo lietderīgo jaudu ne lielāku par 4 kW (cita veida iekšdedzes tipa motoriem) vai maksimālo nominālo jaudu ne lielāku par 4 kW (elektromotoriem). Šiem transportlīdzekļiem tiek attiecinātas tās pašas tehniskās prasības, kas L2e kategoriju transportlīdzekļiem, izņemot gadījumus, kad atsevišķo sastāvdaļu direktīvās ir noteikts savādāk;

1.7. L7e kategorija - četrriteņu transportlīdzekļi (kvadricikli), kas atšķiras no L6e kategorijas transportlīdzekļiem un kuru nenokomplektētā masa nepārsniedz 400kg (550kg, ja tie paredzēti kravu pārvadāšanai), neskaitot elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru bateriju masu, un kuru maksimālā lietderīgā jauda nepārsniedz 15 kW. Šiem transportlīdzekļiem tiek attiecinātas tās pašas tehniskās prasības, kas L5e kategoriju transportlīdzekļiem, izņemot gadījumus, kad atsevišķo sastāvdaļu direktīvās ir noteikts savādāk.

2. M kategorija - transportlīdzekļi ar vismaz četriem riteņiem, kas konstruēti un izgatavoti pasažieru pārvadāšanai:

2.1. M₁ kategorija - transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus vadītāja sēdeklim ir ne vairāk kā astoņi sēdekļi;

2.2. M₂ kategorija - transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus vadītāja sēdeklim ir vairāk nekā astoņi sēdekļi un kuru maksimālā masa nepārsniedz 5 tonnas;

2.3. M₃ kategorija - transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus vadītāja sēdeklim ir vairāk nekā astoņi sēdekļi un kuru maksimālā masa pārsniedz 5 tonnas. Virsbūvju tipi un kodi, kas attiecas uz M kategorijas transportlīdzekļiem, ir definēti šā pielikuma II sadaļas 9. punktā  un lietojami šai daļā noteiktajam mērķim.

3. M₂ un M₃ kategoriju transportlīdzekļus ar ne vairāk kā 22 pasažieru vietām (neskaitot vadītāja), iedala divās klasēs:

3.1. A klase: autobusi, kuru konstrukcija paredz stāvošu pasažieru pārvadāšanu. Šīs klases autobusos ir sēdvietas un to aprīkojums paredz arī stāvošu pasažieru pārvadāšanu;

3.2. B klase: autobusi, kuros ir tikai sēdvietas un kuru konstrukcija neparedz stāvošu pasažieru pārvadāšanu.

4. M₂ un M₃ kategoriju transportlīdzekļus, ar vairāk kā 22 pasažieru vietām (neskaitot vadītāja), iedala trīs klasēs:

4.1. I klase: ar pasažieru stāvvietām aprīkoti autobusi, kuru konstrukcija paredz biežu pasažieru pārvietošanos. Šīs klases autobusi parasti tiek paredzēti pasažieru pārvadāšanai pilsētas un piepilsētas maršrutos. Autobuss uzskatāms par I klases autobusu, ja tas atbilst šādām galvenajām konstruktīvajām prasībām:

4.1.1. pirmās ass noslodze ir vismaz 20% (neslogotā stāvoklī) vai 25% (slogotā stāvoklī) no kopējās transportlīdzekļa masas;

4.1.2. minimālais darba durvju skaits, atkarībā no pasažieru skaita, ir šāds:

4.1.2.1. no 9 līdz 45 pasažieriem- 1 gab.;

4.1.2.2. no 46 līdz 70 pasažieriem- 2 gab.;

4.1.2.3. no 71 līdz 100 pasažieriem- 3 gab.;

4.1.2.4. virs 100 pasažieriem- 4 gab.;

4.1.3. darba durvju augstums ir vismaz 1800 mm;

4.1.4. galvenās ejas slīpums garenvirzienā nepārsniedz 8%;

4.1.5. sēdekļa dziļums ir vismaz 35 cm;

4.1.6. attālums garenvirzienā starp sēdekļa atzveltnēm ir vismaz 65 cm;

4.1.7. autobuss ir aprīkots ar stingriem un siksnveida rokturiem stāvošiem pasažieriem;

4.1.8. pirmā pakāpiena augstums nepārsniedz 36 cm (43 cm, ja mehāniskā balstiekārta);

4.1.9. pārējo pakāpienu augstums ir robežās no 12 līdz 25 cm un dziļums ir vismaz 20 cm;

4.1.10. stāvvietu skaits autobusā ir ne mazāks kā 20% no kopējā pasažieru skaita;

4.2. II klase: autobusi, kas galvenokārt paredzēti sēdošu pasažieru pārvadāšanai, tomēr, to konstrukcija paredz stāvošu pasažieru pārvadāšanu galvenajā ejā vai platībā, kas nepārsniedz divu dubultsēdvietu aizņemtu laukumu. Šīs klases autobusi parasti tiek paredzēti pasažieru pārvadāšanai starppilsētu maršrutos;

4.3. III klase: autobusi, kas konstruktīvi paredzēti tikai sēdošu pasažieru pārvadāšanai. Šīs klases autobusi parasti tiek paredzēti pasažieru pārvadāšanai tūrisma pārvadājumos.

5. N kategorija - transportlīdzekļi ar vismaz četriem riteņiem, kas konstruēti un izgatavoti kravu pārvadāšanai:

5.1. N₁ kategorija – transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas;  

5.2. N₂ kategorija - transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 12 tonnas;

5.3. N₃ kategorija - transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas. Velkošiem transportlīdzekļiem, kuriem paredzēts savienojums ar puspiekabi vai piekabi ar centrāli novietotu asi, klasificēšanas nolūkos par masu uzskata velkošā transportlīdzekļa masu darba kārtībā, kuru palielina ar masu, kas atbilst maksimālajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru uz velkošo transportlīdzekli rada puspiekabe vai piekabe ar centrāli novietotu asi, kā arī vajadzības gadījumā ar maksimālo velkošo transportlīdzekļu kravas masu. Virsbūvju tipi un kodi, kas attiecas uz N kategorijas transportlīdzekļiem, ir definēti šā pielikuma II sadaļas 9. punktā un lietojami šai daļā noteiktajam mērķim.

6. O kategorija - piekabes (ieskaitot puspiekabes):

6.1. O₁ kategorija - piekabes, kuru maksimālā masa nepārsniedz 0,75 tonnas;

6.2. O₂ kategorija - piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 0,75 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas;

6.3. O₃ kategorija - piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 10 tonnas;

6.4. O₄ kategorija - piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 10 tonnas.

Piezīme: Piekabēm vai puspiekabēm piekabes klasificēšanas nolūkos par maksimālo masu uzskata masu, kas atbilst maksimālajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru uz zemi rada piekabes vai puspiekabes ass vai asis, kad tā savienota ar velkošo transportlīdzekli un tajā ir maksimāli pieļaujamā krava. Virsbūvju tipi un kodi, kas attiecas uz O kategorijas transportlīdzekļiem, ir definēti šā pielikuma II sadaļas 9. punktā un lietojami šai daļā noteiktajam mērķim.

7. Apvidus transportlīdzekļi (simbols G):

7.1. N1 kategorijas transportlīdzekļus ar maksimālo masu, kas nepārsniedz divas tonnas, un M1 kategorijas transportlīdzekļus uzskata par apvidus transportlīdzekļiem, ja tiem ir:

7.1.1. vismaz viena priekšējā ass un vismaz viena aizmugurējā ass, kuras paredzēts darbināt vienlaikus, tostarp transportlīdzekļus, kuros vienas ass piedziņu var atslēgt;

7.1.2. vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai vismaz viens līdzīgas darbības mehānisms, ja ar transportlīdzekli var uzbraukt 30 % slīpā virsmā, kuras slīpums aprēķināts transportlīdzeklim bez piekabes;

7.1.3. Turklāt tiem jāatbilst vismaz šādām sešām prasībām:

7.1.3.1. priekšējam pārkares leņķim ir jābūt vismaz 25°;

7.1.3.2. aizmugurējam pārkares leņķim ir jābūt vismaz 20°;

7.1.3.3. garenpārgājības leņķim ir jābūt vismaz 20°;

7.1.3.4. klīrenss zem priekšēja tilta ir vismaz 180 mm;

7.1.3.5. klīrenss zem aizmugurējā tilta ir vismaz 180 mm;

7.1.3.6. garenpārgājības klīrenss starp asīm ir vismaz 200 mm;

7.2. N1 kategorijas transportlīdzekļus ar maksimālo masu, kas pārsniedz divas tonnas, un N2, M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus ar maksimālo masu, kas nepārsniedz 12 tonnas, uzskata par apvidus transportlīdzekļiem, ja to visus riteņus paredzēts darbināt vienlaikus, tostarp transportlīdzekļus, kuros vienas ass piedziņu var atslēgt, vai ja ir izpildītas šādas trīs prasības:

7.2.1. vismaz vienu priekšējo asi un vismaz vienu aizmugurējo asi ir paredzēts darbināt vienlaikus, tostarp transportlīdzekļos, kuros vienas ass piedziņu var atslēgt;

7.2.2. ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai vismaz viens līdzīgas darbības mehānisms;

7.2.3. ar tiem var uzbraukt 25 % slīpā virsmā, kuras slīpums aprēķināts transportlīdzeklim bez piekabes;

7.3. M3 kategorijas transportlīdzekļus ar maksimālo masu, kas pārsniedz 12 tonnas, vai N3 kategorijas transportlīdzekļus uzskata par apvidus transportlīdzekļiem, ja to visus riteņus paredzēts darbināt vienlaikus, tostarp transportlīdzekļus, kuros vienas ass piedziņu var atslēgt, vai ja ir izpildītas šādas prasības:

7.3.1. vismaz puse riteņu ir dzenošie;

7.3.2. ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai vismaz viens līdzīgas darbības mehānisms;

7.3.3. ar tiem var uzbraukt 25 % slīpā virsmā, kuras slīpums aprēķināts transportlīdzeklim bez piekabes;

7.3.4. ir izpildītas vismaz četras no šādām sešām prasībām:

7.3.4.1. priekšējam pārkares leņķim ir jābūt vismaz 25°;

7.3.4.2. aizmugurējam pārkares leņķim ir jābūt vismaz 25°;

7.3.4.3. garenpārgajamības leņķim ir jābūt vismaz 25°;

7.3.4.4. klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 250 mm;

7.3.4.5. garenpārgajamības klīrenss ir vismaz 300 mm;

7.3.4.6. klīrenss zem aizmugurējā tilta ir vismaz 250 mm;

7.4. Krava un testa apstākļi:

7.4.1. N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa nepārsniedz divas tonnas, un M1 kategorijas transportlīdzekļiem ir jābūt nokomplektētiem, respektīvi, ar dzesēšanas šķidrumu, eļļām, degvielu, instrumentiem, rezerves riteni un vadītāju (vadītāja un attiecīgā gadījumā apkalpes locekļa svars ir 75 kg t.i., 68 kg cilvēka svars un 7 kg bagāžas svars, degvielas tvertne ir piepildīta līdz 90 % un citas sistēmas, kurās ir šķidrumi, izņemot tās, kurās lieto ūdeni – attiecīgi līdz 100 % no izgatavotāja norādītā tilpuma);

7.4.2. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot 7.4.1. punktā minētos transportlīdzekļus, jābūt piekrautiem ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu, kuru ir paziņojis izgatavotājs;

7.4.3. Spēju pārvarēt noteikto kāpumu (25 % un 30 %) pārbauda ar vienkāršu aprēķinu. Izņēmuma kārtā tehniskie dienesti tomēr var lūgt iesniegt attiecīgā tipa transportlīdzekli faktiskam testam;

7.4.4. Mērot priekšējo un aizmugurējo pārkares leņķi un garenpārgajamības leņķi, neņem vērā drošības konstrukcijas;

7.5. Klīrensa definīcijas un skices. (Priekšējā pārkares leņķa, aizmugurējā pārkares leņķa un garenpārgajamības leņķa definīcijas skatīt standartā LVS ISO 612:2006 L):

7.5.1. “Garenpārgajamības klīrenss” nozīmē īsāko attālumu starp zemes plakni un zemāko transportlīdzekļa fiksēto punktu. Daudzasu ratiņus uzskata par vienu asi;

7.5.2. Klīrenss zem viena tilta ir attālums zem augstākā punkta tā apļa arkai, kurš iziet caur uz vienas ass esošo riteņu riepas protektora nospiedumu (iekšējiem riteņiem, ja ir dubultriepas) un pieskaras zemākajam transportlīdzekļa fiksētajam punktam starp riteņiem. Neviena transportlīdzekļa nekustīgā daļa nedrīkst izvirzīties uz āru no diagrammā iezīmētās ietonētās daļas. Vajadzības gadījumā klīrensu vairākām asīm norāda atbilstīgi to izvietojumam, piemēram, 280/250/250;

7.6. Kombinēts apzīmējums.

Simbolu “G” kombinē vai nu ar simbolu “M”, vai “N”. Piemēram, N1 kategorijas transportlīdzekli, kurš ir piemērots lietošanai apvidū, kur nav ceļu, apzīmē kā N1G.

8. Speciālais transportlīdzeklis - ir transportlīdzeklis tāda uzdevuma izpildei, kam vajadzīgs speciāls virsbūves izkārtojums un/vai aprīkojums. Šī kategorija ietver ar ratiņkrēsliem piekļūstamus transportlīdzekļus:

8.1. dzīvojamais vieglais automobilis- ir M kategorijas speciālais transportlīdzeklis, kas ir konstruēts tā, lai tajā būtu dzīvojamā platība, kurā atrodas vismaz šāds aprīkojums:

8.1.1. sēdekļi un galds;

8.1.2. gultasvietas, kuras var izveidot no sēdekļiem;

8.1.3. virtuves iekārtas;

8.1.4. glabāšanas aprīkojums;

Piezīme: Šim aprīkojumam jābūt stingri piestiprinātam dzīvojamai platībai, tomēr galdu var konstruēt tā, lai tas būtu viegli noņemams;

8.2. Bruņoti transportlīdzekļi      - ir transportlīdzekļi, kuri ir konstruēti tā, lai aizsargātu pārvadātos pasažierus un/vai kravas, un atbilst ložu necaurlaidīga bruņojuma materiāla prasībām;

8.3. Neatliekamās medicīniskās palīdzības    transportlīdzekļi - M kategorijas transportlīdzekļi, ar kuriem paredzēts pārvadāt slimas vai ievainotas personas un kuros ir īpašs šim nolūkam paredzēts aprīkojums;

8.4. Katafalki ir M kategorijas transportlīdzekļi, ar kuriem paredzēts pārvadāt mirušas personas un kuros ir īpašs šim nolūkam paredzēts aprīkojums;

8.5. Ar ratiņkrēslu piekļūstams transportlīdzeklis ir M1 kategorijas transportlīdzeklis, kas īpaši konstruēts vai pārveidots tā, lai to, pārvietojoties pa ceļu, varētu izmantot viena vai vairākas ratiņkrēslā sēdošas personas;

8.6. Dzīvojamās piekabes - ir O kategorijas specialie transportlīdzekļi, kas paredzēti lietošanai uz ceļa un kas ir konstruēti tā, lai tajās būtu dzīvojamā platība, kurā atrodas vismaz šāds aprīkojums:

8.6.1. sēdekļi un galds;

8.6.2. gultasvietas, kuras var izveidot no sēdekļiem;

8.6.3. virtuves iekārtas;

8.6.4. glabāšanas aprīkojums;

8.7. Autoceltņi ir specializēti N3 kategorijas transportlīdzekļi, kas nav piemēroti kravu pārvadāšanai un ir aprīkoti ar celtni, kura celtspēja ir 400 kNm vai lielāka;

8.8. Citi speciālie transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kas definēti 5. punktā, izņemot 5.1. līdz 5.6. punktā minētos transportlīdzekļus. Kodi, kas attiecas uz “speciālajiem transportlīdzekļiem”, ir noteikti šā pielikuma II sadaļas 9. punktā un lietojami šai daļā noteiktajam mērķim.

II. Transportlīdzekļu virsbūvju veidi un to definīcijas

9. Virsbūves veidu 4. pielikuma I un II sadaļas 9.1. punktā un 6.pielikuma 37. punktā norāda saskaņā ar šādu kodifikāciju:

9.1. Vieglie automobiļi (M1).:

9.1.1. AA sedans - atbilstoši Latvijas standarta LVS 87:1997 „Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas” 1.2.4.1.1.1.apakšpunkta prasībām, ieskaitot arī transportlīdzekļus ar vairāk nekā četriem sānu logiem;

9.1.2. AB hečbeks - sedans(AA)  ar atveramu aizmugurējo daļu;

9.1.3. AC universāls - atbilstoši Latvijas standarta LVS 87:1997 „Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas” 1.2.4.1.2.1.apakšpunkta prasībām;

9.1.4. AD kupeja - atbilstoši Latvijas standarta LVS 87:1997 „Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas” 1.2.4.1.1.3.apakšpunkta prasībām;

9.1.5. AE kabriolets - atbilstoši Latvijas standarta LVS 87:1997 „Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas” 1.2.4.1.1.4.apakšpunkta prasībām;

9.1.6. AF plašlietojuma transportlīdzeklis  - transportlīdzeklis, izņemot AA līdz AE transportlīdzekļus, kas ir paredzēts pasažieru un viņu bagāžas vai kravu pārvadāšanai vienā nodalījumā. Tomēr, ja šis transportlīdzeklis atbilst abiem šiem noteikumiem:

9.1.6.1. sēdvietu skaits, izņemot vadītāja sēdvietu, nepārsniedz sešas; “sēdvietu” uzskata par esošu tad, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar sēdekļa stiprinājuma vietām. Sēdekļa stiprinājuma vietas ir tādi stiprinājumi, kurus var lietot. Lai stiprinājumu vietas nebūtu izmantojamas izgatavotājs šīs vietas likvidē, piemēram, pārlodējot (aizmetinot) pāri aizsargplāksnes vai pierīkojot līdzīgus pastāvīgus stiprinājumus, kurus nevar noņemt ar parastiem instrumentiem;

9.1.6.2. P – (M + N × 68) > N × 68

kur:

P = tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa kg,

M = pašmasa kg

N = sēdvietu skaits, izņemot vadītāja sēdvietu.

Šādu transportlīdzekli neuzskata par M1.kategorijas transportlīdzekli;

9.2. M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi;

9.2.1. I klases transportlīdzekļi:

9.2.1.1. CA vienstāva;

9.2.1.2. CB divstāvu;

9.2.1.3. CC vienstāva, posmains;

9.2.1.4. CD divstāvu, posmains;

9.2.1.5. CE zemgrīdas, vienstāva;

9.2.1.6. CF zemgrīdas, divstāvu;

9.2.1.7. CG posmains, zemgrīdas, vienstāva;

9.2.1.8. CH posmains, zemgrīdas, divstāvu;

9.2.2. II klases transportlīdzekļi:

9.2.2.1. CI vienstāva;

9.2.2.2. CJ divstāvu;

9.2.2.3. CK vienstāva, posmains;

9.2.2.4. CL divstāvu, posmains;

9.2.2.5. CM zemgrīdas vienstāva;

9.2.2.6. CN zemgrīdas, divstāvu;

9.2.2.7. CO posmains, zemgrīdas, vienstāva;

9.2.2.8. CP posmains, zemgrīdas, divstāvu;

9.2.3. III klases transportlīdzekļi:

9.2.3.1. CQ vienstāva;

9.2.3.2. CR divstāvu;

9.2.3.3. CS vienstāva, posmains;

9.2.3.4. CT divstāvu, posmains;

9.2.4. A klases transportlīdzekļi:

9.2.4.1. CU vienstāva;

9.2.4.2. CV zemgrīdas vienstāva;

9.2.5. B klases transportlīdzekļi:

9.2.5.1. CW vienstāva;

9.3. N kategorijas transportlīdzekļi:

9.3.1. BA kravas automobilis - N1, N2 vai N3 kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts vienīgi vai galvenokārt kravu pārvadāšanai. Tas var arī vilkt piekabi;

9.3.2. BB autofurgons - kravas furgons, kura kabīne ir integrēta virsbūvē;

9.3.3. BC seglu vilcējs - N1, N2 vai N3 kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts vienīgi vai galvenokārt piekabju vilkšanai;

9.3.4. BD Piekabi velkošs transportlīdzeklis (autovilcējs) - ir velkošais transportlīdzeklis, kas ir projektēts un konstruēts galvenokārt, lai vilktu piekabes, kas nav puspiekabes. Tas var būt aprīkots ar iekraušanas platformu;

9.3.5. Ja transportlīdzeklim, kas definēts kā BB tipa transportlīdzeklis un kura tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 3 500 kg:

9.3.5.1. sēdvietu skaits, izņemot vadītāja sēdvietu, pārsniedz sešas vai tas atbilst abiem šiem noteikumiem:

9.3.5.1.1. sēdvietu skaits, izņemot vadītāja sēdvietu, nepārsniedz sešas;

9.3.5.1.2. P – (M + N × 68) ≤ N × 68, šādu transportlīdzekli neuzskata par N kategorijas transportlīdzekli;

9.3.6. Ja transportlīdzeklis, kas definēts kā BA, BB tipa transportlīdzeklis ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu, kura pārsniedz 3 500 kg, BC vai BD, atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem, to neuzskata par N kategorijas transportlīdzekli:

9.3.6.1. sēdvietu skaits, izņemot vadītāja sēdvietu, pārsniedz 8 sēdvietas;

9.3.6.2. P – (M + N × 68) ≤ N × 68;

9.4. O kategorijas transportlīdzekļi:

9.4.1. DA puspiekabe - velkamais transportlīdzeklis, kas ir projektēts tā, lai to varētu savienot ar puspiekabi velkošo transportlīdzekli vai ar papildtiltu un lai pieliktu ievērojamu vertikālo slodzi velkošajam transportlīdzeklim vai papildtiltam;

9.4.2. DB piekabe - ir velkamais transportlīdzeklis, kam ir vismaz divas asis, no kurām vismaz viena ir vadāma, kas ir aprīkota ar jūgierīci, kura var pārvietoties vertikāli (attiecībā pret piekabi), un tā nepārnes būtisku statisko vertikālo slodzi uz velkošo transportlīdzekli (mazāk kā 100 daN). Kad puspiekabi savieno ar papildtiltu, to uzskata par piekabi ar stieņa sakabi.;

9.4.3. DC Piekabe ar centrāli novietotu  asi - monolītrāmja piekabe ar stieņa sakabi, kur ass(-is) ir novietota(-s) tuvu transportlīdzekļa smaguma centram (kad to vienmērīgi piekrauj) tā, lai tikai neliela statiskā vertikālā slodze, kas nepārsniedz 10 % no tās slodzes, kura atbilst piekabes maksimālajai masai, vai 1000 daN liela slodze (atkarībā no tā, kas mazāka) tiktu pārnesta uz velkošo transportlīdzekli;

9.5. Speciālie transportlīdzekļi:

9.5.1. SA Mehāniskie dzīvojamie vieglie transportlīdzekļi (skat. 8.1.apakšpunktu);

9.5.2. SB Bruņoti transportlīdzekļi (skat. 8.2.apakšpunktu);

9.5.3. SC Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi (skat. 8.3.apakšpunktu);

9.5.4. SD Katafalki (skat. 8.4.apakšpunktu);

9.5.5. SE Dzīvojamās piekabes (skat. 8.6.apakšpunktu);

9.5.6. SF Autoceltņi (skat. 8.7.apakšpunktu);

9.5.7. SG Citi speciālie transportlīdzekļi (skat. 8.8.apakšpunktu);

9.5.8. SH Ar ratiņkrēslu piekļūstams transportlīdzeklis (skat. 8.5.apakšpunktu).

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22. decembra noteikumiem Nr.1494

Transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

I. M₁ kategorijas transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

1. Transportlīdzekļa tips - transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

1.1. izgatavotājs;

1.2. izgatavotāja noteiktais tips;

1.3. konstrukcijas un dizaina būtiski aspekti:

1.3.1. šasija/grīda (acīmredzamas un būtiskas atšķirības);

1.3.2. motors (iekšdedzes/elektriskais/hibrīda).

2. Transportlīdzekļa tipa variants - viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

2.1. virsbūves veids (sedans, kupeja, universālis u.tml.);

2.2. motors:

2.2.1. darbības princips (divtaktu, četrtaktu, dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes);

2.2.2. cilindru skaits un izkārtojums;

2.2.3. jaudas atšķirība mazāka vai vienāda ar 30% (lielākā 1,3 reizes lielāka par mazāko);

2.2.4. motora tilpuma atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākais 1,2 reizes lielāks par mazāko);

2.3. dzenošo asu skaits, novietojums un savienojums;

2.4. vadāmo asu skaits un novietojums.

3. Varianta “versija” nozīmē transportlīdzekļus, kuros ir kombinēti punkti, kas norādīti informācijas paketē, kuru iesniedz saskaņā ar 4. pielikuma prasībām. Vienā versijā nedrīkst kombinēt vairākkārtējus ierakstus ar šādiem parametriem:

3.1. tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa;

3.2. motora darba tilpums;

3.3. maksimālā lietderīgā jauda;

3.4. pārnesumu kārbas tips un pārnesumu skaits;

3.5. maksimālais sēdvietu skaits, kas definēts 1.pielikuma II sadaļas 9.1.6.1.apakšpunktā.

II. M₂ un M₃ kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

4. Transportlīdzekļa tips - transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

4.1. izgatavotājs;

4.2. izgatavotāja noteiktais tips;

4.3. kategorija;

4.4. konstrukcijas un dizaina būtiski aspekti:

4.4.1. šasija/nesošā virsbūve (vienstāvu, divstāvu, posmainais, ar zemu grīdas novietojumu u.tml.) (acīmredzamas un būtiskas atšķirības);

4.4.2. asu skaits;

4.4.3. motors (iekšdedzes/ elektrisks/ hibrīda).

5. Transportlīdzekļa tipa variants - viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

5.1. autobusa klase, kas definēts 1.pielikuma I.sadaļas 3.punktā;

5.2. pabeigtības pakāpe pabeigts/nepabeigts;

5.3. motors:

5.3.1. darbības princips (divtaktu, četrtaktu, dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes);

5.3.2. cilindru skaits un novietojums;

5.3.3. jaudas atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākā 1,5 reizes lielāka par mazāko);

5.3.4. tilpuma atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākais 1,5 reizes lielāks par mazāko);

5.3.5. atrašanās vieta (priekšā/ vidū/ aizmugurē);

5.4. tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākā 1,2 reizes lielāka par mazāko);

5.5. dzenošo asu skaits, novietojums un savienojums;

5.6. vadāmo asu skaits un novietojums.

6. Varianta “versija” nozīmē transportlīdzekļus, kuros ir kombinēti punkti, kas norādīti informācijas paketē, kuru iesniedz saskaņā ar 4.pielikuma prasībām.

III. N₁, N₂ un N₃ kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

7. Transportlīdzekļa tips - transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

7.1. izgatavotājs;

7.1. izgatavotāja noteiktais tips;

7.2. kategorija;

7.3. konstrukcijas un dizaina būtiski aspekti:

7.3.1. šasija/grīda (acīmredzamas un būtiskas atšķirības);

7.3.2. asu skaits;

7.3.3. motors (iekšdedzes/elektriskais/hibrīda).

8. Transportlīdzekļa tipa variants - viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

8.1. virsbūves veids (piemēram, platforma/autocisterna/seglu vilcējs) (vienīgi pabeigtiem transportlīdzekļiem);

8.2. pabeigtības pakāpe pabeigts/nepabeigts;

8.3. motors:

8.3.1. darbības princips (divtaktu, četrtaktu, dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes);

8.3.2. cilindru skaits un izkārtojums;

8.3.3. jaudas atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākā 1,5 reizes lielāka par mazāko);

8.3.4. tilpuma atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākais 1,5 reizes lielāks par mazāko);

8.4. tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākā 1,2 reizes lielāka par mazāko);

8.5. dzenošo asu skaits, novietojums un savienojums;

8.6. vadāmo asu skaits un novietojums.

9. Varianta “versija” nozīmē transportlīdzekļus, kuros ir kombinēti punkti, kas norādīti informācijas paketē, kuru iesniedz saskaņā ar 4.pielikuma prasībām.

IV. O₁, O₂, O₃ un O₄ kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

10. Transportlīdzekļa tips - ietver transportlīdzekļus, kas neatšķiras vismaz šādos būtiskos aspektos:

10.1. izgatavotājs;

10.2. izgatavotāja noteiktais tips;

10.3. kategorija;

10.4. konstrukcijas un dizaina būtiski aspekti:

10.4.1. šasija/nesošās daļas (rāmja) (acīmredzamas un būtiskas atšķirības);

10.4.2 asu skaits;

10.4.3. piekabe/puspiekabe/piekabe ar centrāli novietotu asi;

10.4.4. bremžu sistēmas tips (piemēram, bez bremzēm/inerces bremzes/bremzes ar pastiprinātāju).

11. Tipa variants - ietver viena tipa transportlīdzekļus, kuriem kopīgas šādas pazīmes:

11.1. virsbūves veids (piemēram, dzīvojamā piekabe/platforma/cisterna) (vienīgi pabeigtiem/vairākos posmos pabeigtiem;

11.2. pabeigtības pakāpe (pabeigts/nepabeigts);

11.3. tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākā 1,2 reizes lielāka par mazāko);

11.4. vadāmo asu skaits un novietojums.

12. Varianta “versija” nozīmē transportlīdzekļus, kuros ir kombinēti punkti, kas norādīti informācijas paketē.

13. Visām kategorijām pilnīgai transportlīdzekļa identifikācijai, ko veic vienīgi pēc tipa, varianta un versijas apzīmējuma, ir jāatbilst vienai precīzai visu tehnisko raksturlielumu definīcijai, kuri ir vajadzīgi, lai transportlīdzekli varētu sākt ekspluatēt.

V. L kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

13. Transportlīdzekļa tips - transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

13.1. transportlīdzekļa kategorija;

13.2. izgatavotājs;

13.3. izgatavotāja noteiktais tips;

13.4. šasija.

14. Transportlīdzekļa tipa variants - viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem var būt atšķirīgas šādas pazīmes:

14.1. virsbūves (rāmja) forma;

14.2. pašmasa un tehniski pieļaujamā maksimālā masa (atšķirība vairāk par 20%);

14.3. motora veids (dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes, elektrisks/ hibrīds);

14.4. motora darbības ciklu skaits (divtaktu vai četrtaktu);

14.5. cilindru darba tilpums (atšķiras vairāk par 30%);

14.6. cilindru skaits un izvietojums;

14.7. jauda (atšķiras vairāk par 30%);

14.8. darbības veids (tikai elektromotoriem);

14.9. vilkmes bateriju skaits un ietilpība.

15. Transportlīdzekļa varianta versija - viena tipa vai varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem var būt atšķirīgas šādas pazīmes:

15.1. transmisijas veids (automātiska vai neautomātiska pārnesumu kārba, pārnesumu skaitļi, pārnesumu pārslēgšanas metode, u.tml.);

15.2. cilindru darba tilpums (atšķirība mazāka par 30%);

15.3. jauda (atšķirība mazāka par 30%);

15.4. pašmasa un tehniski pieļaujamā maksimālā masa (atšķirība mazāka par 20%);

15.5. citas nebūtiskas atšķirības, kas neattiecas uz augstāk minētajām, bet ir minētas transportlīdzekļa tipa tehniskajā aprakstā.

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1494

Obligātai atbilstības novērtēšanai pakļautās transportlīdzekļu sastāvdaļas (parametri) un pielietojamo tehnisko normatīvu saraksts

Nr.p.k.	Sastāvdaļas (parametri)	Transportlīdzekļu kategorijas
		L		M, N, O
		Direktīvas/ANO Noteikumi		Direktīvas/ANO Noteikumi
1.	Dzirksteļaizdedzes un kompresijas aizdedzes iekšdedzes motori attiecībā uz:
1.1.	to izmešiem un cietajām daļiņām	97/24/EK 5.nod	-	88/77/EEK	49
1.2.	lietderīgās jaudas mērījumiem	95/1/EK	-	-	85
1.3.	maksimālā griezes momenta mērījumiem		-	-	-
2.	Kompresijas aizdedzes motoru dūmainība	-	-	-	24
3.	Speciāls barošanas sistēmas aprīkojums:
3.1.	tvertnes motoriem, kas darbināmi ar sašķidrinātu naftas gāzi (SNG)	-	-	-	67
3.2.	Saspiestas dabasgāzes tvertnes	-	-		110
4.	Pasākumi pret motoru forsēšanu	97/24/EK 7.nod	-	-	-
5.	Izplūdes gāzu trokšņu slāpēšanas ierīces	97/24/EK 9.nod	92	70/157/EEK	59
6.	Atgāzu katalītiskie neitralizatori	-	-	70/220/EEK	103
7.	Drošības konstrukcijas:
7.1.	priekšējās	-	-	-	93
7.2.	aizmugurējās	-	-	70/221/EEK	58
7.3.	sānu	-	-	89/297/EEK	73
8.	Skaņas signālierīces	93/30/EEK	28	70/388/EEK	28
9.	Atpakaļskata spoguļi un netiešās redzamības ierīces
9.1.	Atpakaļskata spoguļi	97/24/EK 4.nod	81/46	71/127/EEK	46
9.2.	Netiešās redzamības ierīces			2003/97/EK
10.	Bremžu loki, kluči un uzlikas	-	90	71/320/EEK	90
11.	Pretaizbraukšanas ierīces	93/33/EEK	-	-	-
12.	Imobilaizeri	-	-	74/61/EEK	97
13.	Trauksmes signalizācijas ierīces	-	-
14.	Sēdekļu izturība	-	-	74/408/EEK	17 80
15.	Sēdekļu pagalvji	-	-	78/932/EEK	25
16.	Jumta bagāžnieki un radio antenas	-	-	74/483/EEK	26
17.	Transportlīdzekļu ārējie izvirzījumi	97/24/EK 3.nod	-	-	-
18.	Atstarotāji	76/757/EEK	3	76/757/EEK	3
19.	Gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana	93/92/EEK	-	-	-
20.	Lukturi:
20.1.	dienas gaitas lukturi	-	-	76/758/EEK	87
20.2.	gabarītu, bremzēšanas un kontūrlukturi	97/24/EC 2.nod	50		7
20.3.	sānu gabarītlukturi		50		91
20.4.	virzienrādītāji		50	76/759/EEK	6
20.5.	aizmugurējās numura zīmes lukturīši		50	76/760/EEK	4
20.6.	priekšējie miglas lukturi		19	76/762/EEK	19
20.7.	aizmugurējie miglas lukturi		38	77/538/EEK	38
20.8.	atpakaļgaitas lukturi		23	77/539/EEK	23
20.9.	stāvgaismas lukturi	-	-	77/540/EEK	77
21.	Galvenie lukturi:
21.1.	galvenie lukturi	97/24/EK 2.nod	56/57 76	76/761/EEK	1
21.2.	hermetizētie galvenie lukturi (SB)	-	-		5
21.3.	galvenie lukturi ar halogēnām spuldzēm	97/24/EK 2.nod	72/82		8/20
21.4.	halogēnie hermetizētie galvenie lukturi	-	-		31
21.5.	gāzu lokizlādes galvenie lukturi	-	-		98
21.6.	Galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo gaismu	-	-		112
21.7.	Adaptīvas priekšējā apgaismojuma sistēmas	-	-		123
22.	Gaismas avoti:
22.1.	gāzu lokizlādes lukturu gaismas avoti	-	-		99
22.2.	kvēlspuldzes	97/24/EK 2.nod	37		37
23.	Personu noturošās ierobežotājsistēmas:
23.1.	pieaugušo drošības jostas un to sistēmas	97/24/EK 11.nod	16	77/541/EEK	16
23.2.	Bērna aizsargsistēmas (jostas, sēdeklīši)	-	-	-	44
24.	Bākugunis	-	-	-	65
25.	Galveno lukturu tīrītāji un apskalotāji	-	-	-	45
26.	Pretšļakatu ierīces	-	-	91/226/EEK	-
27.	Neplīstoši stikli, stiklu materiāli	92/22/EEK	43	92/22/EEK	43
28.	Riepas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm	97/24/EK 2.nod	75	92/23/EEK	30
29.	Riepas komerciālajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm		75		54
30.	Ātruma ierobežotājierīces	-	-	92/24/EEK	89
31.	Mehāniskās sakabes ierīces	97/24/EK 10.nod		94/20/EK	55
32.	Saīsinātā tipa sakabes ierīces	-	-	-	102
33.	Interjera materiāli	-	-	95/28/EK	-
34.	Aizsargķiveres un to stikli	-	-	-	22
35.	Avārijas zīmes	-	-	-	27
36.	Aizmugurējās pazīšanas zīmes	-	-	-	70
36.	Atstarojošie marķējumi	-	-	-	104
37.	Elektromagnētiskā savietojamība	97/24/EK 8.nod	-	-	-
38.	Degvielas tvertnes	97/24/EK 6.nod	-	-
39.	Tahogrāfi	-	-	3821/85	-
40.	Maksimālā konstruktīvā ātruma mērījumi	95/1/EK	-	-	-
41.	Vadības ierīču identifikācija	93/29/EEK	-	-	-
42.	Stāvbalsti	93/31/EEK	-	-	-
43.	Pasažieru rokturi	93/32/EEK	-	-	-
44.	Pneimatiskās riepas ar atjaunotu protektoru	-	-	-	108 109
45.	Priekšējās aizsardzības sistēmas	-	-	(EK) Nr. 78/2009	-

Piezīme: sastāvdaļas var tikt iedalītas oriģinālā vai neoriģinālā aprīkojuma sastāvdaļās. Par oriģinālā aprīkojuma sastāvdaļām uzskata sastāvdaļas, kas uzstādītas transportlīdzekļa tipa atbilstības novērtēšanas laikā. Par neoriģināla aprīkojuma sastāvdaļām uzskatāmas sastāvdaļas, kas paredzētas oriģinālo sastāvdaļu nomaiņai transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1494

Transportlīdzekļu tehniskie apraksti

I. M, N un O kategoriju transportlīdzekļu tipa tehniskais apraksts valsts tipa apstiprinājumam ⁽¹⁾

1.nodaļa

0. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

0.1. Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums):……………………....

0.2. Tips: …………………………………………………………….…….

0.2.1.   Komercnosaukums (-i) (ja ir): ………………………………...……...

0.3. Tipa identifikācijas veids (ja atrodas uz transportlīdzekļa) ^(a):……......

0.3.1.   Šī apzīmējuma atrašanās vieta: ..……………………………………..

0.4. Transportlīdzekļa kategorija ^(b): ……………………………………...

0.5. Izgatavotāja nosaukums un adrese: …………………………………..

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-s): ...........................

0.9. Tipa apstiprinājuma turētāja (oficiālā izgatavotāja pārstāvja Latvijā) nosaukums un adrese(-s): ………………………………………….....

1. VISPĀRĪGIE DATI UN KONSTRUKCIJAS PARAMETRI

1.1. Transportlīdzekļa parauga fotoattēli un/vai rasējumi: ….....................

1.3. Asu un riteņu skaits: .............................................................................

1.3.2.   Vadāmo asu skaits un izvietojums: ......................................................

1.3.3.   Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): ......................

1.6. Motora atrašanās vieta un novietojums: ...............................................

1.8. Vadības puse: kreisajā/ labajā pusē ⁽²⁾

1.8.1. Transportlīdzeklis aprīkots braukšanai pa labo/ kreiso ⁽²⁾ pusi

2. MASAS UN GABARĪTI ^(c) (kg un mm) (vajadzības gadījumā skatīt rasējumu)

2.1. Garenbāze(-s) (pie pilnas slodzes) ^(d):...............................….……….

2.3.1.   Vadāmo asu šķērsbāze (-s) ^(e):………...........................……………..

2.3.2.   Pārējo asu šķērsbāze (-s) ^(e): …………....................................………

2.4. Transportlīdzekļa gabarīti:

2.4.1. Šasijai bez virsbūves ⁽³⁾

2.4.1.1. Garums ^(f): . ………………….………………………………………

2.4.1.1.1.   Maksimālais pieļaujamais garums:……………..……………………

2.4.1.1.2. Minimālais pieļaujamais garums: ……………………………….…..

2.4.1.2. Platums ^(g):…………….……………………………………………..

2.4.1.2.1.   Maksimālais pieļaujamais platums:………….………..……………...

2.4.1.2.2.   Minimālais pieļaujamais platums:…………………………………….

2.4.1.3. Augstums (nenoslogotā stāvoklī) ^(h) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu):……..…………

2.4.2.   Šasijai ar virsbūvi:……………………………………………………

2.4.2.1.   Garums ^(f): .........................................................................................

2.4.2.2.   Platums ^(g): .............................................................................………

2.4.2.3.   Augstums (nenoslogotā stāvoklī) ^(h) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo darba stāvokli): ……….............................

2.6. Transportlīdzekļa pašmasa (minimālā un maksimālā katram variantam vai versijai (tikai M₁ kategorijas transportlīdzekļiem)) kopā ar virsbūvi un kopā ar sakabes ierīci, ja tas ir vilcējs, kas nepieder kategorijai M₁, vai šasijas masa kopā ar kabīni, ja izgatavotājs neuzstāda virsbūvi un/vai sakabes ierīci (ieskaitot dzesēšanas šķidrumu, eļļas, degvielu, 100% citu šķidrumu, izņemot izmantoto ūdeni, instrumentus, rezerves riteni un vadītāju; autobusu gadījumā- apkalpes locekļa masa (75 kg), ja transportlīdzeklī ir tam paredzēta sēdvieta) ⁽ⁱ⁾: ………………………………………………..

2.6.1. Pašmasas sadalījums pa asīm (puspiekabes vai piekabes ar centrāli novietotu asi gadījumā arī slodze uz sakabes punktu): ………………

2.7. Izgatavotāja norādītā pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa nepabeigtiem transportlīdzekļiem: ...…………………………………

2.8. Izgatavotāja norādītā pilnā masa (minimālā un maksimālā katram variantam vai versijai (tikai M₁ kategorijas transportlīdzekļiem)) ^(j): ..

2.8.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm, bet puspiekabēm vai piekabēm ar centrāli novietotu asi- slodze uz sakabes punktu:……………….…...

2.9. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas sadalījums pa asīm: .........…

2.11. Tehniski pieļaujamā velkamā transportlīdzekļa masa:

2.11.1. Piekabes gadījumā: ..............................................................................

2.11.2. Puspiekabes gadījumā ^(k): .....................................................................

2.11.3. Piekabes ar centrāli novietotu asi gadījumā: ........................................

2.11.4. Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa: ….…...................

2.11.6. Piekabes bez bremzēm maksimālā masa: ......................................…...

2.12. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā vertikālā slodze/masa uz transportlīdzekļa sakabes punktu:

2.12.1.   Uz mehāniskā transportlīdzekļa sakabes ierīci: ……………………...

2.12.2.   Puspiekabei vai piekabei ar centrālo asi:……………………………...

3. MOTORS ^(L)

3.1. Motora izgatavotājs: …….....................................................................

3.1.1.   Izgatavotāja motora kods (kā  norādīts uz motora vai ar citiem identifikācijas līdzekļiem):……………………..……………………..

3.2. Iekšdedzes motors:……………………………………………………

3.2.1.1.   Darbības princips: dzirksteļaizdedze/ kompresijas aizdedze ⁽²⁾………

Cikls: četrtaktu/divtaktu/rotācijas ⁽²⁾………………………………….

3.2.1.2.   Cilindru skaits un novietojums: ..………….……….............................

3.2.1.3.   Motora darba tilpums ^(m): … cm³…………………………………….

3.2.1.8.   Maksimālā lietderīgā jauda ⁽ⁿ⁾: … kW ar … min^–1

3.2.2. Degviela: dīzeļdegviela/ benzīns/ sašķidrināta naftas gāze/ dabasgāze vai biometāns/etanols (E 85)/biodīzeļdegviela/ ūdeņradis ⁽²⁾⁽⁴⁾

3.2.3.1.1. Degvielas tvertņu skaits un tilpums (litros) ⁽ⁿ⁾: ………………………

3.2.4.   Degvielas padeve

3.2.4.1.   Ar karburatora(-u) palīdzību: jā/ nē ⁽²⁾

3.2.4.2.   Iesmidzinot degvielu (tikai kompresijas aizdedzes gadījumā): jā/nē ⁽²⁾

3.2.4.2.2. Darbības princips: tieša iesmidzināšana/priekškamera/virpuļkamera⁽²⁾

3.2.4.3.   Iesmidzinot degvielu (tikai dzirksteļaizdedzes motoriem): jā/ nē ⁽²⁾

3.2.7.   Dzeses sistēma (šķidruma/ gaisa) ⁽²⁾

3.2.8.   Ieplūdes sistēma:……………………………………………………...

3.2.8.1. Turbopūte: ir/ nav ⁽²⁾

3.2.8.2. Starpdzesētājs: ir/nav ⁽²⁾

3.2.9. Atgāzu izplūdes sistēma:…………………………………………….

3.2.9.5. Atgāzu izplūdes sistēmas izvada atrašanās vietas attēls (izņemot M₁ un O kategoriju transportlīdzekļiem) ^(k) :……………………………

3.2.12. Pasākumi pret apkārtējās vides piesārņošanu:……………………….

3.2.12.2.   Papildus ierīces pret apkārtējās vides piesārņošanu (ja ir, bet nav aprakstītas citā sadaļā)

3.2.12.2.1. Katalītiskais atgāzu neitralizators: ir/ nav ⁽²⁾

3.2.12.2.2. Skābekļa zonde: ir/ nav ⁽²⁾

3.2.12.2.3. Gaisa papildus padeve: ir/ nav ⁽²⁾

3.2.12.2.4. Izplūdes gāzu recirkulācija: ir/ nav ⁽²⁾

3.2.12.2.5. Iztvaikojumu emisijas kontroles sistēma: ir/ nav ⁽²⁾

3.2.12.2.6. Cieto daļiņu uztvērējs: ir/ nav ⁽²⁾

3.2.12.2.7. Iebūvētā diagnostikas sistēma (OBD): ir/ nav ⁽²⁾

3.2.12.2.8.   Citas sistēmas (apraksts un darbības veids):

3.2.12.2.9. Griezes momenta ierobežotājs: ir/nav ⁽²⁾

3.2.13.1.   Absorbcijas koeficienta atrašanās vieta (tikai kompresijas aizdedzes motoriem):…………………………………………….………………

3.2.15.   Sašķidrinātas naftas gāzes padeves sistēma: ir/nav ⁽²⁾

3.2.16.   Dabasgāzes padeves sistēma: ir/nav ⁽²⁾

3.3. Elektromotors:

3.3.1.   Tips (tinumi, ierosme): .............................................................………

3.3.1.1.   Maksimālā jauda stundā: .................... kW

3.3.1.2.   Darba spriegums: .................... V

3.3.2.   Akumulators:…………………………………………………………

3.3.2.4.   Novietojums: ................................................................................……

3.4. Iekšdedzes vai citu motoru kombinācija……………………………...

3.4.1.   Hibrīdveida elektromobilis: ir/nav ⁽²⁾

3.4.2.   Hibrīdveida elektromobiļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa/ nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa ⁽²⁾

4. TRANSMISIJA ^(o)

4.2. Tips (mehāniska, hidrauliska, elektriska, u.c.): ....................................

4.5. Pārnesumu kārba:

4.5.1.   Tips (rokas vadības/automātiska/ variators) ⁽²⁾

4.6. Pārnesumu skaitļi:

Pārnesums	Pārnesumu skaitļi
	Pārnesumu kārbas	Galvenā pārvada
Variatora maksimums (2) 1 2 3 utt. Variatora minimums (2) Atpakaļgaita

4.7. Transportlīdzekļa maksimālais konstruktīvais ātrums (km/h) ^(p) ........

6. BALSTIEKĀRTA

6.2. Katras ass balstiekārtas tips un konstrukcija: ………………………...

6.2.1.   Augstuma regulācija: ir/ nav/ pēc izvēles ⁽²⁾

6.6.1. Riepas/diska kombinācija(-s) (riepām norādīt izmēra apzīmējumu, minimālo slodzes indeksu, ātruma kategorijas simbolu un riteņu loka izmēru(-s)) ^(r):………………………………………………..……….

6.6.1.1.   Asis:

6.6.1.1.1. 1. ass: ............................................................................................……

6.6.1.1.2. 2. ass: ...........................................................................................…utt.

6.6.1.2.   Rezerves ritenis, ja ir: ………………………………………………...

7. STŪRES IEKĀRTA

7.2. Mehānisms un vadība:………………………..……………………….

7.2.1.   Mehānisma tips (attiecīgā gadījumā norādīt priekšējo un aizmugurējo): ……..........…........................………........................

7.2.2.   Savienojums ar riteņiem (ieskaitot no mehāniskās atšķirīgu savienojumu; attiecīgā gadījumā norādīt priekšējo un aizmugurējo):........................................................................................

7.2.3.   Pastiprināšanas metode, ja ir: ...........................................................…

8.   BREMZES

8.5. Antibloķēšanas sistēma (ABS): ir/ nav/ pēc izvēles ⁽²⁾

8.9. Bremžu iekārtas īss apraksts: ...............................................................

Darba bremze(-s): .................................................................................

Stāvbremze(-s): ....................................................................................

Avārijas bremze(-s): .............................................................................

Papildbremze(-s)(transmisijas bremze, motora bremze, u.c.): .............

Riteņu bremžu mehānismi: ...................................................................

Bremžu mehānismu loki / kluči ⁽²⁾ satur / nesatur ⁽²⁾ azbesta materiālus (norādīt pa asīm, ja atšķiras) ^(k)

9.   VIRSBŪVE

9.1. Virsbūves veids, izmantojot 1.pielikuma II.sadaļas 9.punktā noteiktos kodus : ……………………………………………………..

9.3.1.   Durvju skaits un izvietojums:........................................................……

9.9.2. Citas netiešas redzamības ierīces, izņemot spoguļus ⁽²⁾:……………...

9.9.2.1. Ierīces tips un tehniskais apraksts ⁽²⁾:…………………………………

9.10. Iekšējais aprīkojums:

9.10.3. Sēdvietas:……………………………………………………………..

9.10.3.1.   Skaits: ............................................................................……………..

9.10.3.1.1. Stāvoklis un izvietojums:……………………………………………..

9.10.3.2.   Sēdvieta(-as), kura(-as) nav paredzēts izmantot braukšanas laikā:.......

9.10.4.1.   Pagalvju veids (-i): integrēts/ demontējams/ atsevišķs ⁽²⁾

9.10.8. Gāze, kas gaisa kondicionēšanas sistēmā izmantota kā aukstumreaģents ⁽²⁾: …………………………………………………..

9.10.8.1.   Gaisa kondicionēšanas sistēmā paredzēts izmantot fluorētu siltumnīcefekta gāzi ar globālās sasilšanas potenciālu, augstāku nekā 150: ir/nav ⁽²⁾…………………………………………………………

9.12.2. Papildus drošības ierīču veids un novietojums (norādīt: ir/ nav/ pēc izvēles): (L = kreisā puse, R = labā puse, C = centrs)

		Priekšējais drošības spilvens	Sānu drošības spilvens	Drošības jostas spriegošanas ierīce
	L
Pirmā sēdekļu rinda	C
	R
	L
Otrā sēdekļu rinda (*)	C
	R
(*) Šo tabulu var papildināt tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir vairāk nekā divas sēdekļu rindas vai vairāk nekā trīs sēdekļi vienā rindā

9.17. Obligātās izgatavotāja plāksnītes……………………………………..

9.17.1. Izgatavotāja plāksnīšu un uzrakstu, kā arī šasijas numura atrašanās vietu fotogrāfijas un/vai rasējumi: .…………………...........................

9.17.4.1.   Visu VIN pielietojamo burtu un ciparu kombināciju izskaidrojums: ..

11. VELKOŠO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN PIEKABJU , UN PUSPIEKABJU SAKABES IERĪCES

11.1. Uzstādīto vai uzstādāmo sakabes ierīču klase un raksturojošie parametri (D, S, V, U): .........................................................................

11.3. Instrukcija vai principiāla shēma sakabes ierīces uzstādīšanai uz transportlīdzekļa un izgatavotāja norādīto stiprināšanas punktu uz transportlīdzekļa fotogrāfijas vai rasējumi, kā arī papildus informācija, ja sakabes ierīces uzstādāmas transportlīdzekļa tipa konkrētiem variantiem vai versijām: ....................................................

11.4. Informācija par speciālas sakabes skavas vai montāžas plates stiprināšanu: ………………………………………………………….

12. DAŽĀDI ⁽²⁾

12.7.1.   Transportlīdzeklī uzstādīta maza darbības rādiusa 24 GHz radara iekārta: ir/nav ⁽²⁾

13. INFORMĀCIJA, KAS ATTIECINĀMA TIKAI UZ M₂ UN M₃ KATEGORIJU TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

13.1. Autobusa klase (I, II, III, A, B): …………………………..…………

13.1.0. Apkalpes locekļu sēdvietu skaits: ...........................................……...

13.1.2. Šasiju tipi, kurām var pierīkot EK tipa apstiprinātu virsbūvi (izgatavotājs(-i) un transportlīdzekļa(-u) tipi)⁽³⁾:………………….…

13.3. Pasažieru skaits (sēdvietas un stāvvietas):………………….………..

13.3.1. Kopējais (N): .......................................................................................

13.3.2.    Augšējais klājs ^{(2) (3)}:………………………………………….………

13.3.3. Apakšējais klājs ^{(2) (3)}:………………………………………………..

13.3.5. Pasažieru stāvvietu skaits: ...................................................................

13.4. Pasažieru sēdvietu skaits:……..……………………………………...

13.4.1. Kopējais (A):: .......................................................................................

13.4.2. Augšējais klājs:.....................................................................................

13.4.3. Apakšējais klājs:....................................................................................

13.4.4. Invalīdu ratiņu vietu skaits M₂ un M₃ kategorijas transportlīdzekļos⁽³⁾:…………………………………………………..

13.5. Darba durvju skaits: .............................................................................

13.6. Avārijas izeju skaits (durvis, logi, lūkas):

13.6.1. Kopējais: ..............................................................................................

13.6.2. Augšējais klājs:.....................................................................................

13.6.3. Apakšējais klājs:....................................................................................

13.7. Bagāžas nodalījuma (-u) tilpums: ................................................... m³

13.8. Bagāžas pārvadāšanai paredzētais jumta laukums: ........................ m²

13.9. Ierīces, kas paredzētas pasažieru iekāpšanas atvieglošanai (traps, paceļama platforma, atbalstu sistēmas): ........................................…

16.   TRANSPORTLĪDZEKĻA REMONTA UN TEHNISKĀS APKOPES INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA⁽²⁾

16.1. Galvenās tīmekļa vietnes adrese, kurā ir sniegta informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi:……………………….

2.nodaļa

Transportlīdzekļa tipa variantu un versiju identifikācija

Tabula, kas parāda 1.nodaļā minēto parametru atšķirības katram tipa variantam un versijai. Šīs atšķirības norādāmas apzīmējuma sākumā ar lielajiem alfabēta burtiem tādā veidā, lai būtu skaidri redzams, kuras atšķirības attiecināmas uz katru tipa variantu un versiju.

Katra transportlīdzekļa tipa ietvaros katram variantam aizpildāma atsevišķa tabula. Ja visām tipa varianta versijām dati ir vienādi, tad ailītē “Versijas Nr.” tiek norādīts “Visas”.

Pozīcijas Nr.	Visas	1. versija	2. versija	utt.	Versijas Nr.

Šos datus drīkst iesniegt jebkurā citā formā vai izkārtojumā, ja tiek nodrošināta nepieciešamās informācijas saņemšana un tās pārskatāmība.

Visos gadījumos norādāmas arī visu transportlīdzekļa tipa variantu un versiju iespējamās kombinācijas.

Katrs tipa variants un katra versija tiek apzīmēta ar burtu vai ciparu kombināciju, kas tiek norādīta katra transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā (6.pielikums).

Variants(-i), kurš(-i) atbilst 11.pielikumam, jāidentificē, izmantojot īpašu burtu vai ciparu kodu.

3.nodaļa

Atsevišķo tehnisko normatīvu tipa apstiprinājumu numuru saraksts

Par katru transportlīdzekļa tipu iesniedzams visu atsevišķo tehnisko normatīvu tipa apstiprinājumu numuru saraksts tādā secībā, kā noteikts šo noteikumu 11.pielikuma I sadaļā.

Sastāvdaļas/ parametri	Tipa apstiprinājuma numurs un marķējums atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām	Pagarinājuma datums	Variants(-i)/ Versija(-s)

Paraksts:   .........................................................................

Ieņemamais amats: .........................................................…..

Datums: .........................................................................

____________________________

⁽¹⁾ M, N un O kategoriju transportlīdzekļu tipa tehniskais apraksts EK tipa apstiprinājumam jāiesniedz atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1060/2008 II pielikumam.

⁽²⁾ Svītrot, ja nav attiecināms.

 ⁽³⁾    Attiecas tikai uz jauniem transportlīdzekļu tipiem.

⁽⁴⁾  Transportlīdzekļos kā degvielu var izmantot gan benzīnu, gan gāzveida degvielu, bet, ja benzīnu lieto vienīgi ārkārtas situācijā vai motora iedarbināšanai un ja benzīna tvertnē var iepildīt ne vairāk kā 15 litrus benzīna, testa vajadzībām šādus transportlīdzekļus uzskata par vienīgi ar gāzveida degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem.

^(a) Ja transportlīdzekļa tipa identifikācijas apzīmējumā ietilpst simboli, kas neattiecas uz transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa identifikāciju atbilstoši šim tehniskajam aprakstam, šie apzīmējumi aizstājami ar simbolu “?” (piem., ABC??123??).

^(b) Klasifikācija atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma prasībām.

^(c) Ja ir versijas ar normālu kabīni un kabīni ar guļamvietu, jānorāda masas un izmērus abos gadījumos.

^(d) Atbilstoši standartam LVS ISO 612:2006 „Ceļu transportlīdzekļi. Ceļu transportlīdzekļu un velkamo transportlīdzekļu izmēri. Termini un definīcijas” 6.4.apakšpunkta prasībām.

^(e) Atbilstoši standartam LVS ISO 612:2006 „Ceļu transportlīdzekļi. Ceļu transportlīdzekļu un velkamo transportlīdzekļu izmēri. Termini un definīcijas” 6.5.apakšpunkta prasībām.

^(f) Atbilstoši standartam LVS ISO 612:2006 „Ceļu transportlīdzekļi. Ceļu transportlīdzekļu un velkamo transportlīdzekļu izmēri. Termini un definīcijas” 6.1.apakšpunkta prasībām, bet M₂, M₃, N un O kategoriju transportlīdzekļiem - atbilstoši direktīvas 97/27/EK I.Pielikuma 2.4.1.apakšpunkta prasībām.

^(g) Atbilstoši standartam LVS ISO 612:2006 „Ceļu transportlīdzekļi. Ceļu transportlīdzekļu un velkamo transportlīdzekļu izmēri. Termini un definīcijas” 6.2.apakšpunkta prasībām, bet M₂, M₃, N un O kategoriju transportlīdzekļiem - atbilstoši direktīvas 97/27/EK I.Pielikuma 2.4.2.apakšpunkta prasībām.

^(h) Atbilstoši standartam LVS ISO 612:2006 „Ceļu transportlīdzekļi. Ceļu transportlīdzekļu un velkamo transportlīdzekļu izmēri. Termini un definīcijas” 6.3.apakšpunkta. prasībām, bet M₂, M₃, N un O kategoriju transportlīdzekļiem - atbilstoši direktīvas 97/27/EK I.Pielikuma 2.4.3.apakšpunkta prasībām.

⁽ⁱ⁾ Vadītāja masu pieņem 75 kg; degvielas tvertnēm jābūt piepildītām 90% no izgatavotāja noteiktā tilpuma.

^(j) Puspiekabēm un kravas automobiļiem seglu vilcējiem pilna masa sastāv no transportlīdzekļa pašmasas un slodzes uz seglu ierīci.

^(k)   Atbilstoši direktīvas 70/156/EEK, ņemot vērā ar direktīvu 98/14/EK izdarītos grozījumus, I.pielikuma prasībām.

^(L) Par netradicionāla tipa motoriem un sastāvdaļām iesniedzami dati, kas ekvivalenti šeit minētajiem.

^(m)   Šo vērtību aprēķina, pieņemot, ka π = 3.1416 un noapaļo līdz tuvākajam cm³.

⁽ⁿ⁾ Noteikts atbilstoši direktīvas 80/1269/EEK prasībām.

^(o) Norādītie dati iesniedzami par katru variantu.

^(p) Pieļaujama 5% pielaide.

^(r)   Z kategorijas riepām, kuras paredzēts transportlīdzekļiem, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 300 km/h, norāda līdzvērtīgu informāciju.

II. L kategoriju transportlīdzekļu tipa tehniskais apraksts.

1.nodaļa

Tehniskais apraksts visu L kategoriju transportlīdzekļu tipiem

0. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

0.1. Marka: ..................................................................................................

0.2. Tips (norādot iespējamos variantus un versijas un identificējot katru no tiem ar ciparu vai burtu kombināciju): ……………………………

0.3. Tipa identifikācijas veids (ja atrodas uz transportlīdzekļa) ^(a): .............

0.3.1.   Šī apzīmējuma atrašanās vieta: ...................……………………….....

0.4. Transportlīdzekļa kategorija ^(b): ......................................…..................

0.5. Izgatavotāja nosaukums un adrese: ......................................................

0.6. Izgatavotāja pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese: ……….........

0.7. Transportlīdzekļa izgatavotāja plāksnītes stiprināšanas veids un vieta: ………………………………………………………………….

0.7.1.   Tipa sērijas numurs sākas ar Nr.: .........................................................

0.8. Sastāvdaļu tipa apstiprinājuma marķējumu atrašanās vieta un stiprinājuma veids: …………………………………………………...

1. TRANSPORTLĪDZEKĻA VISPĀRĪGĀ KONSTRUKCIJA

1.1. Transportlīdzekļa prototipa fotogrāfijas vai rasējumi: .........................

1.2. Pabeigta transportlīdzekļa kopsalikuma rasējums ar gabarītizmēriem:

1.3. Asu un riteņu skaits: ……………………………………….................

1.4. Motora atrašanās vieta un novietojums: ...............................................

2. MASAS [kg] ^(c)

2.1. Transportlīdzekļa pašmasa: ..................................................................

2.1.1.   Pašmasas sadalījums pa asīm: ..............................................................

2.2. Transportlīdzekļa pašmasa kopā ar vadītāju: .......................................

2.2.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm: ..............................................................

2.3. Izgatavotāja norādītā pilnā masa: ………………………….................

2.3.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm: ..............................................................

2.3.2.   Tehniski pieļaujamās maksimālās masas sadalījums pa asīm: .............

2.4. Maksimālais kāpums, kādā iespējams uzsākt kustību pie izgatavotāja norādītās tehniski pieļaujamās maksimālās masas: ..............................

2.5. Tehniski pieļaujamā velkamā transportlīdzekļa masa: ……………….

3. MOTORS ^(d)

3.0. Izgatavotājs: .........................................................................................

3.1. Marka: ..................................................................................................

3.1.1.   Tips: …………………………..............................................................

3.2. Dzirksteļaizdedzes vai kompresijas aizdedzes motors:

3.2.1.   Motora parametri:

3.2.1.1.   Darbības cikls: dzirksteļaizdedzes/ kompresijas aizdedzes, četras/divas taktis ⁽¹⁾

3.2.1.2.   Cilindru skaits, izvietojums un darbības secība: ..................................

3.2.1.2.1. Cilindra iekšējais diametrs: ..................... mm ^(e)

3.2.1.2.2. Virzuļa gājiens: ..................... mm ^(e)

3.2.1.3.   Cilindra tilpums: ..................... cm^{3 (f)}

3.2.1.4.   Kompresijas pakāpe ⁽²⁾: .......................................................................

3.2.1.5.   Cilindra galvas, virzuļa, virzuļa gredzenu un cilindra rasējumi: ……..

3.2.1.6.   Brīvgaitas apgriezieni ⁽²⁾: ..................... min^-1

3.2.1.7.   Maksimālā lietderīgā jauda: ...................... kW pie .................... min^-1

3.2.1.8.   Maksimālais lietderīgais griezes moments: ........... Nm pie ....... min^-1

3.2.2.   Degvielas veids: dīzeļdegviela/ benzīns/ maisījums/ sašķidrināta naftas gāze/ cita ⁽¹⁾

3.2.3.   Degvielas tvertne:

3.2.3.1.   Maksimālais tilpums ⁽²⁾: .......................................................................

3.2.3.2.   Tvertnes rasējums un norāde par konstrukcijas materiāliem: ..............

3.2.3.3.   Shēma, kas precīzi norāda tvertnes atrašanās vietu uz transportlīdzekļa: …………………………………............................

3.2.4.   Degvielas padeve

3.2.4.1.   Ar karburatora palīdzību: jā/ nē ⁽¹⁾

3.2.4.1.1. Marka: ...............……...........................................................................

3.2.4.1.2. Tips: ............…......................................................................................

3.2.4.1.3. Skaits: ...................................................................................................

3.2.4.1.4. Regulācija ⁽²⁾

3.2.4.1.4.1.   Difuzori: ...............................................................................................

3.2.4.1.4.2.   Līmenis pludiņkamerā: .........................................................................

3.2.4.1.4.3.   Pludiņa masa: .…..................................................................................

3.2.4.1.4.4.   Pludiņa adata: ..................................................................................vai

3.2.4.1.4.5.   Degvielas padeves līkne kā gaisa plūsmas un nepieciešamā iestatījuma funkcija: ........………………………………………….....

3.2.4.1.5. Auksta motora iedarbināšanas sistēma: manuāla/ automātiska ⁽¹⁾

3.2.4.1.5.1.   Darbības princips(-i): ...........................................................................

3.2.4.2.   Iesmidzinot degvielu (tikai kompresijas aizdedzes gadījumā): jā/nē⁽¹⁾:

3.2.4.2.1. Sistēmas apraksts: ................................................................................

3.2.4.2.2. Darbības princips: iesmidzināšana tieša/ netieša/ virpuļkamera ⁽¹⁾

3.2.4.2.3. Iesmidzināšanas sūknis:

3.2.4.2.3.1.   Marka:…...............................................................................................

3.2.4.2.3.2.   Tips: .......................................…......................................................vai

3.2.4.2.3.3.   Maksimālā degvielas padeve ⁽¹⁾⁽²⁾: ...................... mm³/ taktī vai ciklā pie sūkņa rotācijas ātruma: ……....... min^-1, vai raksturlīkne: …..…...

3.2.4.2.3.4.   Iesmidzināšanas apsteidze ⁽²⁾: ...............…................…………………

3.2.4.2.3.5.   Iesmidzināšanas apsteidzes līkne ⁽²⁾: .........................…...……………

3.2.4.2.3.6.   Kalibrēšanas procedūra: stends/ motors ⁽¹⁾

3.2.4.2.4. Apgriezienu regulators:

3.2.4.2.4.1.   Tips: ......................................................................……………………

3.2.4.2.4.2.   Atcirtes punkts:

3.2.4.2.4.2.1. Noslogotā režīmā: .................... min^-1

3.2.4.2.4.2.2. Nenoslogotā režīmā: .................... min^-1

3.2.4.2.4.3.   Brīvgaitas apgriezieni: .................... min^-1

3.2.4.2.5. Iesmidzināšanas cauruļvadi:

3.2.4.2.5.1.   Garums: .................... mm

3.2.4.2.5.2.   Iekšējais diametrs: .................... mm

3.2.4.2.6. Sprauslas:

3.2.4.2.6.1.   Marka: ............................................................................................…..

3.2.4.2.6.2.   Tips: ...................................................................…..........................vai

3.2.4.2.6.3.   Atvēršanās spiediens ⁽²⁾: .................. kPa vai raksturlīkne ⁽²⁾: .......…...

3.2.4.2.7. Auksta motora iedarbināšanas sistēma:

3.2.4.2.7.1.   Marka: ..........................................................………………..………..

3.2.4.2.7.2.   Tips: .........................................................…………………….…...vai

3.2.4.2.7.3.   Apraksts: ...............................................................……………………

3.2.4.2.8. Iedarbināšanas palīgierīces:

3.2.4.2.8.1.   Marka: ...............……...........................................……………………

3.2.4.2.8.2.   Tips: ..............................….............................……………………..vai

3.2.4.2.8.3.   Sistēmas apraksts: ............................................................……………

3.2.4.3.   Iesmidzinot degvielu (tikai dzirksteļaizdedzes gadījumā): jā/ nē ⁽¹⁾:

3.2.4.3.1. Sistēmas apraksts: ................................................................................

3.2.4.3.2. Darbības princips: ieplūdes kolektorā (viena/vairāku punktu ⁽¹⁾/tieša iesmidzināšana/cits (norādīt) ⁽¹⁾): .....………………………...……vai

3.2.4.3.2.1.   Iesmidzināšanas sūkņa marka: ..........……...........................................

3.2.4.3.2.2.   Iesmidzināšanas sūkņa tips: .....................................…........................

3.2.4.3.3. Sprauslas: atvēršanās spiediens ⁽²⁾: ........ kPa vai raksturlīkne ⁽²⁾: ...….

3.2.4.3.4. Iesmidzināšanas apsteidze: ...................................................................

3.2.4.3.5. Auksta motora iedarbināšanas sistēma:

3.2.4.3.5.1.   Darbības princips: ...........….................................................................

3.2.4.3.5.2.   Darbības / iestatītie ierobežojumi ⁽¹⁾⁽²⁾: ..........................…...................

3.2.4.4.   Degvielas sūknis: ir/ nav ⁽¹⁾

3.2.5.   Elektroiekārta:

3.2.5.1.   Nominālais spriegums: .......... V, pozitīvs/ negatīvs sazemējums ⁽¹⁾

3.2.5.2.   Ģenerators:

3.2.5.2.1. Tips: ..........................................................................…………………

3.2.5.2.2. Nominālā jauda: .................... W

3.2.6.   Aizdedze:

3.2.6.1.   Marka: ..……........................................................................................

3.2.6.2.   Tips: .......................…...........................................................................

3.2.6.3.   Darbības princips: ................................................................................

3.2.6.4.   Aizdedzes apsteidzes līkne vai iestatīšanas punkts ⁽²⁾: ........................

3.2.6.5.   Sākuma apsteidzes leņķis ⁽²⁾: ........ grādi pirms augšējā maiņas punkta

3.2.6.6.   Kontaktu atstarpe ⁽²⁾: .................... mm

3.2.6.7.   Kontaktu saslēgtā stāvokļa leņķis ⁽²⁾: .................... grādi

3.2.6.8.   Radiotraucējumu slāpēšanas sistēma:

3.2.6.8.1. Radiotraucējumu slāpēšanas ierīču shēma un terminoloģija: ....……..

3.2.6.8.2. Norāde par nominālo pretestību līdzstrāvai un nominālā pretestība uz aizdedzes vada metru: ………………….........................................….

3.2.7.   Dzeses sistēma (šķidruma/gaisa) ⁽¹⁾:

3.2.7.1.   Motora temperatūras kontroles mehānisma nominālais iestatījums: ...

3.2.7.2.   Šķidrums:

3.2.7.2.1. Šķidruma veids: ....................................................................................

3.2.7.2.2. Cirkulācijas sūknis: ir/ nav ⁽¹⁾

3.2.7.3.   Gaiss:

3.2.7.3.1. Piespiedu ventilācija: ir/ nav ⁽¹⁾

3.2.8.   Ieplūdes sistēma:

3.2.8.1.   Turbopūte: ir/ nav ⁽¹⁾:

3.2.8.1.1. Marka: ..............................................................……............................

3.2.8.1.2. Tips: .........................................................................….........................

3.2.8.1.3. Sistēmas apraksts: (t. i. maksimālais turbopūtes spiediens ……kPa un pārspiediena vārsta iestatījums)…………………………………...

3.2.8.2.   Starpdzesētājs: ir/ nav ⁽¹⁾

3.2.8.3.   Ieplūdes cauruļvadu un to aprīkojuma (paaugstināta spiediena kamera, sildierīce, papildu gaisa pievadi, utt.) apraksts un rasējumi: ..

3.2.8.3.1. Ieplūdes kolektora apraksts (ar rasējumiem un/vai fotogrāfijām): .......

3.2.8.3.2. Gaisa filtrs, rasējumi: ..................................................................... vai

3.2.8.3.2.1.   Marka: ........……..................................................................................

3.2.8.3.2.2.   Tips:...............................……................................................................

3.2.8.3.3. Ieplūdes trokšņu slāpētājs, rasējumi: .............................................. vai

3.2.8.3.3.1.   Marka: .....…….....................................................................................

3.2.8.3.3.2.   Tips: ......................…............................................................................

3.2.9.   Izplūdes sistēma:

3.2.9.1.   Izplūdes sistēmas rasējums: .................................................................

3.2.10. Ieplūdes un izplūdes kanālu minimālais šķērsgriezums: ......................

3.2.11.   Dati par ieplūdes sistēmu vai ekvivalenti dati:

3.2.11.1.   Maksimālais vārstu gājiens, atvēršanās un aizvēršanās leņķi vai dati par citu sistēmu iestatīšanas vērtībām:………………………………..

3.2.11.2.   Vārstu termisko atstarpju iestatīšanas diapazoni ⁽¹⁾: .............................

3.2.12.   Pasākumi pret gaisa piesārņošanu:

3.2.12.1.   Ierīce kartera gāzu pārstrādei, tikai četrtaktu motora gadījumā (apraksts un rasējumi): ………………………………………...........

3.2.12.2.   Papildus ierīces pret apkārtējās vides piesārņošanu (ja tādas ir, un tās nav aprakstītas citā pozīcijā): ………………………………………..

3.2.12.2.1. Apraksts un/ vai rasējumi: ....................................................................

3.2.13. Absorbcijas koeficienta simbola atrašanās vieta (tikai uz kompresijas aizdedzes motoriem): ……………………………………..……….....

3.3. Elektromotors

3.3.1.   Tips (tinumi, ierosme): .........................................................................

3.3.1.1.   Maksimālā jauda stundā: .................... kW

3.3.1.2.   Darba spriegums: .................... V

3.3.2.   Akumulatoru baterija:

3.3.2.1.   Elementu skaits: ...................................................................................

3.3.2.2.   Masa: .................... kg

3.3.2.3.   Ietilpība: ..................... Ah (ampērstundas)

3.3.2.4.   Novietojums: ........................................................................................

3.4. Citi motori vai to kombinācijas (dati par šādu motoru sastāvdaļām): ..

3.5. Izgatavotāja norādītā temperatūra:

3.5.1.   Dzeses sistēmā:

3.5.1.1.   Šķidruma dzesēšana: maksimālā temperatūra pie ieplūdes radiatorā: ……………………………………………………………………...°C

3.5.1.2.   Gaisa dzese:

3.5.1.2.1. Atskaites punkts: ......................................................................………

3.5.1.2.2. Maksimālā temperatūra atskaites punktā: .................... °C

3.6. Eļļošanas sistēma:

3.6.1.   Sistēmas apraksts:

3.6.1.1.   Eļļas rezervuāra atrašanās vieta: .………….........................................

3.6.1.2.   Padeves sistēma (sūknis/ iesmidzināšana ieplūdes sistēmā/ kopā ar degvielu, utt.) ⁽¹⁾: ……………………………………………........…..

3.6.2.   Eļļa sajaukta ar degvielu:

3.6.2.1.   Procentuālais sastāvs: ...........................................................................

3.6.3.   Eļļas dzesētājs (radiators): ir/ nav ⁽¹⁾

3.6.3.1.   Rasējums: ..........................................................................…...….. vai

3.6.3.1.1. Marka: ...................................................................................…...........

3.6.3.1.2. Tips: .....................................................................................…............

4. TRANSMISIJA ^(g)

4.1. Transmisijas rasējums (shēma): .......................................................

4.2. Tips (mehāniska, hidrauliska, elektriska, utt.): ....................................

4.3. Sajūgs (tips): .......................................................................................

4.4. Pārnesumu kārba:

4.4.1.   Tips: automātiska/rokas ⁽¹⁾

4.4.2.   Pārnesumu pārslēgšanas veids: ar roku/ ar kāju ⁽¹⁾

4.5. Pārnesumu skaitļi:

N	R1	R2	R3	Rt
Variatora minimums 1 2 3 utt. Variatora maksimums Atpakaļgaita
N = pārnesumu attiecība R1 = primārā pārnesuma attiecība (motora un pārnesumu kārbas primārās vārpstas apgriezienu attiecība) R2 = sekundāra pārnesuma attiecība (pārnesumu kārbas primārās vārpstas un sekundārās vārpstas apgriezienu attiecība) R3 = galvenā pārvada pārnesuma attiecība (pārnesumu kārbas izejošās vārpstas un dzenošo riteņu apgriezienu attiecība) Rt =kopējais pārnesuma skaitlis

4.6. Transportlīdzekļa maksimālais konstruktīvais ātrums un pārnesums, kurā tas sasniegts (km/h) ^(h): ……………………………...…….…….

4.7. Spidometrs un odometrs: ir/ nav ⁽¹⁾

4.7.1.   Marka: …....…......................................................................................

4.7.2.   Tips: ............…......................................................................................

5. BALSTIEKĀRTA

5.1. Balstiekārtas rasējums: .........................................................................

5.2. Riepas (kategorija, izmēri un maksimālā noslodze) un diski (standarta tipa):

5.2.1.   Nominālā rites aploce: ..........................................................................

5.2.2.   Izgatavotāja noteiktais spiediens riepās: ……........ kPa

5.2.3.   Riepu/ disku kombinācijas: ...........…...................................................

6. STŪRES IEKĀRTA

6.1. Mehānisms un vadība:

6.1.1.   Mehānisma tips: ...................................................................................

7. BREMŽU IEKĀRTA

7.1. Bremžu iekārtas shēma: .......................................................................

7.2. Priekšējās un pakaļējās bremzes, disku un/vai loku ⁽¹⁾: ...…………….

7.2.1.   Marka: ...................................................…...........................................

7.2.2.   Tips: ....................................................................…..............................

7.3. Bremžu iekārtas sastāvdaļu rasējumi:

7.3.1.   Loki un/ vai kluči ⁽¹⁾ satur/ nesatur ⁽¹⁾ azbesta materiālus: ⁽ⁱ⁾

7.3.2.   Uzlikas un/ vai kluči ⁽¹⁾ satur/ nesatur ⁽¹⁾ azbesta materiālus: ⁽ⁱ⁾

7.3.3.   Stiepņi un/ vai pedāļi ⁽¹⁾: .......................................................................

7.3.4.   Hidrauliskie rezervuāri: …………………............................................

7.4. Citas ierīces: rasējums un apraksts: ……………………......................

8. GAISMAS UN GAISMAS SIGNALIZĀCIJAS IERĪCES

8.1. Visu ierīču uzskaitījums (norādot skaitu, marku, modeli, sastāvdaļu tipa apstiprinājumu numurus un marķējumus, tālās gaismas lukturu gaismas stipruma kontrolskaitli, krāsu, atbilstošās kontroles ierīces):..

8.2. Gaismas un gaismas signalizācijas ierīču izvietojuma shēma: ............

8.3. Avārijas signalizācijas lukturi: ..............……………...........................

8.4. Papildus prasības speciāliem transportlīdzekļiem: ...............................

9. APRĪKOJUMS

9.1. Sakabes ierīces:

9.1.1.   Tips: āķis/ cilpa/ cits ⁽¹⁾

9.1.2.   Sakabes ierīču atrašanās vietu un konstrukciju ilustrējošas fotogrāfijas vai rasējumi: ……………………………………...........

9.2. Vadības ierīču, kontroles ierīču un indikatoru izvietojums un identifikācija:

9.2.1.   Simbolu, vadības ierīču, kontroles ierīču un indikatoru izvietojuma fotogrāfijas vai rasējumi: ……………………………………….........

9.3. Transportlīdzekļa identifikācija:

9.3.1.   Izgatavotāja plāksnītes un šasijas numura atrašanās vietu fotogrāfijas vai rasējumi: ………………………………………………...........…..

9.3.2.   Transportlīdzekļa identifikācijas numura (VIN) fotogrāfijas vai rasējumi (ar gabarītizmēriem): ………………………….…...........….

9.3.3.   Šasijas (rāmja) numura fotogrāfijas vai rasējumi (ar gabarītizmēriem): ………………………………………………….....

9.4. Pretaizbraukšanas ierīces:

9.4.1.   Ierīču tipi: …………………………….………………………………

9.4.2.   Izmantoto ierīču apraksts: …………....................................................

9.5. Skaņas signālierīce:

9.5.1.   Izmantotās ierīces apraksts un nolūks: ....................…….....................

9.5.2.   Marka: ......…........................................................................................

9.5.3.   Tips: ........…..........................................................................................

9.5.4.   Izgatavotāja nosaukums un adrese: …...…………...............................

9.5.5.   Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma marķējums: ........................................

9.5.6.   Skaņas signālierīces atrašanās vieta un attiecībā pret transportlīdzekļa virsbūves elementiem ilustrējošs rasējums: .............

9.5.7.   Detalizēts stiprināšanas metodes apraksts, norādot transportlīdzekļa daļu, kurai skaņas signālierīce piestiprināta: ..……..............................

9.6. Pakaļējās reģistrācijas numura zīmes atrašanās vieta: …………..

9.6.1.   Stiprināšanas plaknes leņķis attiecībā pret vertikāli: ............................

2.nodaļa

Papildus tehniskais apraksts L₁ un L₃ kategoriju transportlīdzekļiem

1. APRĪKOJUMS

1.1. Atpakaļskata spoguļi:

1.1.1.   Marka: ..................................................................................................

1.1.2.   Tipa apstiprinājuma marķējums: …………..........................................

1.1.3.   Variants: ...............................................................................................

1.1.4.   Atpakaļskata spoguļu atrašanās vietas un attiecībā pret transportlīdzekļa virsbūves elementiem ilustrējošs rasējums: .............

1.1.5.   Detalizēts stiprināšanas metodes apraksts, norādot transportlīdzekļa daļu, kurai piestiprināts atpakaļskata spogulis: ………........…............

1.2. Stāvbalsts:

1.2.1.   Tips (centrālais vai sānu): …………………………………………..

1.2.2.   Stāvbalsta atrašanās vieta un attiecībā pret transportlīdzekļa virsbūves elementiem ilustrējošs rasējums: .........................................

1.3. Blakusvāģa stiprināšanas elementi: ………………………………….

1.3.1.   To atrašanās vietas un konstrukcijas fotogrāfijas vai rasējumi: ......….

1.4. Pasažiera rokturis:

1.4.1.   Tips (siksna vai rokturis):……………….……………..……………..

1.4.2.   Atrašanās vietas fotogrāfijas vai rasējumi: .........……..........................

3.nodaļa

Papildus tehniskais apraksts L₂ , L₄ un L₅ kategoriju transportlīdzekļiem

1. GABARĪTI UN MASAS [mm] un [kg]

1.1. Gabarītizmēri, kas jāievēro aprīkojot šasiju ar virsbūvi:

1.1.1.   Garums: .............................................................................…...............

1.1.2.   Platums: ....................................................................…........................

1.1.3.   Augstums nenoslogotā stāvoklī: ...............................................…........

1.1.4.   Priekšējā pārkare: .....................................................................…........

1.1.5.   Pakaļējā pārkare: ..................................................................................

1.1.6.   Smaguma centra robežas transportlīdzeklim ar virsbūvi: ....................

1.2. Masas ^(c):

1.2.1.   Izgatavotāja noteiktā maksimālā vestspēja: .........................................

2. APRĪKOJUMS

2.1. Virsbūve

2.1.1.   Virsbūves veids: ..................................................….............................

2.1.2.   Interjera rasējums ar gabarītizmēriem: ....................................………

2.1.3.   Kopsalikuma rasējums ar gabarītizmēriem: .........................................

2.1.4.   Konstrukcijas materiāli un izgatavošanas metodes: .............................

2.1.5.   Pasažieru durvis, to slēgmehānismi un eņģes: .....................................

2.1.6.   Durvju izvietojums, gabarītizmēri, atvēršanās virziens un maksimālais atvēršanas leņķis: ………….………………………......

2.1.7.   Rasējums, kurā parādīta slēgmehānismu un eņģu atrašanās vieta durvīs: .....……………………………………………………………..

2.1.8.   Slēgmehānismu un eņģu tehniskais apraksts: ......................................

2.2. Priekšējais stikls un citi stikli

2.2.1.   Priekšējais stikls:

2.2.1.1.   Materiāli: ..................................……..………......................................

2.2.2.   Citi stikli:

2.2.2.1.   Materiāli: .................................……………....…...............................

2.3. Priekšējā stikla tīrītāji:

2.3.1.   Detalizēts tehniskais apraksts (ar fotogrāfijām vai rasējumiem): ........

2.4. Priekšējā stikla apskalotājs:

2.4.1.   Detalizēts tehniskais apraksts (ar fotogrāfijām vai rasējumiem): ........

2.5. Pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas aprīkojums:

2.5.1.   Detalizēts tehniskais apraksts (ar fotogrāfijām vai rasējumiem): ........

2.6. Atpakaļskata spoguļi:

2.6.1.   Marka: ..................................................................................................

2.6.2.   Tipa apstiprinājuma marķējums: .......................….………..................

2.6.3.   Variants: ...............................................................................................

2.6.4.   Atpakaļskata spoguļu atrašanās vietas un attiecībā pret transportlīdzekļa virsbūves elementiem ilustrējošs rasējums: .............

2.6.5.   Detalizēts stiprināšanas metodes apraksts, norādot transportlīdzekļa daļu, kurai piestiprināts atpakaļskata spogulis: ………………………

2.7. Sēdvietas:

2.7.1.   Skaits: ...................................................................................................

2.7.2.   Izvietojums: ..........................................................................................

2.7.3.   “R” punkta koordinātes vai rasējums ^(j):

2.7.3.1.   Vadītāja sēdvieta: ................................................................................

2.7.3.2.   Pārējās sēdvietas: .................................................................................

2.7.4.   Paredzētais atzveltņu slīpums:

2.7.4.1.   Vadītāja sēdvietai: ................................................................................

2.7.4.2.   Pārējām sēdvietām: …..........................................................................

2.7.5.   Sēdvietu regulēšanas diapazons:

2.7.5.1.   Vadītāja sēdvietai: ................................................................................

2.7.5.2.   Pārējām sēdvietām: ..............................................................................

2.8. Pasažieru salona apsildīšanas sistēma:

2.8.1.   Apsildīšanas sistēmas vispārīgs apraksts, ja tajā izmanto motora dzesēšanas šķidrumu: ………………..................................................

2.8.2.   Apsildīšanas sistēmas vispārīgs apraksts, ja tajā izmanto dzesējošo gaisu vai atgāzes, ietverot: ……………………………………….......

2.8.2.1.   Apsildīšanas sistēmas kopskata rasējumu, ilustrējot tās izvietojumu transportlīdzeklī un trokšņu slāpēšanas ierīču izvietojumu (ieskaitot siltumapmaiņas punktus): …………………………………………….

2.8.2.2.   Izplūdes gāzu siltumu izmantojošās sistēmās apsildes radiatora kopsalikuma rasējums vai ierīces, kur notiek siltumapmaiņa, kopsalikuma rasējums (ja apsildes sistēmā izmanto motoru dzesējošo gaisu): ….......……………………………………………………........

2.8.2.3.   Apsildes radiatora vai ierīces, kur notiek siltumapmaiņa, šķērsgriezuma rasējums ar sieniņu biezuma izmēriem, kā arī izmantoto materiālu un to virsmu īpašību norādēm: ………………..

2.8.2.4.   Citu galveno apsildes sistēmas elementu, tādu kā ventilators, izgatavošanas metodes specifikācija un tehniskie rādītāji: ..................

2.9. Drošības jostas:

2.9.1. Uzstādīto drošības jostu skaits un novietojums, ka arī norāde uz sēdvietām, kur šāda tipa drošības jostas var uzstādīt: ………………..

D/P*	Pilns sastāvdaļas tipa apstiprinājuma marķējums	Variants (ja ir)
Priekšējām sēdvietām: …….......................................................................................
Pakaļējām sēdvietām: ………………........................................................................
Pārējām sēdvietām: ................................……………………………………...........
Īpašas ierīces (piemēram: sēdekļa augstuma regulācija, inerces mehānisms, utt.): ..
*D = vadītāja puse. P = priekšējā pasažiera puse

2.10. Drošības jostu stiprinājumi:

2.10.1. Stiprinājumu vietu skaits un atrašanās vietas: .…….............................

2.10.2. Virsbūves fotogrāfijas vai rasējumi, ilustrējot stiprinājumu un “R” punkta atrašanās vietas un izmērus: ...................................…….…….

2.10.3. Drošības jostu stiprinājumu vietu un elementu rasējumi (norādot izmantotos materiālus): ......………………………………………….

2.10.4. To sekojošo drošības jostu tipu uzskaitījums, kuras atļauts uzstādīt transportlīdzeklī:

A: trīspunktu josta.

B: vidukļa josta.

S: īpašs jostas tips; šajā gadījumā sniegt specifisku informāciju par šiem tipiem ailē “novērojumi”.

Ar, Br vai Sr: jostas ar inerces rulli.

Are, Bre un Sre: josta ar inerces rulli un enerģijas absorbcijas ierīci vismaz pie viena stiprinājuma.

Sēdvietu izvietojums un stiprinājumi			Stiprināšanas vietas
			Transportlīdzeklī	Sēdvietā
Priekša
Labās puses sēdvietas	apakšējais stiprinājums	ārmala
		iekšmala
	augšējais stiprinājums
Vidējās sēdvietas	apakšējais stiprinājums	ārmala
		iekšmala
	augšējais stiprinājums
Kreisās puses sēdvietas	apakšējais stiprinājums	ārmala
		iekšmala
	augšējais stiprinājums
Aizmugure
Labās puses sēdvietas	apakšējais stiprinājums	ārmala
		iekšmala
	augšējais stiprinājums
Vidējās sēdvietas	apakšējais stiprinājums	ārmala
		iekšmala
	augšējais stiprinājums
Kreisās puses sēdvietas	apakšējais stiprinājums	ārmala
		iekšmala
	augšējais stiprinājums

2.10.5. Specifiska drošības jostas tipa apraksts, kad viens stiprinājums atrodas uz sēdekļa atzveltnes vai ietver enerģijas slāpēšanas ierīci: ....

4.nodaļa

Atsevišķo tehnisko normatīvu tipa apstiprinājumu numuru saraksts

Par katru transportlīdzekļa tipu iesniedzams visu atsevišķo tehnisko normatīvu tipa apstiprinājumu datu saraksts tādā secībā, kā noteikts šo noteikumu 6.pielikuma otrajā sadaļā.

Sastāvdaļas/ parametri	Piešķirtā tipa apstiprinājuma:			Variants(-i)/ Versija(-s)
	numurs	marķējums	datums

_____________________

⁽¹⁾ Nevajadzīgo svītrot.

⁽²⁾ Norādīt pielaidi (-es).

^(a) Marķējumu uz transportlīdzekļa izdara tikai atbilstoši atsevišķu tehnisko normatīvu prasībām. Ja transportlīdzekļa tipa identifikācijas apzīmējumā ietilpst simboli, kas neattiecas uz transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa identifikāciju atbilstoši šim tehniskajam aprakstam, šie apzīmējumi aizstājami ar simbolu “?” (piem., ABC??123??).

^(b) Klasifikācija atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma prasībām.

^(c) 1.Nenokomplektēta transportlīdzekļa masa: ekspluatācijai sagatavota transportlīdzekļa masa ar šādu aprīkojumu:

-papildaprīkojumu, kas nodrošina transportlīdzekļa kustību;

-nokomplektētu elektroiekārtu, ieskaitot izgatavotāja uzstādītās gaismas un gaismas signalizācijas ierīces;

-mērinstrumentiem un palīgierīcēm;

-ekspluatācijas šķidrumiem tādā daudzumā, kāds nepieciešams visu transportlīdzekļa funkciju veikšanai.

Piezīme: degvielas un degvielas/ eļļas maisījuma masas netiek ietvertas, taču jāietver akumulatoru baterijas skābes, dzesēšanas šķidruma, kā arī motora un hidraulisko eļļu masas.

2.Pašmasa: nenokomplektēta transportlīdzekļa masa, kam pieskaitītas:

-degvielas masa (degvielai jābūt piepildītai 90% no izgatavotāja noteiktā tilpuma);

-papildaprīkojuma masa, kas nav iekļauta nenokomplektēta transportlīdzekļa masā (instrumentu komplekts, bagāžnieks, priekšējais aizsargstikls, aizsargaprīkojums, u.tml.).

3.Tehniski pieļaujamā maksimālā masa: izgatavotāja noteiktā masa pie kādas tehniski pieļaujama transportlīdzekļa ekspluatācija.

4.Maksimālā vestspēja: masa, ko iegūst no tehniski pieļaujamās maksimālās masas atņemot pašmasu un vadītāja masu (75 kg).

^(d) Par netradicionāla tipa motoriem un sastāvdaļām iesniedzami dati, kas ekvivalenti šeit minētajiem.

^(e) Šis skaitlis noapaļojams līdz tuvākajai milimetra desmitdaļai.

^(f) Šo vērtību aprēķina, pieņemot, ka π = 3.1416 un noapaļo līdz tuvākajam cm³.

^(g) Šī informācija iesniedzama par katru variantu.

^(h) Pieļaujama 5% pielaide.

⁽ⁱ⁾ Ja tehniskais apraksts iesniegts angļu valodā atbilstoši direktīvas 92/61/EEK prasībām, šī informācija noradāma uz atsevišķas lapas.

^(j) “R” punkts jeb “sēdvietas atskaites punkts” nozīmē izgatavotāja norādītu atskaites punktu, kas noteikts atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām.

III. Individuāla transportlīdzekļa tehniskais apraksts

1.nodaļa

L kategoriju transportlīdzekļa individuālais tehniskais apraksts

A Kopīgais tehniskais apraksts visu L kategoriju transportlīdzekļiem

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

0.1.   Marka: ………..…………………..….…..…………..……………….

0.2.   Tips (ja pieejams): ....................................................................………

0.2.1. Modelis: …….………..………………………………...…………….

0.3.   Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN): ……....…....………

0.3.1. VIN atrašanās vieta: ..…….…………………….……………………

0.4.   Transportlīdzekļa kategorija: ……..……………………….…………

38. Transportlīdzekļa krāsa: ...................…................................….………

1. TRANSPORTLĪDZEKĻA VISPĀRĪGĀ KONSTRUKCIJA

1.2.   Transportlīdzekļa fotogrāfijas un kopsalikuma rasējums ar gabarītizmēriem: .…….........……..…………....…...............................

1.2.1. Garenbāze: .....................................................…..….............................

1.2.2. Garums: ...........................................................…...…….......................

1.2.3. Platums: ........................................................................……................

1.2.4. Augstums: ........….................................................................…….........

1.3.   Asu un riteņu skaits: …………………………………..............………

1.4.   Motora atrašanās vieta un novietojums: ....................................………

2. MASAS

2.1.   Transportlīdzekļa pašmasa: ..............................………........................

2.3.   Izgatavotāja norādītā pilnā masa: …….…………….………..............

3. MOTORS

3.0.   Izgatavotājs: .............................................................................……….

3.1.   Izgatavotāja motora kods: ...........................................................….….

3.2.1. Motora parametri:

3.2.1.1.   Darbības cikls: dzirksteļaizdedzes/ kompresijas aizdedzes, četras/divas taktis ⁽¹⁾

3.2.1.2.   Cilindru skaits un izvietojums: ............................………………….....

3.2.1.3.   Darba tilpums: ..................... cm³

3.2.1.7.   Maksimālā lietderīgā jauda: ...................... kW pie .................... min^-1

3.2.1.8.   Maksimālais lietderīgais griezes moments: ........... Nm pie ....... min^-1

3.2.2. Degvielas veids: dīzeļdegviela/ benzīns/ maisījums/ sašķidrināta naftas gāze/ cita ⁽¹⁾

3.2.3.1.   Degvielas tvertnes tilpums: ..................................................................

3.2.4. Degvielas padeve

3.2.4.1.   Ar karburatora palīdzību: jā/ nē ⁽¹⁾

3.2.4.2.   Iesmidzinot degvielu (tikai kompresijas aizdedzes gadījumā): jā/nē⁽¹⁾:

3.2.4.3.   Iesmidzinot degvielu (tikai dzirksteļaizdedzes gadījumā): jā/ nē ⁽¹⁾:

3.2.7. Dzeses sistēma (šķidruma/gaisa) ⁽¹⁾

3.2.8. Ieplūdes sistēma:

3.2.8.1.   Turbopūte: ir/ nav ⁽¹⁾:

3.2.13. Absorbcijas koeficienta simbola atrašanās vieta (tikai uz kompresijas aizdedzes motoriem): ……………………………………..……….....

4. TRANSMISIJA

4.2.   Tips (mehāniska, hidrauliska, elektriska, utt.): ....................................

4.4.   Pārnesumu kārba: 

4.4.1. Tips: automātiska/rokas ⁽¹⁾

4.4.2. Pārnesumu pārslēgšanas veids: ar roku/ ar kāju ⁽¹⁾

4.6.   Transportlīdzekļa maksimālais konstruktīvais ātrums un pārnesums, kurā tas sasniegts (km/h): ……………………………...……….…….

5. BALSTIEKĀRTA

5.1.   Balstiekārtas attēls vai rasējums: ..........................................................

5.2.   Riepas (kategorija, izmēri un maksimālā noslodze) un diski:

6. STŪRES IEKĀRTA

6.1.   Mehānisms un vadība:

6.1.1. Mehānisma tips: ...................................................................................

7. BREMŽU IEKĀRTA

7.1.   Bremžu iekārtas īss apraksts: ...............................................................

7.1.1. Antibloķēšanas sistēma (ABS): ir / nav ⁽¹⁾

7.2.   Priekšējie un pakaļējie bremžu mehānismi: disku un/vai loku ⁽¹⁾: ..…

8. GAISMAS UN GAISMAS SIGNALIZĀCIJAS IERĪCES

8.1.   Visu ierīču uzskaitījums (norādot skaitu, krāsu, sastāvdaļu tipa apstiprinājumu marķējumu):

Lukturu veids	Skaits	Krāsa	Tipa apstiprinājuma marķējums

8.2.   Gaismas un gaismas signalizācijas ierīču izvietojuma shēma: ............

9. APRĪKOJUMS

9.3.   Transportlīdzekļa identifikācija:

9.3.1. Izgatavotāja plāksnītes un šasijas numura atrašanās vietu fotogrāfijas vai rasējumi: ………………………………………………...........…..

C Papildus tehniskais apraksts L2e, L5e, L6e un L7e kategoriju transportlīdzeklim

2. APRĪKOJUMS

2.1.   Virsbūve

2.1.1. Virsbūves veids: ..................................................….............................

2.1.6. Durvju izvietojums un atvēršanās virziens: ………….……………....

2.7.   Sēdvietas:

2.7.1. Skaits: ...................................................................................................

2.7.2. Izvietojums: ..........................................................................................

2.9.   Drošības jostas:

2.9.1. Uzstādīto drošības jostu skaits un novietojums: ……………………..

10. TESTU REZULTĀTI (Norādīt visus rezultātus, kas attiecināmi)

10.1.   Trokšņu līmeņa pārbaužu rezultāti:

Kustībā (dB(A)/E): ............…..

Statiskā stāvoklī (dB(A)/E): ...........Pie apgriezieniem (min^-1): …...…

10.2.   Izplūdes gāzu pārbaužu rezultāti, norādot pielietoto pārbaudes metodi (rezultāti jāizsaka pārbaudes metodei atbilstošās mērvienībās):

10.2.1. Dīzeļmotors:

CO.....……………........ HC ........…………....... NO_x ....…….......…..

HC + NO_x.....................................Cietās daļiņas ........................……..

10.2.2. Benzīnmotors

CO (I tips) ...........………...... CO % (II tips) .............................…......

HC .............….... NO_x ...………............ HC + NO_x……...............…...

10.4.   Pārbaudes rezultāti brīva paātrinājuma režīmā

Koriģētā absorbcijas koeficienta vērtība (m^-1): .............………...........

11. ATSEVIŠĶO TEHNISKO NORMATĪVU SARAKSTS:

Sastāvdaļas/ parametri	Tipa apstiprinājuma numurs un marķējums atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām	Tehnisko normatīvu nosaukums un numurs

 ⁽¹⁾   Nevajadzīgo svītrot.

2.nodaļa

M₁ kategorijas transportlīdzekļa tehniskais apraksts

0.VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

0.1. Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums):………..…....……….

0.2. Tips (ja pieejams): ................................................................................

0.2.1.   Modelis: ……………………..………………………………...……...

0.3. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN): ……...............…......

0.3.1.   VIN atrašanās vieta: ..……….………………………………………..

0.4. Transportlīdzekļa kategorija: ………..……………………….….…...

0.5. Izgatavotāja nosaukums un adrese: …………………………………..

38.   Transportlīdzekļa krāsa: ................…........…................................…...

1. VISPĀRĪGIE DATI UN KONSTRUKCIJAS PARAMETRI

1.1. Transportlīdzekļa fotoattēli (rasējumi, ja nepieciešami):…..................

1.3. Asu un riteņu skaits: .............................................................................

1.3.2.   Vadāmo asu skaits un izvietojums: ......................................................

1.3.3.   Dzenošās asis (skaits, novietojums, savstarpējais savienojums): ........

1.6. Motora atrašanās vieta un izvietojums: ...............................................

1.8. Vadības puse: kreisā/ labā ⁽¹⁾

1.8.1. Transportlīdzeklis aprīkots braukšanai pa labo/ kreiso (¹) pusi

2. MASAS UN GABARĪTI (kg un mm)

2.1. Garenbāze(-s) (pie pilnas slodzes): ......……............................………

2.3.1.   Vadāmo asu šķērsbāze (-s):……….........................………………….

2.3.2.   Pārējo asu šķērsbāze (-s): …………….....................................………

2.4. Transportlīdzekļa gabarīti:……………………………………………

2.4.2.1.   Garums: .. …………….........................................................................

2.4.2.2.   Platums: ….....….....................................................................…….…

2.4.2.3.   Augstums:…………….……................................................................

2.6. Transportlīdzekļa pašmasa: …………………………………………..

2.8. Izgatavotāja norādītā pilnā masa: ………………………………….....

2.11. Tehniski pieļaujamā velkamā transportlīdzekļa masa:

2.11.1. Piekabei ar bremzēm: ………………………………………………...

2.11.6. Piekabes bez bremzēm: ………………….....................................…...

3. MOTORS

3.1. Izgatavotājs: ……………….................................................................

3.1.1.   Izgatavotāja motora kods (atbilstoši marķējumam uz motora): .…….

3.2. Iekšdedzes motors:

3.2.1.1.   Darbības princips: dzirksteļaizdedze/ kompresijas aizdedze, četrtaktu/ divtaktu ⁽¹⁾

3.2.1.2.   Cilindru skaits un novietojums: ..………………………......................

3.2.1.3.   Darba tilpums: … cm³

3.2.1.8.   Izgatavotāja norādītā maksimālā lietderīgā jauda: …kW pie …. min^-1

3.2.2. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/dabasgāze vai biometāns/etanols (E 85)/biodīzeļdegviela/ ūdeņradis ⁽¹⁾ ….…….

3.2.3.1.1. Degvielas tvertņu skaits un tilpums (litros): ……………………..…..

3.2.4.   Degvielas padeve:

3.2.4.1.   Ar karburatora(-u) palīdzību: jā/ nē ⁽¹⁾

3.2.4.2.   Iesmidzinot degvielu (tikai kompresijas aizdedzes gadījumā): jā/nē ⁽¹⁾

3.2.4.3.   Iesmidzinot degvielu (tikai dzirksteļaizdedzes motoriem): jā/ nē ⁽¹⁾

3.2.7.   Dzeses sistēma (šķidruma/ gaisa) ⁽¹⁾

3.2.8.   Ieplūdes sistēma:

3.2.8.1.   Turbopūte: ir/ nav ⁽¹⁾

3.2.12. Pasākumi pret apkārtējās vides piesārņošanu:

3.2.12.2.1. Katalītiskais atgāzu neitralizators: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.2. Skābekļa devējs: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.4. Izplūdes gāzu recirkulācija: ir/ nav (¹)

3.2.13.1.   Absorbcijas koeficienta simbola atrašanās vieta (tikai kompresijas aizdedzes motoriem) ………………………….…...........……….…

4. TRANSMISIJA  

4.2. Tips (mehāniska, hidrauliska, elektriska, u.c.): ....................................

4.5. Pārnesumu kārba:

4.5.1.   Tips (rokas vadības/automātiska/ variators) (¹)

4.7. Transportlīdzekļa maksimālais konstruktīvais ātrums (km/h)…….....

6. BALSTIEKĀRTA

6.2. Katras ass balstiekārtas tips un konstrukcija:................................

6.6.1.   Riepas/diska kombinācija(-s) (riepām norādīt izmēra apzīmējumu, minimālo slodzes indeksu, ātruma kategorijas simbolu un riteņiem loka izmēru(-s):

6.6.1.1.   Asis:

6.6.1.1.1.1. ass: ............................................................................................……

6.6.1.1.2.2. ass: ...........................................................................................…utt.

6.6.1.2.   Rezerves ritenis, ja ir: ………………………………………………...

7. STŪRES IEKĀRTA

7.2. Mehānisms un vadība:

7.2.1.   Mehānisma tips:………..........…........................…………………….

7.2.2.   Savienojums ar riteņiem (ieskaitot no mehāniskās atšķirīgu savienojumu; attiecīgā gadījumā norādīt priekšējo un aizmugurējo):..

7.2.3.   Pastiprināšanas metode, ja ir: .....................…………………………..

8. BREMZES

8.5. Antibloķēšanas sistēma (ABS): ir/ nav ⁽¹⁾

8.9. Bremžu iekārtas īss apraksts: .....................………………………......

Darba bremze(-s): .................................................................................

Stāvbremze(-s): ....................................................................................

Avārijas bremze(-s): .............................................................................

Papildbremze(-s)(transmisijas bremze, motora bremze, u.c.): .............

Riteņu bremžu mehānismi: ...................................................................

Bremžu mehānismu loki / kluči ⁽¹⁾ satur / nesatur ⁽¹⁾ azbesta materiālus (norādīt pa asīm, ja atšķiras)

9. VIRSBŪVE

9.1. Virsbūves veids (izmantojot 1.pielikuma II.sadaļas 9.punktā izklāstītos kodus):  …………………………………...........................

9.3.1.   Durvju izvietojums un durvju skaits (¹): .….....................................…

9.10. Iekšējais aprīkojums:

9.10.3. Sēdvietas:

9.10.3.1.   Skaits: ...........................................................................................……

9.10.3.1.1. Stāvoklis un izvietojums:…………………………………………….

11. VELKOŠO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN TO PIEKABJU (PUSPIEKABJU) SAKABES IERĪCES

11.1. Uzstādītās sakabes ierīces klase un tips: ..........……...…………….....

12. TESTU REZULTĀTI (Norādīt visus rezultātus, kas attiecināmi)

12.1. Trokšņu līmeņa pārbaužu rezultāti:

Kustībā (dB(A)/E): .........................

Statiskā stāvoklī (dB(A)/E): ...........Pie apgriezieniem (min^-1): …...…

12.2. Izplūdes gāzu pārbaužu rezultāti, norādot pielietoto pārbaudes metodi (rezultāti jāizsaka atbilstoši pārbaudes metodei un atbilstošās mērvienībās):

12.2.1.   Dīzeļmotors (I tipa tests)

CO
HC
NOx
HC+NOx /THC+NOx(1)
NMHC(1)
CH4(1)
Cieto daļiņu masa
Cieto daļiņu skaits(1)

12.2.2.   Benzīnmotors (I tipa tests)

CO
HC/THC(1)
NOx
HC+NOx(1)
NMHC(1)
Cieto daļiņu masa(1)

12.3.   CO₂ masas emisija pilsētas ciklā (g/km)………….....................………

CO₂ masas emisija ārpilsētas ciklā (g/km)………….....................….…

CO₂ masas emisija (kombinētā) (g/km)………….....................…….…

Degvielas patēriņš pilsētas ciklā (l/100 km): ……………………….....

Degvielas patēriņš ārpilsētas ciklā (l/100 km): ………………..............

Degvielas patēriņš (kombinētais) (l/100 km): ........................................

Piezīme. Transportlīdzekļiem, kuru motori tiek darbināti ar dabasgāzi degvielas patēriņš tiek norādīts m³ /100 km.

12.4. Pārbaudes rezultāti brīva paātrinājuma režīmā

Koriģētā absorbcijas koeficienta vērtība (m^-1): .............………...........

13. ATSEVIŠĶO TEHNISKO NORMATĪVU SARAKSTS:

Sastāvdaļas/ parametri	Tipa apstiprinājuma numurs un marķējums atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām	Tehnisko normatīvu nosaukums un numurs

⁽¹⁾ Nevajadzīgo svītrot.

3.nodaļa

M₂ un M₃ kategoriju transportlīdzekļa tehniskais apraksts

0. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

0.1. Marka: (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums)……………...……….

0.2. Tips (ja pieejams):  ...............................................................................

0.2.1.   Modelis: ……………………..………………………………...……...

0.3. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN):……………...….......

0.3.1.   VIN atrašanās vieta: ..……….………………………………………..

0.4. Transportlīdzekļa kategorija: ………………………………….……...

0.6. Izgatavotāja nosaukums un adrese: …………………………………..

38.   Transportlīdzekļa krāsa: ................…........…................................…...

1. VISPĀRĪGIE DATI UN KONSTRUKCIJAS PARAMETRI

1.1. Transportlīdzekļa fotoattēli (rasējumi, ja nepieciešami):  ………........

1.3. Asu un riteņu skaits: .............................................................................

1.3.2.   Vadāmo asu skaits un izvietojums: ......................................................

1.3.3.   Dzenošās asis (skaits, novietojums, savstarpējais savienojums): ........

1.6. Motora atrašanās vieta un izvietojums: ................................................

1.8. Vadības puse: kreisā/ labā ⁽¹⁾

1.8.1. Transportlīdzeklis aprīkots braukšanai pa labo/ kreiso ⁽¹⁾ pusi

2. MASAS UN GABARĪTI (kg un mm)

2.1. Garenbāze(-s) (pie pilnas slodzes): ......................................………....

2.3.1.   Vadāmo asu šķērsbāze (-s): .....................................………….

2.3.2.   Pārējo asu šķērsbāze (-s): ………….....................................…………

2.4. Transportlīdzekļa gabarīti:

2.4.2.1.   Garums: ……….........................................................................….......

2.4.2.2.   Platums: ...............................................................................……….…

2.4.2.3.   Augstums (nenoslogotā stāvoklī) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo darba stāvokli): ……….............................

2.6. Transportlīdzekļa pašmasa kopā ar virsbūvi un kopā ar sakabes ierīci, ja izgatavotājs neuzstāda virsbūvi un/vai sakabes ierīci (ieskaitot dzesēšanas šķidrumu, eļļas, degvielu, 100% citu šķidrumu, izņemot izmantoto ūdeni, instrumentus, rezerves riteni un vadītāju; autobusu gadījumā- apkalpes locekļa masa (75 kg), ja transportlīdzeklī ir tam paredzēta sēdvieta): ………………………………………………..…

2.8. Izgatavotāja norādītā pilnā masa: .........................................................

2.8.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm: ………………………………………..

2.9. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas sadalījums pa asīm: ........…

2.11. Tehniski pieļaujamā velkamā transportlīdzekļa masa

2.11.1. Piekabes gadījumā: ...............................................................................

2.11.6. Piekabes bez bremzēm maksimālā masa: ......................................…...

2.12. Tehniski pieļaujamā maksimālā vertikālā statiskā slodze/masa uz transportlīdzekļa sakabes punktu:.........................................................

2.12.1. Uz mehāniskā transportlīdzekļa sakabes ierīci: …………….……......

3. MOTORS

3.1. Izgatavotājs: ………………....................................................

3.1.1.   Izgatavotāja motora kods (atbilstoši marķējumam uz motora): .……..

3.2. Iekšdedzes motors:

3.2.1.1.   Darbības princips: dzirksteļaizdedze/ kompresijas aizdedze, četrtaktu/ divtaktu ⁽¹⁾

3.2.1.2.   Cilindru skaits un novietojums: ..………………………......................

3.2.1.3.   Darba tilpums: .................... cm³

3.2.1.8.   Izgatavotāja norādītā maksimālā lietderīgā jauda: ...kW pie ... min^-1

3.2.2. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/dabasgāze-H/NG-L/NG-HL/etanols (¹) ….…………………………………….

3.2.3.1.1. Degvielas tvertņu skaits un tilpums (litros): …………………………

3.2.4.   Degvielas padeve:

3.2.4.1.   Ar karburatora(-u) palīdzību: jā/ nē ⁽¹⁾

3.2.4.2.   Iesmidzinot degvielu (tikai kompresijas aizdedzes gadījumā): jā/nē ⁽¹⁾

3.2.4.2.2. Darbības princips: tieša iesmidzināšana/priekškamera/virpuļkamera⁽¹⁾

3.2.4.3.   Iesmidzinot degvielu (tikai dzirksteļaizdedzes motoriem): jā/ nē ⁽¹⁾

3.2.7.   Dzeses sistēma (šķidruma/ gaisa) ⁽¹⁾

3.2.8.   Ieplūdes sistēma:

3.2.8.1.   Turbopūte: ir/ nav (¹)

3.2.9.5.   Atgāzu izplūdes sistēmas izvada atrašanās vieta:………………….....

3.2.12. Pasākumi pret apkārtējās vides piesārņošanu:

3.2.12.2.   Papildus ierīces pret apkārtējās vides piesārņošanu (ja ir, bet nav aprakstītas citā sadaļā)

3.2.12.2.1. Katalītiskais atgāzu neitralizators: ir/ nav ⁽¹⁾

3.2.12.2.2. Skābekļa zonde: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.3. Gaisa papildus padeve: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.4. Izplūdes gāzu recirkulācija: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.5. Iztvaikošanas emisiju kontroles sistēma:ir/nav (¹)

3.2.12.2.6. Cieto daļiņu uztvērējs: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.7. Iebūvētā diagnostikas sistēma (OBD): ir/ nav (¹)

3.2.12.2.8. Citas sistēmas (apraksts un darbība): .............................................…..

3.2.13.1.   Absorbcijas koeficienta atrašanās vieta (tikai kompresijas aizdedzes motoriem): ...............................................................………

4. TRANSMISIJA

4.2. Tips (mehāniska, hidrauliska, elektriska, u.c.): ....................................

4.5. Pārnesumu kārba:

4.5.1.   Tips (rokas vadības/automātiska/ variators) (¹)

4.7. Transportlīdzekļa maksimālais konstruktīvais ātrums (km/h): .....…...

6. BALSTIEKĀRTA

6.2. Katras ass balstiekārtas tips un konstrukcija: ……………...................

6.2.1.   Augstuma regulācija: ir/ nav (¹)

6.6.1.   Riepas/diska kombinācija(-s) (riepām norādīt izmēra apzīmējumu, minimālo slodzes indeksu, ātruma kategorijas simbolu un riteņu loka izmēru(-s)):

6.6.1.1.   Asis:

6.6.1.1.1.1. ass: ............................................................................................……

6.6.1.1.2.2. ass: ...........................................................................................…utt.

6.6.1.2.   Rezerves ritenis, ja ir: ………………………………………………...

7. STŪRES IEKĀRTA

7.2. Mehānisms un vadība:

7.2.1.   Mehānisma tips: (attiecīgā gadījumā norādīt priekšējo un aizmugurējo): ………..........…….......................………….………….

7.2.2.   Savienojums ar riteņiem (ieskaitot no mehāniskās atšķirīgu savienojumu; attiecīgā gadījumā norādīt priekšējo un aizmugurējo):..

7.2.3.   Pastiprināšanas metode, ja ir: ...........................................................…

8. BREMZES

8.5. Antibloķēšanas sistēma (ABS): ir/ nav (¹)

8.9. Bremžu iekārtas īss apraksts:

Darba bremze(-s): .................................................................................

Stāvbremze(-s): ....................................................................................

Avārijas bremze(-s): .............................................................................

Papildbremze(-s)(transmisijas bremze, motora bremze, u.c.): .............

Riteņu bremžu mehānismi: ...................................................................

Bremžu mehānismu loki / kluči ⁽¹⁾ satur / nesatur ⁽¹⁾ azbesta materiālus (norādīt pa asīm, ja atšķiras)

9. VIRSBŪVE

9.1. Virsbūves veids (izmantojot 1.pielikuma II.sadaļas 9.punktā izklāstītos kodus): ……………………………………......................

9.3.1.   Durvju izvietojums un skaits: .….................................................……

9.10. Iekšējais aprīkojums:

9.10.3. Sēdvietas:

9.10.3.1.   Sēdvietu skaits: ............................................................................……

9.10.3.1.1. Stāvoklis un izvietojums: .........................................................………

9.10.3.2.   Sēdvieta(-s), kuras nav paredzēts izmantot braukšanas laikā: …...…..

9.10.4.1.   Pagalvju veids (-i): integrēts/ demontējams/ atsevišķs (¹)

11. VELKOŠO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN TO PIEKABJU (PUSPIEKABJU) SAKABES IERĪCES

11.1. Uzstādīto sakabes ierīču klase un tips: ..........…........................….......

13. INFORMĀCIJA, KAS ATTIECINĀMA TIKAI UZ M₂ UN M₃ KATEGORIJU TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

13.1. Autobusa klase (I, II, III, A, B): …....................………..……

13.1.0. Apkalpes locekļu sēdvietu skaits: .............................................……...

13.3. Pasažieru skaits (sēdvietas un stāvvietas):

13.3.1. Kopējais (N): ........................................................................................

13.3.5. Pasažieru stāvvietu skaits: ....................................................................

13.4. Pasažieru sēdvietu skaits:

13.4.1. Kopējais (A): ........................................................................................

13.4.2. Augšējais klājs (¹):................................................................................

13.4.3. Apakšējais klājs (¹):...............................................................................

13.5. Darba durvju skaits: .............................................................................

13.6. Avārijas izeju skaits (durvis, logi, lūkas):

13.6.1. Kopējais: ..............................................................................................

13.6.2. Augšējais klājs:.....................................................................................

13.6.3. Apakšējais klājs:....................................................................................

13.7. Bagāžas nodalījuma (-u) tilpums: ................................................... m³

13.8. Bagāžas pārvadāšanai paredzētais jumta laukums: ........................ m²

13.9. Ierīces, kas paredzētas pasažieru iekāpšanas atvieglošanai (traps, paceļama platforma, atbalstu sistēmas): ..........................................…

14. TESTU REZULTĀTI (Norādīt visus rezultātus, kas attiecināmi)

14.1. Trokšņu līmeņa pārbaužu rezultāti:

Kustībā (dB(A)/E): ..........................…..

Statiskā stāvoklī (dB(A)/E): ...........Pie apgriezieniem (min^-1): …...…

14.2. Izplūdes gāzu pārbaužu rezultāti, norādot pielietoto pārbaudes metodi (rezultāti jāizsaka atbilstoši pārbaudes metodei un atbilstošās mērvienībās):

14.2.1.   Dīzeļmotors

CO
HC
NOx
HC+NOx /THC+NOx(1)
NMHC(1)
CH4(1)
Cieto daļiņu masa
Cieto daļiņu skaits(1)

14.2.2.   Benzīnmotors

CO
HC/THC(1)
NOx
HC+NOx(1)
NMHC(1)
Cieto daļiņu masa(1)

14.3. CO₂/degvielas patēriņa pārbaužu rezultāti:

CO₂ (g/km)…………........…………………………………………....

Pilsētas ciklā (l/100 km)......……………………………………….….

Ārpilsētas ciklā (l/100 km) ……………………………………...….

Kombinētais (l/100 km) ....…......…………………………………….

14.4. Pārbaudes rezultāti brīva paātrinājuma režīmā

Koriģētā absorbcijas koeficienta vērtība (m^-1): .............………...........

15. ATSEVIŠĶO TEHNISKO NORMATĪVU SARAKSTS:

Sastāvdaļas/ parametri	Tipa apstiprinājuma numurs un marķējums atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām	Tehnisko normatīvu nosaukums un numurs

⁽¹⁾ Svītrot, ja nav attiecināms.

4.nodaļa

N kategoriju transportlīdzekļa tehniskais apraksts

0. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

0.1. Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): ……….….…………

0.2. Tips (ja pieejams): ...............................................................................

0.2.1.   Modelis: ……………………..………………………………...…….

0.3. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN): ……………....…….

0.3.1.   VIN atrašanās vieta: ..……………………….…….………………….

0.4. Transportlīdzekļa kategorija: ………………………………..……….

0.6. Izgatavotāja nosaukums un adrese: ……………….....…………….....

38.   Transportlīdzekļa krāsa: ................….....................................……..…

1. VISPĀRĪGIE DATI UN KONSTRUKCIJAS PARAMETRI

1.1. Transportlīdzekļa fotoattēli (rasējumi, ja nepieciešami):  ...................

1.3. Asu un riteņu skaits: .............................................................................

1.3.2.   Vadāmo asu skaits un izvietojums: ......................................................

1.3.3.   Dzenošās asis (skaits, novietojums, savstarpējais savienojums): ........

1.6. Motora atrašanās vieta un izvietojums: ................................................

1.8. Vadības puse: kreisā/ labā ⁽¹⁾

1.8.1.   Transportlīdzeklis aprīkots braukšanai pa labo/ kreiso (¹) pusi

2. MASAS UN GABARĪTI (kg un mm)

2.1. Garenbāze(-s) (pie pilnas slodzes): ......................................…………

2.3.1.   Vadāmo asu šķērsbāze (-s): ………………….....................………….

2.3.2.   Pārējo asu šķērsbāze (-s): ………….....................................…………

2.4. Transportlīdzekļa izmēru diapazons kopumā:

2.4.2.1.   Garums: ……….............................................................................…...

2.4.2.2.   Platums: ...............................................................................…………

2.4.2.3.   Augstums (nenoslogotā stāvoklī) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo darba stāvokli): ……….............

2.6. Transportlīdzekļa pašmasa kopā ar virsbūvi un sakabes ierīci (ja tas ir vilcējs) vai šasijas masa kopā ar kabīni (ja izgatavotājs neuzstāda virsbūvi un (vai) sakabes ierīci), ieskaitot dzesēšanas šķidrumu, eļļas, degvielu, citus šķidrumus (izņemot izmantoto ūdeni), instrumentus un rezerves riteni, kā arī vadītāju .........................................................

2.8. Izgatavotāja norādītā pilnā masa : ……..........................…..................

2.8.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm : ……………………………..…….….

2.9. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas sadalījums pa asīm: .........…

2.11. Tehniski pieļaujamā velkamā transportlīdzekļa masa: ……………….

2.11.1. Piekabes gadījumā: ...............................................................................

2.11.2. Puspiekabes gadījumā: .........................................................................

2.11.6. Piekabes bez bremzēm maksimālā masa: ......................................…...

2.12. Tehniski pieļaujamā maksimālā vertikālā statiskā slodze/masa uz transportlīdzekļa sakabes punktu:.........................................................

2.12.1. Uz mehāniskā transportlīdzekļa sakabes ierīci: ……………………...

3. MOTORS

3.1. Izgatavotājs: ……………….................................................................

3.1.1.   Izgatavotāja motora kods (atbilstoši marķējumam uz motora): .……..

3.2. Iekšdedzes motors:

3.2.1.1.   Darbības princips: dzirksteļaizdedze/ kompresijas aizdedze, četrtaktu/ divtaktu ⁽¹⁾

3.2.1.2.   Cilindru skaits un novietojums: ..……........................…………..........

3.2.1.3.   Darba tilpums: .................................... cm³

3.2.1.8.   Izgatavotāja norādītā maksimālā lietderīgā jauda: ..kW pie …. min^-1

3.2.2. Degviela: dīzeļdegviela/ benzīns/ sašķidrināta naftas gāze/ dabasgāze vai biometāns/etanols (E 85)/biodīzeļdegviela/ ūdeņradis ⁽¹⁾

3.2.3.1.1. Degvielas tvertņu skaits un tilpums (litros): …………………………

3.2.4.   Degvielas padeve:

3.2.4.1.   Ar karburatora(-u) palīdzību: jā/ nē ⁽¹⁾

3.2.4.2.   Iesmidzinot degvielu (tikai kompresijas aizdedzes gadījumā): jā/nē ⁽¹⁾

3.2.4.2.2. Darbības princips: tieša iesmidzināšana/priekškamera/virpuļkamera⁽¹⁾

3.2.4.3.   Iesmidzinot degvielu (tikai dzirksteļaizdedzes motoriem): jā/ nē ⁽¹⁾

3.2.7.   Dzeses sistēma (šķidruma/ gaisa) ⁽¹⁾

3.2.8.   Ieplūdes sistēma:...................................................................................

3.2.8.1.   Turbopūte: ir/ nav (¹)

3.2.9.5.   Atgāzu izplūdes sistēmas izvada atrašanās vieta:………………….…

3.2.12. Pasākumi pret apkārtējās vides piesārņošanu:

3.2.12.2.   Papildus ierīces pret apkārtējās vides piesārņošanu (ja ir, bet nav aprakstītas citā sadaļā)

3.2.12.2.1. Katalītiskais atgāzu neitralizators: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.2. Skābekļa zonde: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.3. Gaisa papildus padeve: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.4. Izplūdes gāzu recirkulācija: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.5. Iztvaikojumu emisijas kontroles sistēma: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.6. Cieto daļiņu uztvērējs: ir/ nav (¹)

3.2.12.2.7. Iebūvētā diagnostikas sistēma (OBD): ir/ nav (¹) ...........................…..

3.2.12.2.8. Citas sistēmas (apraksts un darbība): .............................................…..

3.2.13.1.   Absorbcijas koeficienta atrašanās vieta (tikai kompresijas aizdedzes motoriem):…………………………………………………….………

4. TRANSMISIJA

4.2. Tips (mehāniska, hidrauliska, elektriska, u.c.): ....................................

4.5. Pārnesumu kārba:

4.5.1.   Tips (rokas vadības/automātiska/ variators) (¹)....................................

4.7. Transportlīdzekļa maksimālais konstruktīvais ātrums (km/h): .…......

6. BALSTIEKĀRTA

6.2. Katras ass balstiekārtas tips un konstrukcija: ……………...................

6.2.1.   Augstuma regulācija: ir/ nav (¹)

6.6.1.   Riepas/diska kombinācija(-s) (riepām norādīt izmēra apzīmējumu, minimālo slodzes indeksu, ātruma kategorijas simbolu un riteņiem loka izmēru(-s):

6.6.1.1.   Asis:

6.6.1.1.1.1. ass: ............................................................................................……

6.6.1.1.2.2. ass: ...........................................................................................…utt.

6.6.1.2.   Rezerves ritenis, ja ir: ………………………………………………...

7. STŪRES IEKĀRTA

7.2. Mehānisms un vadība:

7.2.1.   Mehānisma tips (attiecīgā gadījumā norādīt priekšējo un aizmugurējo): ………………………………………………………...

7.2.2.   Savienojums ar riteņiem (ieskaitot no mehāniskās atšķirīgu savienojumu; attiecīgā gadījumā norādīt priekšējo un aizmugurējo):..

7.2.3.   Pastiprināšanas metode, ja ir: ...........................................................…

8. BREMZES

8.5. Antibloķēšanas sistēma (ABS): ir/ nav (¹)

8.9. Bremžu iekārtas īss apraksts: .....................………………………......

Darba bremze(-s): .................................................................................

Stāvbremze(-s): ....................................................................................

Avārijas bremze(-s): .............................................................................

Papildbremze(-s)(transmisijas bremze, motora bremze, u.c.): .............

Riteņu bremžu mehānismi: ...................................................................

Bremžu mehānismu loki / kluči ⁽¹⁾ satur / nesatur ⁽¹⁾ azbesta materiālus (norādīt pa asīm, ja atšķiras)

9. VIRSBŪVE

9.1. Virsbūves veids: (izmantojot 1.pielikuma II.sadaļas 9.punktā izklāstītos kodus) ……………………....................……….………….

9.3.1.   Durvju izvietojums un skaits: .............................………………..…...

9.10. Iekšējais aprīkojums:

9.10.3. Sēdvietas:

9.10.3.1.   Skaits: ...........................................................................................……

9.10.3.1.1. Stāvoklis un izvietojums: .........................................................………

9.10.3.2.   Sēdvieta(-s), kuras nav paredzēts izmantot braukšanas laikā: …...…..

9.10.4.1.   Pagalvju veids (-i): integrēts/ demontējams/ atsevišķs (¹)

11. VELKOŠO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN TO PIEKABJU (PUSPIEKABJU) SAKABES IERĪCES

11.1. Uzstādīto sakabes ierīču klase un tips: ..........……...............................

12. TESTU REZULTĀTI (Norādīt visus rezultātus, kas attiecināmi)

12.1. Trokšņu līmeņa pārbaužu rezultāti:

Kustībā (dB(A)/E): ............…..

Statiskā stāvoklī (dB(A)/E): ...........Pie apgriezieniem (min^-1): …...…

12.2. Izplūdes gāzu pārbaužu rezultāti, norādot pielietoto pārbaudes metodi (rezultāti jāizsaka atbilstoši pārbaudes metodei un atbilstošās mērvienībās):

12.2.1.   Dīzeļmotors

CO
HC
NOx
HC+NOx /THC+NOx(1)
NMHC(1)
CH4(1)
Cieto daļiņu masa
Cieto daļiņu skaits(1)

12.2.2.   Benzīnmotors

CO
HC/THC(1)
NOx
HC+NOx(1)
NMHC(1)
Cieto daļiņu masa(1)

12.3. CO₂/degvielas patēriņa pārbaužu rezultāti:

CO₂ (g/km)…………........…………………………………………....

Pilsētas ciklā (l/100 km)......……………………………………….….

Ārpilsētas ciklā (l/100 km) ……………………………………...…..

Kombinētais (l/100 km) ....…......…………………………………….

12.4. Pārbaudes rezultāti brīva paātrinājuma režīmā

Koriģētā absorbcijas koeficienta vērtība (m^-1): .............………...........

13. ATSEVIŠĶO TEHNISKO NORMATĪVU SARAKSTS:

Sastāvdaļas/ parametri	Tipa apstiprinājuma numurs un marķējums atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām	Tehnisko normatīvu nosaukums un numurs

⁽¹⁾ Svītrot, ja nav attiecināms.

5.nodaļa

O kategoriju transportlīdzekļa tehniskais apraksts

0. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

0.1. Marka: (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums):…..………...……….

0.2. Tips (ja pieejams):................................................................................

0.2.1.   Modelis: ……………………..………………………………...……..

0.3. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN): ……………...…......

0.3.1.   VIN atrašanās vieta: ..………………………………….……………..

0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …………………………………….…...

0.7. Izgatavotāja nosaukums un adrese: …………………………………..

38.   Transportlīdzekļa krāsa: ................…........…................................…...

1. VISPĀRĪGIE DATI UN KONSTRUKCIJAS PARAMETRI

1.1. Transportlīdzekļa fotoattēli (rasējumi, ja nepieciešami): …...………..

1.3. Asu un riteņu skaits: .............................................................................

1.3.2.   Vadāmo asu skaits un novietojums: .....................................................

2. MASAS UN GABARĪTI (kg un mm)

2.1. Garenbāze(-s) (pie pilnas slodzes): ..........................................………

2.3.1.   Vadāmo asu šķērsbāze (-s): ………………….....................…………

2.3.2.   Pārējo asu šķērsbāze (-s): ………….........................................………

2.4. Transportlīdzekļa gabarīti:  

2.4.2.1.   Garums: ………....................................................................................

2.4.2.2.   Platums: ....................................................................................………

2.4.2.3.   Augstums (nenoslogotā stāvoklī) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo darba stāvokli): ………..............................

2.6. Transportlīdzekļa pašmasa: …………………………………………..

2.8. Izgatavotāja norādītā pilnā masa: ..………..............................…….....

2.8.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm, bet puspiekabēm vai piekabēm ar centrāli novietotu asi- slodze uz sakabes punktu: ………………..…..

2.9. Maksimālā tehniski pieļaujamā masa uz katru asi (ja norādīts):……..

4.   TRANSMISIJA

4.7. Transportlīdzekļa maksimālais ekspluatācijas ātrums (km/h): ...….....

6. BALSTIEKĀRTA

6.2. Katras ass balstiekārtas tips un konstrukcija: ……………...................

6.2.1.   Augstuma regulācija: ir/ nav (¹)

6.6.1.   Riepas/diska kombinācija(-s) (riepām norādīt izmēra apzīmējumu, minimālo slodzes indeksu, ātruma kategorijas simbolu un riteņu loka izmēru(-s)):

6.6.1.1.   Asis:

6.6.1.1.1.1. ass: ............................................................................................……

6.6.1.1.2.2. ass: ...........................................................................................…utt.

6.6.1.2.   Rezerves ritenis, ja ir: ………………………………………………...

8. BREMZES

8.5. Antibloķēšanas sistēma (ABS): ir/ nav (¹)

8.9. Bremžu iekārtas īss apraksts:…………………………………………

Darba bremze(-s): .................................................................................

Stāvbremze(-s): .........................................................................….......

Avārijas bremze(-s): .............................................................................

Papildbremze(-s)(transmisijas bremze, motora bremze, u.c.): .............

Riteņu bremžu mehānismi: ...................................................................

Bremžu mehānismu loki / kluči ⁽¹⁾ satur / nesatur ⁽¹⁾ azbesta materiālus (norādīt pa asīm, ja atšķiras)

9. VIRSBŪVE

9.1. Virsbūves veids (izmantojot 1.pielikuma II.sadaļas 9.punktā izklāstītos kodus): .....…….……………………………………….….

11. VELKOŠO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN TO PIEKABJU UN PUSPIEKABJU SAKABES IERĪCES

11.1. Uzstādītās sakabes ierīces klase un tips: ..……………….......…….....

12. ATSEVIŠĶO TEHNISKO NORMATĪVU SARAKSTS:

Sastāvdaļas/ parametri	Tipa apstiprinājuma numurs un marķējums atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām	Tehnisko normatīvu nosaukums un numurs

⁽¹⁾ Svītrot, ja nav attiecināms.

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1494

Testu rezultātu protokols

1. Visos gadījumos informācijai ir jābūt tādai, no kuras ir skaidri saprotams, uz kuru variantu un versiju tā attiecas. Vienai versijai nevar būt vairāk kā viens rezultāts. Atsevišķu rezultātu kombinācija vienai versijai, norādot sliktākos rezultātus, tomēr ir pieļaujama. Šai gadījumā ar piezīmi jānorāda, ka ar (*) apzīmētajām vienībām ir uzrādīti vienīgi vissliktākie rezultāti.

2. Trokšņu līmeņa pārbaužu rezultāti (Numurs pamata normatīvajam aktam un jaunākajam grozījumu normatīvajam aktam, kas attiecas uz apstiprinājumu. Normatīvajam aktam ar diviem vai vairāk īstenošanas posmiem, norāda arī īstenošanas posmu):

Variants / versija:	………….	………….	....................
Kustībā (dB(A)/E):	……………	…………..	....................
Statiskā stāvoklī (dB(A)/E):	....................	....................	....................
Pie apgriezieniem (min-1):	………….	....................	....................

3. Izplūdes gāzu emisiju testu rezultāti:

3.1. Emisijas no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (Norāda normatīvo aktu, ar ko izdarīti jaunākie grozījumi, kas piemērojami apstiprinājumam. Normatīvajam aktam ar diviem vai vairāk īstenošanas posmiem, norāda arī īstenošanas posmu):

Degviela(-as) (¹) … (dīzeļdegviela, benzīns, sašķidrināta naftas gāze, dabasgāze, Bi degviela: benzīns/sašķidrināta naftas gāze, Bi degviela: benzīns/dabasgāze, etanols …):

(¹) Ja ir piemērojami degvielas ierobežojumi, norādīt tos (piem., dabasgāzei L un H diapazons).

3.1.1. I tipa tests (¹) – transportlīdzekļa emisijas pārbaudes ciklā pēc aukstās palaišanas

Variants / versija:	....................	....................	....................
CO			....................
HC			....................
NOx			....................
HC + NOx		...........................
Cietās daļiņas		....................	....................

3.1.2. II tipa tests (¹) – emisiju dati, kas vajadzīgi tehniskajai kontrolei:

II tips, maza apgriezienu skaita tukšgaitas tests (²)

Variants / versija:	....................	....................	....................
CO %			....................
Motora apgriezieni			....................
Motora eļļas temperatūra			....................

II tips, liela apgriezienu skaita tukšgaitas tests (²):

Variants / versija:	....................	....................	....................
CO %			....................
Lambda vērtība			....................
Motora apgriezieni			....................
Motora eļļas temperatūra

3.1.3. III tipa testa rezultāti (²): …

3.1.4. IV tipa testa rezultāti (iztvaikošanas tests) (²): … g/testā.

3.1.5. V tipa tests rezultāts – izturīgums (²):

3.1.5.1. izturīguma veids: 80 000 km/100 000 km/nav attiecināms (³),

3.1.5.2. pasliktināšanās faktors (DF): aprēķināts/fiksēts (³),

3.1.5.3. specifikācijas vērtība:

CO: …

HC: …

NOx: …

(¹) Atkārtot benzīnam un gāzveida degvielai, ja transportlīdzekli var darbināt gan ar benzīnu, gan gāzveida degvielu. Transportlīdzekļos kā degvielu var izmantot gan benzīnu, gan gāzveida degvielu, bet, ja benzīnu lieto tikai ārkārtas situācijā vai dzinēja iedarbināšanai un ja benzīna tvertnē var iepildīt ne vairāk kā 15 litrus benzīna, testa vajadzībām šādus transportlīdzekļus uzskata par tikai ar gāzveida degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem.

(²) Valsts tipa apstiprinājuma gadījumā norādāms brīvprātīgi

(³) Svītrot, ja nav attiecināms.

3.1.6. VI tipa testa rezultāts – emisijas zemā apkārtējā temperatūrā (¹)

Variants / versija:	....................	....................	....................
CO g/km			....................
HC g/km			....................

3.1.7. OBD: jā/nē (²)

3.2. Emisijas no motoriem, kurus izmanto transportlīdzekļos (Norāda normatīvo, ar ko izdarīti jaunākie grozījumi, kas piemērojami apstiprinājumam. Normatīvajam aktam ar diviem vai vairāk īstenošanas posmiem, norāda arī īstenošanas posmu):

Degviela(-as) (³) … (dīzeļdegviela, benzīns, sašķidrināta naftas gāze, dabasgāze, etanols …)

3.2.1. ESC testa rezultāti (⁴)

CO:	g/kWh
THC:	g/kWh
NOx:	g/kWh
PT:	g/kWh

3.2.2. ELR testa rezultāti (⁴)

Dūmainība: … m^–1

3.2.3. ETC testa rezultāti (⁴)

CO:	g/kWh
THC:	g/kWh (4)
NMHC:	g/kWh (4)
CH4:	g/kWh (4)
NOx:	g/kWh (4)
PT:	g/kWh (4)

(¹) Valsts tipa apstiprinājuma gadījumā norādāms brīvprātīgi

(²) Svītrot, ja nav attiecināms.

(³) Ja ir piemērojami degvielas ierobežojumi, norādīt tos (piem., dabasgāzei L un H diapazons).

(⁴) Ja ir attiecināms.

3.3. Emisijas no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem (Norāda normatīvo aktu, ar ko izdarīti jaunākie grozījumi, kas piemērojami apstiprinājumam. Normatīvajam aktam ar diviem vai vairāk īstenošanas posmiem, norāda arī īstenošanas posmu):

3.3.1. Brīvā paātrinājuma testa rezultāti

Variants/versija:	……	……
Koriģētā absorbcijas koeficienta vērtība (m–1):
Normālie motora tukšgaitas apgriezieni (1)
Maksimālie motora apgriezieni (1)
Eļļas temperatūra (min/maks) (1)

4. CO₂ emisijas/degvielas patēriņa testa rezultāti (²)(³) (Numurs pamata normatīvajam aktam un jaunākajam grozījumu normatīvajam aktam, kas piemērojami apstiprinājumam):

Variants/versija:	.....	.....
CO2 emisiju masa (pilsētas apstākļos) (g/km)
CO2 emisiju masa (ārpilsētas apstākļos) (g/km)
CO2 emisiju masa (kombinētā) (g/km)
Degvielas patēriņš (pilsētas apstākļos) (l/100 km) (4)
Degvielas patēriņš (ārpilsētas apstākļos) (l/100 km) (4)
Degvielas patēriņš (kombinētais) (l/100 km) (4)

(¹) Valsts tipa apstiprinājuma gadījumā norādāms brīvprātīgi

(²) Ja ir attiecināms.

(³) Atkārtot benzīnam un gāzveida degvielai, ja transportlīdzekli var darbināt gan ar benzīnu, gan gāzveida degvielu. Transportlīdzekļos kā degvielu var izmantot gan benzīnu, gan gāzveida degvielu, bet, ja benzīnu lieto tikai ārkārtas situācijā vai dzinēja iedarbināšanai un ja benzīna tvertnē var iepildīt ne vairāk kā 15 litrus benzīna, testa vajadzībām šādus transportlīdzekļus uzskata par tikai ar gāzveida degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem.

(⁴) Transportlīdzekļiem, ko darbina ar dabasgāzi, vienību “1/100 km” aizstāj ar “m³/100 km”.

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

6.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1494

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

7.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1494

Atsevišķu tehnisko priekšrakstu prasību izpilde

I. Tehnisko normatīvu saraksts speciālo transportlīdzekļu apstiprināšanai

1. Veicot dzīvojamo transportlīdzekļu, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu un katafalkautomobiļu atbilstības novērtēšanu, piemēro Regulas (EK) Nr. 1060/2008 VI pielikuma 1.papildinājumā noteiktos atvieglojumus.

2. Veicot bruņoto transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanu, piemēro Regulas (EK) Nr. 1060/2008 VI pielikuma 2.papildinājumā noteiktos atvieglojumus.

3. Veicot ratiņkrēsliem piekļūstamo transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanu, piemēro Regulas (EK) Nr. 1060/2008 VI pielikuma 3.papildinājumā noteiktos atvieglojumus.

4. Veicot citu speciālo transportlīdzekļu, ietverot dzīvojamās piekabes, atbilstības novērtēšanu, piemēro Regulas (EK) Nr. 1060/2008 VI pielikuma 4.papildinājumā noteiktos atvieglojumus. Šos izņēmumus piemēro vienīgi tad, ja izgatavotājs CSDD pierāda, ka transportlīdzeklis īpašo funkciju dēļ nevar atbilst visām prasībām.

5. Veicot autoceltņu atbilstības novērtēšanu, piemēro Regulas (EK) Nr. 1060/2008 VI pielikuma 5.papildinājumā noteiktos atvieglojumus. Attiecībā par motora izmešiem (Direktīvas 2005/55/EK) iespējams uzrādīt transportlīdzekļa izcelsmes sertifikātu atbilstoši Direktīvas 97/68/EK prasībām.

6. Veicot tipa apstiprinājumu mazās sērijās ražotiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem, piemēro Regulas (EK) Nr. 1060/2008 III pielikuma I daļas papildinājumā noteiktos atvieglojumus.

II. Atvieglojumi individuāli apstiprināmiem M, N un O kategoriju transportlīdzekļiem

7. Transportlīdzekļu individuālas atbilstības novērtēšanas gadījumā kā atbilstības apliecinājums var tikt uzskatīts kāds no šādiem dokumentiem:

7.1. kāds no 11.pielikuma 1. un 2.punktā minētajiem dokumentiem;

7.2. konkrēta transportlīdzekļa pārbaudes protokols atbilstoši atsevišķām ANO Noteikumu vai ES direktīvu prasībām, ja protokolu izsniegusi CSDD atzīta laboratorija;

7.3. izgatavotāja apliecinājums (deklarācija, izgatavotāja plāksnīte vai uzlīme uz transportlīdzekļa) par konkrētā transportlīdzekļa atbilstību Eiropas Savienības direktīvu, ANO Noteikumu vai tādu standartu prasībām, kuru prasības šo noteikumu izpratnē tiek uzskatītas par līdzvērtīgām attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu vai ANO Noteikumu prasībām.

7.4. izgatavotāja rakstveida apliecinājums (vēstule) par konkrētā transportlīdzekļa atsevišķu sastāvdaļu (parametru) identiskumu tāda transportlīdzekļa tipa attiecīgajām sastāvdaļām (parametriem), kam veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar Eiropas Savienības harmonizētajām prasībām. Šāda veida apliecinājums var tikt atzīts tikai gadījumos, ja izpildās vismaz visi zemāk minētie nosacījumi:

7.4.1. konkrētais transportlīdzeklis ir sasaistāms (identificējams) ar Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirtā Eiropas Savienības vienveida tipa apstiprinājuma atsevišķo sastāvdaļu dokumentāciju;

7.4.2. konkrētā transportlīdzekļa montāža ir veikta rūpnīcā, kas minēta Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirtā Eiropas Savienības vienveida tipa apstiprinājuma dokumentācijā;

7.4.3. konkrētā transportlīdzekļa marka un komercnosaukums (modelis vai tips) sakrīt ar Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirtā Eiropas Savienības vienveida tipa apstiprinājuma dokumentācijā minēto marku un komercnosaukumu (modeli vai tipu).

7.5. CSDD noteiktas personas atzinums, kas apliecina, ka konkrētais transportlīdzeklis, ir identisks transportlīdzeklim, kam Latvijā jau ir veikta atbilstības novērtēšana un CSDD ir iesniegti attiecīgi atbilstības apliecinājumi. Atzinumam jāpievieno attiecīgā atbilstības apliecinājuma kopija, kuras autentiskumu apliecinājis transportlīdzekļa izgatavotājs, tā pārstāvis vai atbilstības apliecinājuma turētājs.

8. Izsniedzot 7.5.apakšpunktā minēto atzinumu jāievēro šādi nosacījumi:

8.1. lai uzskatītu, ka automobiļa motora izplūdes gāzu raksturlielumi ir identiski transportlīdzeklim, kam iesniegts motora izplūdes gāzu atbilstības apliecinājums, jāsakrīt sekojošiem to parametriem:

8.1.1. transportlīdzekļa marka;

8.1.2. transportlīdzekļa kategorija;

8.1.3. transportlīdzekļa tips un modelis;

8.1.4. koriģētās pašmasas (pašmasa, kurai pieskaitīti 25kg) intervālam:

Koriģētā pašmasa (KP) (kg)	Ekvivalentā inerce (kg)
<KP≤480	455
480<KP≤540	510
540<KP≤595	570
595<KP≤650	625
650<KP≤710	680
710<KP≤765	740
765<KP≤850	800
850<KP≤965	910
965<KP≤1080	1020
1080<KP≤1190	1130
1190<KP≤1305	1250
1305<KP≤1420	1360
1420<KP≤1530	1470
1530<KP≤1640	1590
1640<KP≤1760	1700
1760<KP≤1870	1810
1870<KP≤1980	1930
1980<KP≤2100	2040
2100<KP≤2210	2150
2210<KP≤2380	2270
2380<KP≤2610	2270
2610<KM	2270

Piezīme: Konkrētā transportlīdzekļa koriģētajai pašmasai jāietilpst tajā pašā tabulā norādītajā intervālā, kurā ir testētais automobilis, vai arī blakus esošajā intervālā.

8.1.5. transmisijai (pārnesumkārbas tips un vadības veids (rokas vadība/automātiskā); kopējo pārnesuma skaitļu atšķirība ± 8%);

8.1.6. motora:

8.1.6.1. izgatavotājam;

8.1.6.2. kodam;

8.1.6.3. darbības principam (divtaktu/ četrtaktu, dzirksteļaizdedzes/ kompresijas aizdedzes);

8.1.6.4. cilindru un vārstu skaitam un izvietojumam;

8.1.6.5. darba tilpumam (±0 cm3);

8.1.6.6. degvielas veidam un padevei cilindrā (inžektors, karburators, u.c.);

8.1.6.7. maksimālai lietderīgai jaudai … kW pie …. min-1;

8.1.6.8. maksimālajam griezes momentam … Nm pie … min-1;

8.1.6.9. degvielas ieplūdes un izplūdes sistēmām (gaisa filtrs, ieplūdes kolektors, degkamera, izplūdes kolektors, trokšņu slāpētāji);

8.1.6.10. aizdedzes sistēmai un tās vadībai (sistēmas veids, λ- zonde, katalizators);

8.2. lai uzskatītu, ka automobiļa bremžu iekārta ir identiska transportlīdzeklim, kam iesniegts bremžu iekārtas atbilstības apliecinājums, jāsakrīt sekojošiem to parametriem:

8.2.1. transportlīdzekļa marka;

8.2.2. transportlīdzekļa kategorija;

8.2.3. transportlīdzekļa tips vai modelis;

8.2.4. transportlīdzekļa pilnā un pašmasa (abām ± 10%);

8.2.5. tehniski pieļaujamā masa uz asīm (± 6%);

8.2.6. transmisijai (pārnesumkārbas tips un vadības veids (rokas vadība/automātiskā); kopējo pārnesuma skaitļu atšķirība ± 8%);

8.2.7. maksimālā lietderīgā jauda … kW pie …. min-1( ± 10%);

8.2.8. bremžu iekārtas mehānisma tips (mehānisks/ hidraulisks/ elektrisks) un veids (disku/ trumuļu), pievads (mehānisks/ hidraulisks/ pneimatisks/ elektrisks/ kombinēts), pastiprināšanas veids (hidraulisks/ pneimatisks/ elektrisks/ kombinēts), kontūru skaits un dalījuma veids (diagonāldalījuma/ pa asīm/ kombinētais,) un vadība (ABS/ EBD), bremžu kluču vai loku forma, materiāli un izgatavotājs;

8.3. lai uzskatītu, ka automobilis attiecībā uz tā trokšņu līmeni ir identisks transportlīdzeklim, kam iesniegts trokšņu līmeņa atbilstības apliecinājums, jāsakrīt sekojošiem to parametriem:

8.3.1. transportlīdzekļa marka;

8.3.2. transportlīdzekļa kategorija;

8.3.3. transportlīdzekļa tips vai modelis;

8.3.4. virsbūves veids (sedans/universāls/kabriolets/kravas kaste u.c.) un pilna masa ±10%;

8.3.5. atgāzu izplūdes sistēmas izvada atrašanās vieta (aizmugurē/ sānos/ vidū/ zem transportlīdzekļa pa vidu);

8.3.6. transportlīdzekļa garums un platums (±50mm);

8.3.7. motora:

8.3.7.1. izgatavotājs;

8.3.7.2. kods;

8.3.7.3. darbības princips (divtaktu/ četrtaktu, dzirksteļaizdedzes/ kompresijas aizdedzes);

8.3.7.4. cilindru un vārstu skaits un izvietojums;

8.3.7.5. darba tilpums (±0 cm3);

8.3.7.6. degvielas veids un padeve cilindrā (inžektors, karburators, u.c.);

8.3.7.7. maksimālā lietderīgā jauda … kW pie …. min-1;

8.3.7.8. maksimālais griezes moments … Nm pie … min-1;

8.3.7.9. degvielas ieplūdes un izplūdes sistēmas (gaisa filtrs, ieplūdes kolektors, degkamera, izplūdes kolektors, trokšņu slāpētāji);

8.3.7.10. aizdedzes sistēma un tās vadība (sistēmas veids, λ- zonde, katalizators).

9. Individuālas transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanas gadījumā par līdzvērtīgiem standartiem tiek uzskatīti izgatavotājvalsts standarti, ja CSDD to prasības atzīst par līdzvērtīgām šajos noteikumos iekļauto attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām un ja to paredz 9.punktā norādītās pieļaujamās atkāpes. Lai veiktu izgatavotājvalsts standartu izvērtēšanu, persona tā kopija kopā ar tā notariāli apstiprinātu tulkojumu iesniedz CSDD.

10. Pēc CSDD pieprasījuma papildus nepieciešams iesniegt dokumentāciju (fotogrāfijas, aprēķinus, rasējumus), kas pierāda konkrētā transportlīdzekļa atbilstību iepriekš minētajām prasībām.

11. CSDD iesniedzamas dokumentu kopijas, uzrādot to oriģinālus.

Punkts.	Priekšmets	Transportlīdzekļu kategorijas
		M1	M2	M3	N1	N2	N3	O1	O2	O3	O4
1.	Atļautais skaņas līmenis	H,5	-	-	H,5	-	-
2.	Emisijas	H,5 A	-	-	H,5 A	-	-
2.a	Emisijas (Euro 5 un Euro 6) vieglajiem transportlīdzekļiem un informācijas pieejamība
3.	Degvielas tvertnes	B,1	-	-	B,1	-	-	1	1	1	1
	Aizmugurējās drošības konstrukcijas	C,3	C,3	C,3	C,3	C,3	C,3	C,3	C,3	C,3	C,3
4.	Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes vieta	D,3	D,3	D,3	D,3	D,3	D,3	D,3	D,3	D,3	D,3
5.	Stūres iekārtas	E,3	-	-	E,3	-	-	1	1	1	1
6.	Durvju slēgmehānismi un viras	4			4	-	-
7.	Skaņu signālierīces un to uzstādīšana	F,2	2	2	F,2	2	2
		F,3	3	3	F,3	3	3
8.	Atpakaļskata spoguļi un to uzstādīšana	G,2	2	2	G,2	2	2
	Netiešās redzamības ierīces	H,3	3	3	H,3	3	3
9.	Bremžu iekārtas	H,5	-	-	H,5	-	-	J,1	J,1	J,1	J,1
		I			I
10.	Radiotraucējumi (elektromagnētiskā savietojamība)	4	4	4	4	4	4	4	4	4	4
12.	Iekšējais aprīkojums	H,3
13.	Pretaizbraukšanas ierīces un imobilaizeri	4			4
14.	Trieciendroša stūres iekārta	4			4
15.	Sēdekļu izturība	K,1	X	X	K,1	-	-
16.	Ārējie izvirzījumi	H,3
17.	Spidometrs un atpakaļgaitas pārnesums	L,3	-	-	L,3	-	-
18.	Obligātās izgatavotāja plāksnītes	M,3 N,3	M,3	M,3	M,3 N,3	M,3	M,3	M,3 N,3	M,3 N,3	M,3 N,3	M,3 N,3
19.	Drošības jostu stiprinājumi	O,1	X	X	O,1	-	-
20.	Gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana	P,2	2	2	P,2	2	2	2	2	2	2
		P,3	3	3	P,3	3	3	3	3	3	3
27.	Jūgkāši	4	1	1	4	1	1
31.	Drošības jostas un ierobežotājsistēmas, to uzstādīšana	Q,2	X	X	Q,2	-	-
		3	X	X	3	-	-
32.	Priekšējā redzamība	4
33.	Vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru izvietojums un identifikācija	3	3	3	3	3	3
34.	Pretaizsalšanas/ pretaizsvīšana	H,3
35.	Priekšējā stikla apskalotāji/ tīrītāji	H,3
36.	Apsildīšanas ierīces	H,3	H,3	H,3	H,3	H,3	H,3	H,3	H,3	H,3	H,3
37.	Dubļu sargi	H,3
38.	Pagalvji	S,1	X	X	S,1	-	-
39.	CO2 emisija/degvielas patēriņš	T,1			T,1
		T,5			T,5
40.	Motora jauda	U,1	1	1	U,1	1	1
42.	Sānu drošības konstrukcijas					C,3	C,3			C,3	C,3
44.	Vieglo automobiļu masas un gabarīti	3
45.	Neplīstoši stikli, stiklu materiāli un to uzstādīšana	V,2	2	2	V,2	2	2	2	2	2	2
		3	3	3	3	3	3	3	3	3	3
46.	Riepas	W,2	2	2	W,2	2	2	W,2	W,2	W,2	2
		3	3	3	3	3	3	3	3	3	3
50.	Sakabes ierīces un to uzstādīšana	Z,2	2	2	Z,2	2	2	Z,2	Z,2	Z,2	2
		3	3	3	3	3	3	3	3	3	3
52.	Autobusi un tālsatiksmes autobusi		µ,3	µ,3
			Y,1	Y,1
53.	Frontālā sadursme	4
54.	Sānu sadursme	4			4
58.	Gājēju aizsardzība	4			4
59.	Pārstrādājamība	4			4
60.	Priekšējās aizsardzības sistēmas	4			4
61.	Gaisa kondicionēšanas sistēmas	4			4

Piezīmes:

1. Tabula atspoguļo tikai atkāpes no prasībām, kas noteiktas 6.pielikumā un tajā norādīti tikai tie parametri (sastāvdaļas) par kuriem var tikt piemēroti atvieglojumi, veicot atbilstības novērtēšanu individuāli apstiprināmiem transportlīdzekļiem. Ja tabulas ailē ir simbols “-“, tad konkrētās kategorijas transportlīdzekļiem veicot individuālu atbilstības novērtēšanu atvieglojumi nav paredzēti.

2. Cipari norāda, kādā veidā var tikt pierādīta konkrētā transportlīdzekļa atbilstība attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām.

3. Burti norāda atvieglojumus, kādi var tikt piemēroti papildus tiem atvieglojumiem, kas minēti 6.pielikumā.

Ciparu nozīme:

1 Atbilstība attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām var tikt pierādīta ar šīs sadaļas 1.3.apakšpunktā minēto izgatavotāja apliecinājumu.

2 Atbilstība var tikt pierādīta ar sastāvdaļas marķējumu atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām.

3 Atbilstība noteiktajām prasībām tiek pārbaudīta transportlīdzekļa inspicēšanas (pārbaudes) laikā CSDD nozīmētā tehniskās apskates stacijā.

4 Prasību izpilde individuāli apstiprināmiem transportlīdzekļiem ir brīvprātīga.

5 Prasību izpilde brīvprātīga:

a) vienam automobilim, kas pirms tā reģistrēšanas Latvijā ir bijis tādas fiziskas personas īpašumā, kam Latvijā ir repatrianta statuss. Atvieglojumi var tikt piemēroti tikai tad, ja transportlīdzeklis Latvijā tiek reģistrēts uz tās pašas personas vārda;

b) vienam automobili, ko, beidzoties dienestam ārvalstī, Latvijā ieved ārpus Eiropas Savienības esošā Latvijas Republikas vēstniecībā, pārstāvniecībā un konsulātā strādājis diplomātiem, un par ko tiek iesniegta attiecīga Ārlietu ministrijas izziņa. Atvieglojumi var tikt piemēroti tikai tad, ja transportlīdzeklis Latvijā tiek reģistrēts uz tās pašas personas vārda.

Burtu nozīme:

A Obligāti veicams I tipa tests, kas nosaka vidējās transportlīdzekļa atgāzu (CO, HC, NO_X, HC+NO_X un cieto daļiņu) robežvērtības, saskaņā ar 11.pielikuma II sadaļā noteiktajām prasībām. Pārējo tipu testu (II, III, IV, V, VI, un OBD) veikšana nav obligāta.

B Pieļaujama atbilstība izgatavotājvalsts standartiem, ja to prasības ir līdzvērtīgas šajos noteikumos iekļauto attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām par degvielas tvertnēm.

C Pārbaudes laikā nav obligāti drošības konstrukcijām paredzētā spēka mērījumi, ja ar inspicēšanas metodēm iespējams noteikt, ka konstrukcijas šo slodzi iztur. Pieļaujamas atkāpes drošības konstrukciju izmēriem un novietojumam G kategoriju speciālajiem operatīvajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti speciālu darbu veikšanai.

D Numura zīmes vietai jābūt atbilstošai kādam no Latvijas standartā LVS 20:2009 “Transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes” noteiktajiem numura zīmju tipiem.

E Pārbaudes laikā nav obligāta stūres iekārtas pārbaude pie maksimālā transportlīdzekļa ātruma.

F Pieļaujama nemarķētu skaņu signalizācijas ierīču uzstādīšana. Tomēr, šādos gadījumos skaņas spiediena līmenim atsevišķai signālierīcei jābūt robežās no 105 dB (A) līdz 118 dB (A), bet vismaz 93 dB (A) tad, kad ierīce uzstādīta transportlīdzeklī.

G Nemarķētu spoguļu uzstādīšana pieļaujama tikai ASV vai Kanādas tirgum izgatavotiem transportlīdzekļiem.

H Jāatbilst normatīvajā aktā par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem noteiktajām prasībām.

I Par atbilstības apliecinājumu var tikt atzīts jebkuras Eiropas Kopienas vai Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijas dalībvalsts testēšanas laboratorijas protokols, kas apliecina transportlīdzekļa bremžu iekārtas atbilstību tādu nacionālo standartu prasībām, kuru attiecīgā dalībvalsts noteikusi kā līdzvērtīgu direktīvas 71/320/EEK, ietverot grozījumus, ko izdara direktīva 88/194/EEK, prasībām transportlīdzekļu individuālas atbilstības novērtēšanas gadījumos.

J Izgatavotāja deklarācijā norādāma atsauce uz konkrētu direktīvu vai ANO Noteikumu prasībām, kā arī pievienojama bremžu iekārtas un piekabes atbilstoša dokumentācija (aprēķini, diagrammas, shēmas u.c.).

O₁ un O₂ kategoriju transportlīdzekļiem par izgatavotāja deklarāciju uzskatāms bremžu iekārtas un inerces mehānismu pārbaudes protokols konkrētajam bremžu iekārtas tipam.

O₃ un O₄ kategoriju transportlīdzekļiem izgatavotāja deklarācijai jāpievieno tāds bremžu iekārtas aprēķins, kas būtu sasaistāms (identificējams) ar konkrēto piekabi (transportlīdzekļa tips, bremžu iekārtas tips, masas, gabarīti, VIN u.c.).

Ja transportlīdzekļa izgatavotājs ir arī bremžu iekārtas izgatavotājs (nevis uzstādītājs), pievienojams atsevišķs apliecinājums par to, ka piekabes bremžu kluči vai loki nesatur azbestu.

O₂ kategorijas piekabēm – laivu vedējiem, kuriem nav uzstādīta darba bremžu iekārta, – pilna masa var tikt samazināta līdz 750 kg un atbilstības novērtēšana var tikt veikta kā O₁ kategorijas piekabēm, ja tiek izpildīti abi minētie nosacījumi:

1) piekabes pašmasa nepārsniedz 500 kg;

2) transportlīdzekļa īpašnieks apliecina (deklarē), ka pārvadājamās laivas masas un piekabes pašmasas summa ekspluatācijas laikā nepārsniegs 750 kg.

Ja O₂ un O₃ kategoriju speciālajām piekabēm un piekabēm – laivu vedējiem – ar pilnu masu līdz 5000 kg nav uzstādīta darba bremžu iekārta vai arī tā neatbilst tehnisko normatīvu prasībām, tās pārbaude tiek veikta CSDD nozīmētajā tehniskās apskates stacijā. Šādos gadījumos piekabei transport­līdzekļa individuālais apstiprinājums tiek piešķirts ar maksimālā ekspluatācijas ātruma ierobežojumu – 40 km/h.

K Pieļaujama atbilstība izgatavotājvalsts standartiem, ja to prasības ir līdzvērtīgas šajos noteikumos iekļauto attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām par sēdekļu izturību.

L Spidometra ātruma skalas iedalījumam jābūt norādītam kilometros stundā (km/h). Pieļaujama arī dublējošā skala jūdzēs stundā (mph).

M Pieļaujama atbilstība Latvijas standarta LVS 88:1997 „Transportlīdzekļu marķēšana” prasībām. Papildus pieļaujama norādāmās informācijas simbolu augstuma atkāpe par 2 mm no noteiktajām prasībām.

N Pieļaujams nepilns transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN), t.i., VIN, kura simbolu skaits ir mazāks par 17. Pieļaujams, ka VIN kods var nebūt norādīts arī uz rāmja (jūgstieņa, virsbūves) un var atrasties transportlīdzekļa kreisajā pusē.

O Pieļaujama atbilstība izgatavotājvalsts standartiem, ja to prasības ir līdzvērtīgas šajos noteikumos iekļauto attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām par drošības jostu stiprinājumu vietām.

P Uzstādītajām gaismas ierīcēm un gaismas signalizācijas ierīcēm jāatbilst direktīvas vai ANO Noteikumu prasībām, t.i., gaismas ierīču skaitam, krāsai, novietojumam, redzamībai, izgaismojumam (gaismas stiprumam) un atstarošanas īpašībām pilnībā jāatbilst noteiktajām prasībām.

Aizliegta tādu gaismas ierīču un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana, kas nav sertificētas un marķētas.

Nav pieļaujama sarkanu gaismu izstarojošu virzienrādītāju un dzeltenu gaismu izstarojošu priekšējo gabarītlukturu uzstādīšana.

Saskaņā ar ārvalstu standartu prasībām sertificētu un marķētu (DOT vai SAE) gaismas ierīču uzstādīšana pieļaujama tikai tad, ja tie ir oriģinālie (izgatavotāja paredzētie) transportlīdzekļa lukturi un transportlīdzeklis nav paredzēts Eiropas Savienības tirgum.

Ja Eiropas Savienības tirgum neparedzētam transportlīdzeklim uzstādīti gāzu lokizlādes galvenie lukturi, tad šiem lukturiem jābūt aprīkotiem ar automātiskajām lukturu augstuma regulēšanas ierīcēm.

Ja izgatavotājrūpnīca nav paredzējusi uzstādīt automātiskās lukturu augstuma regulēšanas ierīcēs un šo lukturu darbība tiek vadīta ar programmu, kas ir integrēta transportlīdzekļa kopējās vadības programmā, un tādējādi iejaukšanās šajā programmā varētu radīt neparedzamas sekas visā transportlīdzekļa darbībā, atļauts izmantot izgatavotāja paredzētās manuālās lukturu augstuma regulēšanas ierīces.

Visiem papildus uzstādāmajiem lukturiem ir jābūt ar atbilstošo "e" vai "E" marķējumu.

Q Pieļaujama atbilstība izgatavotājvalsts standartiem, ja to prasības ir līdzvērtīgas šajos noteikumos iekļauto attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām par drošības jostām un to uzstādīšanu.

S Pieļaujama atbilstība izgatavotājvalsts standartiem, ja to prasības ir līdzvērtīgas šajos noteikumos iekļauto attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām par sēdekļu pagalvjiem.

T Prasības piemērojamas jauniem, iepriekš nereģistrētiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 01.01.2008.

U Pieļaujama atbilstība ISO, SAE un citu atbilstošu standartu prasībām.

V Saskaņā ar ārvalstu standartu prasībām sertificētu un marķētu (DOT vai SAE) neplīstošo stiklu, stiklu materiālu uzstādīšana pieļaujama tikai tad, ja tie ir oriģinālie (izgatavotāja paredzētie) un transportlīdzeklis nav paredzēts Eiropas Savienības tirgum.

W Saskaņā ar ārvalstu standartu prasībām sertificētu un marķētu (DOT vai SAE) ŗiepu uzstādīšana pieļaujama tikai tad, ja transportlīdzeklis nav paredzēts Eiropas Savienības tirgum.

X Var tikt piemērotas tikai tās atkāpes, kas noteiktas noteikumos par transportlīdzekļu pārbūvi.

Y II un III klases vienstāvu autobusiem, ja autobusa pilna masa nepārsniedz 7500 kg, atbilstību noteikumu prasībām var pierādīt ar izgatavotāja deklarāciju vai aprēķiniem.

Z Pieļaujama atbilstība SAE J 684 prasībām, ja transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 4540kg (10 000 lb).

µ Autobusiem, kuri pirmo reizi reģistrēti pirms 2006.gada 13.februāra, piemēro šādus atvieglojumus:

1. Nav nepieciešams avārijas slēdzis atbilstoši ANO 36. un 52.noteikumu 5.5.5.punkta prasībām, ja autobusa elektroinstalācijas voltāža nepārsniedz 100 V.

2. Nav obligāts slēdzis (vadības ierīce), kas avārijas gadījumā nodrošinātu pasažieru durvju atvēršanu no autobusa ārpuses, neatkarīgi no strāvas padeves (atbilstoši ANO 36. un 52.noteikumu 5.6.5.1.punkta prasībām).

3. Ja sēdekļi ir orientēti vienā virzienā, attālumam starp sēdekļu atzveltnes priekšpusi un tam priekšā esošā sēdekļa atzveltnes aizmuguri, mērot pa horizontāli jebkurā augstumā virs grīdas starp sēdekļa spilvena augstāko punktu un punktu 62 cm augstumā virs grīdas, jābūt ne mazākam par 65 cm II un III klases autobusiem.

4. Sēdekļa spilvena platumam, mērot no vertikālas plaknes, kas šķērso sēdvietas centru, jābūt ne mazākam par 20 cm III klases autobusiem.

5. Brīvā telpa katra pasažieru sēdekļa priekšā pirms sēdekļa spilvena aiz šķērssienas vai cita stingra konstrukcijas elementa, kas nav sēdeklis, nedrīkst būt mazāka par 25 cm II un III klases autobusiem.

6.Skaņas signālu, kas, uzsākot kustību, brīdina par atvērtam darba durvīm, uzstāda brīvprātīgi (uzstādīšana nav obligāti).

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

8.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1494

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

9.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1494

Transportlīdzekļu un to sastāvdaļu tipa apstiprinājumu numurēšana un marķēšana

I. EK tipa apstiprinājuma sertifikātu numerācijas sistēma

1. EK tipa apstiprinājuma numurā ir četras daļas gatavu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumos un piecas daļas – sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumos. Daļas vienmēr atdala ar zīmi “*”:

1.1. pirmā daļa sastāv no mazā burta “e”, kam seko tās dalībvalsts numurs, kura izsniegusi EK tipa apstiprinājumu;

1.2. otrā daļa sastāv no pamatdirektīvas vai regulas numura. Gatavu transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumos otro daļu izlaiž;

1.3. trešā daļa sastāv no direktīvas vai regulas numura, ar ko izdarīti jaunākie EK tipa apstiprinājuma grozījumi:

1.3.1. gatavu transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumos tas nozīmē jaunāko direktīvu vai regulu, ar ko grozīta kāda no Direktīvas 2007/46/EK (M, N vai O kategorijas transportlīdzekļiem) vai 2002/24/EK (L kategorijas transportlīdzekļiem) prasībām;

1.3.2. gatavu transportlīdzekļu mazo sēriju EK tipa apstiprinājumos pirmos divus ciparus (piemēram, 20) aizstāj ar lieliem drukātiem burtiem “KS”;

1.3.3. attiecīgā sistēma, sastāvdaļa vai tehniska vienība atbilst jaunāko direktīvu vai regulu prasībām, kurās ietvertas spēkā esošās normas;

1.3.4. ja direktīvā vai regulā ir ietverti atšķirīgi tehniskie priekšraksti, kas jāpiemēro, sākot no konkrētiem datumiem, 3. pozīcijai seko alfabēta burts, lai skaidri identificētu, kuri tehniskie priekšraksti attiecas uz piešķirto apstiprinājumu. Ja attiecas uz atšķirīgām transportlīdzekļu kategorijām, burts var attiekties arī uz atsevišķu transportlīdzekļa kategoriju;

1.4. ceturtā daļa sastāv no četrzīmju kārtas numura (kas vajadzības gadījumā sākas ar nullēm) gatavu transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumiem vai četru vai piecu zīmju numurs EK apstiprinājumiem saskaņā ar atsevišķu direktīvu vai regulu, norādot galvenā apstiprinājuma numuru. Numerācija sākas no 0001 katrai direktīvai vai regulai;

1.5. piektā daļa sastāv no divciparu kārtas numura (kas vajadzības gadījumā sākas ar nullēm) pagarinājuma apzīmēšanai. Numerācija sākas no 00 katram pamata apstiprinājuma numuram. Sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības marķē saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu noteikumiem. Piekto daļu izlaiž vienīgi uz transportlīdzekļa obligātās(-ām) izgatavotāja plāksnītes(-ēm);

Piemērs:

           1. Francijā piešķirts trešais tipa apstiprinājums (kurš vēl nav attiecināts uz citu tipu) bremžu iekārtai atbilstoši Direktīvai 71/320/EEK:

e2*71/320*2002/78*00003*00

2. Francijā piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši Direktīvai 2005/55/EK,  ja ir direktīva vai regula ar atšķirīgiem tehniskiem priekšrakstiem:

e2*2005/55*2006/51 D*00003*00

3. Apvienotā Karalistē piešķirts tipa apstiprinājums otrajam pagarinājumam, ko piešķir ceturtajam transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam:

e11*2007/46*0004*02

4. Luksemburgā piešķirts transportlīdzekļa tipa apstiprinājums mazās sērijās ražotam transportlīdzeklim, saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu:

e13*KS07/46*0001*00

5. EK tipa apstiprinājuma numurs, ko marķē uz transportlīdzekļa obligātās(-ajām) ražotāja plāksnītes(-ēm):

e11*2007/46*0004.

2. Minēto numerācijas kārtību nepiemēro ANO noteikumiem. Tipa apstiprinājumiem, kas izsniegti saskaņā ar ANO noteikumiem, joprojām ir attiecīga numerācija, kas ir paredzēta atbilstošajos noteikumos.

II. Latvijā piešķirtu valsts tipa apstiprinājumu numurēšana

3. Latvijā piešķirta transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma numurs sastāv no piecām daļām, kas tiek atdalītas ar simbolu “*”(zvaigznīti):

           3.1. pirmā daļa sastāv no Latvijas valsts koda “LV”;

           3.2. otrajā daļā tiek norādīts šo noteikumu numurs. Ja šajos noteikumos tiek izdarīti grozījumi, tad pēc daļsvītras tiek norādīts grozījumu numurs atbilstoši kuriem piešķirts tipa apstiprinājums;

           3.3. trešajā daļā tiek norādīta transportlīdzekļa kategorija atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma prasībām;

           3.4. ceturtā daļa sastāv no četriem cipariem, kas norāda tipa apstiprinājuma kārtas numuru. Ja tipa apstiprinājums piešķirts piemērojot atvieglojumus, tad pirms šiem cipariem atrodošās zvaigznītes vietā norādāms attiecīgs burts:

3.4.1. D- dzīvojamiem transportlīdzekļiem;

3.4.2. B- bruņotiem transportlīdzekļiem;

3.4.3. M- neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem;

3.4.4. K- katafalkautomobiļiem;

3.4.5. L- Latvijā izgatavotiem automobiļiem;

3.4.6. S- specifiskiem transportlīdzekļiem;

3.5. piektā daļa sastāv no diviem cipariem, kas norāda tipa apstiprinājuma pagarinājuma numuru.

Piemērs:

1. Latvijā piešķirts motocikla tipa apstiprinājuma numurs atbilstoši šo noteikumu prasībām:

LV*30*L3*0001*00

2. Latvijā piešķirts tipa apstiprinājuma numurs (piektais pagarinājums) Latvijā izgatavotai piekabei atbilstoši šo noteikumu prasībām, ievērojot grozījumus, ko izdara noteikumi Nr.77:

LV*30/77*O4L7123*05

           4. Piešķirot tipa apstiprinājuma numuru G kategorijas transportlīdzeklim, tipa apstiprinājumā tiek norādīts pilns kategorijas apzīmējums, taču tipa apstiprinājuma kārtas numurs tiek piešķirts atbilstoši attiecīgās pamatkategorijas transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma kārtas numuram.

Piemērs:

1. Latvijā piešķirts tipa apstiprinājums N₂ kategorijas transportlīdzeklim:

LV*30*N2*0077*00

2. Latvijā piešķirts tipa apstiprinājuma numurs paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklim:

LV*30*N2G*0078*00

III. Latvijā piešķirtu valsts mazo sēriju tipa apstiprinājumu numurēšana

5. Valsts mazo sēriju tipa apstiprinājuma numurā ir četras daļas. Daļas vienmēr atdala ar zīmi “*”:

5.1. pirmā daļa sastāv no apzīmējuma “e32”;

5.2. otrā daļa sastāv no apzīmējuma “NKS”;

5.3. trešā daļa sastāv no četrzīmju kārtas numura, kas vajadzības gadījumā sākas ar nullēm;

5.4. ceturtā daļa sastāv no divciparu kārtas numura, kas vajadzības gadījumā sākas ar nullēm, pagarinājuma apzīmēšanai. Numerācija sākas no 00 katram pamata apstiprinājuma numuram. Ceturto daļu izlaiž vienīgi uz transportlīdzekļa obligātās(-ām) izgatavotāja plāksnītes(-ēm).

Piemērs.

Latvijā piešķirts valsts tipa apstiprinājums, ko direkcija saskaņā ar šo noteikumu IX sadaļu ir piešķīrusi mazās sērijās ražotam transportlīdzeklim:

e32*NKS*0001*00

IV. Latvijā piešķirtu apstiprinājumu numurēšana individuāli apstiprinātiem transportlīdzekļiem

6. Transportlīdzekļa individuālas apstiprināšanas gadījumā tiek ievēroti tie paši nosacījumi (principi), kas tiek lietoti piešķirot tipa apstiprinājumus, izņemot:

6.1.  pirmajā daļā valsts kods “LV” tiek aizstāts ar simbolu “IND”;

6.2.  ceturtā daļa sastāv no pieciem cipariem;

6.3.  nav piektās daļas.

Piemērs:

1. Motocikla individuālas apstiprināšanas numurs:

IND*30*L3*00123

2. Latvijā izgatavotas piekabes individuālas apstiprināšanas numurs:

IND*30*O1L00035

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

10.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1494

Procedūras transportlīdzekļu tipa vai individuālai apstiprināšanai

1. Saņemot gatava transportlīdzekļa tipa vai individuāla apstiprinājuma pieteikumu, CSDD veic šādas darbības:

1.1.    pārliecinās, vai visi saskaņā ar normatīviem aktiem izsniegtie sastāvdaļu tipa apstiprinājuma sertifikāti, ko piemēro transportlīdzekļa tipa apstiprināšanā, attiecas uz konkrētā tipa transportlīdzekli un atbilst paredzētajām prasībām;

1.2.    salīdzina dokumentāciju, jāpārliecinās, vai visi transportlīdzekļa parametri un transportlīdzekļa informācijas dokumentā iekļautie dati ir iestrādāti informācijas paketes datos un sastāvdaļu tipa apstiprinājumu sertifikātos saskaņā ar attiecīgiem tehniskiem normatīviem, un – ja kāda informācijas dokumenta punkta numurs nav iekļauts kāda normatīva akta informācijas paketē – ir jāpārliecinās, ka attiecīgā daļa vai parametrs atbilst datiem informācijas mapē;

1.3.    izmantojot apstiprināmā tipa transportlīdzekļu paraugus, veic vai organizē sastāvdaļu un sistēmu pārbaudes, lai pārliecinātos, vai no visu attiecīgo tipa apstiprinājumu viedokļa transportlīdzeklis(-ļi) ir izgatavots(-i) saskaņā ar informācijas paketes datiem, kura ir apstiprināta kā autentiska.

2. Saistībā ar 1.3. apakšpunktu pārbaudāmo transportlīdzekļu skaitam ir jābūt pietiekamam, lai varētu pienācīgi pārbaudīt dažādās kombinācijas, kam ir vajadzīgs tipa apstiprinājums, ievērojot šādus kritērijus:

	Transportlīdzekļa kategorija
	M1	M2	M3	N1	N2	N3	O1	O2	O3	O4
Kritēriji
Dzinējs	X	X	X	X	X	X	-	-	-	-
Ātrumkārba	X	X	X	X	X	X	-	-	-	-
Asu skaits	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Dzenošās asis (skaits, izvietojums, savstarpējais savienojums)	X	X	X	X	X	X	-	-	-	-
Vadāmās asis (skaits un vieta)	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Virsbūvju tipi	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Durvju skaits	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Stūre labā vai kreisā pusē	X	X	X	X	X	X	-	-	-	-
Sēdvietu skaits	X	X	X	X	X	X	-	-	-	-
Uzstādītais aprīkojums	X	X	X	X	X	X	-	-	-

X – attiecināms kritērijs

3. Ja nav sastāvdaļu tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas attiecas uz kādu no tehniskajiem normatīviem, CSDD vai cits akreditēts tehniskais dienests nodrošina testus un pārbaudes, kā arī pārliecinās, vai konkrētais transportlīdzeklis atbilst parametriem transportlīdzekļa informācijas mapē un attiecīgā tehniskā normatīva prasībām.

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrs K.Gerhards

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

11.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1494

Tehnisko normatīvu saraksts

1. Ar atbilstību šajā pielikumā noteiktajiem tehniskajiem normatīviem tiek saprasta visu attiecīgās direktīvas vai ANO Noteikumos noteikto tehnisko un administratīvo prasību ievērošana, kā rezultātā transportlīdzekļa izgatavotājs ir saņēmis transportlīdzekļa tipa vai tā sastāvdaļas tipa apstiprinājuma sertifikātu, ko izsniegusi Eiropas Savienības dalībvalsts vai 1958.gada Nolīguma līgumslēdzējpuses sertificēšanas institūcija.

2. Atsevišķos gadījumos pēc izgatavotāja vai tā pārstāvja pamatota lūguma, piemēram, speciālu vai specifisku transportlīdzekļu tipiem, piešķirot tipa apstiprinājumu uz laiku vai veicot individuālu transportlīdzekļa atbilstības novērtēšanu, kā apliecinājumus attiecīgas direktīvas vai ANO Noteikumu prasību izpildei uzskata:

2.1. testēšanas laboratorijas izsniegts pārbaudes protokols;

2.2. CSDD nozīmētas (deleģētas) personas izdots pārbaudes protokols.

3. Visos gadījumos, kad ir uzstādītas tādas ierīces (aprīkojums), kuru uzstādīšana ir brīvprātīga, to atbilstībai jābūt novērtētai, t.i., tām jābūt sertificētām, marķētām (ja attiecināms) un uzstādītām atbilstoši attiecīgās direktīvas vai ANO Noteikumu prasībām.

I. Piemērojamo tehnisko normatīvu saraksts M, N un O kategoriju transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu tipiem)

Piezīmes:

¹ Ja nepieciešams precizēt tehnisko prasību piemērošanas sfēru attiecībā uz konkrētu attiecīgās kategorijas transportlīdzekli vai transportlīdzekļa (sastāvdaļu) tipu, CSDD vadās pēc norādēm attiecīgajā direktīvā vai līdzvērtīgajos ANO Noteikumos.

² Atbilstības novērtēšana veicama visiem tiem M un N kategorijas transportlīdzekļiem (tipiem), kuriem atbilstības novērtēšana nav veikta saskaņā ar Direktīvu 88/77/EEK, 2005/55/EK vai ANO Noteikumu Nr.49 prasībām un kuriem koriģētā pašmasa nepārsniedz 2 610 kg vai 2840 kg pēc atsevišķa izgatavotāja pieprasījuma.

³ Atbilstības novērtēšana nav jāveic tiem O kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem), kam nav uzstādītas degvielas tvertnes.

⁴ Atbilstības novērtēšana nav jāveic tiem transportlīdzekļiem (tipiem), kuru konstrukcija nodrošina tehnisko prasību izpildi, kā arī seglu vilcējiem, piekabēm garu un nedalāmu kravu pārvadāšanai, kā arī specifiskiem transportlīdzekļiem (tipiem), kam drošības konstrukciju uzstādīšana nav savietojama ar to ekspluatācijas īpatnībām.

⁵ Atbilstības novērtēšana veicama visiem tiem O kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem), kuru vadāmajiem riteņiem ir pilnībā hidraulisks stūres iekārtas pievads.

⁶ Transportlīdzekļiem (tipiem) jābūt aprīkotiem ar sertificētām un marķētām skaņu signālierīcēm. Atbilstības novērtēšana attiecībā uz skaņu signālierīču uzstādīšanu veicama tikai M₁ kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem).

⁷ O₁ kategorijas transportlīdzekļiem (tipiem) bremžu iekārtas uzstādīšana nav obligāta, tomēr, ja tā ir uzstādīta, transportlīdzeklim (tipam) atbilstības novērtēšana veicama tādā pat kārtībā, kā O₂ kategorijas transportlīdzeklim (tipam).

⁸ Atbilstības novērtēšana veicama visiem tiem M un N kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem), kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoriem, kā arī visu pārējo M, N un O kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem), kuru elektriskās (elektroniskās) sistēmas rada elektromagnētiskus traucējumus.

⁹ Pretaizbraukšanas ierīču uzstādīšana obligāta M₁ un N₁ kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem). Tomēr, ja tās uzstādītas citu kategoriju transportlīdzekļiem, tām jāatbilst visām noteiktajām prasībām.

¹⁰ Imobilaizeru uzstādīšana obligāta M₁ kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem), ja tie ir uzstādīti citu kategoriju transportlīdzekļiem, tiem jāatbilst visām noteiktajām prasībām.

¹¹   Trauksmes signalizācijas ierīču uzstādīšana obligāta visiem M₁ kategorijas transportlīdzekļiem (tipiem) un tiem N₁ kategorijas transportlīdzekļiem (tipiem), kuru pilna masa nav lielāka par 2 tonnām. Tomēr, ja tās ir uzstādītas citu kategoriju transportlīdzekļiem, tām jāatbilst visām noteiktajām prasībām.

¹² Prasības nav attiecināmas uz tiem N₁ kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem), kuru pilnā masa pārsniedz 1500kg.

¹³   Prasības nav attiecināmas uz M₂ un M₃ kategoriju transportlīdzekļu (tipu), kas uzskatāmi par I, II un A klases autobusiem, sēdvietām, izņemot to priekšējās sēdvietas, kā arī uz visu M un N kategoriju transportlīdzekļu papildus sēdvietām ar atvāžamiem spilveniem un perpendikulāri vai pretēji braukšanas virzienam vērstām sēdvietām. Visu M₁, N₁ un M₂ kategoriju transportlīdzekļu ar pilnu masu līdz 3500 kg, priekšējo malējo sēdvietu atzveltnēm jābūt ar pagalvjiem.

¹⁴ Prasības nav attiecināmas uz tiem transportlīdzekļiem (tipiem), kam atbilstības novērtēšana veikta saskaņā ar Regulas Nr.3821/85 prasībām.

¹⁵ Prasības nav attiecināmas uz M₂ un M₃ kategoriju transportlīdzekļu (tipu), kas uzskatāmi par I un A klases autobusiem, sēdvietām, izņemot to priekšējās sēdvietas, kā arī uz visu M un N kategoriju transportlīdzekļu bērnu sēdekļiem un uz sēdvietām, kas vērstas perpendikulāri braukšanas virzienam.

¹⁶ Prasības nav attiecināmas uz sāniem vērstām sēdvietām. Pārējām sēdvietām drošības jostas uzstādāmas, ievērojot šādas minimālās prasības:

Transportlīdzekļa:				Braukšanas virzienā vērstās sēdvietas				Pretēji braukšanas virzienam vērstās sēdvietas
kategorija		klase	izgatavošanas laiks	Malējās sēdvietas		Centrālās sēdvietas
				Priekšējās	Pārējās	Priekšējās	Pārējās
M1			no 01.01.2001. līdz 31.12. 2002.	3(.)	3(.)	2(.)	2(.)	2(.)
			pēc 01.01.2003.	3(.)	3(.)	3(.)	3(.)	2(.)
M2 līdz 3,5t	A		pēc 01.01.2001.	3(.)	-	2(.)	-	-
	B		no 01.01.2001. līdz 31.12. 2002.	3(.)	2(.)	2(.)	2(.)	2(.)
			pēc 01.01.2003.	3(.)	2(.)	3(.)	2(.)	2(.)
M2 virs 3,5t	A		pēc 01.01.2001.	3(.)* vai 2(.)	-	2(.)	-	-
	B		no 01.01.2001. līdz 31.12.2006.	3(.)* vai 2(.)	-	2(.)	-	-
			pēc 01.01.2007.	3(.)* vai 2(.)	2(.)	2(.)	2(.)	-
M3	A		pēc 01.01.2001.	3(.)* vai 2(.)	-	2(.)	-	-
	B		no 01.01.2001. līdz 31.12.2006.	3(.)* vai 2(.)	-	2(.)	-	-
			pēc 01.01.2007.	3(.)* vai 2(.)	2(.)	2(.)	2(.)	-
	I un II		pēc 01.01.2001.	3(.)* vai 2(.)	-	2(.)	-	-
	III		pēc 01.01.2001.	3(.)* vai 2(.)	2(.)	2(.)	2(.)	-
N1			no 01.01.2001. līdz 31.12.2002.	3(.)	-	2(.)	-	-
			pēc 01.01.2003.	3(.)	2(.)	2(.)	2(.)	2(.)
N2 un N3			no 01.01.2001. pēc 31.12.2006.	2(.)	-	2(.)	-	-
			pēc 01.01.2007.	3(.)* vai 2(.)	2(.)	2(.)	2(.)	2(.)

Apzīmējumi:

2(·)  divpunktu drošības jostas

3(·)  trīspunktu drošības jostas

-  drošības jostas var tikt uzstādītas brīvprātīgi

*   prasības attiecināmas uz vadītāja sēdvietu.

¹⁷ Saskaņā ar Direktīvas 2001/56/EK prasībām, atbilstības novērtēšana sākot ar 2004.gada 9.maiju veicama visiem tiem M, N un O kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem) kam ir uzstādītas pasažieru salona, vadītāja guļvietas nodalījuma vai kravas telpas apsildīšanas ierīces.

¹⁸ Atbilstības novērtēšana veicama visiem tiem M un N kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem), kam, veicot sēdekļu un to stiprinājumu atbilstības novērtēšanu saskaņā ar Direktīvas 74/408/EEK vai ANO Noteikumu Nr.17 vai Nr.80 prasībām, nav veikta sēdekļu atzveltņu un pagalvju atbilstības novērtēšana. Atbilstības novērtēšana I un A klases autobusiem veic brīvprātīgi.

¹⁹ Atbilstības novērtēšana, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, tiek attiecināta arī uz N₁ kategorijas transportlīdzekļiem.

Veicot transportlīdzekļu tipu atbilstības novērtēšanu, prasības piemērojamas:

1) I klases N₁ kategorijas transportlīdzekļiem - sākot ar 2005.gada 1.janvāri;

2) II un III klases N₁ kategorijas transportlīdzekļiem - sākot ar 2008.gada 1.janvāri.

Veicot transportlīdzekļu individuālu atbilstības novērtēšanu, prasības piemērojamas:

1) I klases N₁ kategorijas transportlīdzekļiem - sākot ar 2006.gada 1.janvāri;

2) II un III klases N₁ kategorijas transportlīdzekļiem - sākot ar 2008.gada 1.janvāri.

Šīs direktīvas prasības netiek attiecinātas uz tiem N₁ kategorijas transportlīdzekļiem, kas atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

1) ir veikta šo transportlīdzekļu (tipu) atbilstības novērtēšana saskaņā ar Direktīvas 88/77/EEK vai Direktīvas 2005/55/EK prasībām;

2) kopējais šī tipa N₁ kategorijas transportlīdzekļu tirdzniecības apjoms visā pasaulē gada laikā nepārsniedz 2000 vienību.

²⁰ Direktīva spēkā līdz 2006.gada 8.novembrim.

²¹ Atbilstības apliecinājuma (tipa apstiprinājuma sertifikāta vai pārbaudes protokola) iesniegšana ir brīvprātīga. Transportlīdzekļiem jāatbilst direktīvā noteiktajām tehniskajām prasībām.

²² Atbilstības apliecinājuma (tipa apstiprinājuma sertifikāta vai pārbaudes protokola) iesniegšana ir brīvprātīga. Transportlīdzekļiem jāatbilst direktīvā noteiktajām tehniskajām prasībām. Atkāpes no šīm prasībām var tikt piemērotas tikai speciāliem transportlīdzekļiem, kas konstruktīvi nevar izpildīt konkrētās prasībās specifisko funkciju dēļ, kā arī specializētiem transportlīdzekļiem nedalāmu lielgabarīta vai smagsvara kravu pārvadāšanai.

²³ Visiem uzstādītajiem stikliem un stiklu materiāliem jābūt sertificētiem un marķētiem saskaņā ar direktīvas vai ANO Noteikumu prasībām.

²⁴ Visām riepām jābūt sertificētām un marķētām saskaņā ar direktīvas vai ANO Noteikumu prasībām, kā arī uzstādītām saskaņā ar Direktīvas 92/23/EEK II. un IV.pielikuma prasībām. Atbilstības novērtēšana saskaņā ar Direktīvas 2001/43/EK prasībām attiecībā uz riepu uzstādīšanu veicama, sākot ar 2004.gada 4.februāri. Atbilstības novērtēšana saskaņā ar Direktīvas 2001/43/EK V.pielikuma (riepu/ceļa trokšņu līmenis) prasībām, veicama, sākot ar 2005.gada 4.februāri, t.i., tām jābūt marķētām ar papildmarķējumu “s".

²⁵ Līdz 2004.gada 31.decembrim prasības tiek attiecinātas uz M₃ un N₂ kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem) ar pilnu masu virs 10 000kg, kā arī visiem N3 kategorijas transportlīdzekļiem (tipiem).

Sākot ar 2005.gada 1.janvāri, prasības tiek attiecinātas arī uz visiem M₂,M₃ un N₂ kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem).

Atbilstības novērtēšana nav attiecināma uz transportlīdzekļiem, kuru maksimālais konstruktīvais ātrums ir mazāks par Direktīvā 92/6/EEK noteikto, kā arī uz tiem, kas saskaņā ar normatīvajos aktos par transportlīdzekļu aprīkošanu ar ātruma ierobežotājierīcēm noteiktajām prasībām, ir atbrīvoti no šādu ierīču uzstādīšanas).

²⁶ M un N kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem) sakabes ierīču uzstādīšana ir brīvprātīga.

²⁷ Atbilstības novērtēšana veicama tikai II un III klases autobusiem (tipiem).

²⁸ Prasības nav attiecināmas uz speciālajiem un specializētajiem M₂ un M₃ kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem): transportlīdzekļiem paaugstinātas drošības pārvadājumiem (piem. cietumnieku), neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem, paaugstinātas pārgājības transportlīdzekļiem (M₂G un M₃G kategoriju transportlīdzekļiem).

²⁹ Atbilstības novērtēšana veicama visiem vienstāvu II un III klases autobusiem.

³⁰ Prasības nav attiecināmas uz tiem transportlīdzekļiem (tipiem), kuru pilnā masa pārsniedz 2500kg.

³¹ Atbilstības novērtēšana sākot ar 2003.gada 1.oktobri veicama obligāti.

³² Prasības nav attiecināmas uz tiem M₁ un N₁ kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem), kuru zemākās sēdvietas “R" punkts atrodas augstāk par 700mm no transportlīdzekļa atbalsta virsmas (zemes).

³³ Atbilstības novērtēšana veicama visiem N₂ un N₃ kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem), izņemot:

1) N₂G un N₃G kategoriju transportlīdzekļus (tipus);

2) N₂ kategorijas transportlīdzekļus (tipus), kuru pilnā masa nepārsniedz 7500kg un kuriem klīrenss nav lielāks par 400mm;

3) transportlīdzekļus, kam priekšējo drošības konstrukciju uzstādīšana nav savietojama ar to ekspluatācijas īpatnībām.

³⁴ Direktīvas prasības tiek attiecinātas uz tiem M₁ kategorijas transportlīdzekļiem (tipiem), kuru transportlīdzekļu pilnā masa nepārsniedz 2500 kg, kā arī uz tiem N₁ kategorijas transportlīdzekļiem (tipiem), kas "atvasināti" no M₁ kategorijas transportlīdzekļiem (tipiem) un kuru transportlīdzekļu pilnā masa nepārsniedz 2500 kg.

Par “atvasinātiem" N₁ kategorijas transportlīdzekļiem tiek uzskatīti tādi N₁ kategorijas transportlīdzekļi, kuru virsbūves priekšējās daļas (no priekšējā gabarīta līdz "A-statnim" (pilāram)) vispārīgā konstrukcija un forma neatšķiras no attiecīgā M₁ kategorijas transportlīdzekļa virsbūves priekšējās daļas vispārīgās konstrukcijas un formas.

Atbilstības novērtēšana līdz 2010.gada 30.augustam ir brīvprātīga nav obligāta transportlīdzekļu tipiem, kuru virsbūves priekšējās daļas (no priekšējā gabarīta līdz "A-statnim" (pilāram)) vispārīgā konstrukcija un forma neatšķiras no tādu transportlīdzekļu priekšējās daļas vispārīgās konstrukcijas, kam līdz 2005.gada 30.septembrim Eiropas Kopienas dalībvalstī piešķirts transportlīdzekļa tipa apstiprinājums, un kam līdz 2005.gada 30.septembrim nav veikta atbilstības novērtēšana atbilstoši Direktīvas 2003/102/EK prasībām;

Tehniskās prasības saskaņā ar kurām veicami testi noteiktas Padomes 2003.gada 23.decembra lēmumā Nr.2004/90/EK. (O.J. L 31 04.02.2004. 21.-68.lpp.).

Regulas prasības piemērojamas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 78/2009 9.pantā norādītajiem nosacījumiem.

³⁵ Prasības nav attiecināmas uz tiem transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbrīvoti no tahogrāfu uzstādīšanas.

³⁶ Atbilstības novērtēšana tiek attiecināta uz M₁ kategorijas transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500kg un N₁ kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar frontālās aizsardzības sistēmām, izņemot gadījumus, ja atbilstības novērtēšana veikta pēc Regulas (EK) Nr.78/2009 prasībām.

Veicot jaunu transportlīdzekļu tipu atbilstības novērtēšanu, prasības piemērojamas, sākot ar 2006.gada 25.augustu;

Veicot jaunu transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanu, prasības piemērojamas, sākot ar 2007.gada 25.maiju.

³⁷ Visiem N₃ un O₄ kategorijas transportlīdzekļiem (tipiem), posmainajiem II un III klases autobusiem (tipiem), kā arī tiem O₁, O₂ un O₃ kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem), kuru garums pārsniedz 8 m, jābūt aprīkotiem ar sertificētām un marķētām pazīšanas zīmēm.

³⁸ Atstarojošo materiālu uzstādīšana krāsainu joslu veidā nav obligāta un veic brīvprātīgi.

³⁹ Atbilstības novērtēšana saskaņā ar ANO Noteikumu prasībām veicama tikai to M un N kategoriju transportlīdzekļiem, kuriem ir uzstādītas dzeltenas (oranžas) vai zilas krāsas bākugunis.

⁴⁰ Atbilstības novērtēšanu veic M₁ kategorijas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3500 kg, M₂, M₃ un N kategorijas transportlīdzekļiem (tipiem), kuri aprīkoti ar dīzeļmotoriem vai dzirksteļaizdedzes motoriem, kas darbināmi ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi.

Atbilstības novērtēšana nav attiecināma uz N₁, N₂ un M₂ kategoriju transportlīdzekļiem ar kompresijas aizdedzes motoriem un N₁ kategorijas transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoriem, kas darbināmi ar dabasgāzi vai sašķidrinātās naftas gāzi, un kam ir veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar Direktīvas 70/220/EEK vai ANO Noteikumu Nr.83 prasībām.

⁴¹ Veicot jaunu transportlīdzekļu tipu atbilstības novērtēšanu, prasības piemērojamas sākot ar 2008.gada 15.decembri. Veicot jaunu transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanu, prasības piemērojamas sākot ar 2010.gada 15.jūliju.

⁴² Sākot ar 2008.gada 5.janvāri atbilstības novērtēšana veicama M₁ un I klases N₁ kategorijas transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmām.

⁴³ Veicot jaunu transportlīdzekļu tipu atbilstības novērtēšanu, prasības piemērojamas sākot ar 2011.gada 24.februāri transportlīdzekļiem, kurus darbina ar ūdeņradi. Sākot ar 2012.gada 24.februāri prasības piemērojamas visiem transportlīdzekļiem, kurus darbina ar ūdeņradi.

⁴⁴ Veicot transportlīdzekļu tipu atbilstības novērtēšanu, prasības piemērojamas M₁ un N₁ kategoriju transportlīdzekļiem (tipiem). Citu kategoriju transportlīdzekļiem jāatbilst direktīvā noteiktajām tehniskajām prasībām.

⁴⁵ Atbilstības novērtēšana veicam transportlīdzekļiem (tipiem), kuri aprīkoti ar bērnu aizsargsistēmām.

⁴⁶ Atbilstības novērtēšana veicama obligāti, sākot ar 2009.gada 1.oktobri, visām C1 klases riepām, kuru platums nepārsniedz 185 mm, kā arī C2 un C3 klases riepām. Atbilstības novērtēšana veicama obligāti, sākot ar 2010.gada 1.oktobri, visām C1 klases riepām, kuru platums lielāks par 185 mm, bet nepārsniedz 215 mm. Atbilstības novērtēšana veicama obligāti, sākot ar 2011.gada 1.oktobri, visām C1 klases riepām, kuru platums lielāks par 215 mm.

⁴⁷ Atbilstības novērtēšana pieļaujama, veicot valsts tipa apstiprināšanu vai individuālo apstiprināšanu, transportlīdzekļiem (tipiem), kuriem nav veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar Direktīvas 2001/85/EK vai ANO Noteikumu Nr.107 prasībām.

⁴⁸ Atbilstības novērtēšana nav jāveic, ja tā veikta saskaņā ar Direktīvas 2008/74/EK II pielikuma vai Regulas (EK) Nr.692/2008 IV pielikuma prasībām.

⁴⁹ Veicot jaunu transportlīdzekļu tipu atbilstības novērtēšanu transportlīdzekļiem, kuru koriģētā pašmasa pārsniedz 2 610 kg un kuriem nav tipa apstiprinājuma (pēc izgatavotāja pieprasījuma un ja to koriģētā pašmasa nepārsniedz 2 840 kg) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007., prasības piemērojamas sākot ar 2012.gada 31.decembri. Sākot ar 2013.gada 31.decembri prasības piemērojamas visiem transportlīdzekļiem, kuru koriģētā pašmasa pārsniedz 2 610 kg un kuriem nav tipa apstiprinājuma (pēc izgatavotāja pieprasījuma un ja to koriģētā pašmasa nepārsniedz 2 840 kg) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007.

⁵⁰ Atbilstības novērtēšana veicama transportlīdzekļiem, kuru koriģētā pašmasa pārsniedz 2 610 kg un kuriem nav tipa apstiprinājuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 prasībām. Sākot ar 2012.gada 31.decembri prasības piemērojamas, veicot jaunu transportlīdzekļu tipu atbilstības novērtēšanu. Sākot ar 2013.gada 31.decembri prasības piemērojamas visiem transportlīdzekļiem.