• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1374 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.2009., Nr. 194 https://www.vestnesis.lv/ta/id/201803-noteikumi-par-rupnieciskas-zvejas-limitiem-un-to-izmantosanas-kartibu-ieksejos-udenos

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1375

Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos

Vēl šajā numurā

10.12.2009., Nr. 194

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1374

Pieņemts: 30.11.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1374

Rīgā 2009.gada 30.novembrī (prot. Nr.85 25.§)
Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta 4.1 daļu
1. Noteikumi nosaka zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu (turpmāk – zvejas limits) sadalījumā pa ūdenstilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un to izmantošanas kārtību.
2. Pamatojoties uz valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" (turpmāk – institūts) zinātniskajām rekomendācijām, zvejas limitus nosaka kā pieļaujamo zvejas rīku skaitu (tīkliem – tīklu garuma metrus) vai nozvejas apjomu, kuru katru gadu atļauts izmantot attiecīgajos iekšējos ūdeņos.
3. Iekšējos ūdeņos noteikti šādi zvejas limiti:

3.1. zivju tīklu limits (metros) ezeros (1.pielikums);

3.2. zivju murdu limits Buļļupē, Daugavā un tās ūdenskrātuvēs (2.pielikums);

3.3. zivju murdu limits ezeros (3.pielikums);

3.4. zušu zvejas rīku limits ūdenstilpēs (4.pielikums);

3.5. vēžu murdu limits ezeros (5.pielikums);

3.6. nēģu zvejas rīku limits upēs (6.pielikums);

3.7. trīsuļodu kāpuru ieguves limits ezeros (7.pielikums);

3.8. zvejas tīklu limits – 75 metri (kopējais garums) – ezeros, kuri nav minēti šo noteikumu 1. un 3.pielikumā un kuros rūpnieciskā zveja saskaņā ar zveju regulējošiem normatīvajiem aktiem nav aizliegta. Zvejas tīklu limitu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar zivju murdu limitu, ievērojot nosacījumu, ka viens murds atbilst 25 metriem no tīklu garuma limita.
4. Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas vai ar kuras administratīvo teritoriju robežojas ūdenstilpes, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību un normatīvos aktus par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos, kā arī šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus, veic šādas darbības:

4.1. ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, – iedala konkrētu limita apjomu fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām pašvaldībai noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk – zvejnieki);

4.2. ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder to īpašniekam, – izvērtē attiecīgo privāto ūdeņu īpašnieka paziņojumu par zvejas limitu izmantošanu vai kopīpašumā esošo privāto ūdeņu īpašnieku savstarpējās vienošanās par zvejas limitu sadali atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, un normatīvajiem aktiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos un paziņo attiecīgajam Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes (turpmāk – Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde) kontroles sektoram par zvejas limitu sadales atbilstību konkrētajai ūdenstilpei noteiktajam zvejas limitam;

4.3. nodrošina, lai zvejniekiem iedalītais zvejas limita apmērs nepārsniedz konkrētai ūdenstilpei noteikto kopējo zvejas limitu, kā arī uzrauga, lai limitu summārais apmērs, kas norādīts privāto ūdeņu īpašnieku paziņojumos par zvejas limitu izmantošanu vai kuru nosaka īpašnieku savstarpējās vienošanās par zvejas limitu sadali, nepārsniedz konkrētai ūdenstilpei noteikto kopējo limitu.
5. Ja ūdenstilpe atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā vai robežojas ar to, pašvaldības savstarpēji vienojas par šajos noteikumos noteikto zvejas limitu sadali, ievērojot kopējo zvejas rīku pieprasījumu skaitu, piekrastes zonu apdzīvotību, pašvaldības teritorijā ietilpstošo ūdenstilpes platību, sauszemes teritorijas garumu, kas robežojas ar krasta līniju, vai citus attiecīgajām pašvaldībām pieņemamus faktorus. Par panākto vienošanos par limitu sadalījumu pašvaldības divu nedēļu laikā paziņo attiecīgajam Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kontroles sektoram.
6. Ja pašvaldības saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu nevar panākt savstarpēju vienošanos par ūdenstilpei noteiktā kopējā zvejas limita sadali, jautājumu pēc iesaistīto pašvaldību ierosinājuma izskata attiecīgo pašvaldību, Zemkopības ministrijas un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes pārstāvju kopīgā sanāksmē.
7. Pašvaldība, sadalot šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus zvejniekiem, ievēro šādus principus:

7.1. zvejai šo noteikumu 1.pielikumā minētajos ezeros katram zvejniekam iedala konkrētu tīklu garuma limitu metros. Šādi iedalītos limitus summē, iepriekš noapaļojot katra tīkla garumu līdz skaitlim, kas beidzas ar "0" vai "5". Tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai ezeros var iedalīt zivju murdu limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 30 metru tīklu garuma limitam;

7.2. zvejai ūdenstilpēs ar zivju murdiem, zušu murdiem, zušķērājiem vai vēžu murdiem saskaņā ar zvejas limitiem, kas noteikti šo noteikumu 2., 3., 4. un 5.pielikumā, zvejniekiem iedala zvejas rīku limita daļu, ko nosaka kā konkrētu attiecīgā veida zvejas rīku skaitu;

7.3. nēģu zvejai upēs saskaņā ar zvejas limitiem, kas noteikti šo noteikumu 6.pielikumā, zvejniekam iedala zvejas rīku limitu vai tā daļu, ko nosaka kā konkrētu nēģu zvejas rīku veidu un skaitu, norādot to izvietojumu atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem upes posmiem un vietām;

7.4. trīsuļodu kāpuru ieguvei ezeros saskaņā ar zvejas limitiem, kas noteikti šo noteikumu 7.pielikumā, zvejniekam iedala nozvejas limita daļu, ko nosaka kā konkrētu trīsuļodu kāpuru ieguves apjomu tonnās vai kilogramos. Ikgadējā zvejas tiesību nomas līguma protokolā ieraksta trīsuļodu kāpuru rāmju skaitu, kuru paredzēts izmantot iedalītā nozvejas limita ieguvei;

7.5. zvejai šo noteikumu 1.pielikumā minētajos privātajos ezeros, kā arī privātajos ezeros, uz kuriem attiecas šo noteikumu 3.8.apakšpunktā noteiktais zvejas tīklu limits, zvejniekam iedala (vai privāto ūdeņu īpašnieki sadala) tīklu garuma limitu vienībās, kas nav mazākas par 15 metriem, bet zvejai publiskajos ezeros zvejniekam iedala tīkla garuma limitu vienībās, kas nav mazākas par 30 metriem;

7.6. pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē privātajos un publiskajos ūdeņos katram zvejniekam var iedalīt (vai privāto ūdeņu īpašnieku zvejas limitu sadalē var noteikt) šādu limitu:

7.6.1. zivju murdu limitu, kas pēc skaita nepārsniedz vienu zivju murdu ar ne vairāk kā 30 metru lielu sētas garumu vai spārnu atvērumu;

7.6.2. tīklu garuma limitu, kas pēc skaita nepārsniedz divus 15 metru garus tīklus privātajos ūdeņos vai vienu 50 metru garu tīklu publiskajos ūdeņos;

7.7. ja, izmantojot Zvejniecības likumā noteikto komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības iekšējos ūdeņos noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs neļauj iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai, pašvaldībai ir tiesības šīm vajadzībām nodalīt atsevišķu zvejas rīku limita daļu, kas nepārsniedz piecus procentus no attiecīgā zvejas rīku veida kopējā limita.
8. Pašvaldības reizi gadā līdz 1.jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par iekšējos ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā zinātniski pamatotu atzinumu par pašvaldību priekšlikumiem zvejas limitu izmaiņām.
9. Zemkopības ministrija apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām un līdz attiecīgā gada 1.decembrim iesniedz Ministru kabinetā attiecīgā tiesību akta projektu.
10. Zveju saskaņā ar šo noteikumu 3.punktā noteiktajiem zvejas limitiem var uzsākt ar 2010.gada 1.janvāri.
11. Šo noteikumu 2., 8. un 9.punktā minētos institūta pienākumus līdz 2009.gada 31.decembrim pilda valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra".
Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1374
Zivju tīklu limits ezeros

Nr.p.k.

Pašvaldība

Ezers

Tīklu limits (metri)

1. Aglonas novads 1.1. Aksenavas

500

1.2. Biržgaļa

970

1.3. Ciriša

2815

1.4. Aizpurviešu ezeri (Cirīšu ūdenskrātuve)

590

1.5. Dubuļu

270

1.6. Dunsku

120

1.7. Geraņimovas Ilzas

1195

1.8. Ilzas

120

1.9. Jezinkas

1020

1.10. Jidausa

130

1.11. Kalvīšu

120

1.12. Karašu

225

1.13. Koškina

395

1.14. Kustaru

620

1.15. Okras

220

1.16. Pakaļņa

250

1.17. Saviņu

215

1.18. Šķeltovas

120

1.19. Užuņu

1150

2. Alojas novads 2.1. Lielais Ozolezers

85

3. Alsungas novads 3.1. Kukšu

240

4. Alūksnes novads 4.1. Indzera

590

4.2. Ķiploku

150

4.3. Lūkumīša

250

4.4. Muratu

200

4.5. Pātraža

100

4.6. Raipala

160

4.7. Sudalezers1

485

4.8. Vaidavas

105

5. Apes novads 5.1. Garais

80

5.2. Zvārtavas

125

6. Ādažu novads 6.1. Lieluikas

90

7. Baltinavas novads 7.1. Svētaunes

145

8. Balvu novads 8.1. Orlovas

230

8.2. Pērkonu

640

9. Beverīnas novads 9.1. Dutkas

85

9.2. Mācītājmuižas

85

10. Burtnieku novads 10.1. Burtnieku

2500

10.2. Ķiruma

200

11. Cēsu novads 11.1. Mazuma

155

12. Cesvaines novads 12.1. Mazais Virānes

125

13. Ciblas novads 13.1. Zilezers

200

13.2. Zvirgzdenes

380

14. Dagdas novads 14.1. Arla

110

14.2. Bižas

430

14.3. Ežezers (Ješa ezers)

1500

14.4. Kaitras

180

14.5. Lielais Asūnes

85

14.6. Olovecas

940

14.7. Osvas

175

14.8. Ūdrāju

240

14.9. Visaldas

515

14.10. Žuguru

145

15. Daugavpils novads 15.1. Akmenkas

120

15.2. Beļānu

355

15.3. Briģenes

750

15.4. Bruņu

245

15.5. Čerņavu

510

15.6. Dārza

190

15.7. Dervanišķu

440

15.8. Kāša

200

15.9. Kumbuļu

150

15.10. Laucesas

665

15.11. Lielais Kalupes2

795

15.12. Lielais Kumpinišķu

320

15.13. Mazais Kalupes

445

15.14. Riču

4825

15.15. Sasaļu

170

15.16. Sila

980

15.17. Sitas

705

15.18. Smiļģinu

185

15.19. Sventes

3240

15.20. Šēnheidas

200

15.21. Šķirnates

95

15.22. Ugarinku

115

15.23. Vīragnes3

490

16. Daugavpils pilsēta 16.1. Šuņezers

275

17. Durbes novads 17.1. Durbes

1920

18. Engures novads 18.1. Engures4

5980

18.2. Valguma

280

19. Ērgļu novads 19.1. Jumurdas

635

19.2. Pakšēnu

130

19.3. Pulgosņa

260

19.4. Stirnezers

305

20. Garkalnes novads 20.1. Sunīšu

100

21. Grobiņas novads 21.1. Tāšu

165

22. Gulbenes novads 22.1. Ādmiņu

125

22.2. Augulienas

335

22.3. Galgauskas

100

22.4. Kalņa5

335

22.5. Lazdaga5

590

22.6. Ludza

1675

22.7. Lielais Virānes

300

22.8. Mezīša

160

22.9. Pinteļa

240

22.10. Pogas

160

22.11. Sprīvuļu

200

22.12. Stāmerienas

345

22.13. Sudalezers6

485

22.14. Ušura

685

23. Ilūkstes novads 23.1. Āzišķu

90

23.2. Dvietes

255

23.3. Lielais Subates

160

23.4. Mazais Subates

220

23.5. Skuķu

215

24. Krāslavas novads 24.1. Alksnas

240

24.2. Ārdavas

1030

24.3. Ata

460

24.4. Aulejas

710

24.5. Baltais (Indras pagasts)

145

24.6. Baltais (Robežnieku pagasts)

150

24.7. Birža

580

24.8. Cērmenes

790

24.9. Cērpa

500

24.10. Drīdža

2700

24.11. Garais (Indras pagasts)

235

24.12. Garais (Robežnieku pagasts)

385

24.13. Ildzas (Skaistas pagasts)

90

24.14. Indras

785

24.15. Indricas

115

24.16. Ižūna

305

24.17. Kombuļu

85

24.18. Kuļa

145

24.19. Lejas

775

24.20. Lielais Āžukņa

200

24.21. Lielais Gaušļa

420

24.22. Lielais Gusena

530

24.23. Mazais Gaušļa

105

24.24. Nauļānu

150

24.25. Ormijas

200

24.26. Plaudiņu

85

24.27. Sīvera

4050

24.28. Skaistas

205

24.29. Zirga

160

25. Krimuldas novads 25.1. Aijažu

700

26. Krustpils novads 26.1. Baļotes

450

26.2. Laukezers

220

26.3. Marinzejas

450

27. Kuldīgas novads 27.1. Vilgāles

750

28. Limbažu novads 28.1. Āsteres

250

28.2. Auziņu

294

28.3. Dziļezers

170

28.4. Katvaru

205

28.5. Riebezers

320

29. Ludzas novads 29.1. Dukānu

400

29.2. Dūnākļa

245

29.3. Križutu

200

29.4. Lielais Kurmas

250

29.5. Mazais Kurmas

180

29.6. Nirzas

2070

29.7. Pildas

1055

29.8. Porkaļu

145

30. Madonas novads 30.1. Driksņa

110

30.2. Dūku

220

30.3. Kaņepēnu

215

30.4. Labones

125

30.5. Lazdonas

175

30.6. Liezēra

315

30.7. Lubāna7

17640

30.8. Lielais Līdēris

375

30.9. Odzienas

220

30.10. Rāceņu

150

30.11. Salāja

190

30.12. Sāvienas

205

30.13. Sezēra

100

30.14. Ūbēra

105

31. Ogres novads 31.1. Pečora

255

31.2. Plaužu

430

32. Pārgaujas novads 32.1. Lielais Bauža8

350

32.2. Mazais Bauža8

190

32.3. Raiskuma

450

33. Pļaviņu novads 33.1. Odzes

1185

34. Preiļu novads 34.1. Pelēča

240

34.2. Šusta

205

34.3. Vīragnes9

490

35. Raunas novads 35.1. Auļukalna

85

35.2. Brengūža

120

35.3. Dūķis

85

35.4. Kreiļu

185

35.5. Lubūzis

115

35.6. Seisuma

120

35.7. Skolas

130

36. Rēzeknes novads 36.1. Adamovas

640

36.2. Černostes

800

36.3. Idzipoles

165

36.4. Ilzas

120

36.5. Ismeru-Žogotu

900

36.6. Kaugaru

150

36.7. Labvārža

300

36.8. Lubāna10

17640

36.9. Lielais Kūriņu

205

36.10. Lielais Svētiņu

85

36.11. Meirānu

685

36.12. Micānu

400

36.13. Pujatu

100

36.14. Pušas

1125

36.15. Rāznas

17175

36.16. Salāja

575

36.17. Sedzera

250

36.18. Sološnieku

300

36.19. Stiebrāja

100

36.20. Svētavas

800

36.21. Tiskādu

670

36.22. Umaņu

290

36.23. Viraudas (Lendžu pagasts)

355

36.24. Viraudas (Mākoņkalna pagasts)

370

36.25. Virtūkšņa

200

36.26. Zosnas

600

37. Riebiņu novads 37.1. Bicānu

575

37.2. Jašezers

275

37.3. Kategradas

375

38. Rojas novads 38.1. Engures11

5980

39. Rugāju novads 39.1. Kalņa12

335

39.2. Lazdaga12

590

40. Salas novads 40.1. Vīķu

530

41. Smiltenes novads 41.1. Lizdoles

300

42. Talsu novads 42.1. Gulbju

310

42.2. Kalvenes

115

42.3. Laidzes

540

42.4. Lubezers

490

42.5. Mordangas-Kāņu

235

42.6. Plunču

110

42.7. Sasmakas

1035

42.8. Spāres

1030

43. Tukuma novads 43.1. Dzirciema

110

43.2. Engures13

5980

43.3. Kliģu

120

43.4. Pālansu

85

44. Vaiņodes novads 44.1. Sepenes

290

45. Valkas novads 45.1. Bērzu

95

45.2. Cepšu

130

45.3. Salaiņa

230

45.4. Vadaiņa

145

45.5. Valda

115

45.6. Vēdera

230

46. Valmieras novads 46.1. Dauguļu Mazezers

275

46.2. Lielais Bauža14

350

46.3. Mazais Bauža14

190

47. Vārkavas novads 47.1. Lielais Kalupes15

795

48. Vecpiebalgas novads 48.1. Alauksta

3465

48.2. Ilzes

150

48.3. Ineša

2300

48.4. Nedža

245

48.5. Stupēnu

105

48.6. Tauna

250

48.7. Taurenes

120

48.8. Zobola

300

49. Ventspils novads 49.1. Ilziķis

90

49.2. Puzes

1125

49.3. Tirukšezers

145

49.4. Usmas

17080

50. Viesītes novads 50.1. Garais

250

50.2. Krīgānu

145

50.3. Piksteres

535

50.4. Saukas

920

50.5. Viņaukas

270

51. Viļakas novads 51.1. Nastrovas

90

Piezīmes.

1. 1 Kopā ar Gulbenes novadu.

2. 2 Kopā ar Vārkavas novadu.

3. 3 Kopā ar Preiļu novadu.

4. 4 Kopā ar Rojas un Tukuma novadu.

5. 5 Kopā ar Rugāju novadu.

6. 6 Kopā ar Alūksnes novadu.

7. 7 Kopā ar Rēzeknes novadu.

8. 8 Kopā ar Valmieras novadu.

9. 9 Kopā ar Daugavpils novadu.

10. 10 Kopā ar Madonas novadu.

11. 11 Kopā ar Engures un Tukuma novadu.

12. 12 Kopā ar Gulbenes novadu.

13. 13 Kopā ar Engures un Rojas novadu.

14. 14 Kopā ar Pārgaujas novadu.

15. 15 Kopā ar Daugavpils novadu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1374
Zivju murdu limits Buļļupē, Daugavā un tās ūdenskrātuvēs

Nr.p.k.

Pašvaldība

Upes vai ūdenskrātuves nosaukums

Murdu skaits

1. Rīgas pilsēta Buļļupe 121
2. Rīgas pilsēta Daugava 522
3. Ķekavas novads Daugava 3
4. Salaspils novads Daugava 6
5. Aizkraukles novads, Jaunjelgavas novads, Ķeguma novads, Lielvārdes novads, Sērenes novads un Skrīveru novads Daugava 52
6. Jēkabpils novads, Krustpils novads un Salas novads Daugava 81
7. Līvānu novads Daugava 31
8. Daugavpils novads un Ilūkstes novads Daugava 145
9. Krāslavas novads Daugava 67
10. Aizkraukles novads, Kokneses novads, Pļaviņu novads, Jaunjelgavas novads, Krustpils novads, Salas novads Pļaviņu ūdenskrātuve 40
11. Ķeguma novads un Lielvārdes novads Ķeguma ūdenskrātuve 25
12. Ikšķiles novads, Ķeguma novads, Ķekavas novads, Ogres novads, Salaspils novads Rīgas ūdenskrātuve 35

Piezīmes.

1. 1 Tai skaitā seši murdi ar sētas garumu līdz 30 m un seši murdi ar sētas garumu virs 30 m.

2. 2 Tai skaitā 25 murdi ar sētas garumu līdz 30 m un 27 murdi ar sētas garumu virs 30 m.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1374
Zivju murdu limits ezeros

Nr.p.k.

Pašvaldība

Ezers

Murdu skaits

1. Liepājas pilsēta, Grobiņas novads, Nīcas novads Liepājas

1321

2. Rucavas novads Papes

52

3. Ciblas novads Lielais Ludzas

110

4. Riebiņu novads, Rēzeknes novads Feimaņu

64

Piezīme.

1 Tai skaitā 114 murdi ar sētas garumu līdz 30 m un 18 murdi ar sētas garumu virs 30 m.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1374
Zušu zvejas rīku limits ūdenstilpēs

1. Zušu murdu (sētas garums līdz 30 m) limits ezeros

Nr.p.k.

Pašvaldība

Ezers

Murdu skaits

1. Garkalnes novads Lielais Baltezers

3

2. Gulbenes novads Ludza

18

3. Liepājas pilsēta, Grobiņas novads, Nīcas novads Liepājas

50

4. Ludzas novads Cirmas

30

5. Madonas novads Kālezers

3

6. Rēzeknes novads Ismeru

10

7. Rēzeknes novads Rāznas

210

8. Rīgas pilsēta Ķīšezers

15

9. Vecpiebalgas novads Alauksta

6

10. Ventspils novads Usmas

70

2. Zušu murdu (sētas garums virs 30 m) limits ezeros

Nr.p.k.

Pašvaldība

Ezers

Murdu skaits

Āmju skaits

1.

Rēzeknes novads

Rāznas

13

3

3. Zušu murdu (sētas garums līdz 30 m) limits no ezeriem iztekošās ūdenstecēs

Nr.p.k.

Pašvaldība

Ūdensteces nosaukums

Ūdensteces posma garums no iztekas, kurā izvietojami murdi

Murdu skaits

1. Aglonas novads Kanāls, kas savieno Geraņimovas Ilzas ezeru ar Rušona ezeru 0,17 km no Geraņimovas Ilzas ezera

2

2. Aglonas novads Tartakas upe 0,3 km no Rušona ezera

3

3. Ciblas novads Poguļankas strauts 0,2 km no Cirmas ezera

1

4. Dagdas novads Narūtas upe 3 km no Ežezera

2

5. Krāslavas novads Dubnas upe 0,7 km no Sīvera ezera uz Ārdavas ezeru

7

6. Krāslavas novads Dubnas upe 0,7 km no Ārdavas ezera uz Lejas ezeru

7

7. Ventspils novads Engures upe 3 km no Usmas ezera

4

4. Zušu murdu (sētas garums līdz 30 m) limits Cirīšu HES pievadkanālā

Nr.p.k.

Pašvaldība

Ūdensteces nosaukums

Murdu skaits

1.

Aglonas novads

Cirīšu HES pievadkanāls

1

5. Zušķērāju limits no ezera iztekošajās ūdenstecēs

Nr.p.k.

Pašvaldība

Ūdensteces nosaukums

Ūdensteces posma garums no iztekas, kurā izvietojams zušķērājs

Zušķērāju skaits

1. Alūksnes novads Alūksnes upe 0,2 km no Alūksnes ezera

1

2. Ciblas novads Muizinieku grāvis 1,4 km no Cirmas ezera

1

3. Gulbenes novads Ludzupīte 0,05 km no Ludza ezera

1

4. Ludzas novads Meliorācijas grāvis no Cirmas ezera Zvirgzdenes ezera virzienā 0,5 km no Cirmas ezera

2

5. Ludzas novads Grāvis, kas savieno Cirmas ezeru ar Zvirgzdenes ezeru 0,5 km no Cirmas ezera

2

6. Madonas novads Vesetas upe 0,05 km no Kālezera

1

7. Rēzeknes novads Rēzeknes upe 0,3 km no Rāznas ezera

1

8. Vecpiebalgas novads Silakroga upīte 0,05 km no Alauksta ezera

1

9. Ventspils novads Engures upe 3 km no Usmas ezera

1

10. Viesītes novads Dūņupe 0,05 km no Saukas ezera

1

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
5.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1374
Vēžu murdu limits ezeros

Nr.p.k.

Pašvaldība

Ezers

Murdu skaits

1. Alsungas novads Kukšu

20

2. Madonas novads Lielais Līdēris

20

3. Riebiņu novads Bicānu

60

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
6.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1374
Nēģu zvejas rīku limits

Nr.p.k.

Pašvaldība

Upe

Zvejai atļautās upes vietas

Zvejas rīku limits

Zvejas limita izmantošanas papildu nosacījumi

1. Saulkrastu novads Aģe Zvejniekciems 2 murdi  
2. Rīgas pilsēta Daugava Rīgas pilsēta 175 murdi un 15 tīkli tai skaitā 10 murdi ar sētām
Salaspils novads lejpus Rīgas HES 44 murdi un 7 tīkli  
3. Carnikavas novads Gauja lejpus dzelzceļa tilta 122 murdi ne vairāk par 15 murdiem vienā rindā
4. Rojas novads Grīva Grīva 1 murds  
5. Ventspils novads Irbe Lielirbe 14 murdi murdi no viena krasta
6. Rojas novads Melnsils Melnsils 1 murds  
7. Saulkrastu novads Pēterupe lejpus Tallinas šosejas tilta 1 murds
8. Rojas novads Pilsupe Ģipka 1 murds
9. Ventspils novads Rīva Labrags 2 murdi
10. Rojas novads Roja Roja 2 murdi 2 murdi ar sētām
11. Sakas novads (Pāvilostas pilsēta)

Sakas novads (Sakas pagasts)

Saka Pāvilosta 15 murdi murdi no viena krasta
Pāvilosta 1 murds  
12. Salacgrīvas novads Salaca Salacgrīvas pilsēta tacis Nr.1 (80 murdi) murdi no kreisā krasta
lejpus Pociema tilta tacis Nr.2 (30 murdi) murdi no kreisā krasta
lejpus Pociema tilta tacis Nr.3 (25 murdi) murdi no kreisā krasta
13. Salacgrīvas novads Svētupe Svētciems tacis (1 murds)  
14. Ventspils novads Užava Užava 4 murdi  
15. Kuldīgas novads Venta lejpus Ventas rumbas Kuldīgā tacis Nr.1 (3 murdi) ne tuvāk par 50 m no rumbas
lejpus Ventas rumbas Kuldīgā tacis Nr.2 (3 murdi) ne tuvāk par 50 m no rumbas
lejpus Ventas rumbas Kuldīgā tacis Nr.3 (6 murdi) no labā krasta, ne tuvāk par 500 m no rumbas, murdi divās grupās
16. Ventspils novads Venta Vārve, Pasiekste rinda Nr.1 (20 murdi) murdi no kreisā krasta
Vārve, Meistari rinda Nr.2 (21 murds) murdi no kreisā krasta
Zlēkas 3 murdi  
17. Salacgrīvas novads Vitrupe Vitrupe 2 murdi  
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
7.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1374
Trīsuļodu kāpuru ieguves limits ezeros

Nr.p.k.

Pašvaldība

Ezers

Limits (tonnas)

1. Ciblas novads Lielais Ludzas

2,0

2. Daugavpils novads Šēnheidas

2,0

3. Daugavpils novads Ugarinku

0,7

4. Daugavpils pilsēta Šuņezers

1,0

5. Ludzas pilsēta Dūnākļa

2,5

6. Rēzeknes novads Tiskādu

8,0

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!