• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 3. decembra rīkojums Nr. 820 "Par koncepciju "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveidi par attīstības banku"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.2009., Nr. 191 https://www.vestnesis.lv/ta/id/201564-par-koncepciju-par-valsts-akciju-sabiedribas-latvijas-hipoteku-un-zemes-banka-parveidi-par-attistibas-banku-

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.512

Par A.Kampara komandējumiem

Vēl šajā numurā

04.12.2009., Nr. 191

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 820

Pieņemts: 03.12.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.820

Rīgā 2009.gada 3.decembrī (prot. Nr.84 51.§)

Par koncepciju "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveidi par attīstības banku"

1. Atbalstīt koncepcijā "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveidi par attīstības banku" ietverto 1.modeli, paredzot valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (turpmāk – Hipotēku banka) pakāpenisku pārveidi par attīstības banku līdz 2013.gada 31.decembrim.

2. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Finanšu ministrijai:

3.1. nodrošināt valsts galvojuma izsniegšanu Hipotēku bankai 71 milj. latu apmērā jaunas atbalsta programmas uzsākšanai 2009.gadā (atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumiem Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" un 2009.gada 2.oktobra aizdevuma līgumam starp Hipotēku banku un Eiropas Investīciju banku);

3.2. sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Zemkopības ministriju izvērtēt iespējas uzlabot dažādu valsts atbalsta instrumentu un institūciju sadarbību vai iespēju pievienot citus valsts atbalsta instrumentus attīstības bankai;

3.3. līdz Hipotēku bankas pārveidei par attīstības banku vismaz reizi gadā (sākot ar 2010.gadu) līdz 1.decembrim informēt Ministru kabinetu par koncepcijas "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveidi par attīstības banku" īstenošanas gaitu.

4. Atbalstīt Hipotēku bankai paredzētā galvojuma 71 milj. latu apmērā (konkurētspējas atbalsta programmas īstenošanai) iekļaušanu likumprojektā "Par valsts budžetu 2010.gadam" no galvojumiem, ko banka nav izmantojusi 2009.gada valsts budžeta ietvaros.

5. Koncepcijā minēto saistību pārņemšanu pret Ziemeļu investīciju banku par aizdevuma līgumu "MVU Aizdevumu programma" īstenot atbilstoši Eiropas Kopienas valsts atbalsta normām (tai skaitā attiecībā uz Eiropas Komisijas kompetenci).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs E.Repše

 

Ministru kabineta
 2009.gada 3.decembra
 rīkojums Nr.820

Koncepcijas "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par attīstības banku" kopsavilkums

Koncepcijas mērķis

Koncepcijas mērķis ir izvēlēties optimālāko variantu valsts akciju sabied­rības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (turpmāk – Hipotēku banka) pārveidei par attīstības banku, samazinot komercbankas darījumus un kon­centrējot bankas darbību uz tautsaimniecībai nozīmīgiem virzieniem. Attīstības banku darbības mērķis ir papildināt komercbanku sniegto pakalpojumu klāstu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību apmierināšanu finanšu pakalpojumu jomā, kur ar tirgus mehānismu palīdzību vien nevar panākt sabiedrībai vajadzīgo rezultātu. Attīstības bankas izveide paredzēta Deklarācijā par Valda Dom­brovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kā arī Ministru kabineta 2009.gada 16.septembra rīkojumā Nr.630 "Grozījumi Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā" un Latvijas Republikas un Starptautiskā Valūtas fonda nodomu vēstulē (LOI 2-33").

Piedāvātie Hipotēku bankas attīstības modeļi

1.modelis paredz attīstības bankas veidošanu uz ALTUM un to Hipotēku bankas komercdaļas resursu bāzes, kas nepieciešami attīstības bankas funkciju veikšanai (piemēram, finanšu un riska vadības sistēmas, informācijas sistēmas, filiāļu tīkls, darbinieki). Savukārt Hipotēku bankas komercdarbība tiek pakāpeniski samazināta un pārtraukta. Attīstības banka (valsts kapitāl­sabiedrība – kredītiestāde vai tālākā perspektīvā speciāla finanšu institūcija) sniedz valsts atbalstu valsts programmās noteiktajām mērķa grupām gan tiešā veidā, gan arī netieši – izmantojot komercbanku vai citu privātā sektora institūciju starp­niecību. Tiek saglabāts reģionālo pārstāvniecību tīkls tiešai klientu apkalpošanai.

2.modelis paredz valsts pārvaldes iestādes vai publiska nodibinājuma izveidi. Finanšu atbalsta valsts institūcijas darbība tiek nodrošināta ar valsts finansējumu, kā arī papildus piesaistot finanšu resursus, kas paredzēti valsts atbalsta programmu īstenošanai no Eiropas Savienības un citām starptautiskām institūcijām. Jaunizveidotā institūcija pārņem tikai atsevišķas Hipotēku bankas attīstības daļas funkcijas, aktīvus un darbiniekus. Institūcija valsts finanšu atbalstu sniedz tikai pastarpināti ar netiešā valsts finanšu atbalsta modeļa palīdzību, izmantojot komercbanku un (vai) citu nevalstisko institūciju starpniecību, neuzturot reģionālo pārstāvniecību tīklu.

Piedāvātais risinājums

Finanšu ministrija par atbilstošāko uzskata 1.modeli, kurš paredz pakāpenisku Hipotēku bankas pārveidi par attīstības banku, samazinot komercfunkcijas un atsakoties no tām ne vēlāk par 2013.gada 31.decembri. Hipotēku banka pakāpeniski samazinās bankas komerciālā kredītportfeļa apjomu un pārejas perioda beigās neatmaksāto komerciālā kredītportfeļa atlikumu realizēs vai nodos apkalpošanā citai finanšu institūcijai.

Pārveides gaitā Hipotēku banka turpina īstenot atbalsta programmas. Tiek uzsāktas arī jaunas programmas, kuras īsteno gan tieši, gan ar komercbanku starpniecību. Nākotnē vidējā atbalsta programmu apguve gadā varētu sasniegt 100 milj. latu tiešo kredītu veidā. Atbalsta programmas apstiprina Ministru kabinets. Komercdarbības jomā banka izsniegs aizdevumus tikai esošajiem klientiem atbilstoši esošajam aizdevuma apjomam un bankas pašreizējo komerciālo klientu esošo aizdevumu restrukturizācijai.

Tādējādi zemas kredītu pieejamības periodā bankai ir iespējams bez pārtraukuma turpināt īstenot iepriekš uzsāktās valsts atbalsta programmas un sākt jaunas programmas atbilstoši valdības prioritātēm. Pēc koncepcijas apstiprināšanas un finanšu ministra izsniegta valsts galvojuma 2009.gada decembrī Hipotēku bankai būtu iespējams saņemt EIB piešķirto aizdevumu
100 milj. EUR apmērā atbalsta programmu īstenošanai mazo un vidējo komersantu attīstības veicināšanai (Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1065).

Modelis ir labvēlīgs no bankas reitinga saglabāšanas viedokļa. Atbilstoši izsniegto komercaizdevumu atmaksai līdz 2012.gadam tiks veikta pakāpeniska sindicēto aizdevumu atmaksa saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. (Saistību pret finanšu institūcijām (sindikāti un divpusējie darījumi) apjoms 01.01.2010. plānots 355 milj. latu.)

Atbilstoši situācijai ekonomikā un finanšu tirgos, kā arī ņemot vērā valdības piesaistītā konsultanta ieteikumus, Finanšu ministrija izvērtēs nepieciešamību iesniegt valdībai priekšlikumus par komercbankas funkciju nodalīšanu īsākā laikposmā un priekšlikumus par slikto kredītu pārvaldīšanu.

Lai nodrošinātu bankas kapitāla pietiekamības rādītāja izpildi, 2010.gada valsts budžeta projektā ir paredzēts Hipotēku bankas kapitāla palielinājums, Finanšu ministrijai pārņemot kredītsaistības pret Ziemeļu investīciju banku par aizdevuma līgumu ''MVU Aizdevumu programma" 70,3 milj. latu apmērā un palielinot bankas pamatkapitālu par attiecīgo summu.

Koncepcijas īstenošanas gaitā nepieciešams izvērtēt iespējas uzlabot dažādu valsts atbalsta instrumentu un institūciju sadarbību, lai pēc iespējas mazinātu šo instrumentu administrēšanas izmaksas un uzlabotu to pieejamību uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā.

Finanšu ministrs E.Repše

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!